Kristiāna Kalniņa, Vineta Grīvza: Biodanza un un emocijas mājsēdes kontekstā

Šī raksta mērķis nav iedziļināties traumu psiholoģijā, bet apskatīt iespējas, kā cilvēkiem palīdzēt. Lai palīdzētu cilvēkam, kurš ir guvis traumu, jāņem vērā, ka viņam tajā brīdī svarīgi ir vairāki faktori: drošība un izvēle, sadarbošanās un  atbalsts, uzticēšanās un paredzamība. Traumatisku situāciju dēļ bieži rodas nedrošības izjūta un “izvēles neiespējamības” izjūta, jo piedzīvotais rada reālas sajūtas, jūtas un emocijas kā iekšēju reakciju rezultātu. Piemēram, reāla sajūta: “mans ķermenis mani ir pievīlis, jo nav bijis spējīgs izdarīt “kaut kā savādāk”. Bieži ir sajūta, ka savs prāts saka kaut ko vienu, bet ķermenis darbojas pretēji. Rodas sadrumstalotības, bezspēcības izjūta. Būtiski ir apzināties un saprast, ka tās ir dabiskas reakcijas uz stresa situāciju, kas izpaužas ar psiholoģiskām un fiziskām konsekvencēm. Traumu speciālisti uzsver, ka atveseļošanās procesā svarīgi ir panākt prāta un ķermeņa saskaņotību. Ķermeniska sevis apzināšanās ir pirmais solis spriedzes, stresa un traumas mazināšanā.

Par emocijām un to ietekmi uz veselību

Stresa izraisītās sekas ir cieši saistītas ar emocijām, precīzāk sakot, kā spējam tās apzināties un izpaust. Lai arī mūsdienu zinātnieki jau gadu desmitiem runā par emociju būtisko nozīmi veselības kontekstā, mūsu kultūrā gadsimtiem ilgi turpina valdīt uzskats, ka emocijas izrādīt nav labi un tās ir jāpatur sevī. Arī, būdami pieauguši, bieži nezinām, kā tikt galā ar savām vai savu bērnu emocijām. Kā uzsver pasaulē atzītais emociju pētnieks J. Gross, mūsu labizjūta ir cieši saistīta ar mūsu emocijām, un veiksmīga emociju regulēšana ir viens no būtiskākajiem mūsu dzīves uzdevumiem. Pēc Grosa uzskata, emocijas var tikt regulētas divas veidos: ar “pārvērtēšanu” un ar “apspiešanu”. Izmantojot pārvērtēšanu, apzināti izmainām veidu, kādā uztveram tās situācijas, kuras izraisa emocionālās reakcijas. Rezultātā tiek samazināti nepatīkamie emocionālie pārdzīvojumi un izpausmes, tostarp ar tām saistītais stress un spriedze. Savukārt emociju apspiešanai ir ļoti maza ietekme uz nepatīkamām emocijām un to izraisītajām sekām, turklāt šādi patērējam daudz organisma enerģijas resursu.

Bioloģiski mūsu ķermeņa uzdevums ir izdzīvot un adaptēties jaunajai situācijai par katru cenu. Tas nozīmē – arī caur aizsardzības mehānismiem, kas ne vienmēr ir veselīgi ilgtermiņā. Piemēram, emociju apspiešanas stratēģija – apspiežot nepatīkamās emocijas, tiek apspiesta arī spēja just patīkamās emocijas, un mēs it kā aizsargājamies no pašas dzīves. Gabors Matē, kanādiešu ārsts, daudzu grāmatu autors, specializējies stresa, atkarību un bērnu attīstības jautājumos, uzsver, ka ne tikai dusmu apspiešana, bet arī neveselīga dusmu izpausme palielina slimību riskus. Kādā pētījumā tika pierādīta dusmu apspiešanas saistība ar galētājšūnu jeb killeršūnu skaita samazināšanos asinīs. Šo imūno šūnu uzdevums ir iznīcināt organismā iekļuvušas svešas agresīvas baktērijas un vīrusus, kā arī atpazīt un iznīcināt dažādi bojātas šūnas, tādējādi izslēdzot ļaundabīgu audzēju risku. Tātad, apspiežot dusmas, cilvēks kļūst vairāk pakļauts gan dažādu infekciju slimību, gan vēža slimību riskam. Dusmu apspiešanai ir saistība arī ar autoimūnajām slimībām. Matē uzsvēris, ka ir svarīgi iemācīties regulēt dusmas veselīgā veidā. Katram no mums ir atšķirīgs veids, kā reaģējam un tiekam galā ar ikdienas stresu, taču, lai uzturētu labu veselību, mums ir jāattīsta ne vien spēja atpazīt savas emocijas, bet arī prasme tās regulēt veselīgā veidā.

