Līga Mekša, Linda Zvaune, Vārsberga-Apsīte, Eva Šankova: Viss par migrēnu. Soli pa solim.

Galvassāpes Latvijā ir bieži sastopama slimība. Dažāda veida galvassāpes ir gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju. Kopumā izšķir divu veidu galvassāpes - tādas, kas saistītas ar kādu citu slimību, dēvē par sekundārām galvassāpēm. Tās lielākoties izzūd, ja pamatslimība pāriet, vai pamatslimību ārstē. Labs sekundāru galvassāpju piemērs ir galvassāpes vīrusa infekcijas gadījumā vai galvassāpes, ja ir paaugstināts asinsspiediens. Kad slimība pāriet, arī galvassāpes izzūd. Pārsteidzoši, ka šāda veida galvassāpes pasaulē sastopamas tikai ap 20% gadījumu no visām galvassāpēm. Daudz biežāk cilvēkus skar primāras galvassāpes - tādas, kas nav saistītas ar nevienu citu slimību - šīs galvassāpes pašas ir slimība.

Visbiežākās primārās galvassāpes ir saspringuma tipa - kad spiedošas vieglas vai vidēji stipras galvassāpes var rasties un pāriet pašas no sevis. To laikā cilvēks var turpināt iesāktās fiziskās aktivitātes, un veicot interesantu uzdevumu, galvassāpes pat var aizmirsties. Otras biežākās galvassāpes, kas nav saistītas ar citu slimību, ir migrēna. Tai īpašu uzmanību pievērš tamdēļ, ka migrēnas sāpju laikā cilvēks lielākoties nespēj turpināt iesāktās aktivitātes vai darbus. Par migrēnu dēvē vidēji stipras līdz ļoti stipras galvassāpes, kuru laikā lielākoties cilvēkam ir jutība pret trokšņiem, smakām, gaismu, kā arī var būt slikta dūša vai pat vemšana. Migrēnas lēkmes laikā cilvēks patiesi jātas slikti un nespēj pienācīgi veikt savus darba vai mājas pienākumus. Diemžēl sabiedrības nosodījums un mazā izpratne par šo slimību liek cilvēkiem lēkmes laikā izlikties, ka viss ir kārtībā, jo patiesi - migrēnu nevar redzēt, bet tikai izjust.

Migrēnas veidošanās saistīta ar dažādiem iekšējiem (paša cilvēka) un vides faktoriem - nav iespējams nosaukt vienu iemeslu, kas izraisa migrēnu. Zinātnieki izpētījuši, ka cilvēkiem, kuri slimo ar migrēnu, ir pārlieka jutība dažādās smadzeņu daļās, kas atbild par ātrāku sāpju uztveri, vadīšanu un reakciju, saņemot kairinājumu. Nozīme ir arī gēniem, kas mantoti no vecākiem, un migrēnas attīstību ietekmē arī:

• cilvēka emocionālais stāvoklis;
• paradumi uztvert un reaģēt uz fizisku un emocionālu stresu;
• vispārējā veselība;
• citu slimību veiksmīga ārstēšana;
• lietotie medikamenti;
• daudzi citi cilvēka fizioloģijas un dzīves apstākļi.

Biežāk ar migrēnu saistīts sieviešu dzimums, bet trīs reizes retāk to novēro arī vīriešiem. Cilvēki, kuri slimo ar migrēnu, lielākoties ir jutīgāki, emocionālāki un krasāk reaģē dažādās stresa situācijās. Tas notiek nevis iegribu dēļ, bet gan tādēļ, ka visa viņu nervu sistēma darbojas nedaudz citādāk - tā ātrāk un krasāk reaģē uz dažādiem kairinātājiem. Piemēram, - migrēnas galvassāpju lēkmes rašanās, mainoties laikapstākļiem, - ne visi cilvēki izjūt pašsajūtas pasliktināšanos saistībā ar laikapstākļiem, bet migrēnas galvassāpju pacientiem to bieži novēro. Pie iemesliem, kas var veicināt migrēnas veidošanos, pieskaita zemu sociāli ekonomisko stāvokli, stresu, pārlieki biežu medikamentu lietošanu, aptaukošanās problēmu un citu Apstiprināta arī cieša migrēnas saistība ar depresiju, trauksmi un miega traucējumiem.

