Kristīne Dombrovska: Un vēlreiz par sirdi un asinsriti

Lai arī sirds un asinsvadu veselības tēma tiek nemitīgi apspriesta un aktualizēta, šīs sistēmas slimības joprojām ir viens no galvenajiem saslimstības un nāves iemesliem Latvijā un pasaulē. No asinsrites sistēmas slimībām Latvijā pērn, 2018. gadā, miruši 15 758 iedzīvotāji, no tiem 14 378 – senioru vecumā (vecumā virs 60 gadiem). Kāpēc, lai arī apzināta, šī problēma nemazinās? Kā dažus no iemesliem var minēt bieži sastopamos riska faktorus un nemanāmo slimību progresu, kas noved pie cīņas sekām, nevis problēmu cēloņiem.

Vieni no biežākajiem iemesliem sirds un asinsvadu slimībām ir paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija un ateroskleroze.

Zināmais nemanāmais drauds – asinsspiediens

Paaugstināts asinsspiediens negatīvi ietekmē smadzeņu, nieru, acu un citu orgānu darbību, traucē normālu atmiņas darbību un spēju koncentrēties, veicina aterosklerozes attīstību, rada insulta un infarkta risku. Arteriālai hipertensijai sākumā var nebūt simptomu. Tā kā hipertensija ir viens no lielākajiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem, agrīnai tās diagnostikai un ārstēšanai ir milzu nozīme. Mērķis ir nenonākt līdz insultam – smadzeņu asinsrites traucējumam vai stenokardijai – lēkmjveida sāpēm sirds apvidū slodzes laikā, vai infarktam, kad pēkšņa sirds artēriju nosprostošanās izraisa stipras sāpes krūtīs.

Arteriālo hipertensiju ietekmē ģenētiskie faktori (pārmantojamība), kā arī dzīvesveids – smēķēšana, pārāk liela sāls daudzuma lietošana uzturā, mazkustīgums utt. Liela ietekme ir arī liekajam svaram jeb adipozitātei, kas cieši korelē ar cukura diabētu.

Arteriālās hipertensijas simptomi

Pacients gadiem ilgi var nejust arteriālās hipertensijas simptomus un sūdzības, kas savukārt apgrūtina un kavē laikus diagnosticēt slimību. Tāpēc regulārus asinsspiediena mērījumus ieteicams veikt ikkatram jau no 30 gadu vecuma.

• Nespecifiski simptomi – galvassāpes, spiediena sajūta galvā, nogurums, asiņošana no deguna, nervozitāte, miega traucējumi.
• Hipertensīvās krīzes gadījumā novērojami izteikti simptomi – spēcīgas galvassāpes un reiboņi, pašsajūtas pasliktināšanās, slikta dūša, vemšana, redzes pasliktināšanās, sāpes krūtīs/vēderā, apgrūtināta elpošana. Iespējami arī apziņas traucējumi, krampji, asinsizplūdums galvas smadzenēs jeb hemorāģisks insults.

Paaugstināts holesterīna līmenis – aktuāli jebkurā vecumā

Valda uzskats, ka holesterīna līmenim uzmanība jāpievērš tikai pusmūžā. Tomēr mūsdienu mazkustīgais dzīvesveids un neveselīgā uztura izvēle radījuši situāciju, kad paaugstināts holesterīna līmenis tiek konstatēts arvien jaunākiem pacientiem. Latvijas Universitātes Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta veiktā pētījuma dati liecina, ka vecumā virs 35 gadiem paaugstināts holesterīna līmenis ir jau 70% pētījuma dalībnieku.

Holesterīns ir nepieciešams normālai organisma funkcionēšanai – tas piedalās hormonu, žultsskābju un D vitamīna sintēzē. Veselības problēmas rada paaugstināts holesterīna līmenis (virs 5,0 milimoliem litrā). Holesterīns tiek iedalīts t.s. “labajā” (augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns) un “sliktajā” (zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns). Iepriekš minēto slimību risks kļūst vēl lielāks, ja paaugstināta holesterīna līmeņa gadījumā “labā” holesterīna frakcijas ir pazeminātas un “sliktā” – paaugstināta.

