Linda Kapteine-Veita: Ādas vēža diagnostikas iespējas uzlabojas

Ādas vēžu slimnieku skaits ir katastrofāls

Dzimumzīmes jeb iedzimti nēvusi ir tie, kas cilvēkam uz ādas ir jau kopš dzimšanas vai izveidojas līdz pusaudžu vecumam, bet par dzīves laikā iegūtiem nēvusiem sauc ādas pigmentveidojumus, kas parādās vēlākā dzīves periodā. Savukārt melanoma ir pats agresīvākais ādas audzējs, kura izskats sākotnēji var daudz neatšķirties no parastas dzimumzīmes.

“Parasti melanomas veidojas uz ādas vietā, kur iepriekš nekas nav bijis – pēkšņi izveidojas tumšs pigmeta veidojums, kas ātrāk vai lēnāk aug lielāks, pārveidojas, maina krāsu, struktūru, simetriju. Dzimumzīmes vietā melanoma attīstās 20–30% gadījumu no visām melanomām. Ja dzimumzīme sāk mainīties – tā ir svarīga pazīme, kas vēsta, ka steigšus jādodas pārbaudīt ādu pie dermatologa, iepriekš painteresējoties, kurš dermatologs var ne tikai pēc vizuālas apskates atbildēt uz pacienta jautājumiem par ādas veselību, bet arī veikt dermatoskopiju. Pārbaudīt ādas veselību, tieši saistībā ar dzimumzīmēm, jauniem nēvusiem, nepieciešams divreiz gadā – pirms un pēc vasaras, jo tās laikā jauni pigmenti uz ādas parādās visbiežāk,” stāsta Linda Kapteine-Veita.

Uz ādas parasti novērojam dažādus veidojumus, par kuriem šobrīd cilvēkiem ir būtiski zināt, kas tie ir, kādi ir riski un kādas – prognozes.

Izšķir labdabīgus un ļaundabīgus ādas veidojumus, kā arī ar fotonovecošanos saistītus ādas jaunveidojumus, kas pārsvarā ir labdabīgi. Labdabīgie veidojumi nav cilvēka dzīvībai bīstami, tie ir jānovēro, bet par tiem nav jāuztraucas.

Ļaundabīgie veidojumi pārsvarā ir bazalioma (bazālo šūnu vēzis), plakano šūnu vēzis un melanoma (pigmenta šūnu vēzis). 

Slimību profilakses un slimību kontroles centra (SPKC) dati pierāda, ka ādas vēzis joprojām ir viens no izplatītākajiem nāves cēloņiem Latvijā, turklāt Latvijā no visiem ļaundabīgā audzēja veidiem tas ierindojas stabilā pirmajā pozīcijā. Saslimšana ar ādas vēzi Latvijā un arī citur pasaulē pieaug straujāk nekā ar jebkuru citu vēža formu. 2017. gadā ādas vēzi konstatēja 1463 cilvēkiem. Bet kopumā, pēc SPKC datiem, Latvijā ar ļaundabīgo ādas vēzi sirgst vairāk nekā 10 000 pacientu. Turklāt ievērojami ir pieaudzis saslimušo skaits ar melanomu. 2017. gadā šī agresīvākā ādas vēža forma tika konstatēta jau 230 pacientiem. L. Kapteine-Veita pauž bažas, ka, lai gan uzlabojas diagnostikas un ārstēšanas iespējas, pieaug arī šīs slimības izraisīto nāves gadījumu skaits: piemēram, no – melanomas mirušo skaits Latvijā 15 gadu laikā ir trīskāršojies. 2017. gadā melanoma dzīvību laupīja 78 pacientiem, bet ar citiem ļaundabīgajiem ādas audzējiem mira 61 cilvēks, kas ir vairāk nekā iepriekšējā gadā. SPKC dati atklāj, ka ar ādas ļaundabīgo audzēju saslimst arvien gados jaunāki cilvēki. Agrāk ar ādas vēzi saslima galvenokārt 70–80 gadus veci cilvēki, taču tagad daļa pacientu ir pavisam jauni,  nedaudz virs 20 gadiem.

Profilakse – pirmajā vietā

L. Kapteine-Veita norāda, ka šī bēdīgā statistika daļēji izskaidrojama ar Latvijas iedzīvotāju gaišās ādas īpatnībām un nelabvēlīgo ārējās vides faktoru, galvenokārt, ultravioletā starojuma radīto ādas bojājumu. “Diemžēl cilvēki ikdienā pietiekami nenovērtē ultravioletā starojuma kaitīgumu, kā arī, ja konstatē kādus ādas veidojumus, tiem nepievērš pietiekamu uzmanību un laikus neārstē. Tas arī noved pie šādas bēdīgas statistikas,” atklāj L. Kapteine-Veita. Ārste arī norāda, ka, lai samazinātu saslimšanu ar ādas vēzi, būtiska nozīme ir ne tikai laikus veiktai diagnostikai, bet arī profilaksei. Maldīgs ir uzskats, ka ultravioletais (UV) starojums, kas ir galvenais ādas vēža izraisītājs, ir mazāk kaitīgs tumšajā sezonā, no rīta, vakarā, mākoņainā laikā, atrodoties ūdenī vai zem saules sarga. No UV starojuma var pasargāt tikai kvalitatīvs aizsargkrēms, ko, piemēram, uz sejas vajadzētu lietot visa gada garumā. Dermatoloģe norāda, ka ir svarīgi pārliecināties, vai izvēlētais aizsargkrēms satur gan UVA, gan UVB staru aizsargfiltru. UVA stari izkļūst cauri stiklam un iedarbojas uz ādu arī telpās. Tos cilvēks nejūt, un tie nedod iedegumu, toties iekļūst dermas dziļumā, bojājot elastīgās un kolagēnās šķiedras. Savukārt UVB stari iedarbojas uz epidermu un izraisa ādas apdegumu. Ādas vēzi var attīstīt abu veidu UV starojums.

