Konstantīns Markevičs, Zane Dzērve: Probiotikas un mūsu gremošanas trakts

Zarnu mikrobiota ir mikroorganismu kopums, kas apdzīvo mūsu gremošanas traktu. Cilvēka zarnās mīt aptuveni 100 triljoni mikrobu, 40 triljoni no tiem ir baktērijas, salīdzinoši neliels skaits ir sēņu un vienšūņu, taču vīrusu skaits var pārsniegt baktēriju skaitu.

Līdz 70% visu cilvēka gremošanas traktā atrodamo baktēriju dzīvo resnajā zarnā. Katram cilvēkam mikrobiota ir unikāla. To nosaka tādi faktori kā iedzimtība, vecums, dzīvesvieta, personiskā higiēna, kontakts ar dzīvniekiem, sākotnējā kolonizācija dzimšanas laikā un ēšanas paradumi. Vesela cilvēka organismā ar zarnu mikrofloru pastāv simbiotiskas attiecības. Gremošanas traktā notiekošo procesu mijiedarbība ar zarnu mikrofloru ietekmē ne tikai pašu kuņģa un zarnu traktu, bet arī vairākas orgānu sistēmas ārpus kuņģa un zarnu trakta. Taču šo simbiozi var izjaukt gan dažādas slimības, gan to ārstēšanā izmantotā terapija, tostarp medikamenti, gan arī citi faktori.

Baktērijām, mijiedarbojoties ar cilvēka organismu, ir ietekme uz pārtikas sagremošanu, imūnās sistēmas attīstību un stāvokli, endokrīno funkciju, enerģijas homeostāzi, tauku uzsūkšanos, asins lipīdu līmeni, zarnu funkciju un citiem procesiem.

Nesenos pētījumos ar dzīvniekiem iegūtie dati demonstrē, ka zarnu mikrobiota veido savdabīgu neirobioloģisku saiti ar smadzenēm, ko ietekmē mikrobiotas aktivitāte un sastāvs. Dzīvniekiem ar sterilu zarnu traktu bija izteiktāks stress un nemiers, kā arī augstāks stresa hormonu – kortikosteroīdu un kateholamīnu – līmenis nekā dzīvniekiem ar normāli kolonizētu zarnu traktu. Citā pētījumā cilvēkiem pēc piecu probiotikām līdzīgu celmu uzņemšanas funkcionālās magnētiskās rezonanses izmeklējumā konstatēja smadzeņu aktivitātes pārmaiņas reģionos, kas atbild par emocijām. Tā ir vēl viena liecība tam, ka cilvēka gremošanas sistēmas labklājība ietekmē visa organisma stāvokli.

Kas ir probiotikas

Cilvēki mēdz jaukt probiotiku un prebiotiku jēdzienus.

Probiotikas ir dzīvie mikroorganismi, kuri, lietoti noteiktā daudzumā, pozitīvi ietekmē cilvēka veselību. Plašāk lietotās probiotikas pieder Bifidobacterium, Lactobacillus un Saccharomyces ģintīm.

Prebiotikas ir apzīmējums pārtikas sastāvdaļām, kuras galvenokārt sastāv no bezcietes polisaharīdiem un oligosaharīdiem un kuru fermentācijas rezultātā zarnu traktā tiek stimulēta vajadzīgo baktēriju augšana, kas labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu. Izplatītākās prebiotikas ir oligofruktoze, inulīns, galaktooligosaharīdi, laktuloze.

Visas probiotikas nav vienādas, noteiktiem baktēriju celmiem noteiktā kvalitātē un daudzumā ir pozitīva ietekme dažādu veselības stāvokļu uzlabošanā.

Probiotikas mūsdienās ir plaši pieejamas dažādos produktu tipos – gan pārtikā, piemēram, jogurtā, gan pēc farmakoloģiskiem standartiem veidotos produktos, piemēram, kapsulās. Svarīgi, ka pozitīvs efekts novērots probiotiku produktiem, kas atbilst kvalitātes standartiem.

Kā probiotikas darbojas

Zinātniskajā literatūrā aprakstīti vairāki darbības mehānismi, pateicoties kuriem tiek nodrošināts probiotiku pozitīvs efekts normālas zarnu mikrofloras atjaunošanā. Šie mehānismi dažādām sugām var būt atšķirīgi.

