Linda Zvaune: Migrēna – ne tikai galvassāpes. Kā atpazīt un ārstēt?

“Ak, dievi, dievi, kāpēc jūs mani sodāt. Atkal tā neuzvaramā, šausmīgā slimība – hemikrānija, kad sāp galvas viena puse. Pret to nav līdzekļu. Nav nekāda glābiņa. Mēģināšu nekustināt galvu…” Tā Mihails Bulgakovs romānā “Meistars un Margarita” pietiekami precīzi aprakstījis migrēnas lēkmi, ko piedzīvo Jūdejas valdnieks Poncijs Pilāts. Viņš pavēl aizklāt logus, iekrīt gultā un prasa aukstu ūdeni. Galvassāpes ir tik neciešamas, ka pat rada domas par indes iedzeršanu. Mūsdienās ir noskaidrots krietni vairāk par migrēnu, ir atrastas efektīvas metodes, kā savaldīt migrēnas lēkmi, tomēr joprojām ir daudz pacientu, kas spiesti migrēnas lēkmes laikā pārtraukt visas ikdienas aktivitātes un pavadīt dienu vai pat vairākas tumsā un ciešanās. Galvenokārt tie, kas nezina, ka slimo ar migrēnu. Noskaidrots, ka apmēram puse no galvassāpju pacientiem nedodas pie ārsta un nodarbojas ar pašārstēšanos, tāpēc nesaņem iespējami efektīvāko terapiju.

Kā atpazīt un noteikt migrēnas diagnozi

Galvassāpes ir bieži sastopamas. Ir ļoti daudz faktoru, kas var būt galvassāpju cēlonis. Galvassāpes var būt kā simptoms kādai citai slimībai vai zināmam iemeslam, piemēram, paaugstināts asinsspiediens, gripa, galvas vai kakla daļas trauma, medikamentu lietošana un citi. Šajos gadījumos galvassāpes ir sekundāras. Tomēr galvassāpes var būt slimība pati par sevi, tad tās sauc par primārām galvassāpēm. Biežākās no tām ir saspringuma jeb tensijas tipa galvassāpes un migrēna. Bet migrēna nav tikai spēcīgas galvassāpes – tas ir daudzu pavadošu simptomu komplekss, kas migrēnas pacientu īslaicīgi padara darba nespējīgu. Slikta dūša, vemšana, caureja, vēdera pūšanās, pastiprināta jutība pret trokšņiem un gaismu, varbūt arī pret smaržām, izteikta miegainība, nogurums, grūtības koncentrēties, apgrūtinātas fiziskās aktivitātēs – kustības pastiprina galvassāpes. Trešdaļai migrēnas pacientu migrēna ir ar auru, kas nozīmē, ka pirms spēcīgajām galvassāpēm parādās neiroloģiski traucējumi – pārejoši redzes, jušanas, kustību vai runas traucējumi. Šie visi ir simptomi, kas ierobežo migrēnas pacienta darba spējas, ikdienas aktivitāti, sociālo un ģimenes dzīvi.

Migrēna noris lēkmjveidīgi, starp migrēnas lēkmēm pacients ir pilnīgi vesels. Tāpēc reizēm to mēdz dēvēt par neredzamo slimību. Mēs, iespējams, pat nezinām, cik daudziem no mūsu draugiem un paziņām ar to ir jāsadzīvo. Pasaulē katrs septītais cilvēks cieš no migrēnas. Sieviešu viņu vidū ir trīs reizes vairāk nekā vīriešu. Migrēna var sākties bērnībā, pusaudžu vecumā un ilgt līdz pat sirmam vecumam. Lielāko aktivitāti sasniedzot reproduktīvajā, darbspējīgā vecumā. Kādam migrēnas lēkme var ilgt vien četras stundas (pārsvarā bērniem lēkmes ir īsākas), citam līdz pat trim dienām. Kādam tās ir vien pāris reizes gadā vai pat mūža laikā, kādam, savukārt, ar neapskaužamu regularitāti katru mēnesi vai pat katru nedēļu. Migrēnas aktivitāte var mainīties dažādos dzīves periodos, zināms, ka vairumam sieviešu grūtniecības laikā, sākoties menopauzei, migrēna norimst.

Atbilstoši Starptautiskajai galvassāpju klasifikācijai, ja ir vismaz trīs no šīm pazīmēm, tās var liecināt par migrēnu:

• galvassāpes ir vienā galvas pusē;
• tās ir stipras vai ļoti stipras;
• galvassāpes ir pulsējošas;
• ikdienas fiziskas aktivitātes (kustības, staigāšana) galvassāpes pastiprina;
• galvassāpes pavada slikta dūša un/vai vemšana;
• galvassāpju laikā ir nepatika pret gaismu un skaņu.

