Kristina Amosova: Alerģija pret kukaiņu dzēlieniem

Sākot šo tēmu, vajadzētu rast skaidrību, - kurš kukainis iedzeļot var izraisīt alerģisko reakciju un, kurš nē. Nemaz nav tā, ka visi kukaiņi ir vienlīdz bīstami. No alerģiskā viedokļa uzmanīgiem jābūt tikai ar tiem kukaiņiem, kas dzēliena laikā cilvēka organismā ievada indi. No tiem Latvijas platuma grādos izplatītākie  ir lapsenes, bites, kamenes un sirseņi. Citi kukaiņi, kas dzēliena vai koduma laikā cilvēka organismā neievada indi, var izraisīt nepatīkamas lokālas reakcijas, bet tās nekad nebūs dzīvībai bīstamas sistēmiskas reakcijas. Lokālas reakcijas var būt: apsārtums, pietūkums, nieze, sāpes dzēliena vietā. Nereti maziem bērniem (citreiz arī pieaugušajiem) ir izteiktas reakcijas pat no odu kodumiem, kad novēro pietūkumu. Tas ir nepatīkams un uztraucošs brīdis vecākiem, bet šajā situācijā  lielākoties nav nepieciešama medicīniska palīdzība. Lokāla reakcija pati no sevis pakāpeniski samazinās un pāriet.  Lokāli skartajai vietai var pielikt aukstumu, uzsmērēt pretniezes (antihistamīnu saturošu) gelu, ja simptomi ir traucējoši, iekšķīgi lietot antihistamīna līdzekļus.

Šī raksta galvenais uzdevums izskaidrot par kukaiņu dzēlieniem, kuru laikā cilvēka organismā iekļūst inde, līdz ar ko alerģiskas reakcijas var būt daudz nopietnākas, nekā iepriekš minēts. Būtiski ir atšķirt sistēmisku alerģisku reakciju un vērsties pēc palīdzības, jo mūsdienās pieejams medikaments ātrai simptomu kupēšanai, kā arī imūnterapija pret indi, kad cilvēku ar smagu alerģisku reakciju pieradina pie indes, un turpmākajā dzīvē kukaiņa dzēliens vairs neizraisa dzīvībai bīstamu reakciju.

Tālāk rakstā - tikai par indes saturošiem kukaiņiem.

Klīniska aina

Iedalīsim iespējamos simptomus trīs scenārijos.

1. scenārijs: neliels apsārtums, nieze, pietūkums, sāpīgums dzēliena vieta. Tā ir normāla reakcija uz kukaiņa dzēlienu, un šajā situācijā nav nepieciešama ārstēšana, ne arī īpaša uzmanība. Simptomi pāries paši no sevis. Šajā gadījumā nav jāmeklē alergologa palīdzība, nav jānodod arī analīzes pret kukaiņu indi, jo tas nemainīs mūsu rīcības taktiku.

2. scenārijs: cilvēkam dzēliena vietā rodas izteikta lokāla reakcija (ārzemju literatūrā tās speciālais apzīmējums ir LLR (local large reaction)). Izteiktas lokālas reakcijas  gadījumā raksturīgs pietūkums, kas diametrā pārsniedz 10 centimetrus un 24 līdz  48 stundu laikā tikai nedaudz palielinās un turpmākās nedēļas laikā samazinās. Šis stāvoklis var būt cilvēkam traucējošs. Šajā gadījumā alergologa konsultācija varētu būt lietderīga, lai vienotos par tālāko taktiku. Ārstēšanas plāns būs atkarīgs no pacienta vecuma, dzīvošanas vietas (svarīgi, cik ātri nepieciešamības gadījumā cilvēks var tikt līdz neatliekamās palīdzības dienestam), iespējas atkārtoti saskarties ar kukaini.

3. scenārijs: cilvēkam attīstās sistēmiska alerģiska reakcija (ārzemju literatūrā tās apzīmējums ir SSR (systemic sting reaction)) pret kukaiņa indi, ko sauc arī par anafilaktisko reakciju. Ja tūdaļ pēc dzēliena sākās vispārīga ādas nieze, nātrene pa visu ķermeni, lūpu, mēles tūska, sēkšana, apgrūtināta elpošana, nemiers, reibonis, samaņas zudums, tad nekavējoties jāizsauc neatliekamā palīdzība. Gadījumā, ja veidojas dažādi simptomi no vairāku orgānu sistēmām, tad šo stāvokli sauc par anafilaksi. Lielākoties simptomi attīstās ātri – visbiežāk 30 minūšu laikā no dzēliena brīža, bet var būt arī divu stundu laikā. Šādā gadījumā alergologa konsultācija ir obligāta! Konsultācijas laikā būs svarīgs detalizēts stāsts par notikumu, ārsts izanalizēs, vai simptomi atbilsts anafilakses kritērijiem. Atkarībā no tā veiks nākamās darbības: nodrošinās Epipen (adrenalīna autoinjektora) ievades apmācību, izveidos rīcības plānu atkārtota dzēliena gadījumā, un sniegs informāciju  par alergēnspecifiskās imūnterapijas veidiem un iespējām.

