Ligita Kupica: Kā atpazīt un ārstēt akūtus sinusītus bērniem

Bērniem bieži ir ieilgušas iesnas. Kā atšķirt, jālieto antibiotikas vai nē?

Sinusīti jeb rinosinusīti (rhino- deguns; sinus - dobums) ir deguna un deguna blakusdobuma gļotādas iekaisums. Akūtos iekaisumus visbiežāk provocē vīrusi, retāk tiem pievienojas baktērijas.

Par akūtu rinosinusītu var runāt arī gadījumos, ja ir iesnas, jo deguna un deguna blakusdobuma gļotāda pāriet viena otrā caur dobumu dabīgajām atverēm un iekaisums rodas arī blakusdobumos.

Tātad, akūtas iesnas sākotnēji vienmēr izraisa vīrusi. Gadījumos, ja iesnas ieilgst vai pēc dažām dienām pastiprinās, var domāt par baktēriju rašanos un antibiotiku lietošanas nepieciešamību.

Līdz ar iesnām var būt galvassāpes, bet arī tas ne vienmēr liecina par nepieciešamību lietot antibiotikas. Galvassāpes visbiežāk ir spiedošas un lokalizējas pret vietu, kur atrodas slimais blakusdobums. Šajā gadījumā gļotādas tūska ir liela, nosprosto dabīgo atveri un dobumā sakrājas gļotas (iesnas). Tās dabīgi veidojas iekaisuma procesā, dobumā  pieaug spiediens un izraisa galvassāpes. Šādu situāciju var izraisīt arī vīrusi.

Ļoti svarīgi ir stipri nešņaukt degunu uz ārpusi, jo lielais spiediens deguna dobumā rezultējas ar deguna gļotu iešņaukšanu arī deguna blakusdobumos un ausīs.

Par bakteriālu iekaisumu var domāt, ja pēc piecām dienām novērojama simptomu pasliktināšanās vai iesnas saglabājas vēl pēc 10 dienām, kā arī, jābūt vismaz trim no tālāk uzskatītajiem kritērijiem:

1. vienpusēji izdalījumi;
2. lokalizētas, spēcīgas sāpes;
3. drudzis > 38 °C;
4. atkārtota simptomu pasliktināšanās;
5. asins analīzēs paaugstināts CRO vai EGĀ.   

Ja ir atbilstība šiem nosacījumiem, tad lietderīgi lietot antibakteriālu terapiju.

Visbiežāk pacienti ar šādām sūdzībām vēršas pie ģimenes ārsta, tāpēc, veidojot šos kritērijus, tas ņemts vērā. LOR speciālistam noteikt diagnozi ir vieglāk, jo, paskatoties degunā, vietā, kur atveras deguna blakusdobumi, redzot strutainus izdalījumus, diagnoze ir skaidrāka.

Kādreiz, lai konstatētu iekaisumu deguna blakusdobumos, bieži izmantoja rentgenu, bet pierādīts, ka tam nav specifiskas atradnes. Baktēriju strutas no vīrusa gļotu izdalījumiem nevar atšķirt, tāpēc mūsdienās rentgenu deguna blakusdobumu saslimšanu gadījumos praktiski nelieto.

Kāpēc svarīgi atšķirt - iekaisums ir bakteriāls vai nav? Antibiotiku lietošanai ir zināmas sekas. Tās iznīcina ne vien baktērijas, kas atrodas iekaisušajā vietā, bet arī citas baktērijas pārējā organismā, kas nepieciešamas, lai organisms labi funkcionētu un būtu stipra imunitāte. Pēc antibiotiku lietošanas paiet laiks, kamēr organisms pietiekamā daudzumā atjauno nepieciešamās baktērijas. Otrkārt, antibiotiku lietošana veicina baktēriju rezistenci, tas ir, baktērijas iemācās pretoties zālēm un zinātniekiem jāizgudro jaunas antibiotikas, lai varētu izveseļot cilvēku. Savukārt tās baktērijas, kas iemācījušās nereaģēt uz antibiotikām, izraisa organismā smagākas slimības, ko grūti izārstēt un cilvēki no šīm slimībām mirst.

Anglijā veiktā pētījumā 77% antibiotiku lietošana un attēlizmeklējumu (rentgens un kompjūtertomogrāfija) veikšana ir bijusi nelietderīga, kas rezultējas ar nelietderīgi izlietotu naudu un jaunu problēmu radīšanu.

Iesnu gadījumā lielākoties nepieciešama tikai simptomus atvieglojoša terapija:

deguna skalošana ar sālsūdeni – īpaši svarīgi, ja ir daudz gļotu vai bērns ir mazs. Bieži nevar paelpot nevis deguna gļotādas tūskas dēļ, bet gan tāpēc, ka deguns ir pilns ar gļotām. Mazi bērni tās nemāk izšņaukt, tāpēc sālsūdens palīdzēs no tām atbrīvoties.

