Ķirurgi sirdij dod otro elpu
Sirds operācija ir sirds vai lielo asinsvadu ķirurģiskas ārstēšanas metode, kuru veic sirds ķirurgu komanda. Visbiežāk to izmanto, lai ārstētu koronārās sirds slimības komplikācijas (sirds vainagartērijas sašaurinājumus vai obstrukcijas) un sirds vārstuļu bojājumus, kuru iemesli var būt dažādi, tostarp deģenerācija aterosklerozes dēļ, endokardīts (infekcija) vai reimatisms. Sirds ķirurgi veic arī iedzimtu sirdskaišu korekciju un sirds transplantāciju jeb pārstādīšanu.
Sirds operācija parasti tiek veikta, pārdalot gareniski krūšu kaulu – tā ir tā sauktā vidējās sternotomijas pieeja. Operācija notiek mākslīgās asinsrites apstākļos, uz laiku aizstājot sirds un plaušu funkcijas ar mākslīgās asinsrites aparātu, lai droši un precīzi varētu veikt vajadzīgo manipulāciju. Latvijā sirds operācijas veic Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centrā, kur ik gadu notiek vairāk nekā 1100 operāciju mākslīgajā asinsritē. Operāciju rezultātu ietekmē šādi riska faktori: pacienta vecums, blakusslimības, sieviešu dzimums, sirds mazspēja, plaušu hipertensija, koronāra sirds slimība, jau iepriekšēja veiktas operācijas.
Lai gan tiek veiktas daudzas ļoti sarežģītas un liela apjoma operācijas (gan izolētas vārstuļu un daudzvārstuļu, gan kombinācijā ar vainagartēriju šuntēšanas operāciju, kuras laikā izveido apvadu bloķētajai asinsvada vietai, gan lielo asinsvadu operācijas), ietverot arī visu Latvijas akūto sirds ķirurģiju, pacientu mirstība nepārsniedz 2–3 procentus. Salīdzinot mūsu rezultātus ar citu valstu datiem, varam secināt, ka rezultāti sirds ķirurģijā Latvijā ir ļoti labi.
Vainagartēriju šuntēšanas operācijas
Visbiežāk sastopamā sirds slimība ir sirds muskuli apasiņojošo vainagartēriju jeb koronāro artēriju aterosklerozes izraisīti sašaurinājumi vai nosprostojumi. Asinsrites atjaunošana jeb revaskularizācija ir šīs slimības pamatārstēšanas veids.
Vēsturiski ar miokarda revaskularizāciju saprot ķirurģisku operāciju, kuras mērķis ir izveidot asinīm jaunu apvedceļu jeb šuntu sašaurinātajai artērijas vietai. Metodes pirmsākumi meklējami 1962. gadā, kad amerikāņu ķirurgs Deivids Sabistons pirmo reizi veica koronāro artēriju šuntēšanas operāciju (KAŠ), izmantojot pacienta lielo zemādas vēnu starp aortu un labo koronāro artēriju aiz sašaurinājuma vietas. Koronāro artēriju operāciju tehnika attīstījās dažādās modifikācijās un vēlāk pilnveidojās.
Šāda veida ķirurģiskās operācijas bija vienīgā efektīvā palīdzība pacientiem ar izteiktu koronāro sirds slimību līdz pat 1977. gadam, kad kardiologi ieviesa mazinvazīvās koronāro artēriju angioplastikas jeb sašaurinājumu atvēršanu bez ķirurģiska grieziena. Kardioloģiskās metodes turpināja attīstīties, un vēl pēc desmit gadiem, – 1986. gadā – tika veikta pirmā stenta jeb artērijas sieniņas fiksējoša karkasa implantācija. Taču īpaši sākumā šī jaunā metode – perkutānā koronārā intervence jeb PKI – bija izmantojama tikai vienkāršākajos koronārās slimības gadījumos, un ilgtermiņa rezultāti nebija pārliecinoši.
Taču ķirurģiska koronāro artēriju šuntēšanas operācija tiek uzskatīta par visefektīvāko revaskularizācijas terapiju jau gandrīz pusgadsimtu, lai arī tās loma pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījusies. Pēdējos desmit gados aktīvi tiek apspriests jautājums, vai perkutānā koronārā intervence ir tikpat efektīva kā koronāro artēriju šuntēšanas operācija pacienta izdzīvošanas, iespējama miokarda infarkta un sirds slimības recidīva kontekstā. Nesen ir parādījušies jauni nozīmīgi dati, kas palīdz objektīvi salīdzināt abus ārstēšanas veidus – plašā starptautiskā SYNTAX pētījuma piecu gadu rezultātu secinājumos ir konstatēts, ka ķirurģiska operācija joprojām ir zelta standarts pacientiem ar izteiktu koronāro sirds slimību, turpretī vienkāršākos gadījumos vienlīdz efektīvi izmantojama gan koronāro artēriju šuntēšana, gan perkutānā koronārā intervence. Koronāro artēriju šuntēšana ieteicama pacientiem ar cukura diabētu. Koronāro artēriju šuntēšanas operācijas priekšrocības ir labāks ilgtermiņa rezultāts, iespēja vienlaikus atjaunot asins plūsmu visos nepieciešamajos sirds muskuļa reģionos un veikt arī citas manipulācijas – piemēram, sirds vārstuļu korekciju. Par sirds vārstuļu operācijam un sirds vārstuļu protēzēm, lasi augusta žurnālā "ārsts.lv"!
