Laine Bormane: Kad vērtīgais kļūst bīstams jeb alerģija pret riekstiem un zemesriekstiem

Rieksti un zemesrieksti ir nozīmīga veselīgas diētas sastāvdaļa. Uzturvērtības dēļ tos plaši izmanto gan kā uzkodu, gan dažādos ēdienos. Tomēr rieksti un zemesrieksti ir arī vieni no bīstamākajiem pārtikas alergēniem. Tie var radīt dažāda smaguma alerģiskas izpausmes un nopietni ietekmēt cilvēka dzīves kvalitāti.

Alerģiskas reakcijas visbiežāk novērojamas no deviņiem riekstiem - lazdu riekstiem, valriekstiem, Indijas riekstiem, pekanriekstiem, pistācijām, mandelēm, Brazīlijas riekstiem, makadamijas  un ciedru riekstiem. Zemesrieksti nav iekļauti šajā uzskatījumā, jo botāniski tie ir nevis rieksti, bet pākšaugi. Cilvēkiem ar zemesriekstu alerģiju iespējama alerģija arī pret riekstiem un otrādi.

Riekstu un zemesriekstu alerģiju sastopamība pasaulē pieaug. Šo alerģiju biežums dažādās pasaules valstīs ir atšķirīgs, ko lielā mērā izskaidro arī ar uztura īpatnībām. Eiropā visbiežāk novēro alerģiju pret lazdu riekstiem.

Lielākoties riekstu un zemesriekstu alerģija sākas agrā bērnībā un mēdz  saglabāties visu mūžu. Šīs alerģijas starp citām alerģijām izceļas ar biežāku smagu reakciju norisi. Ir dati, ka 70 līdz 90% ar pārtikas alerģiju saistītu nāves gadījumu izraisa tieši rieksti un zemesrieksti. Riekstu un zemesriekstu alerģiju bīstamību nosaka vairāki faktori. Pirmkārt, šie produkti satur relatīvi daudz olbaltumvielu, kas darbojas kā nozīmīgi alergēni. Cilvēkam, kurš cieš no šīm alerģijām, pat niecīga riekstu vai zemesriekstu daudzuma apēšana var izraisīt smagas reakcijas. Dažkārt simptomi var attīstīties pat tad, ja alergēns nav apēsts, bet, piemēram, pacients ir tikai padzēries no krūzītes, ko lietojis kāds, kas ēdis zemesriekstus. Otrkārt, šie alergēni ir ļoti izturīgi gan pret karsēšanu, gan gremošanas sulu ietekmi. Ražošanas vides jeb piemaisījumu dēļ riekstu un zemesriekstu daļiņas var būt atrodamas ļoti daudzu produktu sastāvā, tāpēc izvairīšanās no šiem alergēniem var būt ļoti apgrūtinoša.

Kā izpaužas alerģija pret riekstiem un zemesriekstiem?

Riekstu un zemesriekstu alerģija var izpausties divos veidos – kā īsta jeb primāra pārtikas alerģija vai kā krustota alerģiska reakcija pacientiem ar alerģiju pret bērza putekšņiem. Abos gadījumos simptomi sāk izpausties divu stundu laikā, taču bieži tie rodas jau dažās minūtēs pēc alergēna apēšanas.

Īsta alerģija pret riekstiem, zemesriekstiem lielākoties sākas bērnībā. Šāda veida alerģija var radīt dažādus simptomus, turklāt var noritēt arī ļoti smagi un iesaistīt vairākas orgānu sistēmas.

 Krustotās alerģiskās reakcijas pret riekstiem un zemesriekstiem lielākoties ir vieglākas. Tās izpaužas ar simptomiem mutes dobumā, ko dēvē par orālās alerģijas sindromu jeb putekšņu – pārtikas sindromu. Visbiežāk sūdzības rada lazdu riekstu, mandeļu un valriekstu lietošana. Krustotās reakcijas galvenokārt novēro pusaudžiem un pieaugušajiem ar alerģiju pret bērza putekšņiem.

Jāpiebilst, ka pacientam pret riekstiem un zemesriekstiem iespējama gan īsta, gan krustota alerģiska reakcija. Alerģiju izpausmes atkarībā no reakcijas veida ir attēlotas 1. tabulā.

