Ķīmijterapija – cīņā pret vēzi

Onkoloģija valsts mērogā kļuvusi par aktuālu tēmu, un ceru, ka rūpes par onkoloģiskajiem slimniekiem no valdības puses nepaliks tikai runu līmenī un neapsīks ar zaļā koridora atvēršanu. Onkoloģijai ir jābūt prioritātei.

Onkoloģisko pacientu ārstēšanu nodrošina trīs pamatspecialitātes: ķirurģija (krūts ķirurģija, vēdera dobuma ķirurģija, ginekoloģija, uroloģija utt.), terapeitiskā radioloģija jeb staru terapija un ķīmijterapija.

Ķirurģija un staru terapija cīnās ar ļaundabīgo audzēju lokāli kādā noteiktā cilvēka orgānā vai orgānu sistēmā. Savukārt ķīmijterapija ir medikamentoza jeb sistēmiska ļaundabīgo audzēju ārstēšana. Zāļu darbība vērsta ne tikai uz pašu audzēju, bet arī uz jau esošajām metastāzēm un novērš iespējamu audzēja mikrometastazēšanos.

Onkologs ķīmijterapeits

Ārsts, kas specializējies ļaundabīgo audzēju ārstēšanā ar ķīmijterapeitiskiem līdzekļiem, ir onkologs ķīmijterapeits. Mūsdienās, lai kļūtu par onkoloģijas ķīmijterapijas speciālistu, ārstam pēc sešiem studiju gadiem Rīgas Stradiņa universitātē vai Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē vēl pieci gadi jāmācās rezidentūrā, tātad savu specialitāti onkologs ķīmijterapeits iegūst pēc 11 gadu mācībām.

Ķīmijterapija ir kļuvusi daudz nozīmīgāka nekā, teiksim, pirms piecdesmit gadiem, arī tajā izmantojamo līdzekļu klāsts krietni paplašinājies.

Ķīmijterapeita zāļu arsenāls

Ķīmijterapeits strādā ar klasiskiem citostatiskiem medikamentiem, kas iedarbojas uz vēža šūnu dažādās šūnas attīstības cikla fāzēs, kavējot vai pārtraucot šūnu turpmāku augšanu un vairošanos, hormonpreparātiem, imūnpreparātiem, kā arī mērķterapiju.

Mērķterapija strādā molekulārā līmenī. Medikamenta mērķis ir kāds noteikts receptors uz vēža šūnas virsmas vai arī kāds mehānisms, kas sekmē audzēja augšanu un izplatību. Bloķējot receptoru vai audzēja augšanas faktoru, tiek pārtraukta vēža šūnas augšana. Kombinējot dažādus medikamentus, tiek iegūti labāki ārstēšanas rezultāti.

Runājot par ķīmijterapiju, jāuzsver, ka nav būtiski, vai medikaments onkoloģijā tiek lietots jau sen vai atklāts nesen, nav vecu vai jaunu medikamentu. Ir konkrēta pacienta gadījumā efektīvi vai neefektīvi terapijas veidi, ir jaunākas un vecākas paaudzes ķīmijterapeitisko medikamentu grupas.

Medikamentu izvēli un medikamentu kombināciju izvēli nosaka ļaundabīgā audzēja lokalizācija (orgāns, kurā tas atrodas), morfoloģiskais vai histoloģiskais audzēja raksturojums – kāda veida ir vēža šūnas, audzēja izplatības plašums organismā jeb stadija, pacienta vispārējais stāvoklis un vecums, kā arī blakusslimības.

Ķīmijterapijas lietošanas ilgums ir atšķirīgs. Piemēram, krūts vēža pacientei pēc radikālas operācijas adjuvanta – citus ārstēšanas veidus papildinoša – ķīmijterapija ilgst aptuveni sešus mēnešus. Taču šai pašai pacientei gadījumā, ja terapija jāturpina ar mērķterapiju, ārstēšanas laiks paildzinās vēl par 54 nedēļām. Metastātiska ļaundabīga audzēja gadījumā ārstēšana var ilgt vairākus gadus. Tas atkarīgs no pacientes vispārējā stāvokļa, slimības izplatības, bet, kas īpaši svarīgi: no terapijas efektivitātes un tās izraisītām blaknēm.

Ķīmijterapijas ārstnieciskais mērķis var būt atšķirīgs. Ķīmijterapija var tikt lietota, lai pacientu iespējami izārstētu vai lai maksimāli novērstu un attālinātu slimības atgriešanos.

Ir pacienti, kam ķīmijterapijas mērķis ir mazināt vēža simptomus, palīdzēt uzlabot pašsajūtu, līdz ar to dzīves kvalitāti, kā arī pēc iespējas ilgāk palēnināt slimības progresiju.

Ja ķīmijterapija noteiktiem ļaundabīgiem audzējiem tiek lietota pēc radikālas operācijas, to sauc par adjuvantu ķīmijterapiju. Savukārt tā sauktā neoadjuvantā ķīmijterapija tiek nozīmēta pacientiem, kam ir plaši izplatīts lokāls audzējs, bet nav metastāžu citos orgānos. Ķīmijterapijas iedarbībā samazinās audzēja izmēri, un pēc neoadjuvantas terapijas ķirurgam iespējams veikt operāciju. Ar šo terapiju vienlaikus tiek samazināts primārā audzēja metastazēšanās risks.

Raksta turpinājumu par ķīmijterapijas toksiskajām blaknēmun ķīmijterapiju kā psihoemocionālu ārstēšanu, lasiet žurnāla "ārsts.lv" 2017. gada janvāra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!