Laba stāja – vēlme vai nepieciešamība

Apstājieties mazliet un pavērojiet cilvēkus ielās – cik daudz ir sakumpušo, šķībo un slājošo cilvēku un cik – stalti soļojošo? Pie kuriem gribat piederēt jūs? Paskatieties vērīgāk uz sevi spogulī – cik sakumpusi ir mugura, vai pleci iztaisnoti? Vai nav tā, lai patiktu tikai sev vien, pleci iztaisnojas, mugura pastiepjas, krūtīs tiek ievilkts vairāk gaisa, un tad jau parādās smaids sejā? Stāja ataino arī mūsu emocionālo stāvokli, un tad ir vēlme parādīt sev un citiem, ka mums iet labi.

Stāja tiek definēta kā balsta un kustību sistēmas līdzsvara stāvoklis, kas pasargā organismu no traumām un deformācijām kā kustībā, tā miera stāvoklī, reizē nodrošinot iekšējiem orgāniem optimālu novietojumu un ekonomisku muskuļu darbu.

Pareizu stāju raksturo ķermeņa daļu simetriskums attiecībā pret mugurkaulu un pamatu (piemēram, grīdu), uz kura stāvam. Visiem labās un kreisās ķermeņa puses anatomiskajiem punktiem (lāpstiņas, pleci u.c.) jāatrodas vienādā attālumā no pamata.

Laba stāja

  • nodrošina kaulu un locītavu pareizu novietojumu, kas ļauj muskuļiem strādāt visefektīvāk;

  • sekmē locītavu virsmu (skrimšļu) normālu darbību, kas samazina artrīta rašanās risku;

  • samazina mugurkaulāja saišu noslogojumu un stresu;

  • sargā mugurkaulu no deformācijām ikdienas aktivitāšu laikā;

  • novērš nogurumu, jo mugurkaula muskuļi strādā ar vismazāko iespējamo noslodzi, tātad – efektīvāk un izmanto mazāk enerģijas;

  • novērš muguras un muskuļu sāpe;

  • nodrošina iekšējo orgānu normālu funkcionēšanu;

  • nodrošina labu izskatu (tātad, labāku garastāvokli, labsajūtu un veiksmīgāku karjeru).

Ar stāju anatomiski cieši saistīts ir krūškurvis. Jebkuras stājas pārmaiņas, kas maina mugurkaula ass novietojumu, kā atbildes reakciju izraisa arī krūškurvja simetriskuma, elastīguma un formas izmaiņas. Tāpēc var samazināties krūškurvja elpošanas kustību amplitūda, attiecīgi pakāpeniski samazinās arī plaušu tilpums un lielums un paātrinās elpošanas ritms. Tātad nepareiza stāja samazina organisma apgādi ar skābekli.

Sakumpušiem, sakņupušiem, salīkušiem un šķībi sēdošiem biroja darbiniekiem būs mazākas darbaspējas, salīdzinot ar pareizi sēdošiem darbiniekiem, viņi pirmie arī biežāk sūdzēsies par nogurumu. Šoreiz runāju par tiem, kam vēl nav stājas deformācijas. Šādai sakumpšanai visbiežāk iemesls ir pārāk ilgstoša atrašanās statiskā vienveidīgā pozā. Mazas fizkultūras pauzītes ir vislabākais līdzeklis noguruma mazināšanai un mugurkaula aptverošās ķermeņa muskulatūras izvingrināšanai.

Parasti jau dzird – bērniem ir slikta stāja, skola sabojā stāju. Bet varbūt muskulatūra, bērnam ienākot skolā, ir tik vāja, ka nespēj mugurkaulu noturēt vertikāli un tas sakumpst? Ka ieilgst atrašanās vienveidīgā pozā un rezultātā veidojas stājas deformācijas? Bērni tiek stiepti no viena pulciņa uz otru, domājot par intelektuālo attīstību, aizmirstot, ka tam nepieciešams smadzeņu nodrošinājums ar skābekli. Un atkal nonākam pie tā paša – pamatu pamats ir pareiza stāja. Līdz septiņu gadu vecumam nodarbības ilgums nedrīkstētu pārsniegt 30 minūtes, un arī tad vēl vēlama izkustēšanās pauzīte.

Ja bērniem nav stipras ķermeņa muskulatūras, ir neiespējami ilgstoši noturēt pareizu pozu. Ja bērnam ir vāji attīstīta muskulatūra, var droši teikt – viņš nav sagatavots skolai un skolas slodzei.

Muskulatūras attīstība un tādējādi labas stājas pamati tiek ielikti bērnībā. Tas tomēr jāuzskata par svarīgāko posmu. Tomēr jebkura nevērība pret savu ķermeni un mugurkaulu nav pieļaujama nevienā vecumā.

Nepareizas stājas un stājas deformācijas veidošanās iemesli bērniem visbiežāk ir nepietiekamas vai nepiemērotas fiziskās aktivitātes. Augoša bērna neracionāla adaptācija fiziskajai slodzei un ilgstošām statiskām pozām (sēžot augumam nepiemērotās mēbelēs, kā arī ilgstoši sēžot pie datora vai televizora) veicina mugurkaula, krūškurvja, roku, kāju un pēdu agrīno funkcionālo traucējumu veidošanos. Jāpiemin arī nepareizi organizēts naktsmiers (īsa, šaura gulta, nepiemērots matracis, pārāk augsts spilvens u.c.), neatbilstošu apavu nēsāšana (meitenēm pārāk augstu papēžu nēsāšana vai apavi pilnīgi bez papēža u.c.), uztura vai veselības problēmas.

Vismazāk tiek runāts par mazu bērnu stāju un fiziskās aktivitātes jautājumiem. Labas stājas un muskulatūras attīstības priekšnosacījumi meklējami tieši šeit. Tāpēc gribas atgādināt jau zināmas pamatpatiesības, bet to ievērošanai ir milzīga ietekme uz bērna veselību, tostarp – labas stājas izveidi.

Par labas stājas un muskulatūras attīstības priekšnosacījumiem no zīdaiņa vecuma līdz pusaudžu vecumam, lasi žurnāla "ārsts.lv" septembra numurā!

Melita Sauka, Dr.paed., sabiedrības veselības speciāliste, LU lektore