Ilgus gadus zinātnieki migrēnu centās izskaidrot ar smadzeņu asinsvadu sašaurināšanos un tūlītēju asinsvadu paplašināšanos, tomēr mūsdienās šī teorija nav apstiprināta. Galvas smadzeņu asinsvadu pētījumi pierādījuši, ka smadzeņu asinsvadi migrēnas lēkmes laikā nav paplašināti. Joprojām nav pilnībā skaidra migrēnas izcelsme.

Saistībā ar migrēnas galvassāpju lēkmi, katram trešajam migrēnas slimniekam novēro īpašus neiroloģiskas dabas ķermeņa funkciju traucējumus (grūtības koncentrēties, runāt, redzes traucējumus (mirguļošanu vai redzes zudumu), reiboņus, un tā tālāk - šādas parādības dēvē par migrēnas auru. Lielākoties minētie traucējumi ir pilnībā atgriezeniski stundas laikā no to sākumu un īsi pēc tiem sākas spēcīgas migrēnas galvassāpes. Vienam cilvēkam var būt migrēna ar un bez auras.

Praktiska migrēnas diagnozes noteikšana

Migrēna ir klīniska diagnoze. Tas nozīmē, ka nav īpašu izmeklējumu vai speciālu analīžu, kas varētu pierādīt, apstiprināt, vai izslēgt šo slimību. Lai noteiktu migrēnas diagnozi, nepieciešama vispārēja cilvēka veselības stāvokļa novērtēšana un mērķtiecīga iztaujāšana par galvassāpju lēkmes norisi, kā arī lietotajiem medikamentiem. Jāņem vērā, ka jebkuras slimības pasliktināšanās vai nepietiekama hronisko slimību ārstēšana, var izraisīt arī migrēnas galvassāpju saasināšanos.

Migrēnas diagnozi var noteikt jebkuras specialitātes ārsts ar interesi pacienta veselības stāvokļa uzlabošanā -  ģimenes ārsts, rehabilitologs, neirologs, oftalmologs, otorinolaringologs, alergologs, psihiatrs un citi.

Migrēna ir epizodiska slimība - pacienta galvenā sūdzība ir vidējas līdz ļoti stipras 4 līdz 72 stundas ilgas galvassāpju epizodes, starp kurām cilvēks ir pilnībā vesels. Migrēna nav tikai  galvassāpes – tas ir daudzu pavadošu simptomu kopums, kas cilvēku īslaicīgi padara nespējīgu veikt plānotās aktivitātes, tajā skaitā darba pienākumus. Pastiprināta jutība pret skaņu, gaismu, smaržām, slikta dūša, vemšana, kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi, izteikta miegainība, nogurums, grūtības koncentrēties, ir biežakie ar migrēnu saistītie simptomi. Šeit minētie pavadošie simptomi dažādiem cilvēkiem var izpausties dažādās pakāpēs. Dzīves laikā migrēnas lēkmju raksturs un izpausmes var izteikti mainīties, biežāk migrēnas galvassāpes ar gadiem pieaug. Gadījumos, kad migrēnas lēkmes paliek arvien biežākas, to izpausmes vairs neatgādina to migrēnu, kas aprakstīta grāmatā un diagnozes noteikšanas brīdī nozīmīgie migrēnai raksturīgie simptomi var pat izzust. Tamdēļ migrēnas diagnozes noteikšanai vissvarīgākā ir pilnvērtīga galvassāpju slimības norises uzklausīšana, tajā skaitā arī galvassāpju raksturojums visā pacienta dzīves laikā, arī pirms 20 un 40 gadiem. Papildus izmeklējumus migrēnas diagnozes noteikšanai veic tikai tajos gadījumos, ja galvassāpes noris ar kādām krasām veselības stāvokļa izmaiņām vai jaunu, līdz šim nezināmu sūdzību rašanos. Novērtējot iespējamos veselības izmaiņu iemeslus, papildus izmeklējumus var izrakstīt jebkurš ārsts.

