Līna Lazdiņa: Staru terapija

Kas ir staru terapija?

Onkoloģisko pacientu ārstēšanā aptuveni 50 līdz 55% gadījumu viena no terapijas pamatmetodēm ir staru terapija. Tā ir jonizējošā starojuma (fotonu, elektronu, protonu) izmantošana ļaundabīgā audzēja šūnu iznīcināšanā. Augstu devu jonizējošais starojums iznīcina šūnas vai palēnina to dalīšanos, bojājot šūnas DNS. Šūnas ar bojātu DNS iet bojā un tiek izvadītas no organisma. Staru terapiju var pielietot kopā ar citām ārstēšanas metodēm, kā, piemēram, operācija, ķīmijterapija, mērķterapija, imūnterapija vai kā vienīgo metodi. Staru terapiju var pielietot arī neonkoloģisko saslimšanu gadījumos (ja ir noteiktas indikācijas). Vairumā situāciju staru terapija ir kā kombinētas ārstēšanas sastāvdaļa kopā ar ķirurģiju un ķīmijterapiju (piemēram, krūts, koloretālajiem, LOR orgānu, plaušu, centrālās nervu sistēmas, uroloģisko un citu sistēmu audzējiem).

Staru terapijas mērķi

Atkarībā no saņemtās jonizējošā starojuma devas, staru terapija var būt radikāla vai paliatīva. Ja audzējs agrīnā stadijā izārstējams vienīgi ar apstarošanu, tad to sauc par radikālu staru terapiju (piemēram, agrīnas stadijas plaušu vai prostatas audzējs). Ja audzēju nav iespējams pilnībā iznīcināt, staru terapiju izmanto, lai samazinātu audzēja radītos simptomus (piemēram, sāpes, rīšanas grūtības, asiņošanu, apkārtējo audu nospiedumu). To sauc par paliatīvu staru terapiju.

Staru terapijas procedūru norise

Staru terapijas kurss lielākoties sastāv no zināma skaita procedūrām jeb frakcijām, kas veiktas noteiktā laika periodā (dienas-nedēļas). Staru terapijas kursa ilgumu, starojuma devu un apstarojamo apjomu nosaka ārsts radiologs terapeits. Katra procedūra ir ātra, nesāpīga un ilgst aptuveni 10 līdz 20 minūtes. Procedūras notiek darba dienās - no pirmdienas līdz piektdienai, piecas reizes nedēļā. Staru terapiju veic īpaši izveidotā nodaļā, kas aprīkota ar lineāro paātrinātāju – ierīci, kas pievada jonizējošo starojumu, pasargājot apkārt esošos veselos audus. Lielākā daļa pacientu (ap 90%) staru terapiju veic ambulatori – ierodas ārstniecības iestādē tikai uz procedūru reizi dienā un dodas mājās. Ja pacienta dzīvesvieta atrodas tālu vai staru terapija nav iespējama ambulatori pacienta vispārējā stāvokļa dēļ, to iespējams veikt arī stacionārā, jeb atrodoties slimnīcā. Latvijā staru terapiju var veikt piecās vietās: Rīgā - Latvijas Onkoloģijas Centrā un Paula Stradiņa klīniskās universitātes Slimnīcā, Liepājā – Liepājas Reģionālajā slimnīcā, Daugavpilī – Daugavpils Reģionālajā slimnīcā, Siguldā – Radioķirurģijas Centrā “Sigulda”. 

Staru terapijas veidi

1) Ārējā apstarošana jeb distances staru terapija
Biežāk pielietotais staru terapijas veids, piegādājot starojumu no iekārtas, ko sauc par lineāro paātrinātāju. Ārējās apstarošanas veidi:

