Ko darīt, kad sāp locītavas
Osteoartrīts ir bieži lietots jēdziens, ja runa ir par sāpēm. Sāpes ir tās, kas liek iepazīties ar šo slimību tuvāk, meklēt risinājumus.
Kas ir sāpes
Viena no precīzākajām definīcijām sāpes raksturo kā apzinātu sajūtu uztveri un vienu no cilvēka smadzeņu aktivitātes raksturīgajām pazīmēm, tās ir komplekss daudzu līmeņu aferentu refleksu loks, kas nosaka cilvēka izturēšanos.
Starptautiskā Sāpju izpētes asociācija sāpes definē kā nepatīkamas sajūtas, kas saistītas ar reālu vai potenciāli iespējamu audu bojājumu. Tās vienmēr ir subjektīvas sajūtas. Akūtas sāpes ir aizsargmehānisms, kas ļauj pasargāt sevi no draudošām briesmām. Tās ir sāpes pēc audu bojājuma, traumas vai ķirurģiskas manipulācijas un ir signāls smadzenēm par audu bojājumu vai kairinošiem stimuliem. Hroniskas sāpes turpinās pēc akūtas slimības ilgāk par fizioloģisko nepieciešamību. Par hroniskām var saukt sāpes, ja tās ilgst vismaz 4–6 nedēļas, bet var turpināties nenoteiktu laiku.
Latvijas Sāpju izpētes biedrība un sāpju ārsts algologs Guntis Iļķēns dod savus skaidrojumus. Sāpes ir biopsihosociāls fenomens: sāpju veidošanās un pastāvēšanas procesā iesaistīts gan cilvēka ķermenis, gan prāts, gan sociālā vide. Sāpes atstāj iespaidu uz visām cilvēka eksistences jomām.
Osteoartrīts ir biežākā locītavu slimība. Apmēram 80–90% cilvēku pēc 65 gadu vecuma var radioloģiski pierādīt osteoartrītu. Osteoartrīts ir hroniska slimība, kad iekaisuma rezultātā notiek locītavu skrimšļa slāņa samazināšanās. Patoloģiskais process sākas locītavas visvairāk noslogotajā vietā, skrimslis kļūst plāns, nelīdzens un saplaisājis, locītavas kauls zaudē gludo slīdvirsmu, nereti arī kaula kompaktajā daļā veidojas defekti. Osteoartrīts bojā visus locītavas audus – skrimsli, kaulu virsmas, locītavas kapsulu un to pārklājošo plēvīti, saites un muskuļus.
Osteoartrīta klasifikācija
- Primārais osteoartrīts, kad nav iespējams noteikt izraisītāju.
- Sekundārais osteoartrīts, kas rodas dažādu slimību ietekmē (reimatoīdais artrīts, podagra, cukura diabēts, traumas, infekcijas utt.).
Osteoartrīta veidošanās iemesli un riski
- Cilvēka vecums – vecākam cilvēkam ir lielāks risks saslimt, jo ar gadiem lēnāk atjaunojas skrimslis;
- etniskā piederība – eiropieši vairāk pakļauti riskam saslimt ar osteoartrītu;
- aptaukošanās – pārāk liela slodze locītavām;
- traumas un muskuļu vājums – traumatisms bieži vien ir saistīts ar vāju muskulatūru;
- smēķēšana;
- zems kalcija un D vitamīna uzņemtais daudzums;
- vielmaiņas traucējumi, slimības;
- hormonāli traucējumi;
- locītavu mehāniski bojājumi, pārslodze, vienveidīgas kustības;
- profesionāls sports;
- mazkustīgs dzīvesveids – pareiza vielmaiņa skrimslī var notikt tikai kustību laikā;
- dzimums – sievietēm ir lielāks risks saslimt ar osteoartrītu, īpaši pēc menopauzes iestāšanās.
Osteoartrītu nevar izārstēt, bet ir iespējams mazināt sāpes un aizkavēt slimības progresēšanu. Ārstēšanas mērķis ir mazināt iekaisuma procesu, apturēt skrimšļa šūnu bojāeju, uzturēt locītavas šķidruma pareizu sastāvu un daudzumu.
Reimatoloģe Inita Buliņa, kam bieži iznāk saskarties ar osteoartrīta pacientiem, uzsver, ka osteoartrīta ārstēšanā ļoti liela loma ir pacienta līdzestībai un zināšanām par slimību. Slimniekam jāmācās sadzīvot ar problēmu, pieņemt to un darīt visu iespējamo, lai slimība netraucētu kvalitatīvi dzīvot.
Nemedikamentozā ārstēšana
Osteoartrīta gadījumā ļoti liela loma ir nemedikamentozai ārstēšanai, un slimniekam jābūt motivētam pilnībā iesaistīties šajā pasākumā, apzinoties, ka tam jāturpinās visu mūžu. Pietiekama fiziskā aktivitāte katru dienu, veselīgs uzturs, lai nepieļautu liekā svara veidošanos, smēķēšanas un citu atkarību izraisošu vielu lietošanas pārtraukšana ir stūrakmeņi veiksmīgai sadzīvošanai ar osteoartrītu.
Pacienta ar osteoartrītu rehabilitācijā iesaistās gan fizikālās un rehabilitācijas ārsts, gan fizioterapeits, gan ergoterapeits, jo ir ļoti svarīgi, lai pacients pēc iespējas ilgi spētu pats veikt savus ikdienas darbus, pašaprūpi.