Mūsdienu medicīna pie slimībām, kas saistītas ar ilgstošu stresu, pieskaita, piemēram, biežas saaukstēšanās un vīrusu slimības, dažnedažādas ķermeņa sāpes (tostarp migrēnu), hipertensiju, sirds un asinsvadu slimības, infarktu un insultu, diabētu, astmu, veģetatīvo distoniju, depresiju, gremošanas orgānu slimības, ķermeņa svara (palielināts vai samazināts) problēmas, ādas slimības, seksuālo funkciju traucējumus, miega problēmas, onkoloģiskās slimības.

Kāda ir labākā veselības profilakse?

Vārds “vesels” latviešu valodā tiek skaidrots kā “nedalīts; kopums”. Mums ir jāsadraudzējas ar savu ķermeni, un tas atraisīs iespēju apzināties un pieņemt savas emocijas un reakcijas. Mainīt savu attieksmi ir dzīves visgrūtākais izaicinājums, taču vienīgais jēgpilnais. Atslēga ceļā uz labizjūtu un veselību ir mūsos pašos, mūsu ķermenī.

Ķermeniska sevis apzināšanās ir pirmais solis spriedzes, stresa, traumas mazināšanā. Visa pamatā ir spēja sevi regulēt, spēja regulēt savas emocijas un reakcijas. Rehabilitācija un atjaunošanās sākas brīdī, kad mēs ne tikai pieņemam notiekošo, atzīstam savas sāpes un zaudējumus, bet arī ļaujam tos sev ķermeniski izjust un izdzīvot. Atveseļošanās sākas ar klātbūtni pašam ar sevi – savām emocijām un ķermeniskām izjūtām.

Ārsts psihiatrs Bessels van der Kolks, kurš vairāk nekā 40 gadu pētījis traumu un pēctraumatiskās pieredzes, uzsver: “Pašregulācija ir atkarīga no draudzīgām attiecībām ar savu ķermeni.”

Mums vienmēr pastāv divas izvēles:

1. kādu attieksmi es piešķiru notiekošajam – apzināties, vai manas domas vairo manī spēku vai tieši otrādi – rada spriedzi, stresu, bailes;
2. ko es daru ar savu ķermeni – vai es apzināti izmantoju tā iespējas, lai veidotu tādu iekšējo stāvokli, kas man palīdz līdzsvaroties, ne tikai, lai izdzīvotu, bet kļūtu dzīves viedāks un stiprāks.

Spriedze, trauksme sašaurina gan prātu, gan ķermeni, uzliekot iekšējus ierobežojumus, kas pastiprina bezspēcības izjūtu, jo bioloģiski stresa pārņemts ķermenis izmanto tikai kritiskās struktūrvienības, kas nepieciešamas izdzīvošanai, bet pārējās “iesaldē” – atliek uz “labākiem laikiem”, kad viss būs atkal mierīgi. Pat tikai neliela atslābuma rezultātā uztverē mainās daudzas reakcijas. Piemēram, tikai par 2% vairāk iekšējā viegluma sajūtas sniedz iespēju uztvert situāciju plašāk, ieraudzīt vairāk iespēju, paver pieeju saviem resursiem un iekšējam spēkam.

Mūsu spēks ir būt klātesošiem šajā mirklī – būt “šeit un tagad”, kas nozīmē:

• būt apzinātiem par savā prātā un ķermenī notiekošo;
• sajust sevi un darīt to ar labvēlību;
• pieņemt visas savas izjūtas un emocijas, nevērtējot tās kā labas vai sliktas;
• apzināties, ka tikai relaksēts ķermenis sniedz mums pieeju savai iekšējai gudrībai, intuīcijai, iedvesmai un radošumam.