• trīsdimensiju konformāla staru terapija (3DCRT). Tiek izveidoti detalizēti vēža trīsdimensiju attēli, kas ļauj precīzāk pievadīt staru kūli. Metodes galvenā priekšrocība - tiek samazināts veselo audu bojājums un ir zemāks staru terapijas komplikāciju risks;
• intensitātes modulēta staru terapija (IMRT). Tas ir sarežģītāks 3DCRT veids, kad, lai izveidotu individuāli pielāgotu starojuma devu audzēja formai, mainās ne tikai staru kūļa forma, bet arī starojuma intensitāte katrā staru laukā;
• ar attēliem vadīta staru terapija (IGRT). Tiek uzņemti radioloģiski attēli pirms staru terapijas procedūras, izmantojot lineārā paātrinātājā iebūvēto diagnostisko kilovoltu rentgeniekārtu. Tas nodrošina precīzu pacienta ķermeņa pozicionēšanu un starojuma pievadi audzējam, kā arī samazina apkārtējo veselo audu bojājumu;
• tilpuma modulēta arku staru terapija (VMAT). Metode līdzīga kā IMRT, taču to veic lineārā paātrinātāja gentrijam rotējot ap pacientu vienmērīgā arkveida kustībā, kas samazina procedūras ilgumu. Šī procedūra nodrošina precīzu starojuma devas pievadīšanu, maksimāli pasargājot apkārt esošos veselos audus;
• ar elpošanu sinhronizēta staru terapija (ABC). Staru terapija notiek dziļā ieelpā, elpas aiztures brīdī. Metodi pielieto krūts, plaušu, aknu audzēju staru terapijā. Priekšrocība ir samazināta deva sirdij un plaušām, kas samazina staru terapijas komplikācijas;
• stereotaktiskā staru terapija. Staru terapijas metode, kas ļoti precīzi (ar precizitāti līdz vienam milimetram) piegādā lielas jonizējošā starojuma devas, izmantojot strauju devas kritumu uz mērķa apjoma malām. Radioķirurģijas (SRS) gadījumā audzējam visu jonizējošā starojuma devu pievada vienā frakcijā, bet frakcionētās stereotaktiskās staru terapijas (SRT) gadījumā nepieciešamo starojuma devu visbiežāk pievada trīs līdz piecās frakcijās.

Attēls Nr.1. Lineārais paātrinātājs Elekta VersaHD.

2) Kontakta staru terapija jeb brahiterapija

Radioaktīvu materiālu ievieto audzējā vai apkārtējos audos, izmantojot dažādas metodes (adatas, katetri, aplikatori, implanti). 

3) Citi staru terapijas veidi

• Intraoperatīvā staru terapija (IORT), kad jonizējošo starojumu elektronu režīmā pievada operācijas laikā, kas samazina lokālā recidīva risku. Latvijā šī metode nav pielietota.
• Tuvfokusa rentgenterapijas iekārta, ko izmanto ādas ļaundabīgu audzēju ārstēšanā (bazalioma, plakanšūnu karcinoma).

Staru terapijas norise un sagatavošanās

Staru terapiju nozīmē ar onkologu konsīlija lēmumu. Staru terapijas kursa ilgumu, staru devas un apstarojamo apjomu nozīmē ārsts radiologs - terapeits.

Staru terapijai ir vairāki etapi:
1) plānošanas datortomogrāfija (DT) jeb datortomogrāfiskā topometrija;

2) pacienta imobilizācija;

3) ārsta konsultācija;

4) plāna izveide un pārbaude;

5) staru terapijas procedūras.

Iepriekšminētie soļi no plānošanas DT līdz pirmajai staru terapijas procedūrai lielākoties aizņem vienu nedēļu.
Lai veiktu staru terapiju, nepieciešama speciāla sagatavošana - datortomogrāfiskā topometrija, kuras laikā pacientam veic izmeklējumu (natīvu vai ar intravenozu kontrastvielu) konkrētam ķermeņa rajonam, ko plānots apstarot. Pirms topometrijas pacientam izvēlas kādu no imobilizācijas ierīcēm, lai viņš varētu gulēt pēc iespējas ērtāk un nekustīgāk, kā arī, lai pacienta pozīcija būtu atkārtojama, tādējādi nodrošinot staru terapijas precizitāti. Atkarībā no audzēja lokalizācijas un diagnozes, imobilizācijas ierīces var būt: galvas, galvas - plecu fiksējošā maska, dažādu ķermeņa pozīciju paliktņi, vakuuma maisi. Ja plānots apstarot mazā iegurņa audzējus (prostatas, taisnās zarnas audzējus), tad pirms plānotās DT, pacientam jāizdzer vismaz viens litrs negāzēta ūdens, lai DT veiktu ar pilnu urīnpūsli, kā arī vairākas dienas pirms DT jāievēro diēta, kas mazina gāzu veidošanos zarnās. Pēc DT uz ādas veic marķēšanas atzīmes, kas palīdz personālam precīzi pozicionēt pacientu katras staru terapijas procedūras laikā. Šīs atzīmes jāsaglabā visa ārstēšanās kursa laikā, mazgāties kursa laikā drīkst, bet saudzīgi, marķētās vietas neberžot.

