Lāsma Lapiņa: Aukstuma alerģija

Alerģiskās slimības var ierosināt dažādi apkārtējās vides alergēni, piemēram, putekļu ērcītes, ziedputekšņi, dzīvnieku alergēni, pārtikas produkti un tā tālāk. Bet, ir sastopami arī cilvēki, kuriem alerģijas izpausmes rodas pēc fizikālu faktoru iedarbības, piemēram, aukstuma ekspozīcijas, ko tautā mēdz dēvēt par aukstuma alerģiju.

Aukstuma alerģiju speciālisti sauc par aukstuma nātreni vai aukstuma kontakta nātreni, aukstuma urtikāriju un tā ir viena no biežāk sastopamajām hroniski inducējamas nātrenes formām. Tai raksturīgi niezoši nātrenes izsitumi un/vai angioedēma (tūska), ko ierosina aukstuma izraisīta ādas tuklo šūnu (šūnas, kas izdala iekaisuma mediatorus, izraisa alerģisko simptomu rašanos) aktivācija. Šādu organisma reakciju var ierosināt ādas un/vai gļotādas kontakts ar aukstiem šķidrumiem, aukstu gaisu un aukstiem priekšmetiem.

Aukstuma nātrene var skart jebkura vecuma cilvēkus, tomēr visbiežāk to novēro pieaugušajiem otrajā līdz ceturtajā dzīves dekādē. Vairumā epidemioloģisko pētījumu novērots, ka sievietēm šī slimība sastopama nedaudz biežāk nekā vīriešiem. Aptuveni pusei cilvēku, kuri cieš no aukstuma nātrenes, vienlaikus ir vēl cita alerģiska slimība. Savukārt ceturtdaļai pacientu ir ne vien aukstuma, bet paralēli arī kāds cits no inducējamas nātrenes veidiem, piemēram, simptomātisks dermogrāfisms (nātrene, kas rodas pēc ādas berzes vai pieskāriena ādai) vai holīnerģiska nātrene (nātrene, kas rodas no sviedriem, paaugstinoties ķermeņa temperatūrai). Kopumā aukstuma nātrene skar 0,05% Centrāleiropas iedzīvotāju un pētījumos novērots, ka tieši auksta klimata valstīs tā sastopama biežāk nekā silta klimata valstīs.

Pēc savas būtības aukstuma nātrene ir pašlimitējoša slimība. Tas nozīmē, ka vairumam pacientu tā izzūd pati no sevis vai novērojama simptomu mazināšanās piecu – sešu gadu laikā pēc tās sākšanās. Aukstuma nātrenes atkārtošanās pēc remisijas notiek ļoti reti. Bet diemžēl ir neliels skaits cilvēku, kuriem slimība var ilgt gadiem vai pat visu dzīvi.

Lai gan aukstuma nātrenes rašanās mehānismi šobrīd nav līdz galam skaidri, uzskata, ka slimība attīstās autoalerģijas, autoimunitātes un neirogēnu patofizioloģisko mehānismu dēļ. Tas nozīmē, ka aukstuma iedarbība ierosina jaunu autoantigēnu veidošanos, kas savukārt var izraisīt imūnglobulīna E (IgE) sintēzi un IgE mediētu tuklo šūnu aktivāciju (IgE mediēta autoimunitāte). Pacientu sūdzības un simptomi rodas tuklo šūnu aktivācijas rezultātā, kad no to granulām izdalās histamīns un citi iekaisuma mediatori, kas ierosina asinsvadu paplašināšanos un to caurlaidības palielināšanos, ādas nervu aktivāciju. Tas savukārt izraisa niezi, dedzināšanas sajūtu, ādas apsārtumu, nātrenes izsitumus un tūsku.

Aukstuma nātrene cilvēkiem var rasties arī dažādu citu slimību gadījumā. Saistība novērota ar vairākām infekcijas slimībām, ieskaitot vīrus-infekcijas, parazītu un bakteriālas infekcijas, piemēram, Laima slimību, hepatītu (A,B,C), infekciozo mononukleozi (Ebšteina Barra vīruss), toksoplazmozi, Mycoplasma pneumoniae infekciju, Treponema pallidum infekciju, helicobacter pylori infekciju un HIV. Literatūrā aprakstīt gadījumi aukstuma nātrenes saistībai ar atkārtotiem dzeļošo insektu (lapsenes, bites) dzēlieniem, pārtikas un medikamentu hipersensitivitāti, dažādām onkoloģiskām slimībām, autoimūnām slimībām, piemēram, sistēmas sarkano vilkēdi, reimatoīdo artrītu, Šegrēna sindromu, autoimūnu tireoidītu, sklerodermu un citu. Tādēļ speciālisti nereti veic plašu pacienta diagnostisko testēšanu, lai izslēgtu ar aukstuma nātreni asociēto slimību līdzāspastāvēšanu.