Biodanza metode kā ceļš uz veselību

Biodanza (latviskojot – biodeja, dzīves deja) metodes izcelsme ir klīniska, jo sākotnēji tā tika radīta, lai uzlabotu ilgstoši slimojošu pacientu veselību un dzīves kvalitāti psihiatriskajās slimnīcās. Šobrīd biodanza vairs netiek saistīta tikai ar slimnīcas vidi, bet ir pasaulē pazīstama atveseļojoša sistēma, kurā izmanto mūziku, kustības un savstarpējo komunikāciju grupā. Šīs metodes mērķis ir palīdzēt cilvēkiem sasniegt augstāku veselības un dzīves kvalitātes līmeni. Būtiskākais biodanza ārstnieciskais faktors ir tās spēja vienkāršā, dabiskā veidā ierastās reakcijas uz stresu pamazām pārveidot veselīgākās un pamodināt dabiskos pašdziedināšanās mehānismus caur organisma pašregulāciju. Biodanza nodarbībā mēs aktivizējam sevī esošos resursus, savienojamies ar savām sajūtām un emocijām, pieņemot tās tieši tādas, kādas tās ir “šeit un tagad”. Nodarbībā piedzīvotais emocionālais pārdzīvojums veicina savienošanos ar racionālo prātu, kas sekmē dziedināšanu un palīdz atgūt dzīves enerģiju un labizjūtu, rada prieku un viegluma izjūtu. Kad prāts ir integrēts ar sajūtām un darbību, tas atrodas saskaņotā, līdzsvarotā stāvoklī, kas rada iekšēja miera un veseluma izjūtu.

2. attēls. Atvērtā biodanza nodarbība LU Botāniskajā dārzā. Foto: Mārtiņš Kalniņš

 

3. attēls. 10. Baltijas Biodanza festivāls

Biodanza metodē tiek izmantotas četras svarīgas pieejas: kustība/deja, mūzika, emocijas un sadarbība grupā. Darbojoties vienlaikus, šie faktori ļauj sasniegt tūlītēju, dziļu un noturīgu rezultātu. Regulāras iknedēļas nodarbības uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti – mazinās ikdienas stress, atjaunojas fiziska un emocionāla labizjūta. Nodarbības ir piemērotas visu vecumu cilvēkiem – ikvienam, kurš vēlas dzīvot veselīgāk un justies labāk.

Metodes idejas autors ir Čīles zinātnieks, psihologs un antropologs profesors Rolando Toro Araneda (1924–2010). Darbojoties Santjago Katoļu universitātes Medicīnas fakultātes Antropoloģiskās medicīnas centrā un Santjago psihiatriskās klīnikas pētniecības institūtā, viņš pētīja garīgo slimību neiroloģiskos aspektus un 60. gados sāka izstrādāt dziļāku un universālāku garīgās veselības ideju – biodanza teorētisko modeli, kurā ir integrētas mūsdienās atzītas nozīmīgas zinātniskas atziņas, tostarp neiropsihoimunoloģijā, kas pēta hormonālo, nervu un imūnsistēmas mijiedarbību. R. Toro veiktajos pētījumos centrālais koncepts ir cilvēka identitāte visā tās veselumā. R. Toro saņēmis goda profesora nosaukumu Buenosairesas Atklātajā Amerikas universitātē un ir ticis nominēts Nobela Miera prēmijai par biodanza ideju un tās attīstīšanu pasaulē. Biodanza šobrīd tiek praktizēta vairāk nekā 50 pasaules valstīs un kopš 2009. gada arī Latvijā.

Kāpēc tieši deja ir tik efektīvs veids

Kaut arī deja, kustība, mūzika un cilvēku mijiedarbība kopš senseniem laikiem ir tikusi izmantota dziedinošos rituālos, mūsdienās daudzi cilvēki nedejo, jo viņu priekšstatos deja saistās vienīgi ar horeogrāfiju un noteiktu soļu izpildi. Taču dejas pētnieki norāda, ka ikvienā cilvēkā ir iedzimta spēja dejot un kustēties mūzikas ritmā jau kopš agras bērnības.

