Katra sieviete ir atbildīga par savu veselību – dzemdes kakla vēzi ir iespējams novērst!

Fakti:

• 2008. gadā vācu zinātnieks Haralds cur Hauzens saņēma Nobela prēmiju par atklājumu, ka dzemdes kakla vēzi izraisa cilvēka papilomas vīruss (turpmāk – CPV).
• Pret CPV ir pieejama vakcīna, vakcinācija pret CPV ir iekļauta Latvijas bērnu vakcinācijas kalendārā – uzaicinājumu vakcinēties saņem visas 12 gadus vecās meitenes.
• Ar CPV sievietes inficējas galvenokārt dzimumkontaktu ceļā.
• CPV izraisa pārmaiņas šūnās pakāpeniski – paiet vairāki gadi, pat gadu desmiti no inficēšanās brīža ar CPV līdz vēža attīstībai.
• Dzemdes kakla vēzi var atklāt pirmsvēža stadijā, kad ir iespējama pilnīga izveseļošanās un reproduktīvo funkciju var saglabāt pilnībā.
• Priekšvēža pārmaiņas var atklāt, veicot dzemdes kakla citoloģisko izmeklēšanu.
• Pirmsvēža slimību atklāšanas nolūkā Latvijā ir ieviesta dzemdes kakla vēža skrīninga programma – sievietes 25–69 gadu vecumā ik pēc trim gadiem saņem uzaicinājumu veikt citoloģisko izmeklēšanu, uzaicinājuma vēstule jāņem līdzi pie ginekologa, un jebkura ginekologa pienākums ir paņemt materiālu dzemdes kakla citoloģiskai analīzei, ja pacients uzrāda uzaicinājuma vēstuli.
• Citoloģiskais izmeklējums veselai sievietei bez sūdzībām ārpus skrīninga programmas dezorganizē valsts programmu, un, ja citoloģisko analīžu rezultāts ir izmainīts, sieviete turpmāk nevar pretendēt uz iekļūšanu valsts apmaksātā programmā un ārstēšana notiek vispārējās rindas kārtībā, uz izmeklējumiem un ārstēšanu gaidot, iespējams, visai garā rindā.
• Garantija secīgai valsts apmaksātai dzemdes kakla pirmsvēža slimību diagnostikai, izmeklēšanai un ārstēšanai ir skrīninga unikālais kods, kas tiek piešķirts katrai sievietei un kas ir pieejams uzaicinājuma vēstulē.
• Kā noteikts Ārstniecības likumā, katrs ir atbildīgs par savu un savu tuvāko veselību – katras sievietes atbildība ir iesaistīšanās vēža skrīninga programmās un pozitīva attieksme pret savu 12 gadus veco meitu vakcināciju.

Kas ir dzemdes kakla vēzis

Dzemdes kakls ir dzemdes apakšējā daļa, kas ir vizuāli apskatāma ginekoloģiskās izmeklēšanas laikā. Dzemdes kakla vēzis attīstās šūnās, kas klāj dzemdes kaklu. Dzemdes kaklā ir divu tipu epitēlijs – daudzkārtainais plakanais, kas klāj dzemdes kakla maksts daļu, un cilindriskais, kurš klāj dzemdes kakla kanālu. Visbiežāk vēzis attīstās abu epitēliju veidu savienošanās vietā. Materiāls dzemdes kakla citoloģiskajai analīzei jāpaņem no šīs epitēliju savienošanās vietas, un ginekologa uzdevums ir tieši šo anatomisko vietu atrast un pareizi paņemt materiālu analīzei.

Dzemdes kakla vēža attīstība nenotiek pēkšņi, bet pakāpeniski, CPV ilgstošas iedarbības rezultātā šūnās pārmaiņas rodas pakāpeniski. Atrodot pārmainītas šūnas, citoloģiskā izmeklējuma atbilde vēsta, ka atrastas priekšvēža pārmaiņas. Priekšvēža pārmaiņām ir dažādi apzīmējumi atkarībā no pārmaiņu dziļuma (piemēram, LSIL* – nelielas pārmaiņas, HSIL** – nozīmīgas pārmaiņas). Atkarībā no pārmaiņu dziļuma un sievietes vecuma izriet tālākā taktika – novērošana un atkārtotu citoloģisko analīžu veikšana pēc konkrēta laika intervāla vai tūlītēja tālāka izmeklēšana un ārstēšana. Jo sieviete ir jaunāka un pārmaiņas vieglākas pakāpes, jo vairāk ir iespējams, ka tās ir pārejošas. Jo sieviete ir vecāka, infekcija biežāk iegūst hronisku formu. CPV infekcija no dzimumceļiem var spontāni izzust, lai atkal atgrieztos, mainot dzimumpartnerus un inficējoties no jauna. Vecumā pēc 30 gadiem sievietēm infekcija dzimumceļos biežāk saglabājas ilgstoši un rada pirmsvēža izmaiņas un vēlāk vēzi. Taču ir jāsaprot, ka atklājot pirmsvēža pārmaiņas, var nepieļaut vēža attīstību.