Ārsta radiologa terapeita konsultācijas laikā iespējams uzzināt par staru terapijas norisi un iespējamajām blakusparādībām, kā arī uzdod neskaidros jautājumus.

Staru terapijas plāna izveidi veic medicīnas fiziķis un tas lielākoties aizņem aptuveni vienu līdz desmit darba dienas, atkarībā no terapijas plāna sarežģītības. Kad staru terapijas plāns gatavs, ārsts un medicīnas fiziķis to ir apstiprinājuši, drīkst uzsākt terapijas procedūras.

Attēls Nr.2. Pacienta imobilizācijas veidi. A – krūšu kurvja paliktnis, B – ceļu un pēdu paliktnis, C – krūšu kurvja paliktnis, pozīcijai noliecoties uz priekšu, D – galvas un plecu maska, E – vakuuma maiss, F – maska iegurņa fiksēšanai.

Pēc staru terapijas pabeigšanas, pacientam izsniedz izrakstu, kur minēta saņemtā terapija un tālākie ieteikumi.

Staru terapijas blakus parādības

Blakusparādības var izpausties jau staru terapijas laikā (agrīnas) un pēc staru terapijas kursa pabeigšanas (vēlīnas). Agrīnās jeb akūtās staru terapijas blakusparādības visbiežāk rodas otrajā, trešajā starošanas nedēļā un var ilgt vairākas nedēļas pēc staru terapijas kursa pabeigšanas, savukārt vēlīnās staru reakcijas var rasties pusgada līdz piecu gadu laikā. Starošanas blakusparādības katram pacientam ir atšķirīgas. Staru terapija ir lokāla ārstēšanas metode, tas nozīmē, ka blakusparādības būs saistītas tikai ar apstaroto ķermeņa zonu, kā arī atkarīgas no saņemtās staru devas. Blakusparādības var būt izteiktākas, ja staru terapiju saņem kopā ar ķīmijterapiju.

Blakusparādības atkarībā no apstarotās zonas

Pieci mīti par staru terapiju

1. Staru terapijas laikā pacients kļūst radioaktīvs.

Staru terapija pacientam un viņa tuviniekiem ir pilnībā droša, jo tiek izmantots jonizējošais, nevis radioaktīvais starojums. Ārējās staru terapijas laikā starojuma kūli raida apstarojamā lauka virzienā no konkrēta attāluma, un tikai procedūras laikā  ietekmē veselās un audzēja šūnas. Pacienta organismā neatrodas radioaktīvi objekti. Uzreiz pēc procedūras viņš drīkst kontaktēties ar medicīnas personālu un tuviniekiem, tos neapdraudot.

 2. Staru terapijas laikā apstaro visu ķermeni.

Staru terapijas laikā jonizējošo staru lielā devā pievada tikai vēlamajam apstarojamajam apjomam, atkarībā no audzēja lokalizācijas (piemēram, prostata, krūts dziedzeris, taisnā zarna u.c.).

3. Staru terapijas laikā notiek matu izkrišana.

Lielākoties staru terapijas kursa laikā ķermeņa apmatojums neizkrīt. Taču izņēmumu gadījumos, piemēram, ja ir galvas smadzeņu audzējs, tiek apstarots konkrēts galvas rajons, staru terapijas laikā vizualizējama daļēja vai pilnīga matu izkrišana, taču pabeidzot kursu, mati ataug.

4. Staru terapija ir sāpīga.

Gluži pretēji, – staru terapiju izmanto sāpju sindroma mazināšanai, piemēram, kaulu metastāžu gadījumos. Pati procedūra ir nesāpīga, taču sāpes var radīt staru terapijas komplikācijas.

5. Staru terapijas laikā rodas slikta dūša un vemšana, tāpat kā ķīmijterapijas laikā.

Lielākoties minētos simptomus nenovēro, taču tas atkarīgs no apstarojamā audzēja lokalizācijas, piemēram, ja apstaro galvas smadzeņu audzēju vai tā ložu kombinācijā ar ķīmijterapiju, tad slikta dūša un vemšana ir salīdzinoši biežas komplikācijas. Ārsts radiologs-terapeits vai onkologs ķīmijterapeits pacientam izskaidro iespējamās blakusparādības un iesaka medikamentozo terapiju blakņu novēršanai.

Foto: Shutterstock.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2022. gada jūnija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!