Deju var uzskatīt arī par autoregulācijas ārējo sistēmu, kas sekmē psihobioloģisko un garīgo veselību. Tā veicina imūndarbību, uzlabo kaloriju līdzsvaru, muskuļu tonusu un kardivaskulāro veselību. Papildus tam dejošana sniedz psihoemocionālās prasmes, uzlabo pašapziņu un paaugstina pašnovērtējumu. Tā ir labvēlīga un svarīga darbība cilvēka sociālās, izziņas un neirobioloģiskās sistēmas stabilitātei.

Zinātnieki, kas pēta dejas izcelsmi, norāda, ka deja ir svarīga cilvēku uzvedība kopš mūsdienu cilvēces pirmsākumiem, un uzsver dejas pozitīvos efektus un funkcijas.

• Dejošana rosina iekšējās plūsmas stāvokli (flow – plūsmu), kas palīdz koncentrēt prātu un ķermeņa bioloģiskās sistēmas viendabīgā saskaņotā stāvoklī. Prāta fokusēšana uz vienu aktivitāti ir labvēlīga pēc sensorām pārstimulācijas situācijām, informācijas pārslodzēm, stresa, nemiera un tikai baudījuma aktivitātēm. Plūsmas stāvokļi darbojas pret stresa stāvokļiem. Iesaistīšanās dejā fokusē prāta un ķermeņa sistēmas vienā domu gājienā un tādējādi var būt arī veids, kā trenēt spēju fokusēt uzmanību. Plūsma ir izplešanās process, kas pārsniedz domājošā prāta robežas.
• Deja ir spēcīgs pamatemociju izraisītājs. Cilvēku emocionālā sistēma ir ļoti kompleksa. Katrai emocijai ir kompleksa neirokognitīva un hormonāla izpausme. Šīs sistēmas jūtīgums pret ārējiem stimuliem un tās elastīgums ļauj mums adaptēties un izdzīvot nepārtraukti mainīgās vidēs un ātri reaģēt uz jebkādām kompleksas situācijas prasībām. Tāpat kā ar jebkuru citu ķermeņa sistēmu (piemēram, gremošanas un muskuļu), arī afektīvo ķermeņa sistēmu ir jāizmanto savā dzīvē. Tad, kad pamatvajadzības organisma izdzīvošanai (barība, ūdens u. c.) ir apmierinātas, ir jāapmierina arī augstākas emocionālās vajadzības (kuras tāpat ir saistītas ar noteiktiem bioķīmiskiem procesiem).
• Dabiska spontāna deja aktivizē iztēli un, izmantojot to, var ierosināt kompleksas emocionālas pieredzes, un tai piemīt arī komunikācijas funkcija. Redzot citas personas deju, mēs to saprotam caur atspoguļošanas mehānismiem (spoguļneironu sistēmu), caur kuriem mēs saprotam viens otra darbību un emocijas arī ikdienā. Tas norāda, ka deja starppersonu komunikācijā spēj attīstīt cilvēku afektīvo jūtīgumu.
• Dejošana veicina: 1) sava ķermeņa apzinātību, telpas un savu kustību uztveri; sava ķermeņa iekšējo procesu apzinātību un to, “kā es jūtos”; 2) ārējo stimulu uztveres jūtīgumu; 3) afektīvo stāvokļu apzinātību; motivācijas un nodomu apzinātību.
• Deja ir arī katarses līdzeklis un līdzeklis, kas palīdz tikt galā ar stresu. Sociālā saliedētība ir antropoloģiskajā literatūrā visbiežāk aprakstītā dejas funkcija, kas, iespējams, ir būtiskākā. Dejas tiek izmantotas sabiedrības līmenī, lai veicinātu sociālās grupas saikni, lai atrisinātu sociālās problēmas, saistītas ar agresiju, un nodrošinātu platformu starppersonu konfliktu novirzīšanai sabiedrības labā.

4. attēls. Helsus festivāls Jelgavā

Neirozinātnieki un uzvedības pētnieki pierādījuši mehānismus, ko ietekmē deja.

