Kate Roce: Mutes dobuma veselība grūtