Liekais svars - nopietns drauds bērna veselībai

Liekā svara problēma bērniem kļūst aktuāla visā pasaulē, un tā jau pielīdzināma epidēmijas statusam. Aptaukošanās gadījumā pastāv sarežģīta mijiedarbība starp ģenētisko predispozīciju, endokrīnās sistēmas īpatnībām, dažādiem sociāliem un vides faktoriem. Urbanizācijas un labklājības rezultātā mainās cilvēku dzīvesveids, kas kļūst arvien mazkustīgāks. Bērni uzņem uzturu ar paaugstinātu kalorāžu, galvenokārt tas sastāv no piesātinātajiem taukiem un cukura, kas veicina liekas ķermeņa masas un aptaukošanās attīstību.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem, bērnu skaits ar lieko svaru pēdējo 30 gadu laikā ir divkāršojies, taču šādu pusaudžu skaits – pat trīskāršojies. Tā ir ļoti satraucoša tendence visā pasaulē, un to var nodēvēt par nekontrolējamo epidēmiju, kas radīs progresējošas veselības problēmas arī nākamajās paaudzēs. Bērniem, kam liekais svars ir pirmspubertātes vecumā, saglabājas lielāks risks liekam svaram arī pieaugušo vecumā un, palielinot saslimstību ar hroniskām slimībām, izraisa darbnespēju, samazina dzīves kvalitāti un mūža ilgumu.

Arī Latvijā strauji palielinās bērnu un pusaudžu skaits, kuriem ir liekais svars. Slimību profilakses un kontroles centra veiktajos pētījumos konstatēts, ka 2010. gadā Latvijā vidēji 22,7% (2008. gadā – 21,5%) septiņus gadus vecu pirmklasnieku un 23,8% (2008. gadā – 20,2%) astoņus gadus vecu pirmklasnieku ir lieka ķermeņa masa.

Kas izraisa lieko svaru

Aptaukošanās ir daudzfaktoriāla slimība un izpaužas kā pārmērīga tauku uzkrāšanās organismā tādā apjomā, kas kaitīgi ietekmē cilvēka veselību. Parasti aptaukošanos izraisa izjauktais līdzsvars starp uzņemtajām un patērētajām kalorijām. Kaloriju (neiztērētas enerģijas) pārpalikums uzkrājas organismā tauku veidā, kas izjauc līdzsvaru vielmaiņas procesos, imūnsistēmā un citos organismā noritošos procesos.

Aptaukošanās ir hroniska un kompleksa slimība, kuru visbiežāk veicina vairāki savstarpēji mijiedarbojošies faktori:

• bioloģiskie – ģenētiskie faktori;
• hroniskās slimības;
• dzīvesveids un ēšana paradumi;
• vide un sabiedrība;
• psiholoģiskie faktori.

Galvenie cēloņi bērnu liekā svara attīstībai:

• nesabalansēta uztura problēmas – nepareiza zīdaiņa barošana, palielināts ogļhidrātu, tauku, cukura, sāls, konservantu saturs uzturā, nepareizs olbaltumvielu sastāvs, saldie dzērieni, ātrās uzkodas, neregulāras ēdienreizes, biežas uzkodas, palielināts ēdiena porcijas lielums;
• samazinās fiziskā aktivitāte, mazkustīgums;
• nepietiekams miegs;
• palielināts stress ikdienā;
• modernais dzīvesveids, kas arī veicina mazkustīgumu, – sadzīves tehnika, TV, video, datori u.c.; 
• iedzimtība: traucēta augļa attīstība grūtniecības laikā – neiznēsātība, jaundzimušie ar mazu vai lielu dzimšanas svaru;
• tikai neliela daļa – 1–2% no bērnu aptaukošanās – saistīta ar nopietnām endokrīnām vai ģenētiskām problēmām.

Emociju apēšana

Psiholoģiskie faktori arī ietekmē cilvēka ēšanas paradumus. Daži bērni sāk vairāk ēst brīžos, kad ir stress, negatīvas emocijas, pārdzīvojums, dusmas, nomāktība. Turpretī citi šo faktoru ietekmē atsakās no ēdiena. Nereti cilvēkam pašam ir grūti atzīt, ka ēšanas traucējumi ir psiholoģiska problēma, kas nepakļaujas kontrolei. Emocionālā ēšana ir process, ar kuras palīdzību cilvēks cenšas apslāpēt jeb apēst kādas ļoti spēcīgas emocijas, kas visbiežāk ir negatīvas. Ēdiens uz brīdi samazina sāpīgo jūtu intensitāti.

Bērniem ar lieko svaru psiholoģiskajā raksturojumā dominē viegla uzbudināmība, trauksmainība, zems pašvērtējums, depresivitāte, noslēgtība un neuzticēšanās, saskarsmes grūtības, izvairīšanās no sociāliem kontaktiem, neapmierinātība ar savu ķermeni, negatīvo emociju pārsvars pār pozitīvajām emocijām, garlaicība un vientulības izjūta, zema stresa izturība. Ar pārtiku pārbagātajā vidē ēšana ir viegli pieejams veids, kā dzīvē vairot prieku.

Ēšana kļūst par problēmu tad, ja tas ir vienīgais veids, kā dzīvē gūt prieku, baudu, tikt galā ar emocijām un pārvarēt stresu. Šādos gadījumos iespējams runāt par emocionālo ēšanu. Tā kā emociju rašanās problēma netiek atrisināta, veidojas noslēgts aplis:

zems pašnovērtējums -> emociju rosināta ēšana -> pārēšanās -> vainas izjūta -> depresīvs garastāvoklis -> emociju rosināta ēšana.

Raksta turpinājumu par to, kā liekais svars grauj bērna veselību, kā arī par liekā svara novēršanu, ārstēšanu un veidiem, kā bērnam palīdzēt šo problēmu risināt, lasiet žurnāla "ārsts.lv" 2016. gada decembra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!
 

Iveta Dzīvīte-Krišāne, Dr.med., RSU docente, pediatre, endokrinoloģe, bērnu endokrinoloģe
Jurgita Gailite, pediatre, bērnu endokrinoloģe
Karīna Agadžanjana, klīniskā psiholoģe