Kristīne Poiša: Akne jeb pinnes dažādā vecumā
Akne jeb latīniski acne vulgaris ir viena no biežākajām ādas slimībām dermatoloģijā. Lēš, ka kopējā populācijā tā skar aptuveni 9,4% iedzīvotāju. Lai gan to lielākoties uzskata par labdabīgu un pašlimitējošu slimību, nereti akne uz ādas var atstāt kropļojošas rētas un izraisīt smagas psiholoģiskas problēmas, tāpēc ļoti svarīgi to savlaicīgi ārstēt. Akne visbiežāk skar seju, nedaudz retāk muguru, krūšu kurvi, kaklu, plecus un augšdelmus. Tai izšķir vairākus klīniskos tipus - komedonālo, kas visbiežāk raksturojas ar neiekaisīgiem atvērtiem (1. attēls) un slēgtiem (2. attēls) komedoniem, iekaisīgo - papulopustulāro (3. attēls) un nodulāro. Aknes gadījumā rodas mata folikula un tam blakus esošā tauku dziedzera iekaisums, ko galvenokārt izraisa palielināta sebuma ražošana, mata folikula pastiprināta pārragošanās un baktēriju savairošanās jeb kolonizācija. Lai gan no aknes visbiežāk cieš pusaudži, tā mēdz rasties arī citā vecumā.
1.attēls. Atvērtie komedoni (https://doctorhoogstra.com/en/wiki/acne-comedonal-2/).
2.attēls. Slēgtie komedoni (https://www.verywellhealth.com/closed-comedo-15712).
3.attēls. Papulopustulārā akne (https://www.pcds.org.uk/clinical-guidance/acne-vulgaris).
Jaundzimušo un zīdaiņu akne
Jaundzimušo jeb neonatālā akne rodas pirmajās sešās dzīves nedēļās un lēš, ka tā skar aptuveni 20% jaundzimušo. Tā izpaužas ar papulām un pustulām uz vaigiem, pieres un deguna un visbiežāk nav sastopami komedoni (4. attēls). Aknes veidošanās patomehānisms šajā vecumā vēl īsti nav līdz galam izprasts. Uzskata, ka to izraisa palielināta sebuma ražošana palielinātos tauku dziedzeros, ko izraisa mātes androgēnie jeb vīrišķie hormoni, ko piegādā caur placentu, kā arī beta hidroksisteroīdi, ko pārmērīgi ražo jaundzimušā virsnieru garoza – dehidroepiandrosterons (DHEA) un dehidroepiandrosterona sulfāts (DHEA-S). Turklāt, dažiem no skartajiem vīriešu kārtas jaundzimušajiem var būt paaugstināts sēklinieku androgēnu līmenis. Pinnes visbiežāk izzūd viena līdz trīs mēnešu vecumā un tām nav nepieciešama ārstēšana. Galvenās pretrunas šajā vecumā ir par to, vai bojājumi atspoguļo pinnes vai vienu no vairākiem neviendabīgajiem papulopustulārajiem aknei līdzīgajiem stāvokļiem bez komedoniem, kā, piemēram, jaundzimušo cefaliskā pustuloze vai pārejoša jaundzimušā pustulozā melanoze. Neonatālās cefāliskās pustulozes (NCP) patoģenēze ietver Malassezia sēnītes kolonizāciju. Malassezia rauga sēnīte pati par sevi ir normālas bērnu un pieaugušo ādas mikrofloras sastāvdaļa. NCP var rasties jau dzimšanas brīdī kā iekaisuma reakcija uz Malassezia vai arī rasties ap 3.dzīves nedēļu. NCP lokalizējas uz vaigiem, zoda, plakstiņiem un pieres, bet var būt arī uz skalpa, kakla, krūšu kurvja augšdaļas un muguras. Atšķirīgi no aknes var būt tas, ka nav redzami vaļēji vai slēgti komedoni un cistas. NCP visbiežāk ir viegla un pašlimitējoša, kam nav nepieciešama ārstēšana. NCP daudzi uzskata par aknes paveidu, citi, ka tas ir vienīgais jaundzimušo aknes cēlonis, ja vien mikroorganisma aplūkošanai neizmanto kālija hidroksīda (KOH) testu. Klīniskais skats ir līdzīgs, bet, ņemot vērā, ka, gan akne, gan NCP laika gaitā pāriet, atšķirt vienu no otras nav nepieciešams. Ja māc šaubas par diagnozi, var veikt KOH testu vai uzsējumu no ādas. Jaundzimušajiem var attīstīties arī pārejoša pustulozā melanoze, kas raksturojas ar pustulām uz sejas vai ķermeņa. Visbiežāk 24 stundu laikā šīs pustulas plīst, atstājot hiperpigmentētas makulas ar bālu zvīņu perifērijā. Kopsavilkumā, - jaundzimušajiem var būt īstā akne, kā arī citi papulopustulāri pašlimitējoši slimības stāvokļi.