Dzemdes kakla vēža attīstības riska faktori

Ar riska faktoriem ir jāsaprot jebkas, kas palielina iespēju saslimt ar vēzi. Dažādas lokalizācijas vēžiem ir dažādi riska faktori.

Būtiski ir zināt novēršamos vēža riska faktorus, dzemdes kakla vēža gadījumā – inficēšanos ar CPV un smēķēšanu. Tādu riska faktoru kā ģimenes pārmantotību ietekmēt nav iespējams, taču, pastāvot šādam riska faktoram, sievietei noteikti ir jāveic regulāras pārbaudes.

Cilvēka papilomas vīrusu infekcija

CPV infekcija ir būtiskākais dzemdes kakla vēža riska faktors. Ir zināmi vairāk nekā 150 CPV tipi – daži no tiem (6. un 11.) izraisa dzimumorgānu kārpu augšanu, daži ir onkogēni un spēj izraisīt vēža pārmaiņas dzemdes kakla, maksts, taisnās zarnas un dzimumlocekļa šūnās (16. un 18. tips divās trešdaļās gadījumu, bet arī citi tipi – 31., 33., 45. u.c.), daži ir iemesls parastajām kārpām. 

Priekšvēža pārmaiņu laikā parasti sievietei nav sūdzību. Sūdzības parādās tikai tad, kad jau attīstījušās ļaundabīgas pārmaiņas.

CPV visbiežāk izplatās tiešu kontaktu ceļā ar inficētu personu – vaginālu, anālu vai orālu seksuālu kontaktu ceļā. Prezervatīvu lietošana var nepasargāt no inficēšanās ar CPV, jo ar to var inficēties arī ciešu dzimumorgānu-dzimumorgānu kontaktu ceļā.

CPV izraisītās pārmaiņas dzemdes kakla šūnās identificē, veicot dzemdes kakla šūnu izmeklēšanu citoloģiskajā uztriepē. Šādu priekšvēža pārmaiņu identificēšanas algoritmu paredz Latvijas dzemdes kakla skrīninga programma. Infekcijas identifikācijai var izmantot arī CPV noteikšanas dažādus testus, un šīs izmeklēšanas metodes izmanto dažādu valstu skrīningprogrammas, precīzi nosakot, kurām personām saistībā ar skrīningu CPV noteikšana ir pārāka par dzemdes kakla citoloģisko izmeklēšanu. Visbiežāk CPV testu izmanto kā nākamo soli, ja citoloģiskajā analīzē atrod vieglas pārmaiņas. Ar CPV noteikšanu identificē pacientes, kam nepieciešama ciešāka novērošana, jo priekšvēža pārmaiņas tālāk progresēs tikai sievietēm, kam ir atrasts cilvēka papilomas vīruss.

Riska faktori:

-Daudzi seksuālie partneri

Jo bijis vairāk seksuālo partneru, jo lielāka ir varbūtība inficēties ar CPV. Taču inficēties var arī ar vienīgo partneri, ja viņam iepriekš bijušas vairākas partneres.

-Smēķēšana

Smēķējošām sievietēm dzemdes kakla vēža attīstības risks ir divas reizes lielāks nekā nesmēķētājām. Tabakas kaitīgie produkti ir atrodami dzemdes kakla gļotās, tādējādi samazinot dabiskās aizsardzības spējas.

-Imūnsistēmas nomākums

Sievietēm ar imūndeficītu, piemēram, HIV inficētām, imūnsistēmas bojājumi rada labvēlīgu vidi CPV infekcijai, kā arī imūnās šūnas nespēj atpazīt un iznīcināt pārmainītās vēža šūnas.

-Hlamīdiju infekcija

Hlamīdiju infekcija ir seksuāli transmisīva infekcija, kas inficē dzemdes kaka kanāla šūnas. Hlamīdiju infekcijas riska grupā ir jaunieši, kas savu pirmo seksuālo attiecību laikā nelieto aizsargāšanās līdzekļus, tādējādi pakļaujot sevi nevēlamas grūtniecības un seksuāli transmisīvo slimību riskam. Sievietei, kurai ir nepastāvīgi seksuālie partneri, ir jālieto prezervatīvi inficēšanās riska mazināšanai.

