Linda Vītuma, Aija Mikova- Zīdīšanas problēmas

Zīdainim no dzimšanas līdz sešu mēnešu vecumam (ieskaitot sesto mēnesi) kā pamatuzturu iesaka tikai mātes pienu. Mātes piens vienlaikus ir ēdiens un dzēriens. Zīdot bērniņu, sievietei ātrāk apstājas pēcdzemdību asiņošana, saraujas dzemde un atjaunojas ķermeņa masa, kāda tā bija pirms grūtniecības. Samazinās risks saslimt ar onkoloģiskām slimībām un osteoporozi. Māmiņām, kuras zīda mazuļus, retāk rodas pēcdzemdību depresijas. Bērns tiek pasargāts no infekcijām un alerģijām, tiek veicināta viņa fiziskā un garīgā attīstība, kā arī starp bērnu un māti veidojas garīga un fiziska tuvība.

Uzreiz pēc piedzimšanas (bet ne vēlāk kā divas stundas pēc piedzimšanas) bērniņu liek pie krūts un uzsāk zīdīšanu. Kad pirmā ēdienreize piedzīvota, var būt, ka bērniņš pirmajā dzīves diennaktī ilgtoši guļ. Pirmajā diennaktī bērniņa ēšanas uzvedība var būt dažāda. Ir bērni, kas vispār neēd, ir, kuri aktīvi zīž gandrīz 24 stundas no vietas. Sākot ar otro diennakti, bērniņu ēdināšanai modini ne retāk kā ik pēc trim stundām. Izņēmums var būt nakts stundas. Bērnu ēdina pēc pieprasījuma, negaidot noteiktu pulksteņa laiku. Pakāpeniski veidosies ēdienreižu ritms.

Kad bērniņš ir izsalcis, viņš kļūst nemierīgs, zīž pirkstiņus, izdod ņurdošas skaņas, groza galviņu un ver vaļā mutīti, izbāž mēli. Tas ir brīdis, kad piedāvāt krūti, negaidot, kamēr bērniņš sāks raudāt. Uzsākot zīdīšanu, katrā ēdienreizē iesaka dot abas krūtis pēc kārtas, katru 15 līdz 20 minūtes (aktīvas zīšanas). Ja nepieciešams, ēdienreizes vidū paceļ bērniņu un sagaida atraugu (5 līdz 10 minūtes). Māneklīti pirmajās dzīves dienās neiesaka dot, lai tas nekavētu piena veidošanos – piens veidojas, jo bērns zīž krūti. Ja bērniņš zīž māneklīti – viņš nepaēd, un krūtīs neveidojas piens. Ēdienreizes ilgums var būt no piecām aktīvas zīšanas minūtēm  līdz pat 45 minūtēm vienai ēdienreizei. Ja bērniņš zīž ilgstoši un iemieg, zīdīšanas laikā var viegli paglaudīt viņa seju, austiņas. Ja bērniņš zīšanu neatsāk, lai mazinātu krūtsgalu noberšanu, mamma izņem krūtsgalu no viņa mutes. Sāpošu krūtsgalu gadījumā pēc zīdīšanas reizes izspied uz galiņiem nedaudz piena un atļauj tam nožūt. Pirmajās dzīves dienās bērniņš zaudē līdz pat 10% no dzimšanas svara. Lielākoties bērni dzimšanas svaru atgūst nedēļas vecumā (aptuveni septītajā dzīves dienā).

Zīdi vismaz 8 līdz 12 reizes diennaktī. Ja bērns nav ēdis divas stundas pēc dzimšanas vai astoņas stundas kopš pēdējās ēdienreizes (pirmajā diennaktī), vai piecas stundas kopš pēdējās ēdienreizes (pēc 24 dzīves stundām) – modini bērniņu uz ēdienreizi!

Modināšanas paņēmieni

• Nomaini autiņbiksītes.
• Pamaini zīdīšanas pozu.
• Noģērb bērniņu un uzliec sev uz krūtīm āda-āda kontaktā.
• Apmazgā ar siltu ūdeni.
  Runā ar bērniņu, skaties viņam acīs.
• Ieliec bērniņu sev klēpī ar kājām pret savu vēderu un bērniņa galvu uz saviem ceļiem; kopā ar saviem celīšiem lēni cel viņu pussēdus pozīcijā; dari tā vairākas reizes.
• Pamasē bērniņam muguriņu ar apļveida kustībām.
• Pamasē pēdiņas un plaukstiņas.

Iespējamie sarežģījumi pirmajās dienās, risinājumi

1. No krūtīm vēl neizdalās piens vai neizdalās pietiekamā daudzumā – ieteikums sākt un mērķtiecīgi turpināt zīdīšanu, gan māmiņai, gan mazulim apgūstot šo prasmi. Tā tiek dota iespēja arī hormonālajiem procesiem pārslēgties un pilnvērtīgi iesaistīties piena veidošanās un izdalīšanās procesā. Atbalsts, neatlaidība un krūts ēdināšanu atbalstoša vide ir nozīmīgākie risinājumi pirmās dienas "neesošā piena problēmai".

2. Mazulis nesatver krūtsgalu tā, lai pilnvērtīgi paēstu

• Vērot un aktivēt "meklēšanas" refleksu, kura laikā mazulis  reaģē uz kairinājumu pie vaidziņa, griežot galvu un plati atverot muti.
• Iepazīt un eksperimentēt ar dažādām zīdīšanas pozām, satvērieniem.
• Raudzīt, vērot, veicināt, lai mazulis "dziļi" satver krūtsgalu.
• Praktizēt, praktizēt, praktizēt - zīdīšana un zīšana ir apgūstama iemaņa, kam nepieciešams laiks un neatlaidība.