• Dejošana, sinhrona kustēšanās kopā un sadarbošanās veicina hormonu oksitocīna un prolaktīna sekrēciju, kas rada labvēlīgu ietekmi uz organisma labizjūtu un veicina apmierinātības izjūtas rašanos.
• Dejošana veicina sociālo pieskārienu mehānismus – pieskārieni, glāsti, apskāvieni un kustēšanās kopā stimulē specifiskus receptorus ādā – CT šūnas, kas iesaista limbiskās smadzenes, kuras kontrolē oksitocīna izdali, homeostāzi – organisma funkciju regulēšanu, kas sekmē stabilu un relatīvi konstantu iekšējās vides uzturēšanu.
• Deja var ierosināt neirotransmiteru serotonīna un dopamīna izdalīšanos. Serotonīns ir saistīts ar savas vērtības izjūtu, pateicības, piederības, veseluma izjūtu un darbojas kā garastāvokļa regulētājs. Savukārt dopamīns saistīts ar atalgojuma un baudīšanas sistēmu un uzvedības izvēli. Ja dopamīna līmenis ir pārāk zems, zūd motivācija un pieaug bezpalīdzības izjūta. Pētījumi norāda, ka neirotransmiteru ķīmiskās izmaiņas smadzenēs izraisa atkarību izraisošas darbības, atkarību veicinošu vielu lietošanu, kā arī ir iemesls daudziem garīgās veselības traucējumiem.

Biodanza nav vienkārši dejošana. Tā ir unikāli izveidota sistēma, kas ietver paša autora veidotus deju un kustību vingrinājumus un radošas dejas gan individuāli, gan kopā ar citiem. Nodarbībās tiek izmantota speciāla mūzikas kolekcija un katrai dejai atbilstošs stāsts. Būtiskākā ir ideja par cilvēcisku satikšanos un iespēja pieredzēt atbalstošu vidi, kur saudzīgi atraisīt savus iekšējos potenciālus, neatklātās radošās spējas un gūt jaunu pozitīvu pieredzi savai dzīvei. Biodanza metodes iedarbības efektivitāte ir pārbaudīta daudzos zinātniskos pētījumos pasaulē, un vairāki veikti arī Latvijā:

Rakstā “Biodanza iedarbība uz stresa samazināšanu un labizjūtu – pētījumu kvalitātes un rezultātu apskats” M. Štuks un P. S. Tofts (Vācija, 2016) izvērtēja 13 zinātniskus pētījumus par biodanza iedarbību saistībā ar stresa samazināšanu un labizjūtu, apkopojot pētījumos novēroto biodanza metodes iedarbību.

• Biodanza dalībniekiem samazinājās nepacietība (ilgtermiņa) un samazinājās nespēja atgūties (īstermiņa). Nepacietība ir viena no pavadošajām izjūtām cilvēkiem, kuri jūtas “laika spiediena” ietekmē, un šī izjūta ir cieši saistīta ar sirds un asinsvadu slimībām.
• Palielinājās subjektīvā aktivitātes izjūta (gatavs darboties, ieinteresēts, aktīvāks, mundrāks), salīdzinot ar kontroles grupām (aerobikas grupu un jogas grupu). Biodanza grupas dalībnieki uzrādīja procentuāli vairāk simpātiskās nervu sistēmas aktivizācijas stāvokļu un mazāk stresa apspiešanas stāvokļu. Secinājums: biodanza metode samazina stresa izraisītus pārslodzes stāvokļus, un to var izmantot kā preventīvu metodi izdegšanas fizioloģisko faktoru samazināšanai.
• Uzlabojās garastāvoklis un labizjūta, cilvēki kļuva vitāli un priecīgi. Palielinājās spēja aprakstīt savas pozitīvās un negatīvās izjūtas un spēja izpaust emocijas bez kauna vai vainas izjūtas, kas netika novērots kontrolgrupās.
• Bioķīmiskajos mērījumos palielinājās imūnglobulīna rādītāji IgA, kas, pēc pētnieku viedokļa, ir saistīts ar uzlabotām spējām izpaust savas emocijas. Imūnsistēma darbojas efektīvāk, ja mazinās nepieciešamība apspiest emocijas.