-Augļu un dārzeņu nepietiekama uzņemšana ar uzturu

-Aptaukošanās

-Kontracepcija

Kombinēto orālo kontracepcijas līdzekļu lietošana ilgāk par 5 gadiem palielina dzemdes kakla vēža risku. Risks atkal samazinās pēc kontracepcijas līdzekļu lietošanas pārtraukšanas. Savukārt dzemdē ievadīta spirāle samazina dzemdes kakla vēža attīstības risku.

-Dzemdības

Ja sievietei bijušas trīs un vairāk laikus notikušas dzemdības, risks saslimt ar dzemdes kakla vēzi ir paaugstināts. Ja pirmās laikus notikušās dzemdības ir bijušas agrāk par 17 gadu vecumu, risks ir divas reizes lielāks nekā tad, ja pirmās dzemdības ir 25 gadu vecumā.

-Zemi ienākumi, nabadzība

Iesaistīšanās skrīningprogrammās sievietēm ar zemiem ienākumiem un zemu izglītību ir ierobežota, īpaši Latvijas apstākļos, jo pamatā citoloģiskos izmeklējumus paņem ginekologi, kas praktizē pilsētās, bet ģimenes ārsti, kas sniedz pakalpojumus vistuvāk sievietes dzīvesvietai, reproduktīvās veselības pakalpojumus sniedz reti.

-          Saslimšana ar dzemdes kakla vēzi tuvām radiniecēm ģimenē

Dzemdes kakla vēža simptomi

-Patoloģiski asiņaini izdalījumi no maksts, asiņaini izdalījumi pēc dzimumakta, ieilgušas mēnešreizes, asiņošana no maksts menopauzē;

-patoloģiski izdalījumi no maksts, iespējams, ar asins piejaukumu pat nelielā daudzumā;

-sāpes seksuālu kontaktu laikā.

Simptomi vieni paši vēl neliecina par vēzi. Taču noteikti ir jāvēršas pie ārsta, lai izslēgtu vēzi arī tad, ja regulāri ir veikti citoloģiskie izmeklējumi.

Tomēr vislabāk ir negaidīt simptomu parādīšanos, bet veikt regulāras citoloģiskas pārbaudes, lai nepieļautu vēža attīstību!

Vai dzemdes kakla vēzi var novērst?

Dzemdes kakla vēža profilaksei ir divi virzieni:

• primārā profilakse – vakcinācija;
• dzemdes kakla vēža skrīnings jeb sistemātiska, regulāra un agrīna dzemdes kakla priekšvēža pārmaiņu atklāšana, veicot citoloģisko izmeklēšanu, un pārmaiņu agrīna ārstēšana.

Vakcinācija pret CPV pasargās no vēža attīstības vakcinētās meitenes nākotnē. Vakcinēt meiteni ir ļoti būtiski pirms seksuālo attiecību sākšanas, lai, inficējoties ar CPV, būtu jau izveidojusies vakcīnas radīta imunitāte. Pieejamās vakcīnas ir drošas, to veidotā imunitāte ir laba un noturīga. Novērotās blakusparādības ir sāpēs un satūkums infekcijas vietā, kas ātri izzūd. Lai gan pašlaik abas tirgū pieejamās vakcīnas (Cervarix un Gardasil) ir izstrādātas pret diviem galvenajiem vēzi izraisošajiem CPV tipiem – 16. un 18. tipu, tās sniedz daļēju aizsardzību arī pret citiem tipiem. Kopumā tas nozīmē, ka pašlaik, lai gan risks ir krietni samazināts, vakcīnas pilnībā neizslēdz iespēju saslimt ar dzemdes kakla vēzi un arī vakcinētām sievietēm būs jāiesaistās skrīningprogrammās.

Dzemdes kakla vēža skrīnings

Latvijā dzemdes kakla vēža skrīnings ir ieviests 2009. gadā. Katra sieviete vecumā no 25 līdz 69 gadiem reizi trijos gados uz savu deklarētās dzīvesvietas adresi saņem uzaicinājuma vēstuli veikt dzemdes kakla citoloģisko izmeklējumu. Ar šo vēstuli sieviete var vērsties pie jebkura ginekologa (arī ģimenes ārsta, ja viņš ir kompetents paņemt analīzi) neatkarīgi no tā, vai ārstam ir vai nav noslēgts līgums par valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanu. Tātad šo izmeklējumu apmaksā valsts, bet pie privāti praktizējoša ārsta ir jārēķinās ar papildu izdevumiem par ārsta apskati un analīzes paņemšanu. Par analīzes rezultātiem ir jāinteresējas pie sava ārsta. Ja rezultāts ir labs un nav atrasti epitēlija bojājumi, nākamais citoloģiskais izmeklējums ir jāveic tikai pēc trim gadiem, un uz to atkal uzaicinās Nacionālā veselības dienesta vēstule. Atcerieties, ka vēzis neattīstās strauji un citoloģija nav jāveic katru gadu!

