Krāsojam klasi 31. augustā – cauri bērnu plaušām ies visa Mendeļejeva tabula

Visa skola smaržo pēc svaiga remonta – svaigi krāsotas grīdas, soli, logu rāmji, viss kārtīgi nomazgāts un tīrs – gaisā virmo gan jaunā skolas gada gaidas (lai cik arī gaidīts būtu bijis brīvlaiks!), gan satikšanās prieks ar kādu laiku neredzētiem skolas biedriem un skolotājiem – tas viss tik labi raksturo 1. septembri! Vismaz tāds tas palicis manās atmiņās, un, šķiet, nekas daudz nav mainījies arī šodien, klāt nācis tas, ka kādreiz skolu remonta darbi tika veikti laikus, taču tagad iepirkuma procedūru un celtnieku darbaspēka trūkuma dēļ tie tiek veikti pat vēl 31. augustā vai atsevišķos gadījumos vēl vairākus mēnešus pēc 1. septembra. Taču tikai retais no bērniem un tikai daži no vecākiem vai skolotājiem aizdomājās – nez kas tur īsti smaržo? Diemžēl, atbildi uzzinot, dažreiz nākas nožēlot, ka remonts vispār veikts, un nāk arī apjausma, ka remonta sekas bērni un skolu personāls jutīs vismaz līdz nākamajam remontam vai atsevišķos gadījumos visu atlikušo dzīvi... Jo spēcīgās smaržas cēlonis ir ne jau skolēnu sanestie ziedi, bet no krāsām (gan uz šķīdinātāju bāzes, gan ūdens bāzes), līmēm, jaunajām mēbelēm, linolejiem vai laminātiem garojošās ķīmiskās vielas – to buķete var būt dažāda, un vairākums no tām ir potenciāli bīstamas bērnu un skolotāju veselībai. Svarīgākais, kas būtu jāatceras – praktiski neviena no sintētiski radītajām krāsām vai līmēm, kā arī neviens no sintētiskajiem mēbeļu vai segumu materiāliem nav pilnīgi nekaitīgs veselībai, vismaz to ekspluatācijas sākuma posmā, kad no tiem turpina izdalīties šos materiālus veidojošās vai ražošanas procesā izmantotās vielas. Nākamā svarīgā ziņa – arī ūdens bāzes krāsas (nejaukt ar skolēnu darbiņiem lietotajām ūdenskrāsām vai pilnīgi dabiskas izcelsmes krāsām, piemēram, uz lineļļas bāzes veidotajām) satur noteiktu daudzumu šķīdinātāju, kas izdalās pirmo stundu vai dienu laikā pēc krāsas uzklāšanas. Ūdens bāzes krāsas (reizēm sauktas arī par ūdenī šķīstošajām krāsām) ir uzskatāmas par mazāk kaitīgām salīdzinājumā ar tām, kas ražotas uz šķīdinātāju bāzes, tomēr ir nepareizi uzskatīt, ka tām vispār nepiemīt bīstamība. Tiesa, vismaz daļēja taisnība ir tiem veikalu pārdevējiem, kas mēģina tās pārdot kā veselīgās “ūdens bāzes” krāsas – mūsdienās izmantotie šķīdinātāji nodrošina to, ka krāsu tiešām var atšķaidīt arī ar ūdeni (eļļas krāsām šādām vajadzībām jāizmanto cits šķīdinātājs, parasti acetons vai lakbenzīns jeb vaitspirts). Protams, pēdējo dažu desmitu gadu laikā krāsas un lakas ir padarītas būtiski drošākas – kādreiz to sastāvā bija pat vairāk nekā puse samērā toksisku šķīdinātāju, tādu kā acetons, vaitspirts, toluols u.tml., taču tagad šķīdinātāju daļa tajās var būt pat mazāka par 10%. Tomēr, lai arī izmantotie šķīdinātāji ir mainījušies un kļuvuši mazāk toksiski, to iedarbība kļuvusi daudzveidīgāka un rafinētāka, kā arī tie biežāk izraisa alerģiskas reakcijas un sensibilizē organismu. Arī mūsdienās spēkā ir princips, ka lētākajās krāsās šķīdinātāju ir vairāk un tie ir bīstamāki, savukārt kvalitatīvākas krāsas satur mazāku kaitīgo vielu apjomu.  

Kas tad visbiežāk veido remonta smaržu un kā šīs vielas var ietekmēt bērnu veselību? Jāsāk ar to, ka šo vielu var būt ļoti daudz (pat skaitot tikai biežāk lietotās vielas – vairāki simti vai tūkstoši) un tās var būt ļoti atšķirīgas! Pamatā visas šīs vielas, lai arī pārstāv dažādu ķīmisko savienojumu grupas, dēvē par gaistošajiem organiskajiem savienojumiem jeb GOS (angļu val. – volatile organic compounds (VOC)). Visbiežāk krāsu un laku sastāvā ir pārstāvētas šādas vielu grupas:

• alifātiskie aldehīdi – formaldehīds, acetaldehīds, heksanāls u.c.;
• alkāni – dodekāns, heksāns u.c.;
• alkoholi – etanols, n-butanols, propanols u.c.;
• ketoni – acetons u.c.;
• esteri – butilacetāts, etilacetāts u.c.;
• aromātiskie ogļūdeņraži – toluols, ksilols u.c.;            

Tikpat daudzveidīga ir arī šo dažādu vielu iedarbība uz organismu, tomēr kopumā var teikt, ka GOS raksturīgākā iedarbība ir saistīta ar:

• ādas un gļotādas kairinājumu;
• elpošanas sistēmas traucējumiem un iekaisumiem; 
• nervu sistēmas darbības traucējumiem (galvassāpēm, nogurumu, reiboņiem, sliktu dūšu, vemšanu) u.c.;
• alerģiskām reakcijām un organisma sensibilizāciju.

Pacietīgākajiem lasītājiem var rasties jautājums – kā tad dzīvot tālāk, ja visapkārt ir tik kaitīgas un bīstamas vielas? Realitāte nav tik ļauna – vairākums krāsu, laku, celtniecības putu, mēbeļu plākšņu, laminātu un citu materiālu ir lietošanai droši, ja tiek ievērota to lietošanas instrukcija, kā arī tad, kad pagājis noteikts laiks pēc to uzklāšanas vai uzstādīšanas. Šis laiks var būt atšķirīgs atsevišķām vielu grupām, piemēram, aromātiskie ogļūdeņraži, izocianāti vai alkoholi iztvaiko samērā ātri, kamēr, piemēram, formaldehīds var turpināt izdalīties vairāku mēnešu laikā. Godprātīgākie ražotāji šo žūšanas laiku norāda drošības datu lapās vai cita veida informācijā patērētājiem kopā ar lietošanas instrukciju un darba aizsardzības prasībām. Vajadzētu izvairīties no uzturēšanās telpās, kuras krāsotas mazāk nekā pirms nedēļas, kā arī telpu žūšanas laikā vai pēc tikko veikta remonta tās intensīvi vēdināt. Atsevišķi krāsu ražotāji norāda arī ilgāku laiku, pat līdz 1 mēnesim, atsevišķās valstīs šādas prasības ir iekļautas arī likumdošanā.

Nobeigumā – varat paši minēt, vai skolu remontu darbu veikšanai, kur būvdarbu veicēja izvēlē dominē tikai zemākās cenas princips un izvēlēto materiālu kvalitāte netiek īpaši prasīta, vienmēr tiek izvēlētas kvalitatīvākās (lasi – dārgākās) krāsas un materiāli? Un vai šāda lētākā cena ilgtermiņā neizmaksās daudz, daudz dārgāk?

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv”” 2015. gada septembra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!