Kristīne Poiša: Kāpēc niez un plaisā roku āda

Jaundzimušā organisms sastāv no apmēram 80% ūdens, pieauguša cilvēka ķermenī tas ir vidēji 70%, bet gadiem ejot, ūdens daudzums organismā samazinās vēl vairāk. Uz to reaģē ne vien mūsu kopējā veselība, bet arī mūsu āda. Papildus tam dažādu ārēju un iekšēju faktoru mijiedarbībā mūsu āda kļūst vēl neaizsargāta un sausāka, vietām sāk plaisāt. Plaisas roku ādā var padarīt pat ikdienišķus darbus par diezgan apgrūtinošiem.  

Daudzi ir pamanījuši, ka, sākoties rudens un ziemas periodam, roku āda kļūst īpaši sausa. Reizēm tā plaisā, apsarkst, niez vai pat sāp. Šīs plaisas var kļūt arī par ieejas vārtiem dažādām baktērijām un sēnītēm. Medicīniski sausu ādu sauc par kserozi. Lai gan tā, gadiem ejot, ir normāla ādas pazīme, reizēm tā var liecināt par agrīnu dermatīta sākšanos vai kādu iekšēju endokrīnu saslimšanu. Ja ar barojošiem ikdienas krēmiem vien ir par maz un roku āda joprojām ir diskomfortā, vajadzētu meklēt speciālista palīdzību, jo, iespējams, cēlonis ir daudz dziļāks.

Roku ekzēma

Roku ekzēma jeb dermatīts ir bieža, iekaisīga ādas slimība. Ekzēma pēc definīcijas ir slimību grupa, kuras rezultāts ir ādas iekaisums, kam raksturīga nieze, apsārtums un izsitumi. Ekzēmas biežums ir atkarīgs no iedzīvotāju sastāva pēc vecuma, dzimuma un atopijas jeb noslieces uz alerģiskām reakcijām. Pēc pētījumu datiem, apmēram 15% iedzīvotāju kaut reizi mūžā ir saskārušies ar roku ekzēmu. Augstāks saslimšanas risks ir sievietēm, cilvēkiem ar dažādām kontaktalerģijām, atopisko dermatītu un strādājošajiem paaugstinātos mitruma apstākļos. Īpaši augsta riska profesijas ir frizieri, kasieri, floristi, miesnieki, veselības aprūpes darbinieki, celtnieki un automehāniķi.

Roku ekzēmai ir dažādas izpausmes. Ekzēmu iedala arī pēc norises – tā var būt akūta vai hroniska. Akūtā fāzē roku āda var būt apsārtusi, tūskaina, mitrojoša, ar pūslīšiem. Hroniskā fāzē – sausa, cieta, ar zvīņām un plaisām. 

Iemesls roku ekzēmai ir multifaktoriāls – to ietekmē iekšējie, ģenētiskie un ārējie, apkārtējās vides faktori. Zinātnieki ir izpētījuši saistību starp roku ekzēmu un mutāciju filagrīna gēnā (FLG). Filagrīns ir proteīns, kas atbild par ādas virsējā slāņa mitruma un skābas pH vides uzturēšanu. Filagrīna deficīta dēļ ādā neveidojas pietiekama aizsarbarjera, un tā kļūst sausa un plaisā. Filagrīna zudumu var izraisīt arī dažādi iekaisumi ādā un apkārtējās vides faktori.

Dabisko ādas aizsargbarjeru ļoti ietekmē darbs mitros apstākļos. Pētījumā, kurā frizieriem darbs ar ūdeni bija vairāk nekā 2 stundas dienā, parādīja, ka tas ir nozīmīgs riska faktors pakāpeniskai roku ekzēmas attīstībai. Ilgstošs darbs mitrā vidē rada fizioloģiskas izmaiņas ādā un paaugstina jutību pret dažādām kairinošām vielām.

Ādas kontakts ar dažādām kairinošām vielām – mazgāšanas līdzekļiem, smaržvielām, parastajām ziepēm, skābiem augļiem – var izraisīt kairinājuma kontaktdermatītu.

Roku ekzēmu var ierosināt arī kontakta urtikārija jeb nātrene, tas ir atšķirīgs dermatīta veids, ko izraisa pirmā tipa tūlītēja paaugstinātas jutības reakcija pret augstas molekulmasas alergēniem, piemēram, pret dzīvnieku vai augu proteīniem. Kontakta urtikārija pārsvarā ir novērojama pārtikas apstrādes uzņēmumos, pavāru, veterinārārstu vai lauksaimnieku vidū.

Dishidrotiska ekzēma

Dishidrotiska ekzēma ir akūta roku ekzēmas forma. Tai raksturīgi niezoši, ūdeņaini pūslīši, biežāk uz pirkstiem, bet arī uz plaukstu pamatnēm un pat pēdām. Šī akūtā ekzēma var pāriet hroniskā formā, kad āda šajās vietās kļūst sausa un sāk plaisāt. Ekzēmas iemesls īsti nav zināms, bet ir zināmi vairāki provocējošie faktori:

• pašreizējs vai pagātnē bijis atopiskais dermatīts;
• saskarsme ar dažādiem kontaktalergēniem, īpaši metāliem;
• saskarsme ar dažādiem karinātājiem – metālapstrādes šķīdumiem u.c.;
• pastiprināta plaukstu svīšana;
• UV starojums;
• smēķēšana;
• emocionāls vai fizisks stress.

Ekzēmai ir raksturīgi periodiski uzliesmojumi. Galvenais ir izslēgt kādu provocējošo izraisītājfaktoru (ja ir iespējams) un ārstēšanā izmantot speciālus ārstnieciskus krēmus, lai mazinātu slimības simptomus, paralēli noteikti lietojot parastos ikdienas roku krēmus un ievērojot pareizu ādas kopšanu un aizsardzību.

Sēnīšu infekcija

Sausa, niezoša, ar miltveida vai plākšņveida zvīņošanos, apaļiem perēkļiem, kuri dinamikā progresē izmēros, var būt arī ādas sēnīte jeb mikoze. Infekcijas avots var būt cits cilvēks, mājdzīvnieki, inficēti priekšmeti, kā arī augsne. Nereti roku inficēšanās notiek no infekcijas perēkļiem, kas jau ir uz ādas, – piemēram, uz pēdām. Biežāk tā skar cilvēkus, kas ikdienā intensīvi darbojas ar rokām, kam pastiprināti svīst plaukstas un kam jau ir roku ekzēma. Reizēm ir redzami arī sēnītes izraisīti nagu bojājumi.

Niezoši ūdens pūslīši uz plaukstām – dermatofītu izraisīta reakcija – nereti veidojas gadījumos, ja cilvēkam citviet uz ķermeņa ir sēnīšu infekcija, piemēram, uz pēdām. Tā ir imunoloģiska reakcija uz sēnīšu antigēnu. Šī reakcija pazūd, efektīvi ārstējot primāro sēnīšu infekcijas perēkli.

Plaukstu un pēdu psoriāze

Psoriāzei klīniski ir vairāki tipi. Uz plaukstām tā var izskatīties kā:

• labi norobežoti, sārti, zvīņojoši perēkļi;
• pa visu plaukstu izplatīti vai atsevišķi sabiezēti, dzelteni ādas perēkļi un dziļas plaisas;
• psoriāzes pustulārā jeb pūslīšu forma – uz sārtas ādas fona dzelteni un sarkani pūslīši.

Diagnostika

Reizēm nemaz nav tik viegli saprast, kas ir ādas bojājumu izraisītājs un kāda ir precīza diagnoze. Tāpēc ārstam ir ļoti svarīgi detalizēti noskaidrot slimības priekšvēsturi un pēc tam veikt vairākus laboratoriskus un citus izmeklējumus:

• veic virsējās ādas nokasījumu, lai apstiprinātu vai izslēgtu sēnītes klātbūtni;
• veic ādas aplikācijas testus, ko cilvēks nēsā, uzlīmētus uz ādas, 48 stundas, lai noteiktu alergēnu, kurš ir izraisījis kontaktdermatītu;
• ādas skarifikācijas jeb ieskrāpējumu testi (uz ieskrāpējumiem uzpilinot vielas, kas satur iespējamos alergēnus) vai specifisku imūnglobulīnu noteikšana asinīs, ja ir aizdomas par kontakta urtikāriju jeb nātreni;
• ādas biopsija.

Ārstēšana

Atkarībā no slimības un tās izraisītāja niezi un iekaisumu uz rokām var mazināt vai pavisam izārstēt.

Ādas sēnīti var izārstēt līdz galam – izmanto speciālus pretsēnīšu krēmus vai smagākos gadījumos sistēmisku ārstēšanu.

Atopisku roku ekzēmu, kairinājuma kontaktdermatītu vai nātreni var mazināt, noskaidrojot provocējošos faktorus un izvairoties no tiem. Terapijā ārsts var nozīmēt kortikosteroīdu vai kalcineirīna inhibitora krēmus un antihistamīnus, bet smagākos gadījumos – kortikosteroīdus, metotreksātu, ciklosporīnu vai azatioprīnu iekšķīgai lietošanai.

Plaukstu psoriāzes formai izmanto arī iekaisuma mazinošus lokālus līdzekļus, bet smagākos gadījumos – metotreksātu, retinoīdus, kalcineirīna inhibitorus vai bioloģiskos medikamentus. Kā arī ekzēmas un psoriāzes gadījumā var lietot fototerapiju.

Saņemot ārstēšanu, ļoti svarīgi ir pareizi kopt roku ādu, jo kopšanas pasākumu neievērošana var novest līdz jaunam slimības saasinājumam.

Daži svarīgi ieteikumi roku ādas kopšanā

• Mazgājiet rokas remdenā ūdenī ar speciāli sausai un jutīgai ādai paredzētām ziepēm, kuras nopērkamas aptiekās.
• Pēc mazgāšanas kārtīgi nosusiniet ādu.
• Lietojiet ādu mīkstinošus līdzekļus jeb emolientus – speciāli jutīgai ādai piemērotus roku krēmus tūlīt pēc roku mazgāšanas un tik bieži, cik iespējams.
• Veicot mitru darbu, noteikti velciet cimdus, kuri nesatur lateksu.
• Noņemiet gredzenus, pulksteņus un rokassprādzes pirms mitra darba veikšanas.
• Noteikti valkājiet cimdus aukstā laikā.
• Veicot dārza darbus, strādājot galdniecībā u.c., lietojiet speciālus cimdus, lai pasargātu ādu no berzes.
• Izvairieties no kontakta ar dažādiem kairinātājiem – mazgāšanas līdzekļiem, šķīdinātājiem, matu losjoniem vai krāsvielām, skābiem pārtikas produktiem (piemēram, augļiem).

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2019. gada janvāra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!