Kristīne Kalniņa: Parazītu izraisītas ādas slimības

Joprojām ārsta ikdienas praksē sastopamas parazītu izraisītas ādas slimības: kašķis un pedikuloze jeb utainība, kas nereti tiek uztvertas kā stigma, tomēr jāatceras, ka saslimt var ikviens, kurš ir sociāli aktīvs cilvēks vai ceļo. Jāuzsver, ka, ceļojot uz tropiska klimata valstīm, var saslimt ar parazitējošiem tārpiem, kas dzīvo ādā (larva migrans), vai mušu kāpuriem (miāzi, tungiāzi).

Kašķis

Kašķis ir lipīga ādas slimība, kuru izraisa kašķa ērcīte, ko iegūst no slima cilvēka tieša kontakta ceļā vai arī no inficētiem sadzīves priekšmetiem. Slimībai raksturīga izteikta nieze vakaros un naktīs un sakasījumi vietās, kur atrodas kašķa ērcīte zem ādas.

Ar kašķi slimo visu vecumu un sociālo slāņu cilvēki, tomēr biežāk slimību konstatē bērniem, jo viņiem ir ciešāks kontakts citam ar citu, piemēram, spēlējoties bērnu dārzā vai skolā; kā arī cilvēkiem, kuri dzīvo pārapdzīvotās vietās, kur netiek ievērotas higiēnas prasības.

Pēc tam, kad kašķa ērcīte ir nokļuvusi uz ādas, tā ieurbjas ādas augšējos slāņos (aptuveni 30 minūšu laikā) un sāk veidot tunelim līdzīgas ejas, kurās tā dēj savas oliņas. Izteikta nieze rodas alerģiskas reakcijas dēļ uz kašķa ērcītes izdalītajām siekalām un ekskrementiem.

Klīniski uz ādas redzamas mazas sarkanas pumpiņas, kuras nokasot veidojas krevelītes, kā arī “S” burtam līdzīgas kašķa ērcītes radītas ejas ādas virsmā. Visbiežāk ādas izpausmes var redzēt plaukstu pirkststarpu, apakšdelmu, vēdera, sānu, jostas daļas, sēžas un potīšu ādā. Raksturīgi, ka ādas bojājumi uz ķermeņa lielākoties ir simetriski.

Diagnozi nosaka, izvērtējot ādas stāvokli (raksturīgi sakasījumi uz ādas), pacienta sūdzībām (nieze, kas pastiprinās vakaros un naktīs), kā arī dermatoskopijas un laboratoriskiem izmeklējumiem (nokasījums, kurā atrod kašķa ērcīti vai tās oliņas).

Izvērtējot slimības smaguma pakāpi un plašumu, ārsts nozīmēs pretparazitārus līdzekļus, kas iznīcina kašķa ērcītes: permetrīna gelu, benzilbenzoāta škīdumu, sēra ziedi, ivermektīna losjonu u. c., un, ja nepieciešams, – pretalerģijas preparātus. Atkarībā no izvēlētā preparāta ar to jāiesmērē āda un jānotur paredzētais ekspozīcijas laiks (12–24 stundas), kas norādīts lietošanas instrukcijā. Jāatceras, ka ārstēšana jāsaņem visiem (!) ģimenes locekļiem, pat ja nav sūdzību, jo kašķis ir lipīga ādas slimība un var notikt atkārtota inficēšanās. Papildus ārstēšanai jāmazgā visa gultas veļa un apģērbs 60 oC temperatūrā. Apģērbu, kuru nav iespējams mazgāt augstā temperatūrā, ievieto polietilēna maisā un notur vismaz trīs dienas.

Terapijas laikā un pēc tās papildus jālieto mitrinoši ķermeņa krēmi, jo ārstnieciskie krēmi sausina ādu, kas var radīt maldīgu iespaidu, ka kašķis nav izārstēts, jo saglabājas nieze.

Utainība jeb pedikuloze

Utainību izraisa trīs veidu utis, kas parazitē uz cilvēka ķermeņa, – galvas, drēbju jeb ķermeņa un kaunuma utis. Galvas utis biežāk sastopamas bērniem, jo tiek nodotas tieša kontakta ceļā, piemēram, spēlējoties. Drēbju utis sastopamas blīvi apdzīvotos, antisanitāros reģionos cilvēkiem, kam ir tikai viens drēbju komplekts, kas netiek regulāri mazgāts. Inficēšanās notiek caur inficētu apģērbu, jo drēbju utis dzīvo apģērba vīlēs. Kaunuma utis lielākoties sastopamas seksuāli aktīviem, jauniem cilvēkiem, un inficēšanās galvenokārt notiek dzimumkontakta ceļā, retāk ar sadzīves priekšmetiem (dvieļiem, gultas veļu). Utis ir asins sūcošas un pilnībā atkarīgas no cilvēka asinīm kā ūdens un barības vielu avota.