Galvenie bioloģiskie efekti un mehānismi:

• imunoloģiskā iedarbība – samazina iekaisuma vielu izstrādāšanos un palielina pretiekaisuma vielu sekrēciju;
• samazina reakciju uz pārtikas alergēniem. Palielina imūnglobulīna A sekrēciju un aktivizē regulējošos T limfocītus, kam ir nozīme organisma aizsardzībā pret slimībām;
• aizsargā pret nevēlamiem mikroorganismiem – sacenšas ar patogēniem organismiem par barības vielām. Aizkavē patogēnu organismu attīstību, samazinot zarnu pH, un producē bakteriocīnus, kas kavē kaitīgo baktēriju vairošanos. Pārveido kaitīgo mikroorganismu izdalītos toksīnus. Mazina patogēno mikroorganismu piesaistīšanās spējas zarnu sieniņām;
• stiprina zarnu gļotādas barjerfunkciju;
• producē īso ķēžu taukskābes;
• samazina kaitīgo skābekļa radikāļu daudzumu.  

Kad lietot

Ir vairāki veselības stāvokļi, kad probiotiku lietošana ir atzīta augsta ticamības līmeņa pētījumos.

Šādi stāvokļi ir:

• kairināto zarnu sindroms;
• kuņģī mītošās baktērijas Helicobacter pylori izskaušanas terapijas papildināšana – gan pašas terapijas efektivitātes uzlabošanai, gan blakusefektu novēršanai;
• dažādu iemeslu caureja – antibiotiku lietošanas izraisītas caurejas novēršanai bērniem, ceļotāju caurejas novēršanai, akūtas vīrusu izraisītas infekciozas caurejas ārstēšanai, primāras Clostridium difficile izraisītas caurejas novēršanai;
• augšējo elpceļu infekciju profilakse pirmsskolas vecuma bērniem;
• nekrotizējoša enterokolīta novēršana priekšlaikus dzimušiem zīdaiņiem.

Pašlaik turpinās pētījumi par probiotiku lietošanu iekaisīgu zarnu slimību gadījumos (slimības simptomu mazināšanai un, kad tas panākts, šāda stāvokļa uzturēšanai), alerģisku slimību gadījumos (alerģiskā rinīta, ekzēmas profilaksei un ārstēšanai zīdaiņiem), kolorektālā vēža profilaksei.

Ņemot vērā plašo antibiotiku lietošanu, kas maina organisma dabisko mikrofloru, un aizvien populārāko ceļošanu gan uz tuvākām, gan tālākām, arī eksotiskām valstīm, kur nākas saskarties ar mikroorganismiem, kas nav raksturīgi mūsu platuma grādos, kā arī citas iepriekš minētās situācijas, kad ieteicamas probiotikas, var spriest, ka lielai sabiedrības daļai var būt pozitīvs ieguvums no probiotiku lietošanas.

Ir arī vairāki veselības stāvokļi, kad probiotiku lietošanai ir ierobežoti pierādījumi un nepieciešams turpināt pētījumus, lai izvērtētu to efektivitāti. Nākotnē probiotiku lietošana, iespējams, tiks apsvērta kā papildinājums bakteriālās vaginozes un cistiskās fibrozes ārstēšanai. Pētījumos ir iegūti dati par iespējamām probiotiku lietošanas priekšrocībām HIV inficētiem bērniem. Norisinās pētījumi par probiotiku izmantošanu augšējo elpceļu infekciju profilaksē pieaugušajiem, gestācijas jeb grūtniecības diabēta attīstības riska mazināšanā, kā arī plaušu mākslīgas ventilācijas izraisītas pneimonijas novēršanai.

Probiotikas parasti neizraisa nekādas blakusparādības. Tomēr pastāv situācijas, kad neiesaka lietot probiotikas. Cilvēkiem, kas probiotikas nepanes, var rasties sāpes vēderā, slikta dūša, drudzis, šķidra vēdera izeja, vēdera pūšanās jeb meteorisms, garšas traucējumi.

Tā kā probiotikas satur dzīvus mikroorganismus, ir neliela iespēja, ka tās var izraisīt infekciju kritiski slimiem pacientiem un cilvēkiem ar izteiktu imūnsistēmas nomākumu. Piemēram, Lactobacillus celmu lietošana cilvēkiem ar īsās zarnas sindromu potenciāli var izraisīt bakteriēmiju – baktēriju savairošanos asinīs. Arī pacientiem ar centrālu venozu katetru neiesaka probiotikas, jo ir bijuši gadījumi, kad sākusies sēnīšu infekcija pēc Saccharomyces sēnītes saturošu kapsulu lietošanas.

Probiotikas ir kontrindicētas, ja pacientam ir alerģija pret kādu no preparāta sastāvdaļām. Lactobacillus preparātus neiesaka lietot cilvēkiem, kas ir alerģiski pret pienu vai laktulozi. Saccharomyces boulardii saturošas probiotikas ir kontrindicētas pacientiem ar alerģiju pret rauga sēnēm.

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2018. gada novembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!