Zīdaiņiem un maziem bērniem kā alerģijas izpausmes var būt arī atteikšanās no riekstu, zemesriekstu ēšanas, ēdiena izspļaušana, siekalošanās. Reakcijas laikā viņi var kļūt ļoti nemierīgi, izteikti raudāt vai gluži pretēji – palikt miegaini un klusi.

Svarīgi atcerēties, ka alerģiskās reakcijas smagums dažādās epizodēs var atšķirties. Pat pacientiem ar vieglu alerģijas norisi pastāv risks, ka reiz, apēdot alergēnu, reakcija var būt smaga. To var veicināt lielāks apēstais riekstu, zemesriekstu daudzums vai to lietošana tukšā dūšā. Alerģisko reakciju norisi var ietekmēt arī tādi faktori, kā stress, vīrusu infekcija, alkohols, fiziska slodze, nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (piemēram, aspirīna) lietošana.

Īpaši piesardzīgiem jābūt tiem, kuriem ir gan īsta alerģija pret riekstiem vai zemesriekstiem, gan bronhiālā astma. Šiem pacientiem pārtikas alerģija var noritēt bīstamāk nekā citiem. Ļoti būtiski ir lietot visus nepieciešamos bronhiālās astmas medikamentus, lai astma ikdienā būtu pēc iespējas labi kontrolēta, kā arī pastāvīgi līdzi nēsāt glābējinhalatoru (piemēram, salbutamolu).

Kā diagnosticē riekstu un zemesriekstu alerģiju?

Ja cilvēkam ir bijusi akūta reakcija pēc riekstu vai zemesriekstu ēšanas vai ir aizdomas, ka simptomi radušies šo alergēnu dēļ, jādodas pie alergologa. Nereti izveidojies priekšstats, ka alergologs tūdaļ veiks testus un viss būs skaidrs, tāpēc pacienti mēdz būt pārsteigti, kad ārsts sāk uzdot daudz jautājumu un ar testu veikšanu nesteidzas. Jā, saruna ar pacientu par viņa sūdzībām un novērojumiem ārstam sniedz visvairāk informācijas. Alergologs noskaidro, kas izraisījis reakciju, cik reižu tāda ir bijusi, kādi simptomi attīstījušies, kā reakcija ārstēta un tā tālāk. Svarīgi uzzināt arī par citām (īpaši putekšņu) alerģijām un pacienta slimībām, ģimenes anamnēzi un citus datus. Sarunas laikā iegūtā informācija palīdz saprast, vai alerģija pret riekstiem, zemesriekstiem ir ticama vai nē.

Atbilstoši pacienta sūdzībām, nākamais solis ir alerģijas testi. Tie var būt ādas testi un/vai izmeklējumi no asins seruma. Dažreiz pacienti norāda, ka vēlas veikt asins testu, jo tā var labāk noteikt alerģiju. Patiesībā šo abu testu laikā tiek noskaidrots, vai pacientam ir imūnglobulīna E (IgE) antivielas pret alergēnu. Būtiskākā atšķirība ir tāda, ka ar asins seruma testu var noteikt, cik daudz specifisku IgE antivielu pret alergēnu ir, taču ne vienmēr tas ir svarīgi (testu salīdzinājums attēlots 2. tabulā). Vēl sabiedrībā pastāv mīts, ka ādas testa laikā skrāpē ādu, tāpēc par testa veikšanu jo īpaši satraucas mazu bērnu vecāki. Ādas dūriena testa laikā uz ādas uzpilina alergēna ekstraktu un caur to ar smalku lanceti virspusēji (viena milimetra dziļumā) iedur ādā. Pareizi izpildīta ādas dūriena testa laikā asins piliens nerodas. Ja ir bijuši smagi simptomi (anafilakse), visus alerģijas testus veic aptuveni četras līdz sešas nedēļas pēc reakcijas.

Pie alergologa bieži vēršas pacienti, kuriem jau noteikts kopējā IgE līmenis. Šis rādītājs var būt normāls alerģijas gadījumā un paaugstināties citu slimību (piemēram, infekciju) dēļ, tāpēc tam nav būtiskas nozīmes, ja papildus neveic citus alerģiju testus.