Galvenais simptoms, ko izjūt cilvēks, kas inficējies ar utīm, ir nieze. Galvas utis izraisa niezi, kuras dēļ cilvēkam rodas sakasījumi deniņu un aizauss rajonā, kā arī kakla mugurpusē. Inficējoties ar drēbju utīm, nieze un sarkanas pumpiņas izteiktākas ir muguras, plecu un jostas rajonā, turklāt reizēm uz apģērba vai gultas veļas atrodami sīki asins traipi. Kaunuma utis rada niezi kaunuma ādā un zilus punktveida asins izplūdumus vietās, kur utis barojušās. Atšķirībā no galvas un drēbju utīm kaunuma utis var inficēt ne tikai kaunuma apvidu, bet arī ķermeņa matus, skropstas, bārdu un padušu zonu.

Diagnozi apstiprina, atrodot kaut vienu uti vai gnīdu. Papildus izmeklēšanai ārsts var izmantot dermatoskopu, kas ļauj ādu izmeklēt 10–120 reižu lielā palielinājumā.

Izvērtējot slimības norisi, terapijā tiek nozīmēti pretutu līdzekļi, kas satur permetrīnu, dimetikonu, ēteriskās eļļas u. c. vielas, kas nosmacē parazītus.

Līdzīgi kā tas ir kašķa gadījumā, jāievēro ražotāja norādītais ekspozīcijas laiks, cik ilgi līdzeklis jānotur matos vai uz ādas, un tikai tad var mazgāties. Jāārstējas visiem (!) ģimenes locekļiem, lai nenotiktu atkārtota inficēšanās. Ja ir notikusi inficēšanās ar drēbju utīm, ieteicams atbrīvoties no inficētā apģērba, tomēr, ja tas nav iespējams, tad to nepieciešams mazgāt karstā režīmā un gludināt. Papildus kaunuma utu ārstēšanai ieteicams noskūt kaunuma apmatojumu.

Blusu un blakšu kodumi

Mājdzīvnieka vai cilvēka blusas un gultas blaktis rada raksturīgus kodumus un niezi.

Blusu radītus ādas bojājumus novēro biežāk, ja mājās tiek turēti mājdzīvnieki (kaķis, suns). Blaktis savukārt dzīvo aiz gultas matračiem, tapetēm, sienu plaisās, mēbelēs – telpās, kurās dzīvo cilvēki, biežāk viesnīcās un kopmītnēs. Līdzīgi kā utis, arī blusas un blaktis ir asins sūcoši insekti. Blaktis nepamanīti barojas ar cilvēka asinīm nakts laikā, jo to siekalas satur anestezējošas vielas. Kodumu vietās veidojas alerģiska reakcija uz insektu siekalām un atkarībā no tā, cik izteikta būs katra cilvēka individuālā ādas atbildes reakcija, veidosies sarkanas punktveida pumpas ar izteiktu niezi, bet smagākos gadījumos pat nātrene vai mazi pūslīši. Daļai cilvēku blusu kodumi ādas reakciju nerada vispār. Raksturīgi, ka kodumu vietas uz ādas izvietojas līniju vai trijstūra veidā, visbiežāk uz apakšstilbiem (blusas) vai neapsegtām ķermeņa daļām: sejas, pleciem, augšdelmiem (blaktis).

Ārstēšana nepieciešama, ja ir izteikta ādas reakcija, jo parasti koduma vietas sadzīst vienas līdz divu nedēļu laikā. Niezes mazināšanai izmanto pretniezes līdzekļus, mentola u. c. atvēsinošus krēmus, kā arī pretiekaisuma krēmus (īpaši izteiktas ādas reakcijas gadījumā).

Regulāri jāveic blusu eradikācija mājdzīvniekiem un dzīvokļa apstrāde ar insekticīdiem, kā arī sienu plaisu apstrāde, ja konstatētas blaktis.

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada jūlija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!