Lai laba atmiņa un veselība vecumdienās!

Kas notiek Alcheimera slimības pacientu smadzenēs? Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka šo pacientu (parasti ir vecumā virs 65 gadiem) smadzenēs notiek nozīmīgas pārmaiņas, kuru rezultātā tiek aizkavēta vai pavisam bloķēta informācijas plūsma no vienas nervu šūnas uz citu. Par šiem procesiem cilvēka smadzeņu šūnās, jaunākajiem atklājumiem un iespējām attālināt saslimšanu stāsta izcilākās Latvijas neirozinātnieces.

Pieauguša cilvēka smadzenēs ir apmēram 100 miljardi nervu šūnu, un katrai no šīm šūnām ir gari un sazarojušies izaugumi. Ar šo sazarojumu palīdzību nervu šūnas izveido savstarpējas savienojumu vietas ar citām šūnām jeb sinapses. Sinapsēs tiek nodrošināta informācijas plūsma no vienas nervu šūnas uz citām nervu šūnām. Ar informāciju saprotam dažādu mikroskopisku ķīmisku vielu kustību – izdalīšanos no vienas šūnas un šo vielu uztveršanu citā šūnā. Smadzenēs ir vairāk nekā 100 triljoni sinapšu. Caur šīm sinapsēm pa nervu ceļiem informācijas plūsma jeb šīs specifiskās ķīmiskās vielas ceļo milzu ātrumā pa smadzeņu savienojumiem, un tā rezultātā veidojas mūsu atmiņas, sajūtas, emocijas, iemaņas un kustības.

Kas notiek Alcheimera slimības pacientu smadzenēs? Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka šo pacientu, kas parasti ir vecumā virs 65 gadiem, smadzenēs notiek divas nozīmīgas izmaiņas, kuru rezultātā tiek aizkavēta vai pavisam bloķēta šī informācijas plūsma. Laika gaitā telpā ārpus šūnām nogulsnējas specifiska viela jeb peptīds (daļa no olbaltumvielas) amiloīda bēta plāksnīšu veidā, bet nervu šūnu iekšienē pārmērīgi uzkrājās cita olbaltumviela – tau. Izgulsnējošās amiloīda plāksnītes ir smadzeņu darbībai kaitīgas, jo traucē nervu šūnu informācijas plūsmu cauri sinapsēm, savukārt tau, kas izveidojis patoloģiskas neirofibrilāras plāksnītes, traucē barības vielu piekļuvi šūnas iekšienē, un šūna sāk darboties nepareizi. Pacientiem ar progresējošu Alcheimera slimību smadzenēs ir izveidojies arī iekaisums, kā arī kopējā smadzeņu masa ir samazināta, jo daudzas nervu šūnas ir gājušas bojā. Zinātniskie pētījumi ir pierādījuši, ka izmaiņas Alcheimera slimības slimnieku smadzenēs sākas apmēram 20 gadus pirms pirmajām redzamajām klīniskajām pazīmēm. Sākumā smadzenes spēj kompensēt šīs negatīvās pārmaiņas, un pacientam slimības izpausmes ārēji neparādās, bet, paejot ilgākam laikam, toksisko vielu daudzums arvien palielinās, smadzenes vairs nevar tikt galā ar šo jau izteikto patoloģiju, un cilvēkam tas izpaužas kā atmiņas pasliktināšanās, kas, laikam ejot, kļūst arvien izteiktāka. Raksturīgākie agrīnie slimības simptomi ir grūtības atcerēties nesenus notikumus un sarunas, kā arī var būt apātija un depresija, kas kopumā ietekmē personas normālu ikdienas rīcību un uzvedību. Šīs problēmas rodas tāpēc, ka tajās smadzeņu daļās, kas ir atbildīgas par atmiņu veidošanos, nervu šūnas ir bojātas un iet pakāpeniski bojā. Slimībai progresējot, pacientiem rodas komunicēšanas problēmas, apjukums, neadekvāta situāciju izvērtēšana, nozīmīgi uzvedības traucējumi, grūtības runāt, slimības pēdējā stadijā rodas problēmas ar ēdiena norīšanu un kustībām.

