Kristīne Poiša: Kāpēc niez galvas āda?

Galvas ādas nieze ir bieži sastopama dermatologa praksē. Turklāt nieze var būt lokalizēta tikai galvas ādas rajonā vai būt paplašināta arī citās ķermeņa zonās. Dažreiz tā ir saistīta ne vien ar ādas slimībām vai specifiskām izmaiņām ādā, bet arī ar bojājumiem, kas rodas sekundāri, ādu berzējot vai skrāpējot. Balstoties uz iespējamo pamatslimību, to var klasificēt kā dermatoloģisku, neiropātisku, sistēmisku vai psihogēnu galvas ādas niezi. Ir svarīgi vispirms padomāt par visbiežāk sastopamajiem cēloņiem un pēc tam izslēgt citas, retāk sastopamas etioloģijas. Tikpat svarīgi ir sākotnēji konstatēt, vai galvas ādas nieze radusies primāra ādas bojājuma gadījumā kā apsārtums, zvīņošanās, izsitumi, matu izkrišana, citi ādas veidojumi galvas ādā vai parādījusies uz pilnīgi normālas, neskartas galvas ādas.

Dermatoloģiskas saslimšanas

Visbiežākā iekaisīgā dermatoze, kam raksturīga galvas ādas nieze, ir seborejiskais dermatīts jeb blaugznas. Tās izpaužas ar sārtiem plankumiem, krevelēm, birstošām vai taukainām ādas plēksnēm galvas matainajā daļā un uz sejas nereti kombinējas ar apsārtušu, sausu ādu uzacu, plakstiņu, deguna spārnu vai krūškurvja rajonā. Seborejiskā dermatīta rašanās iemesli nav pilnībā izprasti, tomēr dermatīta patoģenēzi nosaka mijiedarbība starp galvas ādu, sebumu, Malassezia sēnītēm un imūnsistēmu. Malassezia sēnītes mums visiem ir uz ādas normālas mikrofloras sastāvā, bet, pētot seborejisku dermatītu, atklāts, ka tās uz ādas ir daudz lielākā skaitā. Tiek uzskatīts, ka lielais Malassezia sugu skaits uz galvas ādas ir seborejiskā dermatīta cēlonis, jo tas palielina interleikīna-8 (IL-8) ražošanu. Turklāt šie organismi satur lipāzi, kas hidrolizē cilvēka sebuma triglicerīdus brīvajās taukskābēs, izraisot galvas ādas kairinājumu un iekaisumu. Tāpēc papildus citiem terapijas līdzekļiem jāizvēlas pretblaugznu šampūns, kura sastāvā ir vielas ar pretsēnīšu iedarbību – ketokonazols, cinka piritions vai selēna sulfīds. Seborejiskam dermatītam ir raksturīgi paasinājumi ziemas laikā, pēc alkohola lietošanas un paaugstināta stresa periodā.

Psoriāze arī ir diezgan bieži sastopama ādas slimība, kam raksturīga galvas ādas nieze, taču parasti ne tik izteikta kā seborejiskā dermatīta gadījumā. Atšķirībā no seborejiskā dermatīta psoriāzei ir tipiski infiltrētāki, biezāki plankumi galvas ādā un bojājumu lokalizācija arī citviet uz ķermeņa, piemēram, uz elkoņiem un ceļu atlocēs.

Fakts, ka šī slimība ir ģimenes anamnēzē, var palīdzēt ārstam noteikt īsto diagnozi, jo ne vienmēr to izdodas precīzi izdarīt pēc klīniskās apskates vien. Reizēm ir nepieciešams veikt arī ādas biopsiju – paņemt audu gabaliņu, ja gadījums ir neskaidrs. Psoriāze ir autoimūna, ģenētiska, hroniska, iekaisīga slimība, kuru, tāpat kā seborejisko dermatītu, nevar līdz galam izārstēt, bet var apārstēt.

Atopiskais dermatīts parasti parādās bērnībā, un tam ir mainīga turpmākās attīstības gaita, bet nereti tas var parādīties arī pieaugušā vecumā. Arī šai slimībai nav skaidri zināms rašanās iemesls, tomēr pētījumos gūti pierādījumi, ka ģenētikai, apkārtējai videi un imūnsistēmai ir svarīga nozīme slimības attīstībā.

Šīs slimības gadījumā pacienta galvas ādā vērojams apsārtums, ādas lobīšanās, viņam ir dedzinoša sajūta, bet citur uz ādas raksturīgi tādi paši sausi, niezoši plankumi, iekaisums, visbiežāk uz elkoņu un ceļu ielocēm, uz plaukstām vai pēdām. Šiem pacientiem nereti var būt arī astma, dažāda veida alerģiskas reakcijas, piemēram, uz ziedputekšņiem, dzīvnieku spalvām, dažādiem pārtikas produktiem.