Agrīna un mūsdienīga diagnostika var glābt dzīvību

L. Kapteine-Veita norāda, ka ādas vēzis ir viens no visvieglāk novēršamajiem audzējiem. Šī ir vienīgā vēža forma, ko var redzēt, to var viegli pamanīt, un nozīmīgāko riska faktoru – ultravioletā starojuma iedarbību – var ierobežot. ”Tā kā ādas vēzis nerodas ne vienas, ne divu dienu laikā, cilvēka dzīvību spēj glābt vienīgi ādas vēža agrīna diagnostika. Turklāt dermatologiem ir pieejamas efektīvas neinvazīvas modernas diagnostikas metodes, kas dod iespēju diagnosticēt aizdomīgu veidojumu arvien agrīnākās stadijās, kā arī agrīni sākt ārstēšanu, veicinot pacienta pilnīgu izārstēšanos bez sekām uz pacienta dzīves kvalitāti. Tādēļ regulāras profilaktiskas ādas vēža pārbaudes pie dermatologa ir vitāli svarīgas mūsu iedzīvotāju vidū ādas vēža profilaksē,” norāda L. Kapteine-Veita.

Jaunveidojumu diagnostikai pizmanto vairākas diagnostikas metodes:

Ar optiskās vai digitālās dermatoskopijas palīdzību dzimumzīmi dermatologs var aplūkot divdesmitkārtīgā palielinājumā, izmantojot speciāli iestrādātu polarizēto gaismas avotu, lai noteiktu jaunveidojuma dabu.

Digitālā dermatoskopija apvienojumā ar datorizēto pacientu datubāzi ļauj jaunveidojumus novērot arī dinamikā, veikt precīzu ādas jaunveidojumu datu digitālo apstrādi un saglabāšanu, nodrošinot augstas kvalitātes garantu ārsta darbam.

Digitālā dermatoskopija ar MoleMax ietver vienotu dzimumzīmju kartēšanas sistēmu un dod iespēju attēlu palielināt līdz pat 30 reizēm, ļaujot precīzāk analizēt veidojumus un izsekot visām izmaiņām ilgākā laika posmā, kontrolēt tā dinamiku. Attēlus, kas vizualizēti dažādos laikos, var salīdzināt reālā laikā, kas dod ticamu salīdzinājumu. Turklāt, ja veidojums ir izoperēts, pacienta datu bāzei (slimības vēsturei) iespējams pievienot histoloģisko attēlu.

SIA Veselības centrs 4 filiālē Dermatoloģijas klīnika ir pieejama jaunākā ādas diagnostikas metode – FotoFinder, kuras laikā, izmantojot īpašas fotokameras, programmatūras un precīzas zinātniskās analīzes sistēmas, iespējams noteikt ādas ļaundabīguma risku, melanomas un nemelanomas ādas vēzi agrīnā stadijā. Augsti kvalificēts ārsts, kas specializējies dermatoskopijā, veic visa ķermeņa dermatoskopiju ar fotoattēlu un videodermatoskopiju, izveidojot ādas pasi, kas ietver precīzu visu ādas jaunveidojumu dokumentāciju – informāciju par sejas, ķermeņa, kā arī plaukstu un pēdu ādas stāvokli. FotoFinder mākslīgā intelekta atbalsts ļauj salīdzināt visu ādas veidojuma attēlus plašā datu bāzē un sniegt automātisku matemātiski pamatotu analīzi. Atkārtota izmeklējuma laikā precīzi tiek identificēti jauni un/vai izmainīti ādas veidojumi, uzrādot veidojumu izmēra, formas un blīvuma izmaiņas dinamikā, tā pēc iespējas ātrāk atklājot varbūtēju ļaundabīgu veidojumu.

Mūsdienu tehnikas sasniegumi ļauj izvērtēt ne vien veidojuma virsmas pazīmes, bet iespējams ielūkoties arī dziļāk ādā. Piemēram, ar ultraskaņas izmeklējuma palīdzību var pateikt, cik dziļi ādā atrodas veidojums – vai tas ir tikai virspusējs vai dziļāks, izvērtēt tā vaskularizācijas pakāpi.

