Kristīne Poiša: Papilomas vīruss kā kārpu un vēža izraisītājs

Gandrīz katram dzīves laikā uz plaukstām, pēdām vai citviet ķermeņa ir bijis kāds sabiezēts ādas veidojums – kārpa. Vizuālais izskats, diskomforts, traucēta pilnvērtīga fiziskā aktivitāte – tie ir iemesli, kāpēc ir vērts ar tām cīnīties. Bet vai zināji, ka tas pats vīruss, kas izraisījis kārpas augšanu, var izraisīt arī dzimumorgānu vai mutes dobuma vēzi?

Cilvēka papilomas vīrusam jeb human papillomavirus (HPV) ir vairāk nekā 170 tipi. Ar šo vīrusu slimo tikai cilvēki. Lielākoties tie nerada nekādus simptomus un paši pamet organismu pēc kāda laika. Taču daži vīrusa tipi ir neatlaidīgāki un ilgstošāk uzturoties organismā, var bojāt ādas šūnas un izraisīt dažādu orgānu audzējus.

Kārpas uz ādas

HPV vīrusa tipus tiek numurēti. Ar skaitļiem 1.–4., 7., 22. apzīmētie ir biežākie tipi, kuri inficē ādas šūnas un ierosina strauju ādas virsējo slāņu augšanu, veidojot kārpas – parastās, plantārās, plakanās – atkarībā no to lokalizācijas un izskata. Šie vīrusa tipi tiek uzskatīti par zema riska HPV un nerada nekādus tālejošākus, nopietnākus ādas bojājumus. Ādas inficēšanās ar HPV ir ļoti izplatīta, īpaši bērnu vidū, jo imūnā sistēma vēl nav pietiekami nobriedusi, lai pret to cīnītos. Biežāk slimo arī bērni ar atopisko dermatītu un dažādiem imūndeficīta stāvokļiem. Pēc literatūras datiem, arī 10% pieaugušo ir pakļauti šai infekcijai uz ādas. Inficēšanās, tāpat kā ar nagu sēnīti, notiek tieša kontakta ceļā vai caur priekšmetiem – apaviem, grīdu, vannas virsmu utt., īpaši, ja āda ir mitra, infekcijai ir vieglāk iekļūt tajā un iedzīvoties. Bērniem kārpas 65% gadījumu divu gadu laikā var pazust pašas no sevis, iespējams, tāpēc radušies stāsti par kārpu ārstēšanu ar kartupeļiem vai citiem dārzeņiem noteiktās Mēness fāzēs, pēc tam tos vēl aprokot zemē un noskaitot buramvārdus.

Nereti cilvēki kļūdās, par kārpām uzskatot varžacis vai citus ādas sabiezējumus, turklāt aptiekā nopērkamie līdzekļi ne vienmēr būs pietiekami stipri un efektīvi, lai izārstētu tās līdz galam. Kārpu ārstēšanai nav vienas vislabākās metodes, parasti tiek izmantota saldēšana ar šķidro slāpekli jeb kriodestrukcija vai izmantotas dažādas skābes, kuras atkarībā no koncentrācijas tiek aplicētas uz kārpas ar dažādiem laika intervāliem. Jāatceras, ka tikai pavisam mazām kārpām, iespējams, pietiks ar vienu apstrādes reizi. Tie, kas grib ātrāku efektu un, iespējams, iztikt tikai ar vienu ārstēšanas reizi, var izmantot lāzeru, kurš aizver kapilārus, kas piegādā kārpai asinis, un tā pēc kāda laika pati nokrīt. Ja cilvēkam ir biežas herpesvīrusa infekcijas, bronhīti un citas slimības, tas var norādīt uz vājākām imunitātes aizsargspējām, līdz ar to, arī cīņa ar kārpām var nebūt tik sekmīga, šādos gadījumos palīgā nāk arī imunitāti stiprinoši medikamenti. Ja sāk cīņu ar kārpām, tas jādara līdz galam, jo palikušās bojātās ādas šūnas var pamazām atkal atjaunoties.

Kārpas uz gļotādām

Anoģenitālās jeb veneriskās kārpas ir visbiežākā seksuāli transmisīvā infekcija. To parasti izraisa vīrusa 6. vai 11. tips. Seksuālā kontakta ceļā, inficējoties ar šiem tipiem, uz dzimumorgāniem vai anālās atveres rajonā var izveidoties dažādas krāsas, piepacelti, mīksti vai raupji grupveida ādas veidojumi. Infekcija var būt arī asimptomātiska –  cilvēks ir inficējies ar vīrusu, bet veidojumi neparādās. Ja simptomi neparādās, parasti organisma imunitāte pati tiek galā ar šo vīrusu, un tas pāris mēnešu laikā pazūd no organisma. Inficēt citu cilvēku ir iespējams arī tad, ja uz ādas nav parādījušās kārpas. Kopš inficēšanās brīža var paiet nedēļas vai vairāki mēneši, tāpēc tās nevar saistīt ar pašreizējiem seksuālajiem kontaktiem. Noteikti vajadzētu informēt partneri par savu slimību un izvairīties no tieša kontakta, kamēr kārpas nav likvidētas. Tāpēc – jo vairāk seksuālo partneru, jo lielāks risks inficēties ar šiem dažādajiem vīrusa tipiem.