5. attēls. Helsus festivāls Jelgavā

Latvijā veiktajā pētījumā “Stresa rādītāju un ar darba vidi saistītu uzvedības un pieredzes paternu (AVEM) izmaiņas skolotāju Biodejas intervences grupā” (A. Raikova, G. Svence & M. Stueck, 2016) arī tika gūti būtiski secinājumi.

• Pēc 10 biodanza nodarbībām skolotājiem samazinājās “Gatavība strādāt līdz izsīkumam” rādītājs salīdzinājumā ar skolotājiem, kuri nepiedalījās nodarbībās. “Gatavība strādāt līdz izsīkumam” ir vēlme pārtērēt personīgo enerģiju, pildot izvirzītos darba pienākumus. Apzināties spēka izsīkuma tuvošanos ir ārkārtīgi būtisks savu spēku pašnovērtējuma spējas rādītājs, “sarkanā lampiņa” ķermeņa aizsardzības sistēmā. Iesaistīšanās darbā ir pati par sevi pozitīva pieredze un ir saistīta ar labizjūtu. Taču pārmērīga pārņemtība veicina izdegšanu. Tātad rezultāti norāda, ka biodanza darbojas kā aizsargājošs faktors pret pārmērīgu strādāšanu un izdegšanu darbā.
• Biodanza nodarbību ietekmē skolotājiem palielinājās “Distancēšanās spēju” rādītāji un pieauga spēja emocionāli atgūties no darba situācijām. Vairākās darba psiholoģijas teorijās spēja distancēties (vai atveseļošanās spēja) tiek uzskatīta par nozīmīgu faktoru, kas ļauj cilvēkiem tikt galā ar darbu saistīto stresu veselību atbalstošos veidos. Spēja distancēties veido emocionālo noturību un uzlabo spēju emocionāli atgūties no stresa situācijām (sk. 6. attēlu).

6. attēls. Biodanza procesa iedarbības mehānismu teorētiskā shēma

TANZPRO-Biodanza® ir īpaši bērniem izveidota programma. Vācijā tika veikts pētījums “Biodanza bērnudārzu bērniem (TANZPRO-Biodanza): par kortizola līmeņa pārmaiņām un emociju atpazīšanu” (M. Stueck, A. Villegas, U. Sack, F. Lahn, P. Tofts, K. Bauer – publicēts zinātniskā rakstu krājumā: “Body, Movement and Dance in Psychotherapy” Mar 2016.).

• Pētījumā bērniem (4–6 g. v.) tika konstatēts ievērojams kortizola (stresa hormona) līmeņa samazinājums, kā arī emociju atpazīšanas un koncentrēšanās spēju uzlabošanās (bērniem ar augstu vai vidēju kortizola līmeni pirms nodarbībām), kas norāda uz TANZPRO-Biodanza® bērniem programmas efektivitāti stresa samazināšanā un sociālo prasmju uzlabošanā. TANZPRO-Biodanza® nodarbības bērnudārza vidē veicina dabisku un cieņpilnu attiecību veidošanu, kas nav balstīta militāras kārtības principos. Šajā vecumā bērna vispusīgai veselīgai fiziskai un garīgai attīstībai ir būtiski droši bezstresa apstākļi, kas atraisa pasaules izziņai un komunikācijai ar dabisku prieku un aizrautību.

Latvijā veiktajā pētījumā “Par 1. klašu skolēnu emocionālo un sociālo kompetenču izmaiņām TANZPRO-Biodanza® intervences grupā” (V. Grīvza, G. Svence & M. Stueck, 2016. Raksts publicēts krājumā “SOCIETY. INTEGRATION. EDUCATION. Proceedings of the International Scientific Conference” May, 2016) konstatēts:

• 22 nodarbību laikā skolēni (6–7 g. v.) uzrādīja statistiski nozīmīgus uzlabojumus visos emociju (dusmu, baiļu, sajūsmas un skumju) regulēšanas rādītājos, savukārt skolēni, kuri nepiedalījās nodarbībās, uzrādīja samazināšanos visos emociju regulēšanas rādītājos. Skolēniem, kuri apmeklēja nodarbības, samazinājās internalizētās uzvedības problēmas – emociju simptomi (piemēram, bieži izskatās noraizējies; bieži ir nelaimīgs, nomākts vai raudulīgs) un vienaudžu attiecību problēmas (piemēram, drīzāk ir vientuļnieks, mēdz spēlēties vienatnē; labāk satiek ar pieaugušajiem nekā ar citiem bērniem).