Ja ir izteikti aizlikts deguns – lieto deguna lokālos dekongestantus, piemēram, Olynth, Otrivin, Septanazal, Vibrocil. Šie medikamenti neārstē gļotādu, tikai atvieglo elpošanu caur degunu.

No augu valsts izcelsmes medikamentiem pierādīts efekts ir Sinupret medikamentam, kas var atvieglot simptomus iesnu gadījumā.

Nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, ibuprofēnu, var lietot, ja ir galvassāpes vai paaugstināta temperatūra virs 38,5 0C.

Pie otolaringologa noteikti vajadzētu vērsties gadījumos, ja galvassāpes ir spēcīgas, vai ģimenes ārsta nozīmētā terapija ir neefektīva.

Kā atpazīt un ārstēt akūtus otītus bērniem

Bērni bieži sūdzas par ausu sāpēm.

Kā varam atšķirt, tas ir vidusauss vai ārējās auss iekaisums?

Kad runā par auss sāpēm, tad ir pierasts domāt, ka to izraisa vidusauss iekaisums. Bet nereti sastopams arī ārējās auss ejas iekaisums, īpaši, ja par auss sāpēm sūdzas karstā laikā.

Vidusauss iekaisums. Tas lielākoties rodas saistībā ar augšējo elpceļu vīrusa saslimšanām (apaukstēšanos, iesnām). Visbiežāk slimo mazi bērni, kuriem ir aptuveni divi līdz seši gadi. Tas saistīts ar to, ka šajā vecumā ir dabiski palielināta aizdegunes mandele, kas atrodas priekšā dzirdes caurulei, kura izlīdzina spiedienu starp ārējo vidi un vidusausi (visbiežāk pieaugušie to sajūt lidojuma laikā, - ja ir iesnas, aizkrīt ausis). Iekaisuma gadījumā vēl vairāk palielinās aizdegunes mandeles un gļotāda ap dzirdes cauruli nosprosto tās atveri. Iekaisums iesprūst vidusausī un rodas baktērijām labvēlīga vide. Tas rezultējas ar akūtu bakteriālu vidusauss iekaisumu. Lielākoties vidusauss iekaisums uzreiz nav ar baktērijām, tāpēc arī terapijā pirmās divas – trīs dienas lieto pretiekaisuma medikamentus, tādus kā ibuprofēns, lai samazinātu iekaisumu un sāpes. Ja šo dienu laikā sāpes un temperatūra nepāriet, ārsts izraksta antibiotikas.

Kad jāvēršas pie otolaringologa?

• Ja ir izteiktas sāpes, kas. lietojot pretsāpju medikamentus, nepāriet nepāriet,
• Ja aiz auss gliemežnīcas ir apsārtums un tūska.
• Ja pēc noteiktās antibiotiku terapijas nav uzlabojuma (saglabājas temperatūra, sāpes, izdalījumi no auss).

Ārējās auss ejas iekaisums. Šis iekaisums skar ādu ārējā auss ejā. Lai baktērijas ādā izraisītu iekaisumu, nepieciešama labvēlīga vide. Tām vislabvēlīgākā ir silta un mitra vide. Tāpēc arī šie iekaisumi visbiežāk attīstās siltās vasarās. Literatūrā šo iekaisumu sauc arī par “peldētāja ausīm”. To ārstē pavisam savādāk. Šim iekaisumam nav raksturīgs tipiskais vecums. Iekaisumu ārstē ar lokālām antibiotikām, tas ir, ar ausu pilieniem vai ziedēm. Šī iekaisuma rezultātā auss eju piepilda izdalījumi. Lai zāles labi piekļūtu ādai un to izārstētu, iekaisumu nepieciešams iztīrīt. Nekādā gadījumā to nedrīkst veikt pašam, jo iekaisumu var ieberzt ādā un rezultātā problēmas būs vēl lielākas. To dara otolaringologs.

Šī iekaisumam ir raksturīgas sāpes, kas rodas, uzspiežot uz auss gliemežnīcu, vai košļājot.

Ja sāpes ir izteiktas, jālieto pretsāpju medikamenti, piemēram, ibuprofēns vai paracetamols.

Kad jāvēršas pie otolaringologa?

• Ja ir aizlikta auss, ārsts to iztīrīs.
• Ja pēc noteiktās ārstēšanas piecu dienu laikā nav uzlabojuma.
• Ja ir izteikts gliemežnīcas apsārtums un tūska.
• Ja ir izteiktas sāpes.

Foto: Shutterstock.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2022. gada septembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!