4.attēls - neonatālā akne (https://www.atlasdermatologico.com.br/disease.jsf?diseaseId=5).
Zīdaiņu akne sastopama no sešām nedēļām līdz 12 mēnešiem un tāpat kā jaundzimušajiem, biežāk novērota vīriešu dzimumam. Salīdzinot ar jaundzimušo akni, zīdaiņu akne var būt izteiktāka un papulas, pustulas un cistas vairāk lokalizētas uz vaigiem. Lielākai daļai piņņu mēdz pāriet četru – piecu gadu laikā un reti saglabājas līdz pusaudžu vecumam, taču tās var atstāt rētas, tāpēc smagākos gadījumos nepieciešama ārstēšana. Tāpat kā jaundzimušo aknes gadījumā, uzskata, ka zīdaiņu akni izraisa androgēnie hormoni, ko izdala virsnieru garoza abiem dzimumiem. Paaugstinātu DHEA vērtību novēro līdz 12 mēnešu vecumam, pēc kura DHEA sekrēcija samazinās un izraisa pakāpenisku ādas bojājumu remisiju. Zīdaiņu pinnes reti sastopamas vienlaikus ar endokrīnās sistēmas traucējumiem, tikai tad, ja ir skaidri simptomi virilizācijai un priekšlaicīgai pubertātei, nepieciešama plaša izmeklēšana. Nereti atklāj iedzimtu virsnieru hiperplāziju vai androgēnus izdalošus audzējus, taču šādi audzēji ir ļoti reti – aptuveni 0,02% no visiem audzēju gadījumiem bērniem. Diemžēl zīdaiņu pinnes nereti var liecināt par smagu aknes formu attīstību vēlāk pusaudžu gados. Zīdaiņiem ar ievērojamu akni un priekšlaicīgām pubertātes, virilizācijas un/vai augšanas novirzes pazīmēm, kas var liecināt par pamatā esošu sistēmisku anomāliju (endokrinoloģiska saslimšana, audzēji, dzimumdziedzeru vai olnīcu patoloģijas), nepieciešama attiecīga izmeklēšana. Fiziskajā izmeklēšanā jāiekļauj augšanas, tostarp auguma, svara un augšanas līknes novērtējums, sēklinieku augšana un krūšu attīstība, hirsutisma vai kaunuma apmatojuma klātbūtne, klitoromegālija un palielināta muskuļu masa. Šādos gadījumos bērnam nepieciešama bērnu endokrinologa konsultācija un tādu hormonu noteikšana serumā kā folikulu stimulējošais hormons (FSH), luteinizējošais hormons (LH), testosterons, dehidroepiandrostendiona sulfāts (DHEA-S). Vairumā gadījumu, ja nav konstatētas horomu līmeņu novirzes no normas, nav nepieciešama turpmāka izmeklēšana.
Pinnes bērnībā
Pinnes no viena līdz septiņu gadu vecumam ir ārkārtīgi reti. Virsnieru garoza ražo ļoti maz androgēnos hormonus pirmspubertātes vecumā un tikai pakāpeniski pēc septiņu gadu vecuma sāk ražot aizvien vairāk steroīdus. Aknes rašanās viena līdz septiņu gadu vecumā, īpaši ar vienlaicīgām pazīmēm par priekšlaicīgu pubertāti un paātrinātu augšanu, jāizslēdz olnīcu un sēklinieku patoloģijas, iedzimta virsnieru hiperplāzija, Kušinga sindroms un retos gadījumos dzīvībai bīstami androgēnus izdaloši audzēji. Aknes ārstēšana notiek tāpat kā pusaudžu pinnēm, taču līdz astoņu gadu vecumam ir kontrindicēta tetraciklīnu lietošana, lai nerastos risks iegūt kaulu un zobu emaljas bojājumus. Hormonālā terapija var tikt lietota, ja tā attaisno endokrinloģisko patoloģiju. Kopumā pinnes bērnībā ir ļoti reti sastopamas, tāpēc tām, lai noteiktu hiperandrogēnismu, ir nepieciešama endokrinoloģiska izmeklēšana.