Aizvien biežāk, īpaši zemesriekstu alerģijas diagnostikai, izmanto tā saukto molekulāro alergēnu noteikšanu. Iespējams, gan pacienti, gan arī citu specialitāšu ārsti ir pamanījuši, ka alergologi nozīmē izmeklējumus ar interesantiem nosaukumiem, kā piemēram, Ara h 2, Cor a 14, Bet v 1. Šī metode sniedz vēl precīzāku informāciju par katra pacienta alerģiju, jo nosaka ne tikai pret kādu alergēnu, bet pret kādām alergēna daļiņām jeb molekulām pacientam ir IgE antivielas. Molekulāro alergēnu izmeklējums īpaši svarīgs ir gadījumos, kad pēc simptomiem ir grūti atšķirt īstu alerģiju no krustotām reakcijām. Jāpiebilst, ka ne visiem alergēniem šāds izmeklējums ir pieejams, tādēļ joprojām visbiežāk izmanto ādas dūriena testu vai specifisko IgE noteikšanu.

Ja pacienta sūdzības nesaskan ar testu rezultātiem, lai pārbaudītu, vai alerģija ir pārgājusi, vai, šauboties par diagnozi, veic pārtikas provokācijas testu. Tas nozīmē, ka pacients ārsta uzraudzībā ēd riekstus vai zemesriekstus, un tiek izvērtēta reakcija. Šādus testus ar riekstiem un zemesriekstiem veic tikai stacionārā, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams sniegt neatliekamo palīdzību.

Kā ārstē riekstu un zemesriekstu alerģiju?

Atšķirībā no ieelpojamo alergēnu (piemēram, mājās putekļu ērcīšu vai putekšņu) izraisītām alerģijām, pārtikas alerģiju ārstēšana joprojām balstās tikai uz izvairīšanos no alergēna un simptomu mazināšanas. Diemžēl metodes, kas var izārstēt pārtikas alerģiju, vēl nav zināmas. Vairākās pasaules valstīs veic pieradināšanu pie dažādiem pārtikas alergēniem, taču arī šādā  veidā pārtikas alerģiju izārstēt nevar.

Cilvēkiem ar alerģiju pret riekstiem vai zemesriekstiem ir jāievēro stingra izslēgšanas diēta. Tas nozīmē, ka riekstus, zemesriekstus un produktus, kas tos satur, ēst nedrīkst. Rūpīgi jālasa informāciju par ēdiena sastāvu. Eiropas Savienības likumdošana paredz, ka uz pārtikas produktu etiķetēm jānorāda, ja sastāvā ir rieksti vai zemesrieksti. Tāpat jānorāda arī riekstu veids. Daudz produktu ražo vidē, kur iespējama saskarsme ar riekstiem vai zemesriekstiem, tādēļ uz tiem norādīts, ka minētie  produkti var saturēt šos alergēnus. Īstas alerģijas gadījumā, īpaši, ja tā noris smagi, arī šādu produktu ēšana var būt bīstama. Ēdot ārpus mājas (restorānos, kafejnīcās) noteikti jābrīdina viesmīli vai pavāru par pārtikas alerģiju.

Rieksti un zemesrieksti atrodami ļoti daudzos produktos, piemēram, dažādos konditorejas izstrādājumos, saldumos, īpaši šokolādēs un konfektēs, marcipānā, saldējumā, desertos, batoniņos, putrās, mušļos, maizē, veģetārajos ēdienos, Āfrikas, Ķīnas, Indijas, Taizemes virtuvē, aromatizētā kafijā, mērcēs, salātos, pesto, augu pienos, ceptos ēdienos un citur. Šie alergēni var būt arī skaistumkopšanas produktos (piemēram, krēmos, šampūnos, eļļās) un dzīvnieku pārtikā.

