Lauma Valeine, Lana Kasparane: Jaunietes āda

Kopš 2009. gada Latvijas likumdošanā noteikts, ka jaunieši ir personas vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Šajā vecumposmā viņus var skart tādas ādas problēmas kā hirsutisms, hiperhidroze un strijas, taču visbiežāk jaunieši pie dermatologa vēršas pēc palīdzības piņņu jeb aknes gadījumā. Šajā rakstā sniegta jaunākā informācija par akni.

AKNE

Akne ir viena no biežākajām ādas slimībām, ko ārstē ne tikai dermatologi, bet arī citu specialitāšu ārsti. Tā skar neiedomājami lielu populācijas daļu, aptuveni 85% pusaudžu, un līdz pat 75–85% gadījumu sastopama arī pieaugušo vecumā, atstājot ievērojamu ietekmi uz pacientu dzīves kvalitāti – rada psihoemocionālu spriedzi, negatīvi ietekmē ikdienas un sociālās aktivitātes, samazina skolas, studiju, darba kvalitāti un produktivitāti, kā arī veicina sociālu izolāciju. Pētījumos konstatēts, ka, piemēram, Francijā 15 gadu veci un vecāki jaunieši aknes dēļ kavējuši darbu vai skolu 350 000 dienu.

Slimības aktualitāti atspoguļo arī sabiedrības lielā interese par to interneta vidē – ASV 2013. gada maijā, Google meklētājprogrammā meklējot atslēgvārdus “pinnes”, atvērās 25 100 000 rezultātu, un “piņņu ārstēšana” – 9 390 000 rezultātu.

Akne ir hroniska, recidivējoša, iekaisīga ādas patoloģija, kas skar tauku dziedzerus un ar tiem saistītos matu folikulus. Patoģenēze ir mutifaktoriāla: norit patoloģiska keratinizācija (nedabīga šūnu attīstība ādas raga slānī), paaugstinās sebuma (ādas tauku) produkcija un izmainās tā sastāvs, rodas hormonu disbalanss, uz ādas aktivizējas baktērija Cutibacterium acnes (iepriekš Propionibacterium acnes), kā arī iekaisuma un imūnās sistēmas reakcijas.

Šie faktori ietver gan kvantitatīvas, gan kvalitatīvas sebuma izmaiņas pubertātes laikā, ko sauc par disseboreju, ko izraisa gan endogēni faktori, piemēram, hormonālie vai ģenētiskie faktori, tā arī eksogēni faktori, piemēram, kosmētika, kas ir komedogēna (veicina ādas poru aizsprostošanos), agresīvi sejas ādas attīrīšanas līdzekļi vai medikamenti, kas var stimulēt aknes patoģenētiskos mehānismus.

Tā kā patoģenēze ir multifaktoriāla, tad likumsakarīgi, ka arī aknes gaita, terapijas rezultāts un reicidīvu biežums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, ko vienā vārdā dēvē par eksposomu. Terminu “eksposoms” (no angļu val. exposome) pirmo reizi izmantoja 2005. gadā, lai aprakstītu vides iedarbības kopumu, kurai indivīds tiek pakļauts no ieņemšanas brīža līdz nāvei. Šī termina definīcija mainījās laika gaitā. 2014. gadā Millers un Džounss precizēja šo terminu, raksturojot eksposomu kā “ārējās vides kumulatīvu ietekmi un ar tām saistītās bioloģiskās reakcijas visā dzīves laikā, tostarp apkārtējās vides iedarbību, uzturu, uzvedību un endogēnos procesus”. Runājot par akni, eksposoms sevī ietver uzturu, medikamentus, profesionālos faktorus/darba apstākļus, gaisa piesārņojumu, klimatu, psihosociālo stāvokli un dzīvesveidu.

