Krūts vēzis - uzveicams! Sāc ar diagnostiku

No krūts vēža bail ir katrai sievietei. Un nav noslēpums, ka ļaundabīgo audzēju vidū uzvaras laurus izplatības ziņā plūc tieši krūts vēzis. 1980. gadā, piemēram, Latvijā tika reģistrēti 567 gadījumi, 2008. gadā krūts vēža diagnoze tika noteikta jau 1049 sievietēm. Bet 2015. gadā – jau 1150. Šāda tendence saprotama bez komentāriem.

Labā vēsts ir tāda, ka 94(!) procentos gadījumu agrīnās stadijās atklāto piena dziedzera vēzi mūsdienās var pilnībā izārstēt, saglabājot pacientes dzīves kvalitāti. Ārsti iesaka visām sievietēm pievērst uzmanību minētajai problēmai un neatlikt piena dziedzera izmeklēšanu.

Onkologi atzīst, ka katrai sievietei nepieciešams pastāvīgi pārbaudīt krūtis pašai un, galvenais, – reizi gadā apmeklēt speciālistu – ginekologu, kurš pārbaudīs krūtis. Un nekad nevajag ignorēt diagnostiku: ultrasonogrāfiju un/vai mamogrāfiju.

Par to, kā laikus atklāt slimību, stāsta Veselības centra 4 ķirurgs mamologs, P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Krūts slimību centra vadītājs, RSU asociētais profesors ARVĪDS IRMEJS un Veselības centra 4 pieredzējusī radioloģe diagnoste SANDRA LAPUĶE.

Pret visām kaitēm – imunitāte?

– Kādēļ rodas piena dziedzera vēzis?

Arvīds Irmejs: – Tam, kurš kādreiz ar pierādījumiem atbildēs uz šo jautājumu, iedos Nobela prēmiju... Pacentīšos atbildēt, balstoties uz savu pieredzi un zinātnes datiem. Jebkurš vēzis – tā ir nekontrolējami augoša šūnu masa, kas ar laiku var ieaugt blakus esošajos audos, orgānos vai limfmezglos un ar asins plūsmu izplatīties pa visu organismu, skarot arī visai attālinātus orgānus. Veselais organisms – pareizāk sakot, cilvēka imūnsistēma, – notver aizdomīgās šūnas un nogalina tās. Pastāv uzskats, ka vēža šūnas veidojas katra cilvēka organismā un viņš ar tām viegli tiek galā, ja ir vesela imūnsistēma. Ir tādas šūnas organismā – līdzētājšūnas (helperi), bet ir arī galētājšūnas (killeri), kas nogalina pārmainītās šūnas, tostarp audzēja šūnas. Līdzētājšūna atpazīst ienaidnieku un nosūta killerus, kas iznīcina ļaundabīgās šūnas. Bet imūnsistēmas bojājumi var izprovocēt ļaundabīgu veidojumu attīstību. 

Liela daļa piena dziedzera onkoloģisko slimību ir iedzimtas, un to izraisa divu gēnu – BRCA1 un BRCA2 – mutācijas, kuras lielā mērā palielina vēža rašanās iespējamību.  

Krūts vēža attīstību, cik zināms, ietekmē, pirmkārt, ģenētiskie faktori jeb iedzimtība, otrkārt, arī dažādi veselību ietekmējošie ārējās vides faktori un dzīvesveids.   

Zinātnieki pierādījuši, ka veselīgs dzīvesveids gandrīz par 40 procentiem pazemina risku saslimt ar krūts vēzi. Tā pamatā ir normāla ķermeņa svara uzturēšana, atteikšanās no smēķēšanas, veselīgu pārtikas produktu lietošana uzturā, kā arī pietiekamas fiziskās aktivitātes. Tā kā sievietēm ar lieko svaru asinīs ir daudz augstāks hormona estrogēna saturs, jo taukšūnas izstrādā estrogēnu, kas stimulē vairākuma piena dziedzera audzēju veidu augšanu.

– Vai taisnība, ka bērnu dzimšana un barošana ar krūti krasi samazina iespēju nonākt onkologa pacienšu vidū?

Arvīds Irmejs: – Jā! Mūsdienās ir pierādīts fakts, ka laktācija ļauj novērst dažu piena dziedzera vēža tipu attīstību. Nesmēķējošas māmiņas, kas baro bērnu ar krūti vairāk nekā gadu, nostiprina ne tikai bērna veselību, bet arī savu. Sievietēm, kuras dzemdējušas pirmo bērnu pēc 30 gadu vecuma, risks saslimt ar krūts vēzi ir augstāks salīdzinājumā ar tām, kas pirmo bērniņu dzemdējušas līdz 30 gadu vecumam.

Nav izslēgts, ka tieši modernā tendence – aizstāt mātes pienu ar mākslīgiem piena maisījumiem – ir viens no iemesliem, kāpēc sievietes saslimst ar krūts vēzi arvien jaunākas. Krūts vēža attīstību var izraisīt arī hormonu aizstājterapijas sastāvā esošie sievišķie hormoni estrogēni, ko lieto sievietes menopauzes laikā, lai novērstu karstuma viļņus.

