Kristīne Pētersone: Visa ķermeņa krioterapija – risinājums garīgās veselības uzlabošanai
Pētījumi apstiprinājuši – ekstremāli aukstās krioterapijas procedūru ietekmē organismā tiek stimulēta tā dēvēto laimes hormonu (endorfīna un enkefalīna) veidošanās. Tā ietekmē samazinās trauksme, psihiskā spriedze, depresija un jūtami uzlabojas emocionālais noskaņojums.
Iespējams, iepriekš ir dzirdēts, ka vispārējā ķermeņa krioterapija ir efektīva pretcelulīta terapija, kura sadedzina kalorijas un uzlabo ādas tvirtumu, un kriosaunas apmeklējumus var izmantot imunitātes stiprināšanai, kas ir pareizi un efektīvi. Pateicoties japāņu reimatologam Tosimo Jamauči (1978), speciālisti krioterapiju izmanto kā vienu no procedūrām locītavu sāpju un iekaisumu samazināšanai, kā arī turpina padziļinātu terapijas ietekmi uz veselību. Dažādos pētījumos, kopš ir pierādījusies krioterapijas pozitīvā ietekme uz cilvēka veselību, pateicoties aukstuma terapijai, ir novērota vērā ņemama ietekme arī uz trauksmes un depresijas samazināšu.
Krioprocedūras pamatdoma ir pakļaut ādas epidermas slāni un maksimāli liela ādas laukumu aukstuma receptorus īslaicīgai ekstremāli zemai temperatūrai no mīnus 160 °C līdz mīnus 110 °C. Procedūras laikā kriosaunā cilvēks 2–3 minūtes līdz plecu līmenim atrodas sausā tvaiku mākonī. Pēc procedūras ādas aukstuma receptori intensīvi signalizē par straujām temperatūras izmaiņām hipotalāmam, kas atrodas vidussmadzeņu priekšpusē un ir atbildīgs par centrālās nervu sistēmas darbību un vielmaiņas procesiem, kurus regulē hormoni. Tā rezultātā ar vienkāršu un komfortablu aukstumu izdodas sniegt ķermenim stimulu ražot nepieciešamos hormonus un nomierināt nervu sistēmu. Protams, jau -110° grādi šķiet neiespējams aukstums, ņemot vērā, ka nav pieredzes ar šādu aukstumu un aizmirstot faktu, ka būtiska loma aukstuma sajūtā ir mitrumam. Šāda mīnusgrādu temperatūra var likties biedējoša, taču +110 °C karstā sausā saunā atrasties jau liekas itin pieņemami – paturot prātā, ka +100 °C ūdens temperatūra izmantojama tējas vai kafijas pagatavošanai.
Krioprocedūras laikā ķermeņa siltuma zudums ir minimāls, tā kā iedarbība ir strauja un sekla (2 mm), tāpēc arī sasildīšanās process pēc procedūras ir ātrs.
Elīnas komentārs
“Pavasarim nākot, mani pārņēma spēka un dzīvesprieka izsīkums. Kriosaunu biju jau iepazinusi un zināju, kas darāmas. Nopirku abonementu 10 reizēm, un aiziet... Atminos dienu, kad devos uz 6. kriosaunas apmeklējumu. Stāvēju 11. tramvaja pieturā un absolūtā laimē smaidīju. Tas bija kaut kas. Tā sajūta, tas vieglums, tīrā enerģija, prieks. Un tas viss, pateicoties kriosaunai. Noteikti iesaku, jo tā ir skaista, laimes pilna enerģija.”
Likumsakarīga pozitīva dinamika laboratoriskajos rādītājos vispārējās ķermeņa krioprocedūras veicējiem novērojama pēc 2–3 krioprocedūrām, kad palielinās sarkano un balto asinķermenīšu skaits. Novērota endorfīna un enkefalīna veidošanās, kas stimulē kopējo sāpju samazinošo efektu, uzlabo emocionālo noskaņojumu un samazina psihisko spriedzi.
Krioterapijas efektivitāte novērota daudzos medicīnas personāla veiktajos pētījumos. Vienā no tādiem Vroclovas medicīnas universitātes Psihoterapijas departamenta audzēkņu veiktā pētījuma grupā piedalījās 26 cilvēki vecumā no 18 līdz 65 gadiem ar depresijas un trauksmes traucējumiem, kuri trīs nedēļu laikā apmeklēja 15 krioprocedūras, 2–3 minūtes ar temperatūras amplitūdu no mīnus 160 °C līdz 110 °C. Rezultāti tika vērtēti, par pamatu ņemot Hamiltona depresijas vērtējuma skalu (HDRS) un Hamiltona trauksmes vērtējuma skalu (HARS). Pētījuma rezultātā secināja, ka 35% grupas dalībnieku depresijas novērtējums samazinājies par 50% (HDRS) un 46% dalībniekiem par 50% samazinājies trauksmes novērtējums (HARS). Tas nozīmē ievērojamas pozitīvas pārmaiņas trīs nedēļu laikā attiecībā pret sākuma stāvokļa novērtējumu.
Tas nozīmē, ka krioterapija negarantē pilnīgu izārstēšanos, taču ir skaidri pierādījusi savu efektivitāti kā viena no fizikālās terapijas metodēm, kuru iekļaut ārstu un terapeitu vadītajā atveseļošanas programmā, apvienojot ar citām metodēm un medikamentiem.
Dažādi emocionālie stāvokļi un emocionālās lejupslīdes mūsdienu steigas apstākļos piemeklē teju katru. Ikdienas steiga vāveres ritenī, šķietamais laika trūkums un darbi, kuri darāmi, praktiski noved pie pārslodzes, kas ietekmē darba kvalitāti, spēju uz lietām skatīties pozitīvi, pasliktina miega kvalitāti un fizisko pašsajūtu, padara nervozu un neiecietīgu pret tuvākajiem, kolēģiem un paziņām.
Lai ilgtermiņā nepieļautu spēka un dzīvesprieka izsīkumu, ir būtiski savā ikdienas ritmā ieplānot un realizēt aktivitātes, kuras atļauj emocionāli un fiziski pārslēgties no darba ritma uz atpūtas stāvokli.
Jauni paradumi var izveidoties 14–21 dienu laikā, taču pirms tam tie rūpīgi jāplāno.
Atvēli savā ikdienā kaut pāris no šīm aktivitātēm, lai justos labāk un varētu izdarīt vairāk:
- izej pastaigā svaigā gaisā;
- dodies peldēt, vingrot vai uz intensīvākām fiziskajām aktivitātēm sporta zālē;
- pieraksties uz masāžu vai kādu citu relaksējošu procedūru;
- satiec pozitīvus cilvēkus, lai vairāk pozitīvu domu un smieklu;
- atvēli vairāk laika miegam;
- izmēģini jaunas lietas, sniedz sev jaunu pieredzi. Kā viss nezināmais, tas var nedaudz biedēt, taču gandarījuma sajūta un prieks garantēts.
Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2018. gada februāra numurā!
Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!