Magnētiskā rezonanse – viena no perspektīvākajām izmeklēšanas metodēm pasaulē

Jauno izmeklējumu metožu uzdevums ir ne tikai ātrāk un precīzāk noteikt ārstēšanas stratēģiju un taktiku, bet arī pēc iespējas mazāk kaitēt pacientam. Kaut arī katrai diagnostikas metodei medicīnā ir sava vieta, pašlaik magnētiskā rezonanse tiek uzskatīta par vienu no perspektīvākajām izmeklēšanas metodēm. Atšķirībā no magnētiskās rezonanses izmeklējumiem, ko veica ar iepriekšējās paaudzes tehnoloģijām, tagad, pateicoties tehniskiem uzlabojumiem, tie ir kļuvuši ātrāk veicami, to laikā pacients jūtas komfortablāk un pats galvenais – izmeklējumi ir kļuvuši daudz plašāki un informatīvāki. Viena izmeklējuma laikā iespējams iegūt precīzu, detalizētu viengabalainu visa ķermeņa daļu un orgānu atspoguļojumu, pacientu nepārvietojot.

Kas būtu jāzina par magnētiskās rezonanses izmeklējumiem? Uz jautājumiem atbild Veselības centra 4 radiologs Aigars Migals.

– Kādos gadījumos izmanto magnētiskās rezonanses izmeklējumu, un kādas ir šīs metodes priekšrocības?

– Ar magnētiskās rezonanses iekārtu var iegūt jebkuras ķermeņa daļas attēlu, tāpēc šo metodi var izmantot dažādu orgānu izmeklēšanā, ja citas izmeklēšanas metodes nav bijušas pietiekami informatīvas. Magnētiskā rezonanse ir ļoti jutīga un precīza metode dažādu cilvēka ķermeņa daļu un orgānu slimību diagnostikā, īpaši sākuma stadijās. Ar magnētisko rezonansi visprecīzāk var izmeklēt un identificēt centrālās nervu sistēmas, galvas un muguras smadzeņu bojājumus. Tā ir neizstājama, diagnosticējot kaulu un locītavu sistēmas, mīksto audu slimības, kā arī vēl nedzimušā bērna – augļa, kas atrodas mātes dzemdē, izmeklējumos. Magnētiskās rezonanses izmeklējums ir vienīgā metode, kas ļauj ļoti precīzi atainot locītavu saites, skrimšļaudus, meniskus un iegūt detalizētu informāciju, ko nevar panākt ar citām metodēm. Ne mazāk efektīva šī metode ir, izmeklējot mugurkaulu, vēdera dobuma, mazā iegurņa orgānus un videnes orgānus: traheju, barības vadu, aizkrūts dziedzeri, limfmezglus. Var veikt arī magnētiskās rezonanses angiogrāfiju visiem organisma asinsvadiem.

– Kā tiek iegūts magnētiskās rezonanses attēls?

– Cilvēka organismā ir miljoniem ūdeņraža atomu. Izmeklējuma laikā magnētiskās rezonanses iekārtā notiek magnētiskā lauka ietekme uz pacienta organismā esošajiem ūdeņraža atomiem, bet, precīzāk, – uz sīkākām ūdeņraža atoma daļiņām – protoniem, kas izkārtojas paralēli magnētiskajam laukam (normālā stāvoklī tiem ir haotisks novietojums). Kad tas noticis, uz organismu īsu brīdi iedarbojas radioviļņi, kas izkustina ūdeņraža protonus. Beidzoties radioviļņu ietekmei, ūdeņraža protoni cenšas ieņemt iepriekšējo kārtīgo izvietojumu, bet šīs rindošanās laikā protoni rada niecīgu radio signālu, ko spēj uztvert un pārvērst par attēlu īpašas magnētiskās rezonanses iekārtas. Magnētiskās rezonansesizmeklējumā iegūtos attēlus analizē diagnostiskās radioloģijas speciālists, kas tos izvērtē un sniedz atbildi par izmeklētā orgāna vai orgānu sistēmas stāvokli.

– Kā magnētiskais lauks ietekmē pacientu?

– Atšķirībā no rentgenogrāfijas un arī datortomogrāfijas (DT), kurā pacients tiek pakļauts rentgena starojumam, magnētiskās rezonanses tomogrāfijas priekšrocība ir tā, ka pacients tiek ievietots nekaitīgā magnētiskajā laukā, kur izmeklēšanas veikšanai tiek lietots augstas frekvences radio impulss. Šī iemesla dēļ šo izmeklējumu var veikt arī sievietēm grūtniecības periodā (pēc pirmā trimestra) un bērniem.