Ateroskleroze – citu nopietnu sirds un asinsvadu slimību sākums

Ateroskleroze ir viena no visbiežāk sastopamajām hroniskajām asinsvadu slimībām. Tā izpaužas kā taukiem līdzīgu vielu, galvenokārt holesterīna nogulsnēšanās asinsvadu sienās. Ar laiku ateroskleroze noved pie asinsvadu deformācijas un sašaurināšanās līdz pat pilnīgai to noslēgšanai. Šis process var izraisīt ļoti bīstamas slimības, piemēram, trombozi, mikoarda infarktu un insultu.

Ateroskleroze nemanāmi var sākties jau 30–40 gadu vecumā un izpausties veselības traucējumu veidā tikai 50–60 gados. Ar aterosklerozi visbiežāk slimo vīrieši, un tās izraisītās sirds un asinsvadu slimības ir biežākais nāves cēlonis attīstītajās pasaules valstīs, izraisot katru trešo nāves gadījumu.

Aterosklerozes attīstības galvenie simptomi un izpausmes:

1. Koronāra sirds slimība – koronāro artēriju aizkaļķošanās/sašaurināšanās, radot stenokardiju vai akūtā gadījumā miokarda infarktu.

Stenokardijas simptomi:

• žņaudzošas, spiedošas sāpes aiz krūšu kaula, kas var izstarot uz kaklu, kreiso roku, apakšžokli, kā arī mugurā – starplāpstiņu rajonā. Sāpju lēkme ir īslaicīga un ilgst aptuveni 2–5 minūtes, kopumā nepārsniedzot 10 minūtes. Sāpju lēkmi izraisa slodze vai emocionāls stress, un sāpes pāriet miera stāvoklī vai pēc nitroglicerīna lietošanas;
• elpas trūkums, vājuma sajūta, slikta dūša, nemiers, nāves bailes;
• galvenais raksturojošais simptoms – sāpes uznāk fiziskas aktivitātes, slodzes vai emocionāla stresa laikā. Pārtraucot slodzi, samazinoties stresam, sāpes pāriet, cilvēks atkal jūtas vesels.

Izplatība

Stenokardijas biežums pieaug līdz ar vecumu. Vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem – līdz 5%, bet no 65 līdz 74 gadiem – vīriešiem 10–15% un sievietēm 10–20%. Aprēķināts, ka vairākumā Eiropas valstu uz miljonu iedzīvotāju ir ap 20–40 tūkstoši pacientu ar stenokardiju.

Diagnostika:

• jādodas pie ģimenes ārsta vai kardiologa;
• jāveic asins analīzes – jānosaka visas lipīdu frakcijas;
• jāveic EKG;
• jāveic veloergometrija (VEM);
• jāveic ehokardiogrāfija (EHOKG);
• jāapsver jautājums par sirds asinsvadu izmeklēšanu – datortomogrāfijas angiogrāfiju ar intravenozi ievadāmu kontrastvielu vai koronarogrāfiju.

Cēloņu un riska faktoru novēršana:

• atmest smēķēšanu;
• kontrolēt holesterīna līmeni asinīs;
• kontrolēt glikozes līmeni asinīs;
• kontrolēt asinsspiedienu;
• ievērot veselīga uztura principus;
• kontrolēt ķermeņa svaru;
• izvairīties no psihoemocionālas pārslodzes;
• izvairīties no pārmērīgas alkohola lietošanas;
• regulāras fiziskās aktivitātes.

2. Akūts miokarda infarkts (MI) jeb sirdslēkme ir pēkšņa koronāro artēriju nosprostošanās ar trombiem un kritiska asins plūsmas samazināšanās sirds muskulī. Tā rezultātā sirds muskuļu audos rodas skābekļa trūkums, kas var izraisīt audu bojājumu vai bojāeju.

