Māra Valdmane: Caurumi bērnu zobos? Kā no tiem izvairīties!

Zobu caurumi jeb kariess ir slimība, ko rada baktērijas, pārstrādājot aplikumā esošo cukuru un izdalot skābi, kā rezultātā tiek bojāti zoba audi. Un – kas ir pats svarīgākais – šī ir iegūta, nevis iedzimta slimība, no kuras pilnīgi noteikti var izvairīties. Latvijas bērnu stāvoklis salīdzinājumā ar Rietumeiropas un Skandināvijas valstīm joprojām ir ļoti slikts, par spīti tam, ka informācija ir ikkatrā medijā, soctīklā un lielveikalā. Tam visam lielākoties pamatā ir nepietiekama mutes dobuma higiēna un nekontrolēts cukura patēriņš. Un tik tiešām –, strādājot klīnikā, redzēt bērnu ar visiem veseliem, neplombētiem zobiem ir retums. Lielāki un mazāki kariozi bojājumi visu vecumu bērniem Latvijā ir ikdiena, ar ko ik dienu cīnās, strādā un stāsta zobārsti.

Zobu bojājumu iemesli

Uztura nepilnības un nekontrolēti gardumi. Kopumā visi zina, ka zobu bojājumi veidojas no končām, bet pavisam aizmirst, ka tos rada gluži ikviens uzturs. Saldumi, kā konfektes, cepumi un kola, ir baktērijām visvieglāk apstrādājamais pārtikas veids, bet noteikti kariogēnas ir arī sviestmaizes, kartupeļi un riekstu batoniņi, kas šķietami neliekas saldi.

Tāpat bieži klupšanas akmens ir slēptie cukuri, kas ļoti lielā apjomā ir, piemēram, jogurtā, vecmammas morsā un pat klepus sīrupā. Ja nav kontrolētu ēdienreižu, kā brokastis, pusdienas, launags, vakariņas, bet visa diena izvēršas par vienu garu ēšanu, mute kļūst par īstu ballīti kariogēnām baktērijām, kuras visu dienu ēd un šķīdina zobus. Apskatot dienas ēdienkarti, bieži atklājas, ka saldinātie pieniņi patiesībā zobus apēd visātrāk, lai arī vēsturiski var šķist, ka piens ir veselīgais produkts.

Pieļaujot biežu našķēšanos, vecāki pat nenojauš, cik daudz ļauna tiek nodarīts zobiem. Piedevām bieži vien šajos gadījumos mammas saka: “Mans bērns neko normālu neēd.” Visu dienu ik pa laikam iekožot, mutes dobuma skābes līmenis nespēj normalizēties, siekalu plūsma nespēj pašattīrīt zobus, un tie sāk bojāties. Īpaši piena zobi – tiem pietiek ar dažām nedēļām intensīvas cukura ietekmes.

Nepilnīgs ikvakara un ikrīta zobu tīrīšanas režīms. Ikviens cilvēks apzinās, ka zobi ir jātīra, bet nez kāpēc Latvijā pieaugušie un bērni to dara pat retāk nekā reizi dienā. Divreiz dienā zobus tīra mazāk nekā 40% pieaugušo. Un nav jau noslēpums, ka bērni mācās no darbiem, nevis vārdiem. Ja vecāki nav labākais piemērs, tad nav brīnums, ka arī bērnu zobi paliek pienācīgi neaprūpēti.

Zobi jātīra divas reizes dienā – no rīta pēc brokastīm un vakarā pirms gulētiešanas. Bet pats svarīgākais noteikums ir tas, ka bērna zobus līdz pat 10 gadu vecumam pārtīra vecāki. Mazie nespēj izdomāt, ka 20 piena zobiem kopā ir 100 virsmas un ka tās visas ir jānotīra. Arī roku motorika un veiklība līdz 10 gadu vecumam (zēniem pat līdz 12) vēl nav pietiekami attīstījusies, lai darītu to pareizi, kā arī var pietrūkt motivācijas.

No 6 līdz 11 gadu vecumam šķiļas pastāvīgie zobi, tāpēc šajā periodā zobus aizsargāt ir īpaši svarīgi. Izšķiļoties tie ir nepilnīgi mineralizēti – šis process ilgst pat divus gadus. Līdz tam zobi ir sevišķi jutīgi pret baktērijām un skābēm. Tam ir jāpievērš īpaša uzmanība, jo mūsdienās bērni zobu tīrīšanu mēģina savienot ar Youtube vai Instagram skatīšanos, līdz ar to viss noris pavirši. Ja vecāki nepieskata un nepārtīra, pasākums nereti beidzas ar zobu birstes saslapināšanu un nolikšanu atpakaļ glāzītē.

Kam pievērst uzmanību zobu pastā?

Kā izvēlēties piemērotāko zobu pastu? Es vienmēr saku, ka ir divi lielumi – garša un fluorīdu daudzums. Pirmkārt, garša (piemēram, lai nav kodīga) vai animācija (vienradži, dzīvnieciņi u.c.), kas patīk bērniem. Otrkārt, fluorīdi ir labākais zobu vairogs.

Atšķirība ar citām valstīm ir fluora daudzumā dzeramajā ūdenī – tas Latvijā ir kritiski zems. Tomēr arī Latvijā piedāvāto zobu pastu sastāvā ne vienmēr ir tik daudz fluorīdu, lai nodrošinātu pietiekamu aizsardzību. Tiem vajadzētu būt no 1000 līdz 1500 ppm (mililitri uz litru).

Bērniem līdz 2 gadu vecumam nepieciešams vien rīsa grauda lieluma zobu pastas daudzums (ar koncentrāciju 1000 ppm), kas iesmērēts birstītē. No 2 līdz 6 gadu vecumam šis daudzums atbilst zirņa izmēram (var sākt lietot jau 1300–1500 ppm), vēlāk – jau pusei no zobu birstes galviņas.

Par fluorīdu daudzumu medijos var atrast dažādus viedokļus. Ja tas palīdz pārvarēt šaubas – lietojiet zobu pastu noteiktā daudzumā, zobu pastu neviens neēd ar karotēm. Tāpat iesaku pievērst uzmanību rūpnieciski ražotajai pārtikai. Tur sastopama krietni lielāka Mendeļejeva tabula, kas jūsu bērniem ir krietni vien kaitīgāka.

Dzērieni, pudelītes un naksniņas

Zobiem, tāpat kā mums, guļot ir nepieciešams miers. Taču nereti vecāki, lai uzlabotu mazā miegu (atvieglotu sev viņa aizmidzināšanu) grēko – pirms gulētiešanas un pat nakts laikā dod dažādus saldinātus dzērienus un piena maisījumus.

Zobi nakts laikā ir īpaši neaizsargāti, jo nenotiek siekalu plūsma, kas ļauj tiem pašattīrīties. Ilgstoša produktu atlieku un jo īpaši cukuru atrašanās uz zobiem rada kariozus bojājumus, īpaši priekšzobu rajonā, – tas tiek dēvēts par pudeļu kariesu. Dzērienu ietekmē sāk bojāties četri priekšzobi, tie kļūst brūni, mazi un nodrūp. Pudeļu kariesa sekas – šos zobus ir nepieciešams izraut.

Tās taču ir zāles!

Mūsdienu medicīna diemžēl ir vairāk tendēta uz ārstēšanu, nevis profilaksi. Un jebkurš vecāks zinās, ka līdz ar bērna ienākšanu ģimenē mājas aptieciņas lielums pieaug vismaz divas reizes. Bet arī medikamenti vienu orgānu vai tā sistēmu ārstē, citu bojā. Un šoreiz tas attiecas tieši uz zobiem.

Ir svarīgi apskatīties zāļu sastāvu un pārliecināties, ka tās nesatur cukuru. Īpaši jaunākiem bērniem medikamentu forma pārsvarā ir sīrups – tādā formā ir gan līdzekļi temperatūras pazemināšanai, gan klepus remdēšanai, gan astmas simptomu mazināšanai, gan citiem. Ja medikamenti satur cukuru, ir ļoti svarīgi zobus pēc šādu zāļu lietošanas vismaz izskalot un kontrolēt nakts laikā dotos medikamentus.

Zobārsts ir draugs

Zobārsts nav paredzēts tikai urbšanai. Zobārstam ir svarīga loma arī ilglaicīgā zobu veselības saglabāšanā un slimību profilaksē. Tāpēc ir svarīgi bērnu jau laikus vest pie speciālistiem, lai stomatologs viņam saistītos ar patīkamām izjūtām, nevis tikai sāpoša zoba urbšanu.

Pirmajai vizītei jābūt jau agrīnā vecumā, pirms gada vecuma. Tā paredzēta vairāk vecāku konsultācijai un informēšanai par pareizu zobu kopšanu un uztura īpatnībām. Bērnam ir svarīgi iepazīt arī kabineta vidi un speciālistu, lai ik pēc pusgada vizītes būtu pozitīvas. Zobārsti uzsver, ka, pareizi un uzcītīgi tīrot un kopjot zobus, tiem nav jābojājas un pie ārsta nav jādodas vien tad, kad jau radušies bojājumi.

Lai zobi būtu veseli

• Jākontrolē, ko tavs bērns ēd!

Bieži klīnikā dzirdu frāzi “par saldu bērnību” un “nozagtu bērnību”. Tomēr ne jau šokolādes tāfelīte mazajam radīs bērnības atmiņas. Taču lielākā daļa pieaugušo piekritīs tam, ka negatīva zobārsta pieredze nāk līdzi visu mūžu. Un jāsaprot – mēs neesam pilnībā pret saldumiem, bet mēs iesakām kontrolēt to patēriņu.

Pirmkārt, jābūt noteiktam režīmam visā ģimenē, un tas attiecas ne vien uz vecākiem, bet arī uz vecvecākiem – gan mīļajām omēm, gan tantēm, gan visiem pārējiem. “Ome viņam dod saldumus!” mēs bieži dzirdam. Bet par zobiem atbildīgi ir vecāki, nevis ome.

Skandināviem populāra ir saldumu diena, kad reizi nedēļā bērns drīkst izvēlēties kādu kārumu, bet pēc tam jāiztīra zobi. Ja saldumus tomēr nevar ierobežot tādā daudzumā, tad vismaz jākontrolē mielošanās pēc ēdienreizēm.

• Jāizslēdz našķēšanās starp ēdienreizēm

Uztura uzņemšana visas dienas garumā nav ieteicama ne vien mutes dobumam, bet arī visai gremošanas sistēmai. Nemitīga pārtikas atrašanās mutē ir ātrākais veids, kā tikt pie zobu bojājumiem. Našķēšanās un sulu dzeršana starp ēdienreizēm ir jāizslēdz pavisam.

• Jādod zobiem draudzīgi našķi

Visām dienām ir izņēmumi – svētdienas mājās pie televizora, viesi un ciemos iešana. Tomēr našķēties ir iespējams arī zobiem draudzīgā veidā. Neatceros reizi, kad nomizots un sagriezts burkāns vai ābols manās mājās nebūtu apēsts. Arī dārzeņu un siera plate ciemiņiem būs daudz draudzīgāka par cepumu paku.

• Jāveicina gremošana

Mūsdienās ēšana kļuvusi gaužām slinka. Tā sauktie smūtiji un blenderēta pārtika ir ikdiena. Taču tas nemaz neveicina žokļu darbību. Īpaši svarīgi tas ir bērniem, lai sekmētu žokļu augšanu un siekalu plūsmu. Jau iepriekš minētie mammas sagrieztie un nomizotie burkāni un āboli ir lielisks veids, kā darbināt un attīstīt žokļus. Tas veicina arī siekalu plūsmu, kas zobus pašattīra. Svarīgi bērniem ļaut pašiem ēst un košļāt gaļas gabaliņus, nevis tikai kotletes.

•  Jāpalielina dienā uzņemtais ūdens daudzums

Bērni ļoti bieži nedzer nepietiekami daudz ūdens. Viņi ir jāmotivē to darīt un jāmotivē dzert tieši tīru ūdeni. Tas veicinās ne vien mutes dobuma attīrīšanos, bet uzlabos arī pašsajūtu un augšanu. Ar ūdeni jāaizstāj arī sulas un gāzētie dzērieni.

• Vecākiem jāpārtīra zobi līdz pat 10 gadu vecumam.
• Zobi jātīra divreiz dienā vismaz 2 minūtes. Piemēram, elektriskajām zobu birstēm ir taimeris, kas liek to darīt 2 minūtes.
• Jālieto fluorīdu saturoša zobu pasta.
• Jāizmanto zobu diegs, jo tas ir lielisks palīgs, lai izvairītos no bojājumiem starp zobu virsmās.
• Birstīte jāmaina ik pēc 2–3 mēnešiem.
• Nedrīkst dot bērnam saldinātus dzērienus ne starp ēdienreizēm, ne naktīs.
• Jāpievērš uzmanība medikamentu sastāvam un lietošanas biežumam.
• Jāveic profilaktiska mutes skalošana pēc zāļu lietošanas (īpaši svarīgi tas ir pēc astmas preparātu inhalācijām).
• Jāvēršas pie speciālistiem jau pirms gada vecuma.
• Par bērnu zobiem atbildīgi ir tikai vecāki!
• Esi labākais piemērs savam bērnam!

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2021. gada jūlija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!