Pētījumā “Biodanza ietekme uz stresu, depresiju un miega kvalitāti universitātes studentiem”, kas tika veikts Almerijas Universitātes Veselības zinātņu fakultātē Spānijā, biodanza metode tika atzīta kā efektīva stresa vadības stratēģija jauniešiem. Kopumā pētījumā piedalījās 121 students ar stresa traucējumiem, no kuriem puse bija eksperimenta grupa un četras nedēļas vienu reizi nedēļā apmeklēja 90 minūtes garu biodanza nodarbību. Savukārt otra puse – kontroles grupa –nepiedalījās nodarbībās. Pirms un pēc nodarbībām abām grupām tika novērtēti depresijas, stresa un miega kvalitātes rādītāji. Rezultāti uzrādīja statistiski nozīmīgas izmaiņas stresa un depresijas rādītājos, un tika secināts, ka biodanza metode ir efektīva stresa vadības stratēģija jauniešiem.

Mēs esam nepieciešami viens otram, lai iedvesmotu un palīdzētu uzturēt veselībai labvēlīgus emocionālus stāvokļus. Cilvēks ir sociāla būtne, un izolētībā nav iespējama veselīga eksistence un attīstība. Mākslīga uzspiesta ilgstoša izolācija, dzīve bez līdzcilvēkiem noved pie neveselīgiem prāta un fiziskiem stāvokļiem un slimībām. Pat ar nelielu darbību iespējams panākt lielas izmaiņas!

“Sadarbojoties ar veselo daļu, mēs aktivizējam mūsos esošos resursus,” teicis biodanza metodes autors profesors Rolando Toro. Biodanza sniedz iespēju savienoties ar savām sajūtām, ļauties emocijām un pieņemt tās. Atraisot un izdzīvojot patiesas emocijas caur savu ķermeni, notiek savienošanās ar racionālo prātu, un tas sekmē dziedināšanu.

Šobrīd nav iespējams apmeklēt biodanza nodarbības klātienē, taču Latvijā ir biodanza skolotāji, kuri vada nodarbības attālināti. Arī tiešsaistē ir iespējams piedzīvot intensīvu klātbūtni ar sevi un citiem, sajust savu iekšējo spēku, atbrīvot ķermeniskos blokus un pastiprināt iekšējo atbrīvotības, viegluma un brīvības izjūtu.

Vairāk informācijas: www.biodanzalatvia.lv

Izmantotā literatūra:

• van der Kolk, B. 2014. The Body Keeps The Score. Mind, brain and body in the transformation of trauma. UK: Penguin books.

• D’Eramo, D. O. K. 2013, 2020. The MindBody Toolkit. Washington, USA: The Publishing Circle.

• Maté, G. The Roots of Healing. Tami Simon’s in-depth audio podcast interviews with leading spiritual teachers and luminaries. 21 March 2017. https://www.soundstrue.com/store/weeklywisdom

• Gross, J. J. 1998. The emerging field of emotion regulation: An integrative review. Review of General Psychology. 2, 5, 271–299.

• Gross, J. J. 2002. Emotion regulation: Affective, cognitive, and social consequences. Psychophysiology. 39, 281–291.

• Stück, M., Villegas, A., Perche, F., & Balzer, H.-U. 2007. Neue Wege zum Stressabbau im Lehrerberuf: Biodanza und Yoga als körperorientierte Verfahren zur Reduktion psycho-vegetativer Spannungszustände. ErgoMed. 3, 68–75.

• Stück, M., Villegas, A., Mazzarella, L., Terren, R., Toro, V., & Schröder, H. 2008. Die Belastung tanzen? Biodanza als neue körperorientierte psychologische Interventionsmethode der Belastungsbewältigung für Lehrer. ErgoMed. 2, 34–42.

• Christensen, J. F., Cela-Conde, C. J. & Gomila, A. 2017. Not all about sex: neural and biobehavioral functions of human dance. Ann. N.Y. Acad. Sci. 1400, 8–32 C.

7. attēls Spīdolas festivāls foto: Laura Grinvalde