Anoģenitālās kārpas var radīt diskomfortu, niezi, asiņošanu, un, lai gan retos gadījumos tās var pazust pašas no sevis, tām nepieciešama ārstēšana. Šo kārpu ārstēšanā var izmantot mehānisku noņemšanu, kriodestrukciju, pretvīrusa šķīduma podofilotoksīna, imūnreakciju modificētāja imikvimoda aplikācijas un citas terapijas metodes.

Šie paši vīrusa tipi ļoti retos gadījumos var izraisīt arī elpceļu papilomatozi – gļotādas izaugumus, kuri var aizsprostot elpceļus un retos gadījumos pat kļūt ļaundabīgi, tāpēc nepieciešama regulāra mehāniska papilomu noņemšana.

Papilomas vīruss un vēzis

Pie augsta riska HPV vīrusiem pieder apmēram 10 tipi. Visbiežākie ir 16. un 18., kurus saista ar HPV izraisītiem audzējiem. Lielākā daļa augsta riska HPV infekciju noris bez simptomiem un pamet organismu 1–2 gadu laikā, neizraisot nekādas tālejošākas sekas. Bet dažos gadījumos šie vīrusi var būt īpaši neatlaidīgi un radīt šūnu bojājumus, kurus neārstējot tie var progresēt dažādos orgānu audzējos – dzemdes kakla, maksts, resnās zarnas, mutes, rīkles un citos.

Kā izvairīties no inficēšanās ar HPV

Lai izvairītos no kārpām uz ādas, vajadzētu regulāri mazgāt rokas, lietot ķermeņa krēmus, kuri aizsargā ādu, jo sausā ādā, kurā ir mikroplaisas, vīrusiem vieglāk iekļūt un inficēt to. Jāizvairās pieskarties citu cilvēku kārpām, nevalkāt svešus apavus, zeķes vai dvieļus. Publiskās pirtīs, dušās, baseinos jāvalkā gumijas čības, kā arī jāstiprina vispārējā imunitāte. Pilnībā izvairīties no inficēšanās ar šo vīrusu ir diezgan sarežģīti. Jāārstē arī jau esošās kārpas, kuras turpina inficēt ādu sev apkārt.

Lai izvairītos no kārpām anoģenitālajā rajonā, būtu jāsamazina seksuālo partneru skaits, jo, kā jau iepriekš tika minēts, – jo mazāk partneru, jo mazāka iespēja inficēties ar šiem dažādajiem vīrusa tipiem. Protams, mēs nekad nezinām, kurš partneris ir ar šo vīrusu inficējies, un, iespējams, ka šī inficēšanās jau ir notikusi, tikai gaida savu laiku, lai izpaustos vizuāli. Lietojot prezervatīvu, tie noteikti ierobežo inficēšanās risku, bet nedod arī 100% garantiju, jo kontakts ar ādu notiek tik un tā. Arī šajā gadījumā nepieciešams ārstēt jau esošās kārpas, lai samazinātu to izplatīšanos tālāk.

Vairākos pētījumos ir pierādīts, ka smēķējošām sievietēm ir gandrīz divas reizes lielāks risks saslimt ar dzemdes kakla vēzi. Tabakas blakusprodukti ir atrasti dzemdes kakla gļotādā, kas liek domāt, ka šīs vielas bojā šūnu DNS un veicina vēža attīstību. Smēķēšana kopumā samazina visa organisma imunitāti un spēju cīnīties pret jebkuriem HPV tipiem.

Ārstēšanas pret pašu papilomas vīrusu kā tādu nav. Viens no biežākajiem un bīstamākajiem papilomas vīrusa izraisītajiem audzējiem ir dzemdes kakla vēzis, tāpēc kopš 2009. gada Latvijā notiek valsts organizēts un apmaksāts dzemdes kakla skrīnings sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem, kurš veicams katru trešo gadu, un ar tā palīdzību var konstatēt papilomas vīrusa izraisītus pirmsvēža stāvokļus dzemdes kaklā vai jau vēzi agrīnā stadijā. Šajos skrīningos pārbauda dzemdes kakla šūnas, un gadījumos, kad tās ir izmainītas, tiek veikta paplašinātāka izmeklēšana, kurā tiek noteikta konkrētu papilomas vīrusa tipu klātbūtne un izvērtēta turpmākā izmeklēšanas un ārstēšanas taktika. Citiem orgāniem šāds regulārs skrīnings diemžēl pasaulē nav pieejams.

Latvijā kopš 2010. gada ir sākta arī valsts apmaksāta vakcinēšana ar vakcīnu 12 gadus jaunām meitenēm pret papilomas vīrusa 16. un 18. tipu (72% gadījumu tieši šie tipi izraisa dzemdes kakla vēzi). Tā kā inficēšanās risks pieaug ar katru jaunu seksuālu kontaktu, vakcinēšanos ir svarīgi veikt pirms dzimumdzīves uzsākšanas, un to ir iespējams veikt pie ģimenes ārsta. Latvijā par maksu ir pieejama arī vakcīna pret četriem papilomas vīrusa tipiem – 6., 11., 16. un 18. Šī vakcīna samazina risku saslimt arī ar anoģenitālajām kārpām. Vakcīnas ir drošas un kopā ar regulāru dzemdes kakla skrīningu sniedz labus profilaktiskus rezultātus.

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2018. gada jūlija numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!