Siaskopijas laikā ar speciālu viļņu garuma lāzerstariem, tiek noteikta melanīna, kapilāru hemoglobīna un kolagēna koncentrācija un lokalizācija ādā līdz 4 mm dziļumam, kā arī atsevišķi saistaudu un pigmentēto šūnu savstarpējās attiecības. Iespējams noteikt arī šo struktūru trīsdimensionālo uzbūvi (3D). Siaskopijas izmeklēšanas metode sniedz 97% precizitāti, bet, apvienojot ar dermatoskopijas un ādas ultrasonogrāfijas metodi, veidojuma novērtējuma precizitāte sasniedz pat 100%.

Diagnostika – atslēga ārstēšanai

Izvērtējot ādas jaunveidojuma attēlu, nosaka tā dabu, vai tas ir labdabīgs, aktīvs, aizdomīgs vai arī ļaundabīgs. Tad speciālists pieņem lēmumu – jaunveidojumu novērot un veikt atkārtotu izmeklēšanu pēc noteikta laika vai arī to likvidēt ar atbilstošu metodi.

Ja jaunveidojums ir labdabīgs, ar to var turpināt sadzīvot, tomēr speciālisti iesaka likvidēt dzimumzīmes (pat labdabīgās), kas atrodas berzes vietās. Ja dzimumzīme regulāri tiek traumēta – noplēsta vai noberzta, pastāv lielāks risks, ka tā varētu pāriet ļaundabīgā formā. Dažreiz uz dzimumzīmēm aug matiņi, kurus parasti sievietes mēdz raustīt. Šādā veidā dzimumzīme tiek traumēta, tāpēc speciālisti iesaka matiņus apgriezt. Tomēr matiņi uz dzimumzīmēm ir laba zīme, jo tie aug pārsvarā uz labdabīgiem veidojumiem.

Ja ādas jaunveidojumu ir daudz, ieteicams novērot veidojumus ne retāk kā reizi gadā. Aktīvo (displastisko) dzimumzīmju, kā arī dzimumzīmju, kas vēl nav kļuvušas ļaundabīgas, bet nav arī vairs labdabīgas, likvidēšanas zelta standarts ir ķirurģiska ārstēšana. Tās priekšrocība – veidojums tiek izņemts dziļi, likvidējot arī audus ap to. Nereti dzimumzīmes likvidē ar lāzeru. To parasti lieto, ja dzimumzīme izvietojusies ādas virspusē. Mediķi, likvidējot dzimumzīmi, vienmēr to nosūta uz laboratoriju, kur tiek veikta tās histoloģiska pārbaude. (Tāpēc svarīgi to likvidēt nevis kosmētiskajā salonā, kur pārbaude netiek veikta, bet kvalitatīvā ārstniecības iestādē!) Ja dzimumzīme izrādījusies ļaundabīga, pacientam noteikti jāturpina ārstēšanās pie onkologa. Tiek veikta papildu izmeklēšana – asins analīzes, rentgens, pārbaudīti limfmezgli, vai uz pārējiem orgāniem nav izplatījušās metastāzes.

Kosmētiskajos salonos dažkārt piedāvā dzimumzīmi likvidēt ar kriodestrukcijas metodi (nosaldēt ar šķidro slāpekli) vai elektrokoagulācijas metodi (nodedzināt ar elektrību), taču mediķi neiesaka izmantot šīs metodes. Piemēram, sasaldējot dzimumzīmi, ir ļoti grūti novērtēt, cik dziļi tiek sasaldētas dzimumzīmes šūnas. Ja pēc sasaldēšanas audos ir palikušas dzimumzīmes šūnas, tās ir tikušas kairinātas un, iespējams, pāries ļaundabīgā veidojumā. Likvidējot dzimumzīmi ar elektrokoagulācijas metodi, sekas var būt līdzīgas.

Īpaša uzmanība ādas veidojumiem jāpievērš cilvēkiem:

• ar gaišu ādu, blondiem matiem, zilām vai zaļām acīm – tā sauktais I un II fototips, kam slikti veidojas iedegums, bet kas ātri apdeg saulē;
• pusmūžā no 40 gadiem, jo dzīves laikā uzkrātais ultravioletais starojums summējas;
• kuriem dzīves laikā bijuši saules apdegumi, īpaši bērnībā un pusaudžu vecumā (īpaši smagas formas ar pūšļiem);
• kuriem ir liels ādas pigmentēto veidojumu skaits kopš bērnības;
• kuri daudz sauļojas saulē vai bieži apmeklē solāriju (vairākas reizes mēnesī);
• kuri strādā saulē, piemēram, celtnieki, dārznieki, lauku darbu strādnieki, sētnieki;
• kuri strādā iekštelpās, bet brīvo laiku pavada saulē – piemājas dārzā vai sportojot, piemēram, spēlē golfu, sērfo;
• kuriem jau bijušas ādas audzēju ļaundabīgās formas;
• kuru tuvākiem radiniekiem (tēvam, mātei, brālim, māsai) atklāti ādas vēža gadījumi;
• kuriem veikta audu vai orgānu transplantācija, HIV pacienti.

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2018. gada oktobra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!