Reimatoloģe docente Dr.med. Anna Mihailova pacientiem kā vislabāko līdzekli, kas palīdz saglabāt locītavu kustību apjomu, iesaka ārstniecisko vingrošanu. Tā ir ļoti labs veids, kā izkustināt visas locītavas, stiprināt muskulatūru, nenodarot sev kaitējumu. Vingrošana veicina locītavu kustīgumu, palielina vai saglabā pietiekamu muskuļu spēku, palielina locītavu stabilitāti, palielina fizisko izturību un samazina slimības radītās sāpes.
Periodā, kad sāpes ir mazākas, ieteicami stiepšanās un līdzsvara vingrojumi. Ārstnieciskās vingrošanas programmu nosaka fizioterapeits, bet, kā tā tiks realizēta, ir atkarīgs tikai no pacienta motivācijas un iespējām, jo ir svarīgi, lai pacients vingrojumus veiktu regulāri un ilgstoši.
Ļoti vēlamas ir kustības svaigā gaisā. Tā var būt gan pastaiga, gan nūjošana, gan peldēšana un riteņbraukšana. Sportojot noteikti jāņem vērā slimības smaguma pakāpe, lai nenodarītu kaitējumu ar pārāk lielu slodzi. Šos jautājumus noteikti var apspriest ar ārstu vai fizioterapeitu, lai atrastu vislabāko veidu, kā kustināt bojātās locītavas un samazinātu sāpes.
Lielākā problēma pietiekamu kustību nodrošināšanā ir apstāklim, ka osteoartrīta pacienti negrib kustēties sāpju dēļ.
Nepieciešamības gadījumā ārsts var ieteikt lietot kādu palīgierīci, lai stabilizētu konkrētu locītavu vai visu ķermeni.
Svara samazināšanai ir liela loma ne tikai osteoartrīta gadījumā, īpaši ceļu osteoartrīta, bet arī sirds un asinsvadu, cukura diabēta un vielmaiņas slimību profilaksē. Liekais svars rada nevēlamu papildu slodzi uz locītavām, līdz ar to spiediens uz bojāto skrimsli palielinās, kas problēmu padziļina un rada sāpes, šo locītavu kustinot. Turklāt tauku šūnas izstrādā hormonu, kas ietekmē skrimšļa vielmaiņu, un tas lēnāk atjaunojas.
Medikamentozā terapija
- Paracetamola un nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu iekšķīga lietošana, lai samazinātu sāpes un iekaisumu locītavās (Pamol, Paramax, Ibustar, Ibumetin, Dolmen, Voltaren, Nalgedol, Epromul u.c.).
- Ārīgi lietojami pretsāpju medikamenti (Olfen, Voltaren, Diclac, Feloran, Emox u.c.).
- Glikozamīna hidrohlorīda un hondroitīnsulfāta preparātu iekšķīga lietošana ar mērķi uzlabot skrimšļa elastību (glikozamīna pulv., Proenzi, Arthrobalans u.c.).
- D vitamīns – ļoti svarīgs, jo gados vecākiem cilvēkiem samazinās muskuļu masa un spēks, līdz ar to palielinās nestabilitāte. Nestabilitāti vēl var pastiprināt galvas reiboņi. Lai samazinātu muskuļu masas zudumu, svarīga ir olbaltumvielām bagāta diēta. Pēc Starptautiskā Osteoporozes fonda rekomendācijām, būtu jāuzņem 1 g olbaltumvielu uz 1 kg ķermeņa svara diennaktī. D vitamīnu var uzņemt, uzturoties saulē vai lietojot pārtikā kaltētas šitaki sēnes, tunci, sardīnes vai lasi, bet, ja tādas iespējas nav, tad ir dažādi medikamenti un uztura bagātinātāji, ko var iegādāties aptiekā (D vitamīns pilienos, Nateo D pilieni un kapsulas, D-Pearls).
- Magnija deficīts izraisa nozīmīgas izmaiņas sāpju uztverē, līdz ar to hronisku sāpju ārstēšanā vēlams iekļaut magniju saturošus medikamentus vai uztura bagātinātājus (Magne B6, Magvit B6, Magnesium Diasporal, Biomagnesium, Magnemix u.c.).
- Kortikosteroīdu un hialuronātu injekcijas locītavā.
- Ķirurģiska ārstēšana – artroskopija (locītavas aplūkošana no iekšpuses, izmantojot īpašu optisku instrumentu, un ķirurģisku manipulāciju veikšana), osteotomija (kaula daļas nokalšana), kaula un skrimšļa plēves transplantāti, endoprotezēšanas operācijas u.c.
Kopsavilkums
Osteoartrīta pacientam nav jācieš sāpes, bet jāvēršas pie ārsta, lai pēc iespējas veiksmīgāk apzinātu problēmas dziļumu un izvairītos no nelietderīgas pretsāpju zāļu lietošanas, kā arī izvērtētu, kādas ārstēšanas metodes jālieto.
Kopā ar rehabilitācijas speciālistu jāizvērtē, kādas nodarbības nepieciešamas optimālai kustību nodrošināšanai, kā arī jāapzinās, ka šī ir viena no svarīgākajām ārstēšanas metodēm un atkarīga no pacienta motivācijas un organizētības, jo fiziskās aktivitātes ir ilgtermiņa pasākums. Turklāt fiziska slodze uzlabo muskuļu spēku un saišu izturību, kas ir svarīgi stabilitātes saglabāšanā gados vecākiem cilvēkiem.
Jārūpējas par D vitamīna uzņemšanu pietiekamā daudzumā.
Nedrīkst pieļaut liekā svara veidošanos. Jāievēro veselīgas ēšanas principi, neaizmirstot iekļaut ēdienkartē olbaltumvielām bagātus produktus.
Jāievēro profilaktiskie pasākumi – gan lai samazinātu saslimšanas risku, gan ārstētu jau radušos slimību.
Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada aprīļa numurā!