Lasītājam var rasties jautājums: kāpēc joprojām Alcheimera slimības ārstēšanai nav pieejami medikamenti, kas nodrošinātu ilgstošu efektivitāti? Tam ir vairāki iemesli, pirmkārt, zinātnieki ir noskaidrojuši, ka sākotnējās izmaiņas Alcheimera slimības slimnieku smadzenēs rodas apmēram 20 gadus pirms tam, kad pacients izjūt un apkārtējie ievēro šos pirmos pamanāmos simptomus – progresējošu atmiņas pasliktināšanos. Tas nozīmē, ka tad, kad atmiņas traucējumi sāk izpausties, liela daļa nervu šūnu jau ir neatgriezeniski bojātas. Otrkārt, joprojām nav tādu klīnisko analīžu (biomarķieru), ar kuru palīdzību varētu pārliecinoši noteikt, vai konkrētam cilvēkam smadzenēs jau ir sākušās šīs negatīvās pārmaiņas, kas rezultātā novedīs pie Alcheimera slimības. Tāpēc, kamēr zinātnieki visā pasaulē turpina izzināt iespējas Alcheimera slimības diagnostikai un efektīvai ārstēšanai, pašlaik viens no iedarbīgākajiem veidiem, lai mazinātu varbūtību vecumā saslimt ar Alcheimera slimību, ir laikus, jau ap 35 gadu vecumu, censties piedomāt un attiecīgi rīkoties, lai samazinātu Alcheimera slimības riska faktorus, kurus sīkāk izskaidrosim tālāk šajā rakstā.

Sirds un asinsvadu sistēmas un vielmaiņas slimības

Lai mēs varētu ikdienā veiksmīgi darboties, mums ir nepieciešama enerģija. Šo enerģiju iegūstam no uztura. Arī smadzenēm, lai darbotos, ir nepieciešama enerģija, kuru smadzenes saņem skābekļa un glikozes veidā no asinīm. Sirds kontrakciju rezultātā asinis pa asinsvadiem tiek nogādātas arī uz smadzenēm. Šī iemesla dēļ smadzeņu veselība lielā mērā ir atkarīga no sirds un asinsvadu sistēmas kopējās veselības. Lai arī cilvēka smadzenes veido tikai ap 2% no ķermeņa masas, tās patērē 20% no visa ķermeņa skābekļa un enerģijas daudzuma! Adekvāta sirdsdarbība nodrošinās, lai smadzenes saņemtu nepieciešamo asins daudzumu, savukārt veselīgi asinsvadi nodrošina skābekļa un enerģijas piekļūšanu smadzenēs. Tāpēc arī daudzi sirds un asinsvadu slimību riska faktori ir arī riska faktori demencei un Alcheimera slimībai. Sirds un asinsvadu slimību adekvāta ārstēšana nozīmē arī Alcheimera slimības profilakses īstenošanu.

Hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens

Ar paaugstinātu asinsspiedienu sirgst apmēram trešdaļa pieaugušo un divas trešdaļas no cilvēkiem, kam ir 65 gadi vai vairāk. Paaugstināts asinsspiediens (sistoliskais > 140 mm Hg, diastoliskais > 85 mm Hg) jeb hipertensija pusmūžā ir viens no nozīmīgākajiem riska faktoriem, kas neārstēts var novest pie kognitīvo funkciju pasliktināšanās un Alcheimera slimības attīstības vecumā. Ilgstoši neārstētas hipertensijas gadījumā tiek bojātas asinsvadu sieniņas un veidojas artēriju skleroze, mainās asinsvadu diametrs, sieniņu elastība, līdz ar to samazinās asins plūsma smadzenēs, kas noved pie atmiņas traucējumiem. Pārliecinošus datus sniedz klīniskie pētījumi, kas veikti ļoti ilgstoši. Šajos pētījumos pacientiem, sākot no pusmūža vecuma un turpinot vairāk nekā 20 gadus, sekoja līdzi gan asinsspiediena izmaiņām, gan šo cilvēku kognitīvajām spējām. Tiem pacientiem, kam asinsspiediens pusmūžā bija ilgstoši paaugstināts (sistoliskais 160 mm Hg) un netika efektīvi ārstēts, bija vairāk nekā 4 reizes lielāks risks saslimt ar Alcheimera slimību vecumā, salīdzinot ar tiem pacientiem, kuru asinsspiediens tika kontrolēts ar medikamentu palīdzību. Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi regulāri pārbaudīt savu asinsspiedienu, un, ja tas ir virs normas robežām, tad lietot ārsta izrakstītos prethipertensijas medikamentus. Šādā veidā pacienti ne tikai uzlabos sirds un asinsvadu veselību, bet arī samazinās risku saslimt ar Alcheimera slimību vecumdienās.