– Runā, ka sieviete, kura, piemēram, pārdzīvojusi spēcīgu stresu, kurai ir sarežģīta personiskā dzīve un ļoti nervozs darbs, bieži vien tādā veidā iedzīvojas onkoloģiskā slimībā...

Arvīds Irmejs: – Nav vērts nervozēt un baidīties no tā, ka stresam būtu svarīga loma vēža izcelsmē. No zinātniskā – arī medicīniskā – viedokļa šāda sakarība nav pārliecinoši pierādīta. Teorētiski var pieņemt, ka pats par sevi stress samazina organisma aizsargspējas un var novājināt mūsu spēju pretoties jebkurām slimībām.

Aizsardzības sistēma

- Jautāšu tieši: kā jārīkojas sievietei, kura nevēlas nomirt no ielaista piena dziedzera vēža?

Arvīds Irmejs: – Pat ja nav ģenētiskas noslieces, vēzis var apdraudēt katru sievieti. Tādēļ, lai nenotiktu nelaime, nepieciešams ievērot profilaktiskos pasākumus, no kuriem galvenais – periodiska savu krūšu pārbaude un obligāti reizi gadā nepieciešama krūšu pārbaude pie ārsta. Jau sākot no pusaudžu vecuma, kad sākas menstruācijas, meitenēm regulāri – reizi mēnesī – jāveic patstāvīga krūšu apskate. Ja parādās pat nelieli sacietējumi, nepieciešams vērsties pie speciālista.

Obligātās bezmaksas profilaktiskās apskates mūsu valstī tiek veiktas sievietēm pēc 50 gadu vecuma. Pa pastu sieviete saņem uzaicinājuma vēstuli veikt mamogrāfiju. Daudzas vienkārši ignorē ārstu uzaicinājumu un neierodas uz bezmaksas apskatēm. Tas ir noziegums pret sevi. Padomājiet par to!

Sandra Lapuķe: – Veicot izmeklējumus, Veselības centrā 4 vidēji vienai sievietei nedēļā tiek atklāts saslimšana ar vēzi – tas ir ļoti daudz. Turklāt daļa sieviešu neizmanto šos uzaicinājumus un neveic apskates. Iztaustot krūtis ar rokām, ne vienmēr var atšķirt dažādos jaunveidojumus.

Manā praksē ir bijuši vairāki gadījumi, kad manuāli vispār nav iespējams neko atklāt un sataustīt, bet mamogrāfija parāda jaunveidojumus krūtī. Tieši tāpēc visā pasaulē tiek realizētas skrīninga programmas – lai diagnosticētu krūts vēzi agrīnā stadijā, kad sievietei nav nekādu iespēju atklāt to saviem spēkiem. Paradoksāli, bet galvenokārt izmeklēšanu atliek sievietes, kuras jau atklājušas kaut kādas pārmaiņas krūtīs. Iedarbojas nolieguma princips: ar mani nekas tāds nevar notikt, es neko negribu zināt, labāk es neveikšu krūšu izmeklēšanu... Kad sieviete pēc kāda laika tomēr aiziet pie ārsta, bieži vien slimība jau ir ielaista, un tās ārstēšana tad ir daudz sarežģītāka. Tāpēc vajag pārvarēt savas bailes un doties uz izmeklēšanu.

Ja sievietei līdz 35 gadiem ir kādas sūdzības un viņa vēlas pārbaudīties, mēs sākam izmeklēšanu ar ultraskaņas izmeklējumiem. Pēc 35 gadiem var sākt izmeklēšanu ar mamogrāfiju. Ja ir neskaidrības diagnostikā, mēs papildus nozīmējam sonoelastogrāfiju, lai precizētu diagnostiku. Ar šīs metodes palīdzību iespējams noteikt pat nelielu sabiezējumu veidu, noteikt, vai audzējs ir labdabīgs vai ļaundabīgs. Monitora ekrāns vietās, kur ir sabiezējums, iekrāsojas dažādās krāsās. Metode ir droša un nekaitīga, to var veikt pat grūtniecības laikā. Ja ir aizdomas par onkoloģiju, mēs nosūtām pacienti biopsijas analīzes veikšanai.

– Nereti sievietes sūdzas, ka mamogrāfijas laikā tiek pārāk stipri saspiestas krūtis un tas ir nepatīkami, pat sāpīgi.

Sandra Lapuķe: – Vēlos visiem atgādināt, ka pacientēm mūsdienās ir iespēja mūsu centrā veikt digitālo mamogrāfiju. Gudrais aparāts pats aprēķina saspiešanas pakāpi, lai rastos kvalitatīvs attēls. Ja sieviete saņem hormonus aizstājošu terapiju vai lieto kontracepcijas līdzekļus, viņai tas jāpaziņo ārstam, jo aparatūra var neparādīt reālo ainu. Tad papildus nepieciešams veikt ultraskaņas diagnostiku. VC4 izmantojamās diagnostikas tehnoloģijas spējīgas atklāt pat sīku audzēju – no dažiem milimetriem līdz centimetram.

Raksta turpinājumu par mamogrāfijas un ultrasonogrāfijas diagnostikas metožu pielietošanu krūts vēža diagnostikā, kā arī par profilaktiskajām pārbaudēm lasiet žurnāla "ārsts.lv" novembra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!