Madara Štekerhofa: Zobu tīrīšanas regularitāte

To, ka zobus jātīra, turklāt regulāri, zina ikviens. Tomēr, vai ar ieteiktajām sešām minūtēm jeb divām reizēm dienā - pēc brokastīm un pirms gulēt iešanas - ir pietiekami? Kas notiks, ja zobus netīrīs nemaz, vai to darīs retāk, nekā ieteikts?

Mēdz sacīt, ka būtu jātīra tikai tos zobus, ko cilvēks vēlas saglabāt.

Pirmais noteikums labas mutes dobuma higiēnas uzturēšanā ir regulāra un, pats svarīgākais, kvalitatīva aplikuma noņemšana. Vislabāk būtu, ja aplikumu varētu notīrīt pēc katras ēdienreizes. Tieši tādēļ, lai samazinātu demineralizāciju un kariesa attīstības risku, cilvēkiem ar ortodontiskajām aparatūrām zobus ieteikts tīrīt pēc katras ēdienreizes.

Kā notiek bojājuma attīstība zobā? Baktērijas izmanto aplikumā esošos cukurus (ogļhidrātus) un tos šķeļot rodas skābe, kas šķīdina emaljas hidroksilapatīta kristālus. Tādu pašu kristālu šķīdināšanu veic arī uzņemtās skābi saturošās vielas (citrusa augļu sulas un citas). Tātad bieža cukuru lietošana izraisa minerālvielu zudumu, ar ko tad arī izskaidrojams, kādēļ tieši ogļhidrātu uzņemšanas biežumam, nevis kopējam daudzumam, ir tik liela loma kariesa attīstībā. No tā izriet, ka ēst saldumus veselīgāk būtu vienu reizi nedēļā un tik, cik katrs vēlas, nevis katru dienu pa mazumiņam. Kā arī, būtu labāk to darīt ēdienreizes laikā vai pirms tās, ēdienreizi noslēdzot ar kalciju un fosfātus saturošu produktu - sieru. Tas palīdzēs līdzsvarot pH līmeni mutes dobumā.

Ir svarīgi, lai zobs saņemtu vielas, kas nodrošinās jaunu kristālu veidošanos. Ja apkārtesošajā vidē ir fluorīda joni, tie nodrošinās fluorhidroksilapatīta vai fluorapatīta veidošanos, kas ir izturīgi pie dažādām pH vērtībām, tādēļ emalja būs vairāk pasargāta no potenciālas nākamās skābes iedarbības. Tomēr, ja fluorīda jonu nav un aplikuma šķīdumā vai siekalās ir tikai kalcija un fosfāta joni, ir tendence veidoties brušītam, β – trikalcija fosfātam vai oktakalcija fosfātam, kas neitrālas vides apstākļos ir nestabili savienojumi, tādēļ kariess varēs progresēt. Tātad svarīgi, lai aplikumā būtu pietiekama fluorīdu koncentrācija, lai nepieciešamības gadījumā to izmantotu stiprāku kristālu iegūšanai zema pH apstākļos.

Ja pH vērtība mutē ir ilgstoši pazemināta, demineralizācija turpina attīstīties dziļākos emaljas slāņos. Ja aplikumā ir kaut neliels fluorīda jonu daudzums, ārējā slānī veidojas fluorhidroksilapatīts, kas ir ciets, bet dziļāk esošajā emaljas slānī aizvien notiek hidroksilapatīta kristālu šķīšana, tā veidojot kariozo bojājumu. Lai šo bojājumu atjaunotu (nodrošinātu remineralizāciju) un neizraisītu jaunu pH samazinājumu, nepieciešams nodrošināt aplikuma kontroli, kā arī lokālo fluorīdu aplikācijas. Tomēr tās dziļākos slāņus remineralizēs ļoti lēnu, jo emaljas virsējais slānis ir labāk mineralizēts.

Nereti zobārsta kabinetā nākas dzirdēt, ka bērnam ir “iedzimti slikts zobu stāvoklis un vāja emaljas struktūra”. Ir reti izņēmumi kā amelogenesis imperfecta, dentinogenesis imperfecta, dens evaginatus, dens invaginatus, kad tiešām zobu vizuālais stāvoklis ir izmainīts un tā sacīt būtu pamatoti. Tomēr jāatzīst, ka visbiežāk šīs frāzes patiesais iemesls ir slinkums un vecāku nevēlēšanās veikt cītīgu bērnu mutes dobuma higiēnas nodrošināšanu, par kuru viņi atbild vismaz līdz bērna astoņu – desmit gadu vecumam. Turklāt pastāvīgie zobi pēc šķilšanās nav pilnībā mineralizēti (vien 50  līdz 80%), līdz ar to risks bojājuma attīstībai ir ievērojami augstāks. Taisnība, ka baktēriju klāsts, kāds ir vecāku mutes dobumā, tiek nodots arī bērnam un, jo vairāk tur ir kariogēno baktēriju- streptococcus mutans, vai to baktēriju, kas saistītas ar periodonta slimību attīstību, jo lielāks risks, ka arī bērna mutes dobumā var attīstīties kāda no saslimšanām. Mutē dzīvo  daudz un dažādas baktērijas. Katram cilvēkam šī biofilma ir citādāka. Tomēr cīņa ar minētajām baktērijām ir tieši tāda, kā ar jebkuram citām - tā ietver rūpīgu mutes dobuma higiēnu. Ar aplikumu vieglāk tikt gala tiem, kuriem mutē ir pietiekams siekalu daudzums, kas samazina aplikuma lipīgumu. Kserostomija (samazināts siekalu daudzums mutē) vai gulēšana ar vaļēju muti palielina kariesa attīstības risku.