Migrēnas lēkmes ārstēšana

Lai veiksmīgi atvieglotu migrēnas galvassāpes, svarīgi sev saprotamā un pieņemamā veidā ar ārstu izrunāt migrēnai raksturīgās pazīmes un pārliecināties par medikamentu un to kombināciju lietošanas iespējām, kā arī novērtēt iespējamās blakus slimības, kas varētu ierobežot pretsāpju līdzekļu lietošanu. Visbiežāk migrēnas lēkmi var atvieglot, lietojot vienkāršus bezrecepšu pretsāpju līdzekļus, pietiekamā devā un pieņemamā veidā. Tā, piemēram, mutē ātrāk uzsūcas šķīstošas vai ūdenī šķīstošas medikamentu formas, vai arī gadījumos, kad līdz ar galvassāpēm ir izteikti slikta dūša un vemšana, labāk varētu iedarboties ieelpojamas zāles, kā arī medikamenti svecīšu formā un injekcijās. Migrēnas ārstēšanai radīti arī speciāli “triptānu” grupas medikamenti, taču to lietošanai pastāv zināmi ierobežojumi, tamdēļ tos izraksta tikai ārsts.

Ņemot vērā pacientu pieredzi, plaši izmanto arī dažādus “ tautas” līdzekļus, piemēram:

• atpūtu un miegu, vislabāk klusā un tumšā telpā;
• aukstumu (ledus maisiņi, aukstas kompreses)
• karstumu (karsta vanna, duša);
• aromātiskas lavandas, piparmētru eļļas deniņu rajonā;
• elpošanas un relaksācijas vingrinājumus;
• masāžas procedūras;
• un tā tālāk.

Biežākās pacientu pieļautās kļūdas, kuru dēļ neizdodas veiksmīgi ārstēt migrēnas lēkmi, saistītas ar bailēm no medikamentu lietošanas, novilcinātu medikamentu lietošanas laiku un pārlieku mazām lietoto zāļu devām. Svarīgi atcerēties, ka ārsta ieteiktie medikamenti migrēnas lēkmes ārstēšanai jālieto pēc iespējas ātrāk un atbilstošā devā, tomēr, ja atsāpinoši medikamenti nepieciešami  biežāk nekā divas reizes nedēļā, to biežā lietošana arī var izraisīt galvassāpes. Ja pretsāpju medikamenti biežāk nekā divas reizes nedēļā ieto ilgāk nekā trīs mēnešus, tad galvassāpes var būt saistītas ar pārlieku bieži lietoto medikamentu. Galva var sāpēt no jebkura bezrecepšu vai recepšu medikamenta vai to kombinācijām.

Migrēnas profilaktiska ārstēšana

Gadījumos, kad galvassāpes ir pārlieku biežas, stipras, pretsāpju medikamenti sniedz mazu atvieglojumu vai ir neefektīvi, vai to lietošana ir ierobežota - izmanto profilaktisku migrēnas ārstēšanu. Profilaktiska ārstēšana ir tāda ārstēšana, kad speciāli izrakstītas zāles izmanto atbilstoši noteiktai shēmai ar mērķi samazināt  galvassāpju ilgumu, biežumu, stiprumu un sāpju atvieglošanā lietoto medikamentu daudzumu. Profilaktisku migrēnas ārstēšanu vienmēr iesaka ārsts. Mūsdienās biežāk izmanto medikamentus, kas sākotnēji netika radīti migrēnas galvassāpju ārstēšanai no trim dažādām medikamentu grupām: pretepilepsijas līdzekļi, asinsspiedienu un pulsu koriģējoši līdzekļi, kā arī antidepresantu grupas līdzekļi. Atsevišķi šo grupu medikamenti daudzu gadu gaitā pierādījuši labu ietekmi uz sāpju ceļiem smadzenēs, diemžēl to lietošana nereti ir saistīta ar nevēlamām blakusparādībām vai pārāk mazu efektivitāti, bet tie ir salīdzinoši lēti.