Simptomi:

• galvenā pazīme ir pēkšņas, spiedošas vai žņaudzošas vai dedzinošas sāpes krūtīs;
• sāpes var izstarot uz apakšžokli;
• svīšana;
• nespēks;
• elpas trūkums;
• pēkšņa nāve.

Miokarda infarktu var provocēt liela fiziskā slodze, psihoemocionālā spriedze, spēcīgs nogurums, hipertoniskā krīze.

Ja pacientam ir kāds no šiem simptomiem, tad NEKAVĒJOTIES JĀIZSAUC ĀTRĀ NEATLIEKAMĀ PALĪDZĪBA!

Rehabilitācija pēc miokarda infarkta ir pakāpeniska, tas atkarīgs no pacienta vispārējā veselības stāvokļa. Pēc infarkta pacientam kādu laiku nevajadzētu veikt pārlieku lielas fiziskās aktivitātes, izvairīties no lielām stresa situācijām. Laikus neārstēts miokarda infarkts noved pie sirds mazspējas.

3. Insults ir pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums. Akūtu insultu izraisa pēkšņa galvas asinsvadu nosprostošanās ar trombiem/emboliem. Insultu visbiežāk izraisa asinsvadu slimības – ateroskleroze, hipertoniskā slimība, vaskulīts, asinsvadu attīstības anomālijas u.c.

Insults var būt išēmisks, kad kādā no smadzeņu asinsvadiem traucēta asinsapgāde, vai hemorāģisks, kad palielinātas asinsvadu sienu caurlaidības dēļ rodas asinsizplūdums (hipertensīvās krīzes gadījumā). Insulta sekas var būt neatgriezeniska hemiparēze – vienas ķermeņa puses vājums, kas apņem vienu roku un vienu kāju, var saglabāties arī runas, valodas, jušanas, uzvedības u. c. traucējumi. Diemžēl katrs piektais pacients pēc insulta neizdzīvo.

4. Perifēro kāju artēriju išēmiska slimības galvenokārt skar smēķētājus, cukura diabēta pacientus. Smēķētājiem biežāk raksturīgas artēriju oklūzijas, kas var draudēt ar gangrēnu un kājas amputāciju. Cukura diabēta pacientiem raksturīgi, ka veidojas trofiskās čūlas uz kājām.

Apsteidzot slimību – agrīna diagnostika un profilakse

Sirds un asinsvadu slimību diagnostikas iespējas Latvijā ir plašas un pieejamas – medicīnas iestādes arvien papildina savu aprīkojumu ar jaunākajām tehnoloģijām, turklāt diagnostika ir valsts apmaksāta.

Nacionālā veselības dienesta apmaksātie izmeklējumi:

• elektrokardiogramma;
• asins analīzes;
• ehokardiogrāfija;
• veloergometrija;
• stresa ehokardiogrāfija;
• miokarda perfūzijas scintigrāfija;
• datortomogrāfijas angiogrāfija koronārajām artērijām (vainagartērijām) ar intravenozu kontrastvielu;
• koronarogrāfija;
• Holtera monitorēšana;
• ablācijas.

Capital Clinic Riga ir iespējams papildus veikt kardiopulmonālās slodzes testu.

Profilakse

Lai arī, medicīnas nozarei attīstoties, sirds un asinsvadu slimību ārstniecība kļūst arvien efektīvāka un pieejamāka, vissirsnīgākais ārstu ieteikums pacientiem ir parūpēties par profilaksi.

Mēs nevaram izvairīties no iedzimtības, tomēr spējam ietekmēt ārējos riska faktorus. Galvenais – jāatceras, ka primārā profilakse aterosklerozes attīstības samazināšanai ir dzīvot veselīgi, ēst veselīgi un nodarboties ar fiziskā aktivitātēm jebkurā vecumā. Uzturā mazāk būtu jālieto trekni, cepti ēdieni, cūkgaļa, maize, kartupeļi, makaroni, vairāk jālieto zivju produkti, vistas gaļa, sautēta gaļa, dārzeņi, augļi.

Foto: pexels.com

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2019. gada augusta  numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!