– Kā notiek magnētiskās rezonanses izmeklējums?

– Izmeklējuma laikā pacients guļ uz speciāla galda, kas tiek virzīts gredzenveida magnētiskās rezonanses iekārtas iekšpusē – tādā kā atvērtā caurulē. Īpaša uztverošā iekārta atrodas zem pacienta vai aptver izmeklējamo ķermeņa daļu, piemēram, locītavu, lai labāk spētu uztvert niecīgo radio signālu, kas izmeklējuma laikā tiks raidīts audos. Iekārtas darbības laikā dzirdamas skaļas klaudzošas skaņu virknes. Lai pacientu netraucētu skaļie trokšņi, parasti personāls piedāvā austiņas. Tieši šajā attēlu veidošanās laikā personāls var dot dažādas norādes – aizturēt uz brīdi elpu, nerīt siekalas, gulēt mierīgi (nekustoties) u.tml., kas precīzi jāievēro.

Tā kā dators nespēj darboties magnētiskajā laukā, ārsts vai radiologa asistents, kas veic izmeklējumu, atrodas citā telpā. Izmeklējuma laikā sazināšanās ar pacientu notiek caur sarunu iekārtu. Pacientiem, kas magnētiskās rezonanses iekārtā jūtas nepatīkami noslēgtās telpas dēļ, ir pieejamas magnētiskās rezonanses iekārtas ar palielinātu atvērumu. Atsevišķu iekārtu īsais tuneļa garums daudzus izmeklējumus ļauj veikt, arī pacienta sejai atrodoties ārpus ierīces. Ja nepieciešams, piemēram, izmeklēt tikai potītes un ceļu locītavas, ir iekārtas, kurās pacientu var izmeklēt pozīcijā ar kājām pa priekšu. Ja pacientiem ar klaustrofobiju bailes no šaurām, slēgtām telpām ir nepārvaramas, magnētiskās rezonanses izmeklējumu ir iespējams veikt intravenozā narkozē anesteziologa uzraudzībā.

Ar vecākas paaudzes magnētiskās rezonanses iekārtām pilnīgs visa ķermeņa izmeklējums aizņēma divas stundas, taču tagad ar modernām magnētiskās rezonanses iekārtām pat sarežģītus visa ķermeņa difūzijas izmeklējumus var veikt nepilnu četrdesmit minūšu laikā. Izmeklēšanas process ir nesāpīgs.

– Kā sagatavoties magnētiskās rezonanses izmeklējumam?

– Ierodoties uz izmeklējumu, jāņem līdzi ārsta nosūtījums. Tajā sniegtā informācija par pacientu izmeklējumu ļaus to veikt mērķtiecīgāk un efektīvāk. Īpaša gatavošanās nav nepieciešama, ja vien nav jāizmeklē vēders vai iegurnis – šajos gadījumos vēlams neēst un nedzert 4–6 stundas pirms izmeklējuma.

Sievietēm pirms izmeklējuma nevajadzētu lietot skropstu tušu un acu ēnas, jo tās var saturēt metāla daļiņas, kas pielīp aparatūrai un vairs nav notīrāmas. Tas traucē iegūt kvalitatīvu attēlu. Jānoņem arī visas rotaslietas, vēlams izņemt arī pīrsingu. Izmeklējuma laikā nav pieļaujams apģērbs ar metāliskām detaļām (diegiem), kā arī pacientam klāt nedrīkst būt metāla priekšmetu. Lai izvairītos no izmeklējumu traucējošiem objektiem apģērbā, daudzviet pacientam liek pārģērbties vienkāršā kreklā.

Pirms magnētiskās rezonanses izmeklējumiem nav vēlams lietot nomierinošos līdzekļus, jo kaut neliela iemigšana izmeklējuma laikā var radīt patvaļīgas kustības. Jāatceras, ka pat mazākās kustības var ievērojami pazemināt attēla kvalitāti un tātad ietekmēt izmeklējuma rezultātus. Pēc magnētiskās rezonanses izmeklējuma cilvēks var atgriezties pie saviem ikdienas darbiem, jo šai metodei nav sekas.

– Vai magnētiskās rezonanses izmeklējumus drīkst veikt visiem pacientiem?

– Tā kā izmeklēšanu nodrošina magnētiskais lauks, magnētiskās rezonanses izmeklējumu nedrīkst veikt pacientiem, kuru organismā ir magnētiska metāla svešķermeņi (implanti) vai elektroniskas ierīces (kardiostimulatori vai neirostimulatori), kas palīdz regulēt ķermeņa funkcijas. Metāliski svešķermeņi magnētiskā lauka ietekmē var uzkarst vai sākt pārvietoties pacienta organismā.