Paaugstināts holesterīna līmenis

Klīnisko novērojumu rezultāti liecina, ka pusmūžā paaugstināts holesterīna līmenis asinīs ir nozīmīgs riska faktors Alcheimera slimības attīstībai vecumdienās. Apjomīga retrospektīva klīniskā pētījuma dati rāda, ka augsts kopējā holesterīna līmenis (> 240 mg/dl) pusmūžā, tātad vēl aptuveni trīsdesmit gadus pirms Alcheimera slimības diagnozes noteikšanas, par 57% paaugstina risku saslimt ar Alcheimera slimību. Vēl citas klīniskās autopsijas izpētes dati uzrādīja amiloīda plāksnīšu nogulsnēšanos smadzenēs 40–55 gadus veciem cilvēkiem, kuriem bijis paaugstināts ZBLH (zema blīvuma holesterīns) un kopējais holesterīna līmenis. Balstoties uz zinātniskajiem un klīniskajiem pētījumiem, ir pierādījumi, ka statīnu lietošana samazina holesterīna līmeni, iekaisuma procesus, kā arī samazina nelabvēlīgās izmaiņas smadzenēs un uzlabo smadzeņu asins cirkulāciju.

Cukura diabēts

Saslimšana ar cukura diabētu pusmūžā ir strauji pieaugusi visā pasaulē pēdējo dažu gadu desmitu laikā. Šai slimībai ir daudz zināmu komplikāciju, bet neirozinātnieki pievērš uzmanību tam, ka diabēts ir nozīmīgs riska faktors atmiņas traucējumiem un demencei vecākiem cilvēkiem. Ar diabētu saista insulīna neatbilstošu izmantošanu organismā, kas laika gaitā var novest pie atmiņas traucējumiem un Alcheimera slimības attīstības šiem pacientiem. Līdzīgi kā aptaukošanās gadījumā, diabēts izraisa nelielu, bet ilgstošu iekaisuma procesu ne tikai ķermenī, bet arī smadzenēs, kas savukārt negatīvi ietekmē nervu šūnu darbību un ar laiku veicina atmiņas traucējumu veidošanos.

Aptaukošanās

Gan pieaugušo, gan bērnu aptaukošanās izplatība un ar to saistītie nāves cēloņi ir dramatiski pieauguši visā pasaulē. Paaugstināta ķermeņa masa ir priekšnosacījums vairākām slimībām, arī sirds un asinsvadu, metaboliskajam sindromam un cukura diabētam. Aptaukošanās jeb liekais svars pusmūžā negatīvi ietekmē smadzeņu šūnu darbību un var trīskārtīgi paaugstināt iespēju vecumdienās saslimt ar Alcheimera slimību, salīdzinot ar tiem cilvēkiem, kuru svars ir normas robežās. Klīniskie pētījumi ir parādījuši, ka paaugstināts ķermeņa masas indekss korelē ar smadzeņu apjoma samazināšanos, paaugstina iekaisuma procesa veidošanos visā ķermenī, kas negatīvi ietekmē nervu šūnu darbību un var novest pie Alcheimera slimības attīstības vecumdienas. Lai samazinātu svaru un uzlabotu veselību, ir nepieciešamas dzīvesveida pārmaiņas. Nozīmīga ir uztura maiņa, paaugstināta fiziskā aktivitāte, kā arī uzvedības terapija. Ir arī farmakoloģiskie medikamenti, kuri samazina apetīti, samazina ātrumu, ar kuru iztukšojas kuņģis un uzņemtās barības vielas uzsūcas asinīs, kā arī ir preparāti, kas palielina sāta sajūtu.

Pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs

Ir zināms, ka sabalansēts uzturs ir svarīgs, lai nodrošinātu ķermeņa izturību un saglabātu veselību. Pētījumi par Vidusjūras diētu ir veicinājuši labāku izpratni par to, cik svarīgs ir sabalansēts uzturs arī Alcheimera slimības gadījumā. Izmantojot Vidusjūras diētas piedāvātos ēšanas paradumus, nepieciešamo uzturvielu daudzumu uzņem ar dārzeņiem, pākšaugiem, augļiem un graudaugiem, daudz nepiesātināto taukskābju (un mazs daudzums piesātināto taukskābju uzņemšana), mērenu zivju ēdienu, kā arī zemu vai mērenu piena produktu, zemu daudzumu gaļas un mājputnu produktu iekļaušanu ikdienas ēdienkartē.

Mikroelementu nozīme

Atsevišķas uzturvielas un mikroelementi ir īpaši nepieciešami. Ir aprakstīts, ka Alcheimera slimības pacientiem ir samazināts vairāku nepieciešamo uzturvielu, piemēram, cirkulējošo folātu un A, B12, C, D, E vitamīna, kā arī omega-3 polinepiesātināto taukskābju (eikozapentaēnskābes – EPA un dokozaheksaēnskābes – DHA) un selēna daudzums, bet tie ir nepieciešami, lai veicinātu normālu smadzeņu darbību un spēju nodrošināt labas motoriskās funkcijas. Klīniskie pētījumi liecina, ka Alcheimera slimības pacientiem, palielinot trūkstošo uzturvielu daudzumu organismā, uzlabojas motoriskās funkcijas. Ir situācijas, kad šo vitamīnu un mikroelementu noteiktās diennakts devas neizdodas uzņemt tikai ar ikdienā lietotās pārtikas produktiem, un tādā gadījumā uztura bagātinātāji un vitamīni ir noderīgi. Lasītājam jāatceras, ka, līdzīgi kā bezrecepšu zāļu lietošanas gadījumos, arī par uztura bagātinātāju pareizu lietošanu noderīgu informāciju var sniegt farmaceits aptiekā.