UZTURS

Tas ir līdz šim publikācijās visvairāk aplūkotais aknes eksposoms. Agrāk publikācijās uzturs tika noliegts kā aknes iemesls vai provocējošais faktors, taču jaunākajās publikācijās atspoguļota saikne starp dažiem uztura produktiem un akni. Kā galvenie tiek minēti piena produkti (īpaši vājpiens) un ēdieni, kas ir ar augstu glikēmisko indeksu (pārbagāti ar cukuru), nedaudz mazāk – sūkalu olbaltumvielas, alkohols, tēja, kafija, šokolāde un sāls. Jāatzīst, ka šī saistība minēta galvenokārt pacientiem ar vidēji smagu vai smagu akni un biežiem recidīviem, kā arī tiem, kam ķermeņa masas indekss ir lielāks par 25.

Šo korelāciju apstiprina arī tas, ka akne netiek novērota reģionos, kur kultūras un reliģijas apsvērumu dēļ tiek ievērota diēta ar zemu glikēmisko indeksu, nelieto rafinētu cukuru, graudus, pienu un piena produktus. Turklāt indivīdiem ar iedzimtu insulīnam līdzīgo augšanas faktoru-1 (IGF-1) akni novēro reti.

Lai gan ir statistiski ticami pierādījumi par korelāciju starp uzturu un aknes elementiem, tomēr nav kvalitatīvu pētījumu, kas apstiprinātu, ka uztura režīms ir klīniski nozīmīgs. Nepieciešams turpināt pētījumus, jo īpaši lielākā populācijā, apvienojot diētu ar zemu glikēmisko indeksu un ierobežotu govs piena produktu patēriņu.

Pāris kontrolētos pētījumos ir novērots, ka, iekšķīgi lietojot probiotiķus, aknes terapijā gūts uzlabojums. Kombinējot tos ar sistēmisku antibiotiku terapiju, tika konstatēta sinerģiska iedarbība – ārstējot iekaisīgo akni, pēc 12 nedēļu lietošanas kursa samazinājās gan iekaisīgie, gan neiekaisīgie elementi. Šāds rezultāts netika panākts, ja probiotikas un antibiotikas lietoja atsevišķi. Minēto panākumu var izskaidrot ar probiotiku spēju samazināt sistēmisku oksidatīvo stresu, regulēt citokīnus un samazināt iekaisuma marķierus.

MEDIKAMENTI

Pirmās un otrās paaudzes perorālie (iekšķīgi lietojamie) kontracepcijas līdzekļi var saasināt akni pusaudžiem un galvenokārt pieaugušām sievietēm.

Anabolie steroīdi pastiprina akni, iedarbojoties uz androgēnu receptoriem, kas atrodas uz sebocītu virsmas un keratinocītiem.

Profesionālie faktori/darba apstākļi – kosmētika

Neatbilstošas ādas kopšanas kosmētikas un dekoratīvās kosmētikas, kā arī agresīvu ādas kopšanas līdzekļu lietošana var izraisīt aknes uzliesmojumu. Šie produkti izmaina ādas aizsargbarjeru un ādas mikrobiomu (mikroorganismu) līdzsvaru, it īpaši tauku dziedzeru apvidū, tādējādi aktivizējot iedzimto imunitāti, kas rada iekaisumu.

Iekaisumam raksturīgi difūzi izkaisīti mikrokomedoni uz sejas un pāris iekaisīgi elementi (papulas, pustulas). Tāpat aknes uzliesmojumu rada kosmētikā esošās komedogēnās sastāvdaļas, ēteriskās eļļas, bieza konsistence (ziedes), pūderi, agresīvi ādas tīrīšanas līdzekļi un sārmaini attīrošie līdzekļi, piemēram, ziepes. Daži matu kopšanas līdzekļi, piemēram, briljantīns, var veicināt komedonu un cistu rašanos pieres un deniņu rajonā.

Jāuzsver, ka dekoratīvā kosmētika 62% gadījumu pasliktina aknes klīnisko stāvokli vēl vairāk, tādēļ liela nozīme ir tās pareizai izvēlei.