Terapijas veidi

Epipen ir neatliekamās terapijas medikaments, kam vienmēr jābūt līdzi pacientam kukaiņu sezonas laikā. Adrenalīns – medikaments, kas ir Epipen sastāvā, aptur alerģiska iekaisuma kaskādi, pēc tā ievades acīmredzami samazinās un izzūd alerģijas simptomi. Epipen jāievada tikai un vienīgi anafilakses gadījumā. Izteiktas lokālas reakcijas laikā Epipen nav jālieto. Arī profilakses nolūkos to nav jāievada. Pēc Epipen ievades vienmēr jāizsauc neatliekamā palīdzība, neatkarīgi no tā, ka veselības stāvoklis jau uzlabojās vai pavisam stabilizējās. Epipen izraksta katram pacientam, kuram no kukaiņu indes bijusi anafilaktiska reakcija.

Ar Epipen palīdzību novērš simptomus, kas jau ir attīstījušies anafilakses laikā, savukārt ar alergēnspecifisko imūnterapiju pieradinām organismu pie alergēna, lai sasniegtu  stāvokli, kad pēc kukaiņa dzēliena anafilakses simptomi nemaz neattīstās.

Alergēnspecifiskās imūnterapijas laikā attīrītu alergēnu lielā atšķaidījumā subkutānu injekciju veidā pacienta organismā ievada atbilstoši shēmai. Tā sastāv ko kāpināšanas un uzturošas terapijas fāzes, kuras laikā pacients uz injekciju ierodas vidēji vienu reizi mēnesī. Shēmas var atšķirties atkarībā no cilvēka anamnēzes datiem, no vecuma, no medikamenta ražotāja. Terapijas ilgums ir vismaz trīs gadi, bet var ilgst arī piecus gadus, dažiem indivīdiem pat visu mūžu. Bērnu vecumā imūnterapija ir atļauta no sešiem gadiem. Alergēnspecifiskai imūnterapijai ir savi riski, blaknes un efektivitāte. Terapijas sākumā jābūt uzmanīgiem, to dara piesardzīgi, ārstu uzraudzībā, jo īpaši jūtīgiem cilvēkiem arī imūnterapijas ievades laikā var attīstīties alerģiska reakcija. Šo terapiju cenšas neuzsākt kukaiņu sezonā, jo kāpināšanas fāzes laikā dzēliena gadījumā var attīstīties vēl smagāka anafilakses reakcija, nekā bijusi līdz šim.

Pēc anamnēzes datu savākšanas, pirms imūnterapijas uzsākšanas, vienmēr nozīmē asins analīzes uz spec. IgE pret kukaiņu indi. Jo, ja asins analīzēs nav apstiprinājuma par jūtību pret konkrētu alergēnu, tad imūnterapiju uzsākt nevar. Svarīgi, ka imūnterapiju veic pret vienu no kukaiņu veidiem. Tieši tāpēc konsultācijas laikā ir tik būtiski saprast, no kura kukaiņa indes notikusi alerģiska reakcija. Vienmēr balstās uz anamnēzes datiem, nevis uz analīžu rezultātiem, jo analīzes var uzrādīt paaugstinātus rezultātus arī cilvēkiem, kuriem nekad mūžā no dzēliena nav bijis nekādu problēmu. Analīzes ir mūsu palīgs, bet terapijas izvēle balstās uz cilvēka stāstu!

Profilakse

Ir svarīgi minēt profilaktiskos pasākumus kukaiņu sezonas laikā. It īpaši, ja ir diagnosticēta anafilakse vai izteikta lokāla reakcija pret indi. Tad šie ieteikumi var palīdzēt izvairīties no nepatīkamām situācijām.

• Nav ieteicami spilgti apģērbi, it īpaši ar ziedu apdruku, kā arī smaržu lietošana.
• Lai samazinātu kukaiņu piekļuvi ādai, vēlama apģērba ar garām piedurknēm un garu bikšu valkāšana, slēgtu apavu, cepures izmantošana. Nestaigājiet basām kājām!
• Lietojiet repelentus pret kukaiņiem.
• Izvairieties no saldu dzērienu lietošanas un ēšanas ārā.
• Pievērsiet uzmanību vietām, kur ārā vēlēsieties apsēsties vai apgulties.
• Ņemiet vērā, ka augļu dārzos, pļavā, bišu dravās kukaiņu ir vairāk. Pastaigas šajās vietās palielina risku saskarties ar bitēm vai lapsenēm.
• Ja sev līdzās pamanāt kukaini, saglabājiet mieru, nedzeniet viņu projām un atstājiet šo vietu, kamēr kukainis nomaina lokalizāciju. Jo agresīvāki jūs esat pret kukaini, jo agresīvāks viņš būs pret jums!
• Braukšanas laikā, mašīnas logus turiet aizvērtus.

Nobeigumā

Alerģija pret kukaiņu indi ir nopietna diagnoze, kas var izvērsties par dzīvībai bīstamu stāvokli. Mūsdienās alerģiju pret kukaiņiem var veiksmīgi ārstēt ar imūnterapijas palīdzību. Alergologs sniegs visu nepieciešamu informāciju par nepieciešamajiem medikamentiem, līdz ar ko ir iespējams uzlabot pacienta dzīves kvalitāti, sniedzot drošākus dzīves apstākļus. Alerģiju pret bitēm vai lapsenēm noteikti nevajadzētu ignorēt, jo nākamā reakcija var atšķirties no iepriekšējās. Tāpēc ir svarīgi cilvēkam izskaidrot rīcības plānu, ko darīt konkrētajā situācijā.

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2022. gada jūnija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!