Ko darīt, ja vēstule pazaudēta, nekad nav saņemta? To katrs var atjaunot, vēršoties Nacionālajā veselības dienestā. Atverot mājaslapu www.vmnvd.gov.lv, sadaļā Veselības aprūpes pakalpojumi – Vēža savlaicīgas atklāšanas programma ir atrodama instrukcija, kā atjaunot vēstuli. Vēstuli var atjaunot pati sieviete vai viņas ģimenes ārsts, bet to nevar ginekologs.

Vēstules izmantošana ir būtisks priekšnoteikums sievietes iesaistīšanai valsts apmaksātā programmā. Ja citoloģiskās analīzes atbildē ir atrastas novirzes no normas, ārsts paskaidros, kas ir jāveic tālāk. Vieglu pārmaiņu gadījumā ir nepieciešama novērošana un citoloģiskās analīzes atkārtošana pēc pusgada, un, ja pārmaiņas vēl saglabājas, – vēlreiz pēc pusgada. Jaunām sievietēm šajā laika periodā visbiežāk CPV no dzimumceļiem izzūd un citoloģiskās analīzes atgriežas normā.

Ja pārmaiņas ir nopietnas vai ilgstoši saglabājas vieglas pārmaiņas, ir jāveic padziļināta izmeklēšana. Zaļais koridors jeb pareiza pakalpojumu saņemšanas secība tiek nodrošināta tikai sievietēm, kam citoloģiskas pārmaiņas atklātas, īstenojot skrīninga programmu. Padziļināta izmeklēšana nozīmē dzemdes kakla audu gabaliņa paņemšanu histoloģiskai izmeklēšanai (biopsija), ko kvalitatīvi var veikt tikai kolposkopa kontrolē. Kolposkops ir optisks instruments, ar kuru palielinājumā var apskatīt dzemdes kakla un maksts gļotādu un mērķtiecīgi no vietas, kurā ir vislielākās pārmaiņas, paņemt biopsiju. Ja biopsiju paņem no nepareizas vietas, var iegūt viltus negatīvu rezultātu (rezultāts uzrāda normu, bet patiesībā ir izmaiņas). Medicīniski pamatota kolposkopijas izmantošana ir tikai dzemdes kakla vēža skrīninga programmā dzemdes kakla apskatei pārmainītas citoloģijas gadījumā. Ārstam, kas veic kolposkopiju, no 2016. gada Latvijā, līdzīgi kā Eiropā, būs nepieciešams metodes sertifikāts, kas apliecina ārsta sapratni par metodes lietošanas būtību un prasmes to lietot. Nosūtot uz kolposkopiju un ķirurģisku ārstēšanu, nosūtījumā ārstam ir jāmin sievietes unikālais skrīninga identificēšanas kods, kas atrodams uzaicinājuma vēstulē.

Ja histoloģiskā izmeklējuma atbilde apstiprina būtiskas pārmaiņas audos (cervikālu intraepiteliālu neoplāziju), pārmainītie audi ir jāizgriež, veicot ķirurģisku manipulāciju vispārējā vai vietējā anestēzijā. Manipulācija noteikti ir jāveic kolposkopa kontrolē, jo tikai palielinājumā var redzēt pārmainīto audu robežas un izņemt tos ne par maz, ne par daudz, tādējādi saglabājot dzemdes kaklu, lai varētu iznēsāt grūtniecību.

Latvijā dzemdes kakla vēža skrīninga kvalitātes nodrošināšanai tiek veidoti trīs kolposkopijas references centri: Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (jau darbojas), Daugavpils un Liepājas reģionālajās slimnīcās (darbojas daļēji), kur sievietes varēs saņemt valsts apmaksātus pakalpojumus, kas atbilst Eiropas izvirzītiem kvalitātes kritērijiem.

Kas jāievēro, lai ārsts kvalitatīvi varētu paņemt materiālu dzemdes kakla citoloģiskajai analīzei

Citoloģisko analīzi var nodot ne ātrāk kā piecas dienas pēc mēnešreižu beigšanās.

2–3 dienas pirms materiāla nodošanas citoloģiskajai analīzei nedrīkst lietot makstī liekamus kontracepcijas līdzekļus, medikamentus, lubrikantus, veikt maksts skalošanu, dzīvot dzimumdzīvi.

* Low grade squamous intraepithelial lesion

** High grade squamous intraepithelial lesion

 

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv”” 2015. gada oktobra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!