Ļoti svarīgi raudzīt, vai tiek lietota fluorīdu saturoša zobu pasta, kur fluorīdu koncentrācija ir vismaz 1000 ppm (jau no bērna dzimšanas) un  no sešu gadu vecuma vismaz 1500 ppm. Jo biežāka būs zoba lokāla satikšanās ar fluorīdus saturošu zobu pastu, jo labāk. Savukārt profesionālos fluorīda līdzekļus (fluorīda gelus un lakas), kam ir paaugstināta F koncentrācija un, ko uzklāj zobārsta/ zobu higiēnista kabinetā, iesaka lietot pudeļu kariesa profilaksei pēc pastāvīgo zobu nomaiņas. Tie nodrošina labāku zoba mineralizāciju pacientiem ar augstu kariesa risku, pēc ortodontisko aparatūru noņemšanas, pacientiem ar kserostomiju (siekalu izdalīšanās traucējumiem),  atsegtu zobu kakliņu un citos gadījumos.

F tabletes ir sistēmiskais fluorīda uzņemšanas veids. F mutes dobumā izplatās  ar siekalu palīdzību, līdz ar to tik pat lielu ieguvumu var dot arī zobu pastā esošie fluorīdi, ja zobu pastai ļauj pietiekami ilgi atrasties uz zobiem.

Kariess nav vienīgā mutes dobuma saslimšana, kas attīstās, netīrot zobus.  Otra kategorija ir zoba apkārt esošo saistaudu un balstaudu jeb periodonta saslimšanas.

Ja uz zobiem esošo aplikumu ilgi nenoņem, vai zobu tīrīšana veikta pavirši, sākotnēji mīkstais aplikums mineralizējas (nogulsnējas Ca, fosfāti un citas vielas) un tiek dēvēts par zobakmeni. Tas padara zoba virsmu raupjāku un piesaista papildus baktērijas, līdz ar to zobakmens attīstība var kļūt ātrāka. Daļēji zobakmens attīstības temps var būt atkarīgs no katra cilvēka siekalu sastāva, bet lielākā ietekme tomēr ir mutes dobuma higiēnas kvalitātei. Visātrākā zobakmens veidošanās noris apakšžokļa priekšzobu iekšējās (lingvālajās) virsmās un augšžokļa lielo dzerokļu ārējās (bukālajās) virsmās, jo tur tuvumā atrodas lielo siekalu dziedzeru-pieauss, zemžokļa un zemmēles - izvadi. Uz zoba virsmas esošais zobakmens var veidoties ne tikai virs, bet arī zem smaganas, piesaistot lielu baktēriju klāstu, tas ir kā pastāvīgs kairinātājs un veicina smaganas iekaisumu un zobam apkārt esošā kaula atkāpšanos. Zobakmeni nav iespējams noņemt tīrot zobus ar zobu birsti, tādēļ jāvēršas pie zobu higiēnista.

Praktiski ieteikumi:

• tīrīt zobus ar F saturošu zobu pastu pēc katras ēdienreizes. Ja to nav iespējams izdarīt, tad zobus tīrīt vismaz divas reizes dienā - pēc brokastīm un pirms gulēt iešanas;
• zobu birstei ir tikai viens īpašnieks;
• zobu birstes galviņu mainīt vismaz četras reizes gadā, kā arī pēc infekciju slimībām. Pacientiem ar ortodontiskajām aparatūrām zobu birstes sariņi nolietojas ātrāk, tādā gadījumā birstes nomaiņa jāveic biežāk;
• rūpīgai aplikuma kontrolei iespējams izmantot aplikumu krāsojošus - skalojamos līdzekļus (“Miradent Plaque Agent” un citus) vai tabletes (“GUM Red Cote”, “Curaprox Plaque Finder” un citas.). Tos jālieto pēc zobu pirmreizējas tīrīšanas, pēc tam zobus atkārtoti pārtīrot;
•  astoņus līdz 10 gadus  veciem bērniem veikt uzraudzītu zobu tīrīšanu (zobus pārtīrīt);
• zobu starpas tīrīt ar zobu diegu vismaz reizi dienā;
• pastu pēc zobu tīrīšanas neskalot, tā vietā lieko pastas daudzumu izspļaut, lai paildzinātu pastā esošo fluorīdu iedarbību uz zobiem.;
• netīrīt zobus uzreiz pēc skābu produktu lietošanas, lai nevājinātu emaljas struktūru. Tā vietā muti skalot ar ūdeni vai fluorīdu saturošu mutes skalojamo līdzekli;
• bērniem neilgi pēc zobu šķilšanās zobu dziļākās rieviņas (fisūras un bedrītes) var pārklāt ar F saturošu pārklājumu - silantu. Tas nodrošinās gludāku zoba virsmu un vieglāku aplikuma kontroli;
• apmeklēt zobārstu un zobu higiēnistu vismaz reizi gadā. Dodoties pie ārsta vai zobu higiēnista, līdzi var ņemt  mājās lietotos zobu kopšanas līdzekļus un pārliecināties, vai zobu kopšana veikta pareizi un ar konkrētajam cilvēkam piemērotiem mutes kopšanas līdzekļiem.

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2022. gada maija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!