Aukstuma nātrenes klīniskās izpausmes

Ādas simptomi – ādas nieze, apsārtums, nātrenes izsitumi un/vai angioedēma (tūska) pēc auksta gaisa, aukstu šķidrumu vai priekšmetu saskares ar ādu. Nātrene un angioedēma lielākoties rodas dažu minūšu laikā pēc aukstuma ekspozīcijas un visbiežāk ir lokalizēta tajos ādas rajonos, kam bijusi saskare ar aukstumu. Visbiežākais simptomu ierosinātājs ir tieši auksts gaiss, ko var pastiprināt tādi faktori, kā gaisa mitrums un vējš.

Sistēmiskas reakcijas – aukstuma ietekme uz plašiem ādas laukumiem, piemēram, peldoties aukstā ūdenī, var izraisīt arī sistēmiskas reakcijas. Šādām reakcijām raksturīga smagāka simptomu norise, piemēram, ģeneralizēta nātrene (skarta visa ķermeņa āda nevis atsevišķas zonas), slikta dūša, diareja, krampjveidīgas vēdersāpes, pat anafilakse ar apgrūtinātu elpošanu un/vai apziņas traucējumiem, asinsspiediena krišanos (strauji norisoša dzīvībai bīstama alerģiska reakcija). Smagas slimības gaitas gadījumā pacientiem ar aukstuma nātreni var rasties rīkles gļotādas tūska pēc aukstu ēdienu un dzērienu lietošanas, kas var būt cēlonis smakšanai. Ir novērotas pazīmes, kas saistāmas ar paaugstinātu sistēmisku reakciju attīstības risku, piemēram, ja iepriekš dzīves laikā cilvēkam bijusi sistēmiska alerģiska reakcija pēc dzeļošo insektu dzēlieniem, ja pēc aukstuma ekspozīcijas novēro angioedēmu, mutes un rīkles/ balsenes tūsku, vienlaikus astmas simptomus un niezošas ausu ļipiņas.

Aukstuma nātreni iedala apakštipos - tipiska un atipiska aukstuma nātrene. Atipiskie aukstuma nātrenes varianti sastopami aptuveni trešdaļai aukstuma nātrenes pacientu, lai gan slimības simptomi ir ļoti līdzīgi iepriekš minētajiem.

• Novēlota aukstuma nātrene – šī slimības forma sastopama ļoti reti un tā var būt gan dzīves laikā iegūta, gan arī iedzimta. Novēlotas aukstuma nātrenes gadījumā iepriekš minētie simptomi rodas novēloti - līdz pat 24 stundām pēc aukstuma ekspozīcijas. To var pierādīt ar aukstuma stimulēšanas testu, kad aukstuma aplikācijas vietā ādas simptomi radīsies nevis uzreiz, bet gan novēloti – vairākas stundas pēc testa veikšanas. Turklāt iedzimtās slimības formas gadījumā, nātrenei izzūdot, var novērot hiperpigmentāciju (tumšāku ādas pigmentu).
• Aukstuma atkarīgs dermogrāfisms – šīs slimības formas gadījumā aukstuma ekspozīcijas laikā āda kļūst dermogrāfiska (nātreni ierosina pieskaršanās ādai, ādas berze).
• Aukstuma inducēta holīnerģiska nātrene – pacientiem nātrene rodas tikai veicot fiziskas aktivitātes aukstā vidē.
• Sistēmiska atipiska aukstuma nātrene – šīs formas gadījumā rodas ģeneralizēta nātrene pēc atrašanās aukstā vidē (nav saistīta ar fizisku slodzi).
• Lokalizēta aukstuma nātrene – rodas pēc aukstuma ekspozīcijas, bet tikai noteiktā ķermeņa rajonā, piemēram, uz sejas, bet nerodas citur uz ķermeņa.
• Lokalizēta aukstuma refleksa nātrene – nātrene rodas uz plašiem ādas laukiem pēc lokālas aukstuma aplikācijas, piemēram, aukstuma stimulācijas testa laikā.
• Pārtikas atkarīga aukstuma nātrene – rodas pēc aukstuma ekspozīcijas, bet tikai pēc ēšanas. Šajā gadījumā var būt cilvēki, kuriem aukstuma nātreni ierosinās kāds noteikt produkts, un tādi, kuriem simptomus izraisīs ēšana kā tāda, neatkarīgi no produkta.