Aknes ārstēšana šajā vecumā var būt izaicinoša, jo minētajai vecuma grupai lietošanai nav reģistrēti ne lokālie, ne sistēmiskie medikamenti. 2013. gada Amerikāņu žurnāla “Pediatrija’’ publicētajos ieteikumos aknes ārstēšanā bērniem līdz 12 gadu vecumam, norādīts, ka zīdaiņiem tādi lokāli medikamenti kā benzoilperoksīds, retinoīdi, antibiotikas un kombinētie preperāti nav kontrindicēti un tos var lietot salīdzinoši droši. Turklāt, arī zīdaiņiem, tāpat kā citiem, kas slimo ar akni, lokāli būtu jāizvairās no vienu pašu antibiotiku lietošanas monoterapijā bez benzoilperoksīdiem vai retinoīdiem, jo palielinās rezistence pret antibiotikām. Lokālo medikamentu biežākā blakne ir ādas sausums un kairinājums, ko var mazināt, lietojot mitrinošus, nekomedogēnus krēmus. Smagos aknes gadījumos, kad ādā novērojami dziļi, strutaini bojājumi – cistas, jāapsver sistēmiskā ārstēšana, lietojot antibiotikas kā eritromicīns, amoksicilīns, azitromicīns, trimetoprims-sulfometaksazols un arī izotretionīns. Nevajadzētu arī aizmirst pievērst uzmanību ādas kopšanai, saudzīgai tīrīšanai un nedrīkst izmantot krēmus un eļļas, kas var nosprostot poras. Nereti tieši šādi nepiemēroti krēmi var būt galvenais aknes izraisītājs.
Pirmspusaudžu pinnes
Sastopamas 8 līdz 12 gadu vecumā. Pinnes var būt pirmā pubertātes nobriešanas pazīme un tas šajā vecumā nav nekas neparasts. Pirmspusaudžu pinnes raksturojas ar komedonu pārsvaru pār iekaisīgajiem elementiem, kas vairāk lokalizējas pieres un sejas centrālajā daļā. Vēsture un fizikālā izmeklēšana ir vissvarīgākā daļa šajā vecuma grupā. Dziļāka izmeklēšana nav nepieciešama, ja nav pazīmju par pārmērīgu androgēnu daudzumu. Policistisko olnīcu sindromu vai endokrinoloģisku anomāliju var apsvērt, ja pinnes ir neparasti smagā formā, ir vērojamas hiperandrogenēmijas pazīmes vai slimība nepakļaujas terapijai.
Pusaudžu akne
Akne tipiski visbiežāk rodas tieši pusaudžu vecumā, kad aktīvi sāk darboties androgēnie hormoni, ko ražo virsnieres un dzimumdziedzeri. Sebuma pārprodukciju izraisa pārmērīgs androgēnu hormonu daudzums vai paaugstināta tauku dziedzeru jutība pret normālu androgēnu hormonu līmeni asinīs. Liela nozīme ir ģenētikai, tāpēc nereti abiem vai kādam no pusaudža vecākiem arī šādā vecumā ir bijusi akne. Tās stāvokli var pasliktināt stress, svīšana, mitrs klimats, ciešs apģērbs, eļļas un kosmētika, kas nosprosto poras, smēķēšana, pirmsmenstruāciju periods, UV starojums un bojāta āda. Arī atsevišķi medikamenti var būt saistīti ar aknes attīstību, kā, piemēram, steroīdi, antikonvulsani, benzodiazepīni, litijs, ciklosporīns, ramiprils, izoniazīds, jodīdi, bromīdi, B grupas vitamīnu kompleksi, serotonīna uzņemšanas inhibitori un progestīna kontracepcijas līdzekļi. Kas attiecas uz pārtikas produktiem, pētījumos pierādīts, ka ogļhidrātiem bagāts ēdiens un piena produkti palielina insulīna un insulīnam līdzīgā augšanas faktora (IGH1) līmeni, tādējādi stimulējot androgēnu veidošanos un, iespējams, vēl vairāk pasliktinot aknes gaitu.