Ja alerģiska reakcija ir tikai pret viena veida riekstiem, uzturā iespējams lietot citus riekstus, tomēr jāatceras, ka “vainīgā”  rieksta daļiņu piemaisījums var būt dažādos produktos. Indijas riekstiem un pistācijām ir ļoti izteiktas krustotās alerģiskās reakcijas. Ja ir alerģija pret vienu šo riekstu veidu, arī otrus nevajadzētu lietot. Tāda pati saistība ir starp valriekstiem un pekanriekstiem. Mazāk izteiktas krustotās alerģiskās reakcijas iespējamas arī starp citiem riekstiem. Ņemot vērā, ka zemesrieksti ir pākšaugi, tiem var būt krustotas alerģiskas reakcijas ar citiem pākšaugiem, piemēram, soju, lēcām, lupīnu. Veicot alerģiju testus, krustoto reakciju gadījumā pacients saņem daudz pozitīvu rezultātu, taču tas nenozīmē, ka to visu  nedrīkst lietot uzturā. Tikai tad, ja sūdzības saskan ar analīžu rezultātiem, var domāt par alerģiju un attiecīgā produkta izslēgšanu no savas ēdienkartes.

Ja rieksti vai zemesrieksti ir apēsti un simptomi attīstījušies, jārīkojas nekavējoties!

Ādas un gļotādu simptomu (tūskas, apsārtuma, nātrenes, niezes) mazināšanai palīdz antihistamīna līdzekļi. Vislabāk lietot otrās vai jaunākās paaudzes antihistamīna līdzekļus (piemēram, ceterizīnu, loratadīnu). Vēlams izvairīties no pirmās paaudzes antihistamīna līdzekļiem (piemēram, klemastīna), jo tiem ir daudz blakņu un iespēja pārdozēt. Ja nejauši gadījies apēst riekstus vai zemesriekstus, antihistamīna līdzekļus var izmantot arī profilaktiski pirms simptomu rašanās,  lai reakcija neattīstītos vai simptomi būtu vieglāki.

Smagu, anafilaktisku reakciju gadījumā, kas noris ar elpošanas traucējumiem, sirds asinsvadu sistēmas reakcijām vai vairāku orgānu sistēmu iesaisti, galvenais medikaments ir epinefrīns (adrenalīns). Tas pieejams autoinjektora formā, lai nepieciešamības gadījumā varētu uzreiz ievadīt vajadzīgo devu. Ārsta uzdevums ir apmācīt pacientu, kā pareizi lietot medikamentu. Tāpat svarīgi, lai tas pacientam vienmēr būtu līdzi. Alergēnu apēšana lielākoties notiek nejauši, un reakcija var attīstīties ļoti strauji, tādēļ nebūs laika pagūt aizskriet līdz aptiekai vai uz mājām pēc zālēm. Pacientiem, kuriem jau bijusi anafilakse, ieteikts nēsāt līdzi divus šādus autoinjektorus, jo var gadīties, ka, lai apturētu alerģisko reakciju, būs nepieciešams atkārtota deva. Ārsts pacientam izsniedz anafilakses rīcības plānu ar nepieciešamo informāciju, kas palīdz neapjukt akūtas reakcijas laikā. Daļa no tā (par medikamentu izvēli) redzama 3. tabulā.

Pēc adrenalīna ievades ir jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība un cilvēku jānogādā stacionārā novērošanai pat tad, ja reakcijas ir beigusies. Dažkārt (visbiežāk 6 līdz 12 stundu laikā) iespējama anafilakses simptomu atjaunošanās. Vēl ir būtiski ņemt vērā, ka smagas reakcijas gadījumā pacientu jānogulda, jāpaceļ kājas. Ja ir elpošanas traucējumi, gulēšana uz muguras var būt apgrūtinoša, tāpēc šādā gadījumā pacients var ieņemt sev ērtu pozu.

Nobeigumā

Rieksti un zemesrieksti ir lieliska uzkoda un vērtīgs pārtikas produkts, taču tie ir arī vieni no bīstamākajiem pārtikas alergēniem, kas nopietni ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti. Nepieciešamība vienmēr pārzināt ēdienkarti ir neatņemama šo pacientu ikdienas sastāvdaļa. Bailes no anafilakses vai smagākos gadījumos pat bailes nomirt alerģiskas reakcijas dēļ, pacientam var radīt trauksmi un sociālu izolētību. Alergologs vizītes laikā ne tikai diagnosticēs alerģisku reakciju, bet arī sniegs padomus un apmācīs, kā veiksmīgāk sadzīvot ar riekstu un zemesriekstu alerģiju.

Foto: Shutterstock

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2022. gada augusta numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!