3. Krūšu un mazuļa mutes anatomiskās īpatnības (piemēram, īsa mēles saitīte vai ievilkti krūtsgali) – veikt mazuļa un mātes anatomisko īpatnību izvērtējumu, aicināt pediatru ieteikt atbilstošas manipulācijas zīšanas uzlabošanai; dažādu tehniku izmantošana ērti satverama krūtsgala "izveidošanai", piemēram, kairināšana, ledus gabaliņš, piena atslaukšanas pumpītis, palīdzība ar pirkstiem.

Iespējamie sarežģījumi trešajā dienā un vēlākajā periodā, risinājumi

1. Sūrstoši vai ieplaisājuši krūšu gali – meklēt, koriģēt zīdīšanas pozīciju, krūtsgala satvērienu; rūpēties, lai krūtsgals ir tīrs, sauss, pieejama gaisa pelde. Saskaņā ar pētījumiem, uz krūšu galiem nelikt neko vai izmantot pašas māmiņas pienu, ir vismaz tikpat efektīvi kā izmantot ziedes. Krūšu galu sāpes lielākajai daļai sieviešu mazinās 7 līdz 10 dienu laikā pēc dzemdībām, neatkarīgi no krūšu galu aprūpes veida.

2. Piena pieplūdums, krūšu palielināšanās – gan kāpostu lapas, gan aukstas/karstas kompreses var sniegt īslaicīgu atvieglojumu; arī ķīniešu "kasīšanas" masāža Gua-Sha noteiktos krūšu punktos var būt palīdzoša.

3. Mazulis nesatver krūtsgalu tā, lai pilnvērtīgi paēstu – skatīt ieteikumus pirmās dienas grūtībās.

4. Pārmērīga piena veidošanās, izdalīšanās – pilnīga piena atslaukšana (vienu reizi vai retos gadījumos vairākas dienas pa vienai reizei) un ēdināšana ciklos –  pirmajā reizē no abām atslauktajām krūtīm, pēc tam visu dienu no vienas un tās pašas atslauktās krūts ik pēc trim līdz četrām stundām, šobrīd tiek piedāvāts, kā adekvāts un sievietei/bērnam draudzīgs risinājums.

5. Krūts ēdināšana un sēnīšu infekcijas

• Sodas ūdens: krūtsgalu un bērna mutīti var apmazgāt vairākas reizes dienā ar sodas ūdeni.
• Kālija permanganāts (atšķaidījumā, kas veido gaiši rozā šķīdumu).
• Kliņģerīšu ziede (Ung. Calendulae).

6. Piena vadu nosprostošanās – viegla krūts masāža; silta komprese; bieža ēdināšana, mazuļa zodu novietojot pret sastrēguma vietu.

7. Mastīts – karsta, jutīga krūts; apsārtums; saslimšanas sajūta; temperatūra. Ja 12 līdz 24 stundu laikā nav uzlabojuma – turpināt zīdīšanu; uzsākt antibakteriālu terapiju.

8. Krūšu abscess – veidojas kā mastīta komplikācija; tiek veikta ķirurģiska abscesa drenāža, laktāciju iespējams turpināt.

Ja piedzīvo:

• sāpes – izņemot īsu diskomfortu pašā zīdīšanas reize sākumā;
• krūtīs – sabiezējumu;
• krūšu galos – traumas;
• mazulis – izteikti nemierīgs pie krūts un pēc ēšanas – tad meklē palīdzību!

Ja jaundzimušais:

• kļūst miegains;
• neieinteresēts zīst;
• ir vērojams urīna un fēču izdalīšanās samazinājums - tad aicinām doties uz stacionāru.

Var būt gadījumi, kad krūts ēdināšanas grūtības uz brīdi kļūst tik izaicinošas, ka bērniņam nav iespējas saņemt mammas pienu. Tomēr arī šajos brīžos, ēdinot mazuli ar mākslīgo maisījumu, bērniņu tur cieši klāt pie ķermeņa, piedzīvojot āda-āda kontaktu un sniedzot mazulim drošību. Kad krūts ēdināšanas grūtības ir atrisinātas, ir iespējams doties ceļojumā, ko sauc “Relaktācija”. Saskaņā ar pierādījumiem, relaktācija iespējama 100% gadījumu (vismaz daļēja), ja tiek nodrošināts nepārtraukts atbalsts, pacietība, gan ģimenes locekļu, gan apmācītu aprūpes speciālistu labvēlība, kuri spēj iedrošināt māmiņu un stiprināt viņas pārliecību par sevi.

Noslēgumā atgādinājumam mums ikvienam – gan jaunajām māmiņām, gan viņu aprūpes sniedzējiem – lai fiziski un emocionāli paēdinātu mazuli, pašai māmiņai  nepieciešams būt fiziski un emocionāli paēdušai. Rūpēsimies viens par otru – gan fiziski, gan emocionāli.

Ir pieejams atbalsts!

• http://www.zidit.lv/
• https://ej.uz/zidisanas_abc
• http://www.zidit.lv/konsultanti/
• https://lv.kkm.lv/breastfeeding
• https://ej.uz/mierpilnam-maltitem

Vairāk par jaundzimušā aprūpi, nonākot mājas, var lasīt Siguldas dzemdību nodaļas personāla izstrādātajā informatīvajā BUKLETĀ.

Foto: Pexels.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2023. gada aprīļa numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!