Gadījumos, kad ir klīniskās hiperandrogenēmijas pazīmes, nepieciešams veikt hormonālās asins analīzes, lai izslēgtu kādu citu orgānu patoloģiju. Nepieciešams asinīs noteikt brīvo un kopējo testosteronu, DHEAS, 17α-hidroksiprogesteronu, luteinizējošo hormonu (LH) un folikulu stimulējošo hormonu (FSH). Gadījumos, ja ir aizdomas par PCOS, arī ginekoloģisko ultrasonogrāfiju. Sievietēm asins analīzes jāveic folikulārajā fāzē (menstruāciju sākšanās laikā), laikā no pirmās līdz piektajai dienai, un, vēlams, no pulksten 8 līdz pulksten 10, lai iegūtie rezultāti būtu pēc iespējas objektīvāki. Analīzes nav ieteicams veikt, lietojot hormonālos kontracepcijas līdzekļus. PCOS ir biežākais diagnosticētais cēlonis.
Ārstēšana ir kompleksa un katram individualizēta. Viens no biežākajiem mītiem ir tāds, ka akne rodas sliktas higiēnas un nepareizas ādas tīrīšanas rezultātā. Sejas tīrīšanas mērķis ir noņemt no ādas kosmētiku, netīrumus un lieko eļļas daudzumu. Āda jāattīra ļoti maigi, jo agresīva tīrīšana var izjaukt normālo ādas barjeru, palielināt transepidermālo ūdens zudumu, veicināt baktēriju vairošanos jeb kolonizāciju un radīt ādā sūrstošu vai durstošu sajūtu. Pilnībā pietiek, ja divas reizes dienā sejas ādu maigi notīrīta ar ādas tipam atbilstošu mazgāšanas līdzekli - putām, micerālo ūdeni vai kādu citu sejas ādai paredzētu mazgājamo līdzekli, kam ir sabalansēts pH līmenis. Jābūt uzmanīgiem ar tonikiem, jo tie var pārlieku kairināt ādu.
Vieglākajos aknes gadījumos lokāli lieto antibakteriālus krēmus, kas samazina iekaisumu, kā arī retinoīdus un benzoilperoksīdu saturošus gēlus, kas mazina komedonu veidošanos un iekaisumu, kā arī nodrošina normālu folikula epitēlija deskvamāciju jeb ādas lobīšanos. Retinoīdu krēmu bieža blakne ir dedzināšana, durstīšana, sausums un zvīņošanās, tāpēc, lai mazinātu šīs sajūta, ieteicams uzsākt ar zemākas koncentrācijas krēmu, ko pamazām palielina. Sākumā krēmu lietot tikai dažas dienas nedēļā, kā arī paralēli obligāti jālieto mitrinoši vai pat barojoši krēmi, kas nenosprosto poras.
Smagākajos gadījumos iekšķīgi lieto antibiotikas, retinoīdus un pat steroīdus, ja ir agresīva acne fulminans forma. Ārstēšanā lieto arī antiandrogēnu spirinolaktonu un kombinētos orālos kontracepcijas (KOK) līdzekļus. Papildus terapijai var veikt dažādas procedūras pie kosmetologa, kā arī izmantot lāzerterapiju apsārtuma, pigmentācijas un rētu mazināšanai. Pacientiem jāapbruņojas ar pacietību un jābūt līdzestīgiem terapijas lietošanā, jo akne ir hroniska slimība un to nevar izārstēt vienā dienā, bet regulāri sadarbojoties ar dermatologu, pakāpeniski var gūt labus rezultātus. Līdz 25 gadu vecumam aknei ir tendence samazināties vai pazust pavisam, bet nereti, turpināties arī pēc pusaudžu vecuma, īpaši sievietēm.