Vairākumā gadījumu migrēnu var viegli atpazīt. Nepastāv speciāli izmeklējumi, kas apstiprina migrēnas diagnozi, tāpēc tā tiek noteikta, balstoties uz galvassāpju aprakstu un ārsta veikto apskati. Migrēna ir klīniska diagnoze, un nav nepieciešams veikt speciālus galvas smadzeņu izmeklējumus. Pat ja tiek veikti (un citiem pacientiem pat vairākkārtīgi) dažādi izmeklējumi, arī magnētiskā rezonanse galvai, nekādas patoloģiska izmaiņas migrēnas gadījumā nav. Var likties neticami un mulsinoši, jo galva sāp tik stipri, ir dažādi pavadoši simptomi, pat neiroloģiski auras laikā, bet izmeklējumos nekā nav. Skaidrojums tam ir, ka migrēnu neizraisa smadzeņu strukturāli bojājumi, problēma ir funkcijā, kā neironi savā starpā komunicē, kā pielāgojas dažādām ārējās un iekšējās vides izmaiņām. Tāpēc tik ļoti svarīgi ir precīzi aprakstīt, kādas, cik bieži, ar kādiem pavadošiem simptomiem ir galvassāpes. Arī ģimenes ārsts var noteikt migrēnas diagnozi un sākt ārstēšanu. Ja ārsts šaubās par diagnozi, viņš var nosūtīt pie neirologa vai galvassāpju speciālista, kas izvērtēs, vai nepieciešami kādi papildu izmeklējumi. Lielākais palīgs diagnostikā un migrēnas novērošanā, ierosinātājfaktoru atpazīšanā ir galvassāpju dienasgrāmatas vai kalendāri (atrodami un lejuplādējami “Vivendi” centra mājaslapā, Jūrmalas slimnīcas mājaslapā sadaļā “Sāpju aprūpes kabinets”). Ir pacienti, kas dod priekšroku elektroniskām dienasgrāmatām viedierīcēs. Tās gan ir angļu valodā, iecienītākās – Migraine Buddy, vācu valodā – Migrane-App u.c.

Kāpēc rodas migrēna, un kas notiek galvā migrēnas lēkmes laikā

Migrēna ir visizplatītākā neiroloģiskā slimība. Migrēna rodas galvas smadzenēs. Ļoti vienkāršoti var sacīt, ka migrēna rodas sakarā ar pārāk jutīgām galvas smadzenēm. Migrēnas rašanās ir saistīta ar funkcionāliem traucējumiem tajās galvas smadzeņu daļās, kas atbild par sāpju un citu sajūtu veidošanās mehānismiem. Līdz šim izpētīts, ka migrēnas attīstībā nozīme ir neirovaskulāriem traucējumiem ar trīszaru nerva sistēmas aktivāciju. Lai arī reizēm pacienti apraksta, ka sajūta migrēnas laikā esot tāda, it kā smadzenes tūlīt uzsprāgs vai kāds dur nazi, naglu galvā, patiesībā galvas smadzenes nesāp, tajās nav sāpīgo nervu galu. Visa sāpīgā reakcija notiek galvas smadzeņu apvalkos, kas ir labi inervēti ar asinsvadiem un trīszaru nerva šķiedrām. Migrēnas lēkmes laikā notiek galvas smadzeņu apvalku paplašināšanās, ap tiem izdalās vielas, kas uztur neirogēnu iekaisumu un sāpes. Viena no šādām vielām – maza olbaltumviela, saukta par CGRP (ar kalcitonīna gēnu saistītais peptīds), nupat kļuvusi par slavenību, jo ir atklāti medikamenti – antivielas, kas spēj bloķēt tā darbību, un tā ir pavēries pavisam jauns ceļš migrēnas ārstēšanā. Pirms 30 gadiem migrēnas lēkmes akūtā terapijā sāka lietot un joprojām lieto triptānu grupas medikamentus, kas neļauj notikt asinsvadu paplašināšanās fāzei, arī nedaudz samazina CGRP izdalīšanos.

Migrēna var tikt mantota no vecākiem vai vecvecākiem. Ir zināmi vairāki migrēnu veicinoši jeb predisponējoši faktori, tie nosaka t.s. migrēnas slieksni (attēlā kreisajā pusē). Atsevišķi no tiem var izdalīt katras lēkmes ierosinošos faktorus, angliski trigger (attēlā labajā pusē). Tie ir ļoti individuāli, mēdz pārklāties un kombinēties. Atpazīstot un pēc iespējas mainot, izvairoties no ierosinošajiem faktoriem, var samazināt migrēnas lēkmju aktivitāti. Būtībā tas ir pirmais solis migrēnas ārstēšanā.

Migrēnas ārstēšana

Migrēnas ārstēšanu var iedalīt akūtā un profilaktiskā. Var izmantot arī dažādas nemedikamentozas terapijas iespējas vai medikamentus gan akūtai, gan profilaktiskai terapijai. Jāteic, ka migrēna uzliek par pienākumu rūpēties par veselīgu dzīvesveidu, ko savā ziņā var uzskatīt par priekšrocību. Reizēm ar dzīvesveida maiņu vai nelielu korekciju tiek panākts vērā ņemams efekts un ir iespēja izvairīties no pārmērīgas medikamentu lietošanas. Īpaši bērnu migrēnas terapijā liels uzsvars tiek likts uz nemedikamentozajiem pasākumiem. Migrēnas aktivitātē liela loma ir arī hipotalāmam – tā ir daļa no mūsu limbiskās struktūras, tas uzskatāms par augstāko vielmaiņas un veģetatīvās nervu sistēmas regulācijas centru, piedalās iekšējās vides nemainīguma uzturēšanā, regulē ķermeņa temperatūru, izsalkumu, slāpes, diennakts ritmu u.c. Un hipotalāmam patīk regularitāte – regulārs miegs, regulāras aktivitātes, regulāras ēdienreizes. Panākumus migrēnas savaldīšanā var gūt, to labāk izprotot. Lai gan migrēnu nevajadzētu uzskatīt par ienaidnieci, bet pat sens ķīniešu karavadoņa teiciens vēsta “iepazīsti sevi, savu ienaidnieku, un tu uzvarēsi simtiem kauju bez zaudējumiem”. Tā kā migrēna ir uzskatāma par hronisku slimību, tā ir jāiepazīst un jāizprot, lai labāk ar to varētu sadzīvot.

Nav līdz galam izzināts veids, kā pilnībā izārstēt migrēnu, tomēr lielākajai daļai cilvēku, gadiem ejot, migrēnas lēkmes kļūst retākas. Migrēnu var iemācīties labāk kontrolēt. Tikai pats pacients ir atslēga migrēnas ārstēšanā.

Foto: Freepik.com

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2019. gada decembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!