Diagnostika

Vissvarīgākais diagnozes noteikšanā ir slimības anamnēze – pacienta precīzi novērojumi, kas saistāmi ar slimības rašanos un tās gaitu, klīniskajām izpausmēm. Lai noteiktu un/vai apstiprinātu aukstuma nātrenes diagnozi, pielieto aukstuma stimulēšanas testu. Savukārt aukstuma nātreni pavadošo slimību diagnostikas nolūkos var nozīmēt arī laboratoros testus un attēldiagnostikas izmeklējumus.

Diagnozi apstiprina ar aukstuma stimulēšanas testu, ko var veikt ar dažādām metodēm, bet tās visas būs saistītas ar auksta priekšmeta aplikāciju uz ādas, tā  noņemšanu un tālāku ādas sasilšanu dabīgā veidā. Testu uzskata par pozitīvu, ja pēc ādas sasilšanas aukstuma aplikācijas vietā novēro sataustāmu un vizuāli redzamu nātreni, kas saistīta ar niezi un/vai dedzināšanas sajūtu testēšanas rajonā. Testu uzskata par negatīvu, ja ādas reakciju nenovēro, kā arī, ja ir tikai apsārtums vai niezes/dedzināšanas sajūta. Jāņem vērā, ka, lai varētu veikt ādas testu, pacientam vismaz piecas līdz septiņas dienas pirms vizītes pie alergologa jāpārtrauc lietot antihistamīna medikamentus.

Visbiežāk izmanto testu ar ledus gabaliņu – plastmasas maisiņā vai ne-lateksa cimdā nelielā ūdens daudzumā ievieto ledus gabaliņu. Šo maisiņu novieto un piecas minūtes patur uz apakšdelma ādas. Pēc maisiņa noņemšanas ļauj  ādai 10 minūtes sasilt, tad izvērtē rezultātu. Šai metodei ir augsta precizitāte – 83 līdz 90% specifitāte, 100% sensitivitāte. Ja pacientam ir atipiskās lokalizētās aukstuma nātrenes forma, maisiņu ar ledus gabaliņu novieto uz ādas vietā, kur aukstums ierosina simptomu rašanos.

Mūsdienās atsevišķos centros pieejams TempTest – speciāli izstrādāta termoelektriska ierīce uz kuras virsmas atrodas U formas metāla elements, kas vienlaikus nodrošina dažādu temperatūru (no +4 C līdz +44 C) ekspozīciju. Tādā veidā iespējams precīzi noteikt temperatūras slieksni, kad pacientam radīsies simptomi. Jāpiebilst, ka temperatūra, ko aplicē uz ādas, atspoguļo nevis vides temperatūru, bet gad ādas temperatūru, kad var sagaidīt simptomu rašanos. Temperatūras sliekšņa mērījumi pētījumu pacientiem ir būtiski, bet ikdienas dzīvē faktiski nav nepieciešami, ja vien šī informācija sniedz vērā ņemamu ieguvumu un pacientiem ar sistēmiskām slimības izpausmēm palīdz izvairīties no dzīvību apdraudošām situācijām.

Ārstēšana

Ārstēšanas mērķis ir sasniegt pilnīgu slimības kontroli un atjaunot cilvēka dzīves kvalitāti. Aukstuma nātrenes pacientiem, kuri saņem nepietiekamu terapiju un kuru simptomi nav kontrolēti, ir ne vien samazināta dzīves kvalitāte, bet arī dzīvībai bīstamu simptomu attīstības risks, īpaši, ja iepriekš dzīves laikā bijušas sistēmiskas alerģiskas reakcijas.

Profilakse – iespēju robežās izvairīties no aukstuma ekspozīcijas, piemēram, apmeklējot lielveikalus (nodaļas, kur ir ledusskapji), noliktavas, pagrabus,