Magnētiskās rezonanses izmeklējums sievietēm grūtniecības pirmo divpadsmit nedēļu laikā pieļaujams tikai nopietnos gadījumos pēc ārstu konsilija lēmuma. Akūtus pacientus (reanimācijas pacientus) izmeklē narkozē ar īpaši pielāgotu aparatūru.

Pirms izmeklējuma jāinformē ārsts arī par to, ja ir problemātiski ilgstoši gulēt uz muguras (30–40 minūtes), ja darbs vai hobijs ir saistīts ar metāla apstrādi, ja bijusi vizīte pie ārsta saistībā ar metālisku svešķermeni acī u.tml. Tas nepieciešams, lai izvairītos no liekiem pārpratumiem izmeklēšanas laikā un garantētu pilnīgu izmeklējuma nekaitīgumu.

– Kādos gadījumos vēlams visa ķermeņa magnētiskās rezonanses izmeklējums?

– Šāds izmeklējums būs noderīgs cilvēkiem, kas rūpējas par savu veselību, kā arī kā skrīninga metode, laiatklātu patoloģiju pēc iespējas agrīnākā stadijā vai labāk izvērtētu kādu jau esošu slimību. Šāda izmeklējuma iespējamība ir īpašs ieguvums onkoloģiskajiem pacientiem, jo bez pilna ķermeņa skenējuma nav iespējams atrast agrīnas metastāzes.Metode varētu būt noderīga arī iepriekš nezināmas multiplās sklerozes gadījumā, parādot perēkļus kā galvas, tā arī muguras smadzenēs. Visa ķermeņa skenēšana pēdējos desmit gados ir kļuvusi par stūrakmeni dažādu audzēju, to metastāžu diagnostikā, terapijas taktikas un efektivitātes izvērtēšanā.

Īpašu vietu diagnostikā ieņem pozitronu emisijas tomogrāfija (PET). Pacientam tiek ievadīta speciāla kontrastviela fluordeoksiglikoze F18 (FDG), kas uzkrājas audzējā vai ļaundabīgos limfmezglos. Ar PET iekārtu tiek reģistrēta šī uzkrāšanās, un, lai precīzāk noteiktu veidojumu lokalizāciju, papildus šim izmeklējumam tiek veikta pilna ķermeņa datortomogrāfija. Latvijā diemžēl vēl nav pieejama neviena PET iekārta. Taču pasaulē un arī pie mums ir parādījusies daudzsološa alternatīva šim izmeklējumam. Veselības centra 4 grupas uzņēmuma SIA Vizuālā diagnostikamagnētiskās rezonanses kabinetā VC4 Diagnostikas centrā, izmantojot Siemens Magnetom Aera (1,5 teslas) ekspertklases iekārtu, var veikt visa ķermeņa difūzijas (no angļu val. diffusion-weighted jeb DWI) magnētiskās rezonanses izmeklējumus, kam ir virkne priekšrocību. Tas ir daudzsološs izmeklējums limfomas stadijas noteikšanai un ārstēšanas efektivitātes izvērtēšanai. Limfomas un citu audzēju bojājumiem ir atšķirīga histoloģiskā uzbūve, un šie rajoni redzami kā izmainītas zonas apstrādātos magnētiskās rezonanses attēlos. Šo izmeklējumu laikā nav nepieciešama kontrastviela un netiek izmantots radioaktīvais starojums.

– Cik sena ir magnētiskās rezonanses metode?

– Līdz 1970. gadam magnētiskā rezonanse tika izmantota molekulārajā analīzē, bet 1971. gadā Raimonds Damadjansatklāja, ka audzēju patoloģiskajos audos ir palielināts protonu relaksācijas laiks, līdz ar to magnētiskā rezonanse ir izmantojama medicīniskajā diagnostikā. Nedaudz vēlāk, 1973. gadā, amerikāņu ķīmiķim Polam Loterburam izdevās iegūt telpiski kodētus magnētiskās rezonanses signālus no neviendabīgām audu struktūrām. 2003. gadā viņš kopā ar Pīteru Mensfīldu par to saņēma Nobela prēmiju medicīnā.

Līdz 20. gadsimta 90. gadiem magnētiskās rezonanses izmeklējumi bija pieejami galvenokārt pētījumu centros un lielajās slimnīcās. Taču pēc 2000. gada, strauji attīstoties kardioloģiskajiem, visa ķermeņa, augļa un funkcionālajiem izmeklējumiem, magnētiskās rezonanses izmeklējumi kļuvuši ierasti izmeklējumi attēldiagnostikas centros.

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2016. gada janvāra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!