Liene Cipule: Vingrošana pašiem mazākajiem!

Bērna ienākšana ģimenē modina vecākos viscēlākās jūtas – tiek gādātas skaistas drēbītes, izvēlēti labākie ratiņi un pirkti dažādi šūpuļkrēsliņi, pakaviņi, arēnas un staiguļi, lai stimulētu bērna attīstību. Tikpat centīgi mammas steidz pierakstīties uz vingrošanu vai peldēšanu un bēbīšu skoliņām, lai tikai mazulis tiktu nodarbināts un viņa attīstība stimulēta pareizā virzienā. Kļūst svarīgi, vai Jānītis sācis velties tikpat agri kā Anniņa, vai viņš sēž tad, kad jāsēž, jo tā rakstīts grāmatā, vai jau ceļas kājiņās un mēģina staigāt pēc iespējas agrāk. Nereti nākas dzirdēt – mans staigāja jau 9 mēnešu vecumā, bet citas mammas krītot izmisumā, ja uz pirmo jubileju bērns vēl nestaigā... Šādā spriedzē ir mammas, kas jau dažu dienu vecumā meklē fizioterapeitu un bieži vien ir vīlušās, kad fizioterapeits viņas laipni lūdz atnākt tad, kad bērniņš būs paaudzies. Kad un kā sākt vingrošanu? Šoreiz par vingrošanu pašiem mazākajiem vecumā no 0 līdz 3 mēnešiem.

Tikko piedzimušam zīdainim patiesībā ir vajadzīga tikai mamma, siltums, mātes piens, drošība, miers un miegs. Zīdainim ir nepieciešams adaptācijas periods, viņa ķermeņa kontrolē galvenokārt darbojas refleksi, tāpēc vingrošana, kas būtu vērsta uz attīstību, iespējama visai nosacīti. Tas, ko mamma var darīt bērniņa attīstības labā, ir ievērot pareizus bērniņa aprūpes principus (handling) – pareizi apieties ar bērnu, viņu pareizi celt, guldīt, nest, barot un ģērbt. Šos principus mammas var apgūt gan māmiņu skolās pirmsdzemdību laikā, gan dzemdību iestādēs, kur par to stāsta vecmātes.

Fizioterapija jeb zīdaiņu vingrošana tiek sākta tikai tiem bērniem, kam tiek konstatētas konkrētas veselības problēmas. Ja bērniņš ir vesels, vingrošanu vajadzētu sākt ne agrāk kā 4–6 nedēļu vecumā. Ir labi, ja mamma to var apgūt pie fizioterapeita un veikt katru dienu kompleksa veidā vai arī integrējot atsevišķus elementus ikdienas aprūpes laikā – piemēram, mainot autiņbiksītes. Katram vecumam ir savi vingrojumi, sava intensitāte, tāpēc fizioterapeita konsultācija ap 6 nedēļu vecumu lieti noderētu, bet aktīvu vingrošanu pie speciālista vēlams sākt ne agrāk kā 3–4 mēnešu vecumā.

Šis vingrojumu komplekss paredzēts veikšanai mājās no bērna 4 nedēļu līdz 3 mēnešu vecumam.

Svarīgi!

Pirms katras vingrošanas svarīgi panākt kontaktu ar bērniņu – lēni paņem bērnu aiz rociņām, noliecies tuvāk bērna sejai un runā mierīgā balsī. Vingrošanai jābūt plūstošai un sadarbībā ar bērnu. Neko neveic veikšanas pēc pret bērna gribu!

Telpai jābūt siltai – vismaz 22–25 °C un klusai. Vēlams, ka telpā ir tikai mamma un bērniņš, lai apkārt nebūtu papildus kairinātāji.

Vingrošanu vislabāk ieplānot bērna dabiskās aktivitātes periodā vismaz vienu stundu pēc ēšanas. Bērnam ir jābūt labā garastāvoklī!

Kopējais vingrošanas ilgums vēlams 10–12 minūtes. Katru paņēmienu atkārto 2–4 reizes, ne vairāk.