telpas, kur ir gaisa kondicionieri (īpaši gada siltajā sezonā), slidotavas, ledus arēnas, ceļojumu laikā (kalni, alas, kalnu upes un ezeri), tīrot māju (ledusskapja tīrīšana, logu mazgāšana), kosmētiskās procedūras (krioprocedūras), ēdot (saldējums, ledus, saldēti augļi un dārzeņi, auksti ēdieni un dzērieni, kuru temperatūra <24C), sporta aktivitātes (peldēšana, niršana, ūdens polo, hokejs, slidošana, slēpošana), darba vidē (akvalangisti, miesnieki, noliktavu un saldēto produktu noliktavu darbinieki, zvejnieki, jūrnieki, pavāri, polārpētnieki, kalnos kāpēji, patologi, ķirurgi, anesteziologi). Pacientiem jāzina par aktivitātēm un faktoriem, kas var ierosināt aukstuma nātreni un, piemēram, pirms peldēšanas būtu jātestē reakcija, ievietojot ūdenī plaukstu un pagaidot, vai nerodas simptomi, un tikai pēc tam, ja simptomus nenovēro, doties peldēties. Ja paredzēta kāda ķirurģiska ārstēšana vispārējā anestēzijā, jābrīdina medicīnas personāls, īpaši ķirurgi un anesteziologi, lai operācijas laikā varētu nodrošināt pietiekami siltu vidi. Tāpat medicīnas personāls būtu jābrīdina pirms medikamentu injekcijām (gan intravenozām, gan intramuskulārām un subkutānām (zemādas)), jo riska faktors sistēmisku aukstuma nātrenes simptomu attīstībai ir arī aukstu šķīdumu ievadīšana.

Paralēli profilakses pasākumiem un simptomu ārstēšanai būtu veicama arī ar aukstuma nātreni asociēto blakusslimību, ja tādas ir, ārstēšana. Tādējādi nereti  simptomi var izzust vai arī mazināties to intensitāte.

Aukstuma nātrenes medikamentozā ārstēšana:

• H1 antihistamīni (priekšroka, lai izvairītos no blakusparādībām, kas biežāk novērojamas vecākas paaudzes medikamentiem, dodama jaunās paaudzes medikamentiem, piemēram, bilastinum, cetirizini, desloratadinum loratadinum, rupatadinum un tā tālāk) – lietošanai atbilstoši nepieciešamībai pirms vai pēc aukstuma ekspozīcijas. Deva pielāgojama simptomu intensitātei, nepieciešamības gadījumā to pakāpeniski palielinot līdz pat četrām tabletēm dienā. Pacientiem ar aukstuma nātreni ieteicams vienmēr nēsāt līdzi plāksnīti ar šo medikamentu, lietošanai, ja tas nepieciešams;
• kortikosteroīdi – retos gadījumos pacientiem ar angioedēmu šos medikamentus var nozīmēti īsu kursu veidā;
• omalizumabum – imūnmodulējošs medikaments (monoklonāla IgG1 antiviela pret IgE)  pacientiem, kuriem nevar sasniegt simptomu kontroli ar maksimālo pieļaujamo H1 antihistamīnu devu; 
• cyclosporinum – imūnsurpresants (imūnās sistēmas darbību nomācošs medikaments), ko nozīmē pacientiem, ja simptomu kontroli neizdodas sasniegt arī ar omalizumabum un H1 antihistamīnu vienlaicīgu lietošanu;
• EpiPen (adrenalīns, epinephrinum) – to ārsts izraksta pacientiem ar sistēmiskiem aukstuma nātrenes simptomiem vai pacientiem, kuriem ir augsts risks sistēmisku simptomu attīstībai. Adrenalīnu injicē intramuskulāri pēc nepieciešamības, ja attīstās anafilakse (dzīvībai bīstama alerģiska reakcija).

Noslēgumā

• Aukstuma nātrene ir viens no biežākajiem hroniski inducējamas nātrenes veidiem, kas biežāk sastopama auksta klimata valstu iedzīvotājiem.
• Aukstuma nātrenei vairumā gadījumu ir viegla slimības gaita, tomēr ir cilvēki, kuriem aukstums var izraisīt sistēmiskus alerģijas simptomus, pat anafilaksi.
• Ārsta apmeklējums aukstuma nātrenes gadījumā ir nozīmīgs ne vien tādēļ, lai veiktu aukstuma nātreni apstiprinošo aukstuma stimulācijas testu un saņemtu atbilstošu simptomu kontroles terapiju, bet arī, lai izvērtētu smagu sistēmisku simptomu attīstības risku un veiktu izmeklējumus ar aukstuma nātreni saistīto slimību diagnostikas un ārstēšanas nolūkos.
• Jāpatur prātā, ka, dodoties pie alergologa, ja vien tas iespējams, piecas līdz septiņas dienas pirms konsultācijas jāpārtrauc pretalerģijas medikamentu lietošana.
• Gatavojoties ārsta vizītei, novērojumus par slimības gaitu ieteicams pierakstīt dienasgrāmatā. Šobrīd pieejama elektroniska slimības simptomu kontroles dienasgrāmata latviešu valodā – bezmaksas telefona lietotne CRUSE control.

Foto: Shutterstock.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2024. gada janvāra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!