Mehāniska ādas traumatizācija rada epidermas sabiezēšanu – hiperkeratozi: ādas raga slānis (stratum corneum) modificējas, ādā samazinās ūdens daudzums, rodas kairinājums un ādas barjeras traucējumi. Tiek ietekmēts mikrobioms un iedzimtā imunitāte. Atkārtots spiediens un berze var modificēt lipīdu pārvalku uz korneocītu virsmas un ādas mikrobiomu. Tādēļ berze un abrāzija, ko rada tādu kosmētisko kabinetu/mājas ierīču kā dermarollera vai mikroadatu lietošana, var izprovocēt aknes saasinājumu.

GAISA PIESĀRŅOJUMS

Gaisa piesārņojuma radītās izmaiņas ir izteiktākas pacientiem ar akni, jo lipīdu slānis uz stratum corneum virsmas jau tā ir izmainīts sebuma izmaiņu dēļ (palielinās oksidētais skvalēns un samazinās linolskābe). Līdz ar to pastāvīgs apkārtējās vides piesārņojums, tostarp smēķēšana un cigarešu dūmi, palielina transepidermālā ūdens zudumu, saistaudu un matrices metaloproteināžu deģenerāciju ādā, kuras dēļ tiek noārdītas kolagēna un elastīna šķiedras, kā arī negatīvi ietekmēta dabiskā ādas barjera. Tiek aktivizēts interleikīns 1a, kas saasina komedoģenēzi un rada iekaisīgus komedonus, izraisot oksidatīvo stresu un izmaiņas lipīdu sastāvā.

KLIMATS

Siltuma, mitruma un intensīva ultravioletā (UV) starojuma variācijas var izraisīt aknes uzliesmojumu. Gan UVB, gan UVA starojums izraisa tauku dziedzeru hiperplāziju, sabiezē ādas raga slānis, pieaug sebuma sekrēcija un komedonu skaits. Turklāt UV starojums ierosina antimikrobo peptīdu produkciju un izdalīšanos, aktivizē iedzimto imūnsistēmu un nomāc adaptīvo šūnu imūno reakciju, tāpēc mainās ādas mikrobioms, savairojas baktērija Cutibacterium acnes, saasinot akni.

Psihosociālais stāvoklis un dzīvesveids

Dažos pētījumos minēts, ka psihosociālie un dzīvesveida faktori, tostarp stress, emocijas, miega trūkums, pilsētas trokšņi, sociālekonomiskais spiediens, viedierīču gaismas iedarbība, ietekmē iekaisīgas ādas slimības, tātad arī akni.

Stress un citi neiroloģiski faktori aktivizē kortikotropīnu atbrīvojošo hormonu un neiropeptīdu izdalīšanos tauku dziedzeros, aktivizējot imūnsistēmas un iekaisuma procesus, kas izraisa aknes saasinājumu. Īsviļņu redzamā gaisma, ko izstaro viedierīces, palielina Staphylococcus aureus proliferāciju, izjaucot ādas mikrobioma līdzsvaru.

Jāatzīmē, ka jebkura smaguma pakāpes akne ievērojami samazina pacientu dzīves kvalitāti, jo psihosociālais slogs nekorelē ar slimības smaguma pakāpi, tādēļ atbilstoša terapija nepieciešama visiem aknes skartajiem.

TERAPIJA

Terapijas algoritms pusaudžu un pieaugušo aknes gadījumā ir vienāds – no lokālo līdzekļu klāsta jāizvēlas starp retinoīdiem, benzoilperoksīdu un antibiotikām (nerekomendē monoterapijā augstās bakteriālās rezistences dēļ), azelaīnskābi un salicilskābi, savukārt sistēmisko līdzekļu klāstā saglabājas antibiotikas, retinoīdi un smagākos gadījumos antiandrogēni, glikokortikoīdi, kombinēta orālā kontracepcija. Vienīgi pieaugušo aknes formas gadījumā jāņem vērā, ka līdz ar vecumu tauku dziedzeri ražo mazāk sebuma un āda ir jutīgāka uz kairinājumu, tāpēc viņiem piemēroti ādas kopšanas līdzekļi ar mazāku aktīvo vielu koncentrāciju un ir lielāka nepieciešamība pēc emolientiem. Terapija jāpielāgo aknes smaguma pakāpei.