Depresijas novēršana

Alcheimera slimības pacientiem bieži kā pavadošo slimību diagnosticē depresiju. Zinātnieki uzskata, ka depresija ir kā papildu norāde par iespējamu Alcheimera slimības attīstības sākuma un vidus posmu. Šī iemesla dēļ ir ļoti svarīgi laikus novērst depresijas izpausmes (piemēram: apātiju un vispārēju enerģijas zudumu, intereses trūkumu par dažādām apkārt esošām aktivitātēm, sociālu izolēšanos, koncentrēšanās nespēju, traucētu spriestspēju, vainas un bezcerīguma sajūtu). Pašlaik ir pieejami efektīvi medikamenti depresijas ārstēšanai, ko var veiksmīgi apvienot ar psihoterapiju. Depresijas novēršana uzlabos kopējo dzīves kvalitāti un arī komunikāciju ar līdzcilvēkiem. Pozitīvas emocijas, vēlme būt noderīgam un aktīva darbošanās piešķir vērtību katra cilvēka ikdienai!

Smēķēšana veicina Alcheimera slimību

Ir zināms, ka cigarešu smēķēšana negatīvi ietekmē smadzeņu asinsvadu sieniņu darbību, rezultātā samazinās smadzenēm nepieciešamā asins plūsma un to apgāde ar glikozi, kas ir smadzeņu šūnu enerģijas avots, bet palielinās brīvo radikāļu daudzums smadzeņu audos un pastiprinās neiroiekaisums. Nikotīns arī stimulē smadzenēm patoloģiskā savienojuma (amiloīda bēta peptīda) priekšteča pastiprinātu veidošanos. Klīnisko novērojumu rezultāti parāda, ka cilvēkiem, kas smēķē, ir izteikti augstāks Alcheimera slimības un demences attīstības risks salīdzinājumā ar nesmēķētājiem.

Kvalitatīva miega nozīme

Miega laikā smadzenēs notiek bioķīmiski procesi, kas palīdz tām atbrīvoties no kaitīgo proteīnu pārmērīgas uzkrāšanās. Savukārt, miega traucējumi veicina vismaz par 10% lielāku patoloģisku proteīnu nogulsnēšanos smadzenēs. Šie fakti norāda uz to, ka kvalitatīvs miegs ir ne tikai labas pašsajūtas garants, bet arī viens no Alcheimera slimības profilakses aspektiem.

Atmiņai ir nepieciešams regulārs treniņš!

Neskaitāmi pētījumi pierāda, ka, katru dienu kaut nedaudz laika veltot mācīšanās procesam un trenējot atmiņu, var būtiski samazināt Alcheimera slimības attīstības risku vecumdienās. Pētījumi parāda, ka divu un vairāk valodu izmantošana (lasīšana, sarunāšanās) ikdienā līdz sirmam vecumam mazina Alcheimera slimības negatīvo izpausmju rašanās risku. Jebkura vecuma cilvēkam, bet jo īpaši pēc 60 gadiem, regulāra nodarbošanās ar kādu hobiju, galda spēlēm (dambrete, šahs u.c.), krustvārdu mīklu minēšanu un dažādām citām aktivitātēm smadzeņu darbības tonusa uzturēšanai ir milzīgs solis Alcheimera slimības profilakses realizēšanā!

Papildu informāciju var iegūt, apmeklējot un izlasot informāciju par Alcheimera slimību šādās interneta vietnēs:

https://www.alz.org/documents_custom/2016-facts-and-figures.pdf

https://www.dementiastatistics.org/statistics/global-prevalence/

https://www.alz.co.uk/research/WorldAlzheimerReport2015.pdf

Dr. med. asociētā profesore INGA KADIŠA (INGA KADISH)

• Bioloģe, neirozinātniece
• Šūnu, attīstības un integratīvās bioloģijas fakultāte (Dept. Cell, Developmental and Integrative Biology), Alabamas štata Birmingemas universitāte, Birmingema, ASV

Mg. pharm. JOLANTA UPĪTE

• Farmaceite
• Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Farmakoloģijas katedras doktorante

Dr.med. LU profesore BAIBA JANSONE

• Farmakoloģe
• Latvijas Farmakoloģijas biedrības prezidente
• Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Farmakoloģijas katedras profesore

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada augusta numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!