Mūsdienās ir arī speciāli medikamenti, kas radīti tieši migrēnas ārstēšanai, sarežģīti tos dēvē šādi: “ar kalcitonīna gēnu saistīta peptīda un tā receptora antivielas”. Salīdzinot ar “vecajiem" migrēnas ārstēšanā izmantotajiem medikamentiem, jaunās zāles ir labi panesamas un ievērojami labāk atvieglo migrēnas galvassāpes, bet diemžēl tās ir dārgas un valsts zāļu kompensācijas sistēma paredz izteikti ierobežotu šo jauno zāļu pieejamību pat smagu galvassāpju gadījumā. 

Jebkura iepriekš aprakstītā profilaktiskai lietošanai izrakstītā medikamenta iedarbību novērtē pēc vismaz divu mēnešu lietošanas kursa. Ja lietotais profilaktiskais līdzeklis nozīmīgi atvieglo galvassāpes, tad šādu migrēnas ārstēšanu ārsts ieteiks turpināt nākamos 12 mēnešus. Ja iepriekš izrakstītais profilaktiski lietotais medikaments nesniedz nozīmīgu migrēnas atvieglošanos, tad visbiežāk uzsāk lietot citu profilaktiskā ārstēšanā izmantojamu zāļu līdzekli.

Nosakot vislabāko migrēnas galvassāpju ārstēšanu, nemainīgs paliek fakts, ka pacienta veselības stāvoklis ir ļoti atkarīgs no veselīga dzīvesveida pamatprincipu   ievērošanas - jutīgajām migrēnas pacienta smadzenēm nepieciešams regulārs miegs, pilnvērtīgas ēdienreizes un pietiekamas fiziskās aktivitātes. Nereti smagas migrēnas lēkmes notiek tieši psiholoģiska stresa apstākļos un ir novērots, ka profilaktiska zāļu terapija kombinācijā ar psihoterapiju vai citām stresa mazināšanas stratēģijām var  nozīmīgi uzlabot cilvēka veselības stāvokli.

Nobeigumā

Bieži no migrēnas pacientiem dzirdams, ka neraugoties uz slikto pašsajūtu, slimnieks turpina apmeklēt darbavietu un strādāt pat tad, ja darbu nav iespējams veikt pienācīgi. Dažādi pacientu stāsti atklāj mūsu sabiedrības neiecietību pret galvassāpju slimībām - kolēģi un radinieki migrēnas slimniekam saka: “saņemies”, “izbeidz  tēlot”, bet darba devēji nereti saka:“ aizej vienreiz izārstējies un tad nāc strādāt”. Bet tas nav tik vienkārši, jo slimnieka smadzenes, sāpju centrus, personību un ģenētiku nav iespējams mainīt. Bet to var ietekmēt. Tamdēļ, atpazīstot galvassāpes savu tuvinieku un darba kolēģu vidū, aiciniet slimnieku apmeklēt ārstu un meklēt sev pieņemamu galvassāpju risinājumu. Līdzcilvēku izpratne un atbalsts ir labākais palīdzības veids.

Apkopojot visu iepriekš minēto, vēlamies uzsvērt, ka migrēnas galvassāpes ir reāla slimība, un sāpes var būt tik smagas, ka to laikā nav iespējams turpināt plānoto darbu. Ar šādām galvassāpēm slimo gan vīrieši, gan sievietes un, lai migrēnas lēkmi veiksmīgi ārstētu, tā ir jāatpazīst! Migrēnas sāpju atvieglošanai medikamentus ieteicams lietot laikus, pilnā devā un atbilstošā formā, bet pārlieku bieža pretsāpju  līdzekļu lietošana arī var izraisīt galvassāpes, tāpēc gadījumos, kad migrēnas lēkmes ir biežas un smagas, ārsts var izrakstīt speciālus, ikdienā lietojamus medikamentus. Veselība ir katra paša rokās un tā sākas ar veselīgu dzīvesstilu, kā arī palīdzības  meklēšanu!

Foto: pexels.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2023. gada maija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!