Pieaugušo akne
Pieaugušo akni (PA) definē kā akni pēc 25 gadu vecuma un tā var pastāvēt nepārtraukti vai periodiski kopš pusaudžu vecuma vai arī šajā vecumā izpausties pirmo reizi. Kādā 1997. gada publikācijā norādīts, ka lielākajai daļai vēlīnas aknes pacientu, tā bija turpinājusies kopš pusaudžu vecuma un tikai 18,4% sieviešu akne bija pirmreizēja un galvenokārt hiperandrogenēmijas jeb paaugstinātu vīrišķo hormonu dēļ. Arī vēlāk citi pētījumi apstiprinājuši šo procentuālo sadalījumu, kā arī to, ka pieaugušas sievietes vēlīna akne skar biežāk, nekā vīriešus un, ka pinnes var saglabāties arī pēc 50 gadu vecuma. Atšķirībā no pusaudžu aknes, pieaugušo aknei ādas bojājumi vairāk raksturīgi ir zoda, apakšžokļa un kakla rajonā, turklāt, āda var būt jutīgāka attiecībā pret lokālajiem ārstniecības līdzekļiem. Visbiežāk PA ir hroniska gaita, kas var ilgt līdz pat menopauzes periodam.
Tāpat kā pusaudžu aknei, ģenētiskajai predispoīcijai ir svarīgs aspekts un kādā no pētījumiem sievietes ziņoja, ka pirmās pakāpes radiniekiem bija pinnes pieaugušā vecumā. Testosterons, DHEA-S un dihidrotestosterons (DHT) stimulē tauku dziedzeru augšanu un sebuma veidošanos. Estrogēniem ir pretējs efekts – tie kavē androgēnu sekrēciju, modulē gēnus, kas iesaistīti tauku diedzeru augšanā, un kavē to darbību. Tauku dziedzeru darbība tāpēc ir atkarīga no estrogēna/androgēna attiecības. Etiopatoģenēzes mehānisms ir tāds pats kā pusaudžu aknes gadījumā – paaugstināta tauku dziedzeru jutība pret asinīs cirkulējošajiem androgēniem hormoniem. 60 līdz 70% sieviešu pirmsmenstuālajā periodā novērojama slimības pasliktināšanās, kā arī pirmsmenopauzes, grūtniecības un tikai progestīnu saturošu kontracepciju līdzekļu lietošanas laikā. Šajos periodos ir relatīvs hormonu ar lielāku androgēno aktivitāti pieaugums attiecībā pret estradiolu. Stresa periodos bez androgēniem un estrogēniem arī citi hormoni var veicināt sebuma veidošanos.
Jaunākie pētījumi arī liecina, ka stress un miega trūkums, kas ir saistīts ar sieviešu moderno dzīvesveidu, var izraisīt palielinātu kortizola izdalīšanos virsnierēs, kas arī var būt aknes attīstību pastiprinošs faktors. Arī tabakai ir cieša saikne aknes attīstībā. Pētījumi liecina, ka tabaka ir galvenais faktors, kas izraisa neiekaisīgas jeb komedonālas aknes rašanos šajā vecumā. Tauku dziedzeri ir jutīgi pret acetilholīnu, ko stimulē nikotīns. Acetilholīns veicina ādas pārragošanos un ietekmē sebuma veidošanos un sastāvu.
Tāpat kā citās vecuma grupās, pinnes ir viena no pazīmēm, kas var liecināt par paaugstinātu androgēno hormonu līmeni asinīs. Šajā vecumā vēl vairāk jānovērtē hiperandrogenēmijas pazīmes kā hirsutisms jeb pārmērīga apmatojuma augšana uz sejas, ķermeņa, rokām un kājām; seboreja jeb pārmērīga ādas taukošanās; matu izkrišana; neregulārs menstruālais cikls; neauglība; agrīna pubertāte; metabolais sindroms un virilizācija. Galvenās endokrīnās slimības ar paaugstinātu androgēno hormonu līmeni asinīs ir PCOS, vēlīna iedzimta virsnieru hiperplāzija vai disfunkcija un retāk, olnīcu, virsnieru, hipofīzes vai hipotalāma audzēji.
Ārstēšana ir tāda pati kā pusaudžu aknes gadījumā un tā ir izaicinājums, jo pat pēc veiksmīgas ārstēšanas ar antibiotikām vai izotretionīnu, akne var atkal “uzliesmot’’, tāpēc būtiska ir terapijas uzturēšana. Izvēloties ārstēšanu, jāņem vērā aknes smagums, reakcija uz iepriekšējo terapiju, psihosociālā ietekme, grūtniecības iespējamība, lēna reakcija uz ārstēšanu un paaugstināts jūtīgas ādas karinājuma risks.
Foto: Shutterstock
Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2022. gada oktobra numurā!
Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!
Apmaksāta reklāma