1. vingrinājums. Lai stimulētu bērna izpratni par savu ķermeni, paberzē viņa plaukstiņas vienu pret otru un to pašu veic ar bērna pēdām. Tad virzi bērna rociņu pret pretējo kāju un paberzē, atkārto ar otru pusi.

2. vingrinājums. Tad saliec kopā visas ekstremitātes – gan rokas, gan kājas – un paberzē. Turot rociņas un kājas kopā, pavel bērniņu uz vienu, tad uz otru pusi (velšanās blokā). Seko, lai bērniņš ar galviņu seko līdzi kustībai.

  3. vingrinājums. Ļoti svarīgi ir izkustināt bērnam gūžu locītavas. To veic katrā pusē atsevišķi, otru kājiņu vienkārši pieturot taisnu. Kustības veic lēni – gan saliekšanu un iztaisnošanu, gan izvēršanu uz āru un apļošanu, jo šajā vecumā bērnam vēl dominē saliecējmuskuļu tonuss un ātras, piespiedus veiktas kustības šo tonusu var palielināt un locītavu izkustināšana var būt apgrūtināta. Tad to pašu veic ar otru kāju.

4. vingrinājums. Velšanās stimulēšanai uzliec vienu roku bērnam uz krūšu kaula, ar otru saliec kājiņu un nedaudz uzspied uz ceļa locītavas ārpuses. Bērniņš sekos šai stimulētajai velšanās kustībai, paveļoties uz taisnās kājas pusi. Noteikti pievērs uzmanību tam, lai bērns ar acīm un galvu seko kustībai. Nepieciešamības gadījumā papildus ar savu acu kontaktu un skaņām stimulē bērnu griezt galviņu velšanās virzienā.

5. vingrinājums. Lai mazinātu palielināto kakla un plecu joslas muskuļu tonusu, ik pa laikam ir labi pārnest uz plecu joslu ķermeņa svaru, piepaceļot bērna iegurni. Ja tonuss nav īpaši paaugstināts, pietiek ar šo kustību autiņbiksīšu maiņas laikā, bet bērniem ar vairāk palielinātu tonusu būtu vēlams šādā pozā pagulēt ilgāk – 3–5 minūtes, ko var realizēt, paliekot zem bērna iegurnīša valnīti vai pakaviņu. Jāseko, lai bērns galviņu tur simetriski, un vēlams papildus panākt acu kontaktu. Šī poza ir laba arī bēbīša koliku mazināšanai, jo bērnam tā ir vieglāk izpurkšķināties.

 6. vingrinājums. Bērnam pirmajās nedēļās poza uz vēdera nav patīkama un arī īpaši nav vajadzīga, sevišķi tad, ja bērnam ir paaugstināts muskuļu tonuss plecu joslā, tāpēc speciāli šo pozu vajadzētu sākt piedāvāt tikai pēc 4–6 nedēļu vecuma. Lai bērnam poza ir patīkamāka un slodze uz plecu joslas muskuļiem mazāka, izmanto valnīti. Ja bērns šajā pozā jūtas komfortabli, vari papildināt vingrošanu ar kāju pamīšus saliekšanu un noturēšanu 10 sekundes. Tikai tad, ja poza uz vēdera bērnam nesagādā grūtības un viņš spēj noturēt galviņu, varam mēģināt bērnu uzlikt uz bumbas. Ātrāk par 3 mēnešu vecuma sasniegšanu šūpošana uz bumbas nav īpaši nepieciešama, jo tas stimulē lielu skaitu bērna ķermeņa muskuļu un var radīt muskulatūras tonusa pieaugumu, kā arī rada izteiktu nogurumu, kas bēbim nav patīkams.

7. vingrinājums. Lai veicinātu galviņas kontroli, izmanto pozu, kur bērniņu turi, uzliktu uz savām krūtīm. Runājies ar bērnu, jūsu acis ir vienā augstumā, kas veicina ne tikai jūsu emocionālo saskarsmi, bet arī palīdz uzlaboties bērna galvas kontrolei un trenē muguras muskulatūru.

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada jūlija numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!