ĀDAS KOPŠANA

Pēc pētījuma datiem, aptuveni 83% pacientu, kam ir akne, nodarbojas ar pašārstēšanos, pēc farmaceita rekomendācijām problemātiskas ādas kopšanas līdzekļus izvēlas 64% pacientu, pēc citas personas ieteikumiem – 10%, savukārt paši – 26%.

Ņemot vērā slimības plašo izplatību un pacientu vēlmi nodarboties ar pašārstēšanos, jāuzsver, ka pareizai ādas kopšanai mājas apstākļos ir nozīmīga loma ilglaicīgam labu klīnisko rezultātu sasniegšanai un potenciālu recidīvu mazināšanai.

Ādas kopšanas galvenie principi:

• maiga attīrīšana – micelārais ūdens, maigs attīrošs gels vai sārmus nesaturošas ziepes;
• mitrināšana ikdienā – hidrofili līdzekļi, hidrogeli;
• keratolītiska un pretiekaisuma darbība – augļskābes, azelaīnskābi, salicilskābi saturoši līdzekļi, antioksidanti;
• seboregulācija – dermakosmētikas līdzekļi, kas uzlabo tauku kvalitāti, kavējot oksidēšanos un sabiezēšanu, un mazina keratinocītu proliferāciju;
• fotoaizsardzība – kombinētai un taukainai ādai vai ādai ar noslieci uz piņņu veidošanos piemēroti krēmi ar saules aizsardzības faktoru (SPF), kas paredzēti ādas aizsardzībai pret UVA un UVB staru ietekmi.

RECIDĪVI

Kaut gan tiek lietota atbilstoša terapija, nezināmu iemeslu dēļ pēdējo gadu laikā novēro aknes recidīvu biežuma pieaugumu. Tam ir vairāki skaidrojumi. Pirmkārt, tā var būt ģenētika, jo bieži aknes recidīvi saistīti ar aknes esamību ģimenes anamnēzē, kas liek domāt par ģenētisku komponenti, taču slimības plašās izplatības dēļ to ir ļoti grūti novērtēt. Otrkārt, līdzīgi kā rozācijas gadījumā, lai aknes terapija būtu veiksmīga gan aknes akūtajā, gan uzturošajā fāzē, būtiski ir identificēt un ierobežot tās provocējošos faktorus. Attiecīgi, ja tie ir ogļhidrātiem bagāti produkti, tad to samazināta lietošana uzturā var paildzināt remisijas fāzi. Būtiska ir pacienta līdzdalība provocējošo faktoru identificēšanā. Treškārt, ņemot vērā aknes hronisko raksturu, veiksmīgam rezultātam ļoti svarīga ir uzturošā terapija, lai mazinātu iespējamo recidīvu pēc sekmīgas sākotnējās ārstēšanas. Balstoties uz vadlīnijām, kā galvenie līdzekļi šajā fāzē ir lokāli retinoīdi monoterapijā vai kombinācijā ar benzoilperoksīdu. Turklāt neatkarīgi no terapijas pamatu pamatā ir atbilstoša ādas kopšana. Un, visbeidzot, gandrīz pusē gadījumu recidīvu iemesls ir pacientu līdzestības trūkums. Kā primārie nelīdzestības šķēršļi tiek aprakstīts zināšanu trūkums par slimību, neskaidrība par to, kā lietot nozīmēto terapiju, vāja pacienta saikne ar ārstu, bailes no terapijas blaknēm un izmaksām. Savukārt kā sekundārie nelīdzestības šķēršļi – efektivitātes trūkums (pacienti rezultātus grib tagad un tūlīt, bet pirmie rezultāti parādās pēc vairākām nedēļām vai pat mēnešiem), sarežģīta ārstēšana, blaknes, dzīvesveids (steidzīgi, aizmāršīgi) un psihiskas novirzes.

VEIKSMĪGAS TERAPIJAS PAMATPRINCIPI

Tātad, lai terapijas rezultāts būtu veiksmīgs, jāņem vērā šādi priekšnoteikumi:

• jāapzina un jānovērš eksposomas (provocējošie) faktori;
• jāizvēlas pareiza lokālā un/vai sistēmiskā terapija;
• āda jākopj katru dienu – regulāri, nevis kampaņveidīgi;
• pacienti jāizglīto par slimību kopumā, terapijas izvēli, pareizu zāļu lietošanu, iespējamām blaknēm, laiku līdz pirmajiem redzamiem rezultātiem, vēlamo rezultātu un turpmākajiem norādījumiem;
• rekomendācijas jāvienkāršo.
•  

Atsauces

Rodan, K., Fields, K., & Falla, T. J. Efficacy of a twice-daily, 3-step, over-the-counter skincare regimen for the treatment of acne vulgaris. Clinical, Cosmetic and Investigational Dermatology.

Gollnick, H. P., Zouboulis, C. C. Not all acne is acne vulgaris. Dtsch Arztebl Int. 2014, 111, 301–312.

Del Rosso, J. Q. The Role of Skin Care as an Integral Component in the Management of Acne Vulgaris. Part 1: The Importance of Cleanser and Moisturizer Ingredients, Design, and Product Selection. J Clin Aesthet Dermatol. 2013, 6(12), 19–27.

Dréno, B., Bettoli, V., Araviiskaia, E. et al. The influence of exposome on acne. J Eur Acad Dermatol Venereol. 2018 May, 32(5), 812–819.

Dreno, B. What is new in the pathophysiology of acne, an overview. JEADV. 2017, 31( 5), 8–12.

Dreno, B., Bordet, C., Seite, S., & Taieb, C. Acne relapses: impact on quality of life and productivity. JEADV. 2019, 33, 937–943.

Gollnick, H. P., Zouboulis, C. C: Not all acne is acne vulgaris. Dtsch Arztebl Int. 2014, 111, 301–312.

Hazarika, N., Rajaprabha, R. K. Assessment of Life Quality Index Among Patients with Acne Vulgaris in a Suburban Population. Indian J Dermatol. 2016, 61(2), 163–168.

Hazarika, N. & Archana, M. The Psychosocial Impact of Acne Vulgaris. Indian J Dermatol. 2016 Sep-Oct, 61(5), 515–520.

Claudel, J. P., Auffret, N., Leccia, M. T. et al. Acne and nutrition: hypotheses, myths and facts. JEADV. 2018, 32, 1631–1637.

Monfrecola, G., Cacciapuoti, S., Capasso, C. et al. Tolerability and camouflaging effect of corrective makeup for acne: results of a clinical study of a novel face compact cream. Clinical, Cosmetic and Investigational Dermatology. 2016, 9, 307–313.

Pappas, A., Johnsen, S., Liu, J. C. et al. Sebum analysis of individuals with and without acne. Dermatoendocrinol. 2009 May-Jun, 1(3), 157–161.

Dai, R., Hua, W., Chen, W. et. al. The effect of milk consumption on acne: a meta-analysis of observational studies. JEADV. 2018, 32, 2244–2253.

Richard, M. A., Corgibet, F., Beylot-Barry, M. et al. Sex- and age-adjusted prevalence estimates of five chronic inflammatory skin diseases in France: results of the OBJECTIFS PEAU study. J Eur Acad Dermatol Venereol. 2018, 32, 1967–1971.

Rodan, K., Fields, K., & Falla T. J. Efficacy of a twice-daily, 3-step, over-the-counter skincare regimen for the treatment of acne vulgaris. Clinical, Cosmetic and Investigational Dermatology. 2017, 10, 3–9.

Tuchayi, S. M., Alexander, T. M., Nadkarni, A. et al. Interventions to increase adherence to acne treatment. Patient Preference and Adherence. 2016, 10.

Zeichner, J. A., Baldwin, H. E., Cook-Bolden, F. E. et al. Emerging Issues in Adult Female Acne. J Clin Aesthet Dermatol. 2017 Jan, 10(1), 37–46.

 

Foto: pexels.com

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada marta numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!