Kontaktdermatīts nav tik bieži sastopams kā iepriekšējie dermatīti, taču nereti, sākot lietot jaunu šampūnu, kondicionieri, matu veidošanas līdzekļus vai krāsas, cilvēki var novērot galvas ādas niezi. Tā var rasties arī tad, ja no matiem netiek rūpīgi izskalots šampūnus, kas pēc tam kairina galvas ādu. Turklāt pārējos matu līdzekļus ieteicams ieziest matos, nevis galvas ādā. Reizēm pietiek ar matu līdzekļa maiņu, lai nieze beigtos, taču sīkākai izmeklēšanai pie dermatologa iespējams veikt ādas aplikācijas testus, lai noteiktu konkrētu ķīmisku vielu, no kuras radies kontaktdermatīts.

No retākām ādas dermatozēm, kas var radīt ādas niezi, jāpiemin lichen planopilaris –rētojoša matu izkrišana, kuru slimības sākumā nav nemaz tik viegli pamanīt, bet vēlāk tai raksturīga matu perēkļveida izkrišana – gluda ādas virsma, kur bojā gājuši matu folikuli un matu ataugšana vairs nav iespējama. Ja slimības forma ir difūza, pa visu galvas ādu, nevis perēkļveidā, to atpazīt klīniski ir vēl grūtāk.

Tinea capitis jeb cirpējēde ir sēnītes izraisīts ādas un matu bojājums, kurš biežāk gan novērojams bērniem kā perēķļveida, biežāk apaļas formas bojājums galvas ādā ar īsiem, aplauztiem matiem, sausu, zvīņojošu ādu perēkļa vietā. Šī ir lipīga slimība, ar kuru var inficēties no dzīvniekiem (biežāk kaķiem) vai saskarsmē ar dažādiem priekšmetiem – inficētām ķemmēm, lakatiem, cepurēm.

Niezi galvas ādā var radīt arī utis, kašķa ērcītes, folikulīts, autoimūna perēkļveida matu izkrišana – alopecia areata un citas retāk sastopamas slimības.

Neiropātiskas saslimšanas

Citas ģenēzes galvas ādas niezes ir daudz retāk sastopamas. Neiropātiskā nieze parasti ir saistīta ar cukura diabētu, kura pēc pamatslimības kontrolēšanas visbiežāk arī izzūd.

Ilgstoša galvas nieze bez redzama ādas bojājuma var būt arī herpes zoster (jostas rozes) – herpesvīrusa radītas slimības gadījumā, biežāk pēc trigeminālā jeb sejas jušanas piektā nerva iesaistes. Šī nieze ir saistīta ar mazo nemielinēto C nervu šķiedru patoloģisku iesaistīšanos.

Retāk neiropātiskas niezes cēloņi var būt smadzeņu un muguras smadzeņu bojājumi, audzēji vai disestēzija – neiroloģiski traucējumi, kam raksturīga jutības pavājināšanās vai izmaiņas.

Sistēmiskas saslimšanas

Parasti šīs ģenēzes nieze ir hroniska – ilgstoša. Un tā var būt hronisku nieru slimību, aknu un žultsceļu slimību, hematoloģisku slimību un dermatomiozīta gadījumā.

Psihogēna nieze

Galvas ādas niezes iemesls var būt arī psihogēns, piemēram, nemiers, depresija, parazitozes maldi. Tas ir vairāk nekā 10% gadījumu ģeneralizētas niezes (pa visu ķermeni) iemesls.

Diagnostika un ārstēšana

Svarīgi ir noskaidrot primāros ādas bojājumus, ievākt detalizētu slimības anamnēzi (arī ģimenes anamnēzi), iespējamās alerģijas bērnībā un tagadnē, lietotos medikamentus, slimības, subjektīvās sūdzības, sezonalitāti un citu vērtīgu informāciju.

Talkā noteikti nāk laba klīniskā apskate, dermatoskopija vai trihoskopija, kurā var novērtēt matu un galvas ādas struktūras izmaiņas 10–70 × palielinājumā. Sēnīšu infekcijas klātbūtnes noteikšanai izmanto Vood lampu, un nepieciešamības gadījumā ir iespējams paņemt nokasījumu no galvas ādas sēnīšu mikroskopiskai un uzsējuma izmeklēšanai, kā arī strutainu iekaisumu gadījumā veikt bakterioloģisko izmklēšanu. Zelta standarts sarežģītākos gadījumos ir ādas punch biopsijas veikšana.

Ārstēšana ir atkarīga no slimības etioloģijas. Nereti nepieciešams piesaistīt arī ģimenes ārstu, psihiatru, neirologu vai kādu citu speciālistu.

Foto: Shutterstock, https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0151963817302090 

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada februāra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!