Maija Gureviča: D vitamīns – vai tikai kauliem?

Pagājušā gadsimta 30. gados tika atklāts pēc kārtas jau ceturtais vitamīns, un tas tika nodēvēts par D vitamīnu, jo iepriekšējie alfabēta burti – A, B un C – bija aizņemti. Sākotnēji bija skaidrs, ka mencu aknu eļļā esošā viela jeb D vitamīns nodrošināja veselus kaulus un rahīta profilaksi bērniem. Daudzi no mums vēl atminas negaršīgo zivju eļļu, ko bērnība visiem obligāti deva. Ar laiku bija iespēja atklāt šīs vielas ķīmisko formulu (Vācijas profesors Ādolfs Vindauss par to pat saņēma Nobela prēmiju), kā arī vairāk izprast D vitamīna darbības mehānismus.

Līdz pat 20. gadsimta 90. gadiem pastāvēja pārliecība un uzskats, ka D vitamīns nepieciešams tikai un vienīgi skeleta veselībai, jo pietiekams D vitamīna līmenis asinīs nodrošināja labu kalcija uzsūkšanos no uztura. Laikam ritot uz priekšu, zinātnieki vēl vairāk ieinteresējās šajā vitamīnā, un kļuva skaidrs, ka viss nav tik vienkārši. Izrādījās, ka D vitamīna aktīvā forma jeb kalcitriols ir līdzīgs citiem organisma hormoniem un mazāk – vitamīnam. D vitamīns vairākkārtīgi pārveidojas organismā (aknās un pēc tam nierēs), tam ir savi noteikti pārnesējolbaltumi jeb transports, tas piestiprinās pie organisma šūnu noteiktām piesaistes vietām – gluži kā citi hormoni. Izzinot vēl dziļāk par D vitamīna vielmaiņu organismā, kļuva skaidrs, ka tas nepieciešams daudzām citām organisma norisēm un dažādu orgānu sistēmu darbībai. Jāteica, ka ārstiem jāmācās visu mūžu – katru gadu zinātnieki publicē ap 4000 dažādu jaunu rakstu par D vitamīna īpašībām un funkcijām, kas ir papildu tā klasiskai nozīmei kaulu veselībā. Šajā rakstā es iepazīstināšu ar jaunumiem par D vitamīnu no šiem rakstiem, sniedzoties pāri kaulu veselībai.

D vitamīna piesaistes vietas pie organisma šūnām jeb receptori ir atklāti praktiski uz visām šūnām – izrādījās, ka visām imūnās sistēmas šūnām, priekšdziedzera, galvas smadzeņu, olnīcu un citu orgānu šūnām ir D vitamīna piesaistes vietas. Loģika ir acīmredzama – ja šī piesaistes vietas ir, tad arī šo šūnu darbībā ir nozīme D vitamīnam. Lai izzinātu šīs mijiedarbības, zinātnieki ieguldījuši lielu darbu – pētīti un pierādīti visi par un pret D vitamīnu.

D vitamīns kā profilakse pret saaukstēšanos

Iepriekš novērots, ka akūtas respiratoras vīrusu infekcijas jeb saaukstēšanās un gripa, biežāk sastopamas ziemas un agra pavasara periodā. Mūsu platuma grādu valstīs, kā Latvijā un Lielbritānijā, iedzīvotājiem šajā laikā novēro arī daudz zemāku D vitamīna līmeni asinīs – daudziem tas pat sasniedz deficīta līmeni! Radās jautājums – vai zems D vitamīna līmenis nav riska faktors tam, ka cilvēks biežāk slimo ar saaukstēšanās slimībām, un gripai? Veiktajos zinātnieku darbos šī hipotēze pārliecinoši apstiprinājās pēc 2005. gada, un šajos darbos piedalījās tūkstošiem cilvēku. Nākamais solis bija uzzināt, vai, lietojot D vitamīnu papildus un sasniedzot optimālu D vitamīna līmeni asinīs (skat. tabulu), ir iespējams slimot retāk vai neslimot nemaz? Arī uz šo jautājumu zinātnieki sniedza atbildi jau 2017. gadā – šajā zinātniskajā darbā piedalījās vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku. Rezultāti bija ļoti labi – pārliecinoši pierādīts, ka cilvēki ar optimālu D vitamīna līmeni retāk slimo ar vīrusu infekcijām un gripu, salīdzinot ar tiem, kuriem D vitamīna līmenis ir ļoti zems. Tāpēc D vitamīnu var nosaukt par labu profilaktisko līdzekli pret saaukstēšanos!

Vai D vitamīns palīdz uzlabot muskuļu spēku

Līdz ar gadiem, ja cilvēks dzīves laikā daudz nesporto, muskuļu spēks samazinās. Daudziem gados vecākiem cilvēkiem ir grūtāk atvērt kādu ievārījuma burciņu vai iet raitākā solī. Arī muskuļu šūnām ir D vitamīna piesaistes vietas, tāpēc radās jautājums: vai cilvēkiem ar zemu D vitamīna līmeni asinīs ir sliktāks muskuļu spēks, kā arī vai D vitamīna papildu lietošana var uzlabot muskuļu spēku? Jāsaka, ka ne velti profesionālie sportisti lieto D vitamīnu! Arī šeit zinātnieki pierādījuši – jo labāks ir D vitamīna līmenis asinīs, jo labāks ir muskuļu spēks. Protams, ka muskuļu masa kā atlētam no D vitamīna lietošanas noteikti nebūs, bet muskuļu spēku tas gan var uzlabot!

D vitamīns un onkoloģiskās slimības

Onkoloģiskās slimības vienmēr ir pētniecības objekts, jo vēl aizvien nav atrasts, kā mēs varam no tām sevi pasargāt. Arī D vitamīna pētnieki pievērsās šim jautājumam. Protams, ka D vitamīna lietošana nebūs panaceja onkoloģisko slimību ārstēšanā un profilaksē, tomēr savi pozitīvie efekti tam varētu būt. Pagaidām zinātnieki tikuši skaidrībā ar D vitamīnu un krūts dziedzera vēzi. Secināts, ka ļoti zems D vitamīna līmenis asinīs palielina krūts dziedzera vēža risku – atkal liela apjoma pētījums norāda uz šo faktu, un tas ir ticami pierādīts. Bet vēl nav līdz galam skaidrs – vai, papildus lietojot D vitamīnu, šo risku iespējams samazināt? Varbūt. Jebkurā gadījumā labāk būs, ja D vitamīna līmenis asinīs būs optimāls! Vēl nav citu pietiekamu zinātnisku darbu, lai izteiktu secinājumus par D vitamīnu un citiem vēža veidiem.

D vitamīns un autoimūnās slimības

Autoimūnas slimības ir daudzas un dažādas – šo slimību gadījumā organisma imūnā sistēma darbojas pret pacientu. Piemēram, reimatoīdā artrīta gadījumā imūnā sistēma bojā locītavas, vairogdziedzera slimības – hroniska tireoidīta – gadījumā imūnā sistēma darbojas pret vairogdziedzera šūnām un iznīcina tās. Zinot to, cik liela nozīme ir D vitamīnam normālas imūnās sistēmas darbībā, tā nozīme šo slimību kontrolē ir ļoti būtiska. Zināms, ka pacientiem ar reimatoīdu artrītu un optimālu D vitamīna līmeni slimības paasinājumi notiek retāk, tie nav tik izteikti un locītavu iekaisums ir mazāks. Vairogdziedzera slimību gadījumā pacientiem ar optimālu D vitamīna līmeni ilgāk nevajag lietot vairogdziedzera hormonus, jo šūnas iet bojā mazāk aktīvi. Arī citu autoimūnu slimību gadījumā šīs sakarības ir novērotas.

Bailes no nierakmeņiem un sakaļķotiem asinsvadiem

Visam, kas ir ļoti labs, tostarp D vitamīnam, meklē arī sliktās ietekmes – nekas nevar būt perfekts! Vai, lietojot D vitamīnu, nepalielinās iespēja saslimt ar nierakmeņiem? Tomēr D vitamīns ierosina kalcija uzsūkšanos no uzturu, varbūt tas uzsūcas pārmērīgi un rezultātā veidojas nierakmeņi? Jāsaka, ka nierakmeņi ir dažādi, un tikai neliela daļa no tiem ir kalciju saturoši. Pētnieku vidū vēl aizvien turpinās debates, vai tikai D vitamīna papildu lietošana ir cēlonis nierakmeņiem. Nosliecas domāt, ka kalciju saturošie nierakmeņi veidojas retiem pacientiem, kuriem ir iedzimtība nierakmeņu veidošanai, kā arī tiem, kuri pārmērīgi daudz lieto kalcija preparātus papildus uzturam (atgādināšu, ka uzņemtā kalcija daudzums ir atkarīgs no vecuma, piemēram, sievietei pēc menopauzes ar uzturu un kalcija preparātiem ikdienā jāuzņem līdz 1200 mg kalcija). Saskaņojot D vitamīna un kalcija devas ar ārstu, nevis lietojot uz savu galvu, par nierakmeņiem var daudz nesatraukties.

Otrs, kas ir dzirdēts par kalciju un D vitamīna lietošanu, ka no tiem pārkaļķojas asinsvadi. Te nu gan jāteic, ka nekādas saistības ar asinsvadu pārkaļķošanos D vitamīnam un kalcijam nav. Asinsvadu stīvums un pārkaļķošanās ir aterosklerozes sekas jeb palielināta holesterīna daudzuma rezultātā! Lai asinsvadi būtu veseli, jāsamazina holesterīna līmenis asinīs.

Kopsavilkums

Tas, ka D vitamīns jālieto tikai kaulu veselībai, ir novecojis uzskats, jau sen ir pierādīts un zināms par D vitamīna citām pozitīvām ietekmēm – profilakse pret saaukstēšanos, autoimūno slimību, piemēram, reimatoīdā artrīta, norises regulators, muskuļu spēka uzlabotājs un viens no aizsargiem pret krūts dziedzera vēzi. Mudinu visus noteikt D vitamīna līmeni asinīs – to var veikt praktiski jebkurā laboratorijā un, konsultējoties ar ārstu, sākt tā papildu lietošanu! Latvijā saules ir par maz pat vasarā, lai mēs sasniegtu optimālu D vitamīna līmeni, un ar uzturu to veikt ir grūti (ne visiem ir pa spēkam katru dienu ēst treknas zivis vai olu dzeltenumus).

Aptiekās ir plašs klāsts ar D vitamīnu, kādu labāk izvēlēties? D vitamīns var būt kapsulās vai eļļas šķīduma veidā, tiem būtu priekšroka. Uz iepakojuma jābūt rakstītam, ka preparāts satur D3 vitamīnu jeb holekalciferolu. Nav pārliecinoši pierādīts, ka citām vielām, kas pievienotas D vitamīnam, piemēram, K vitamīnam, ir kāda nozīme.

Esiet veseli un sasniedziet optimālu D vitamīna līmeni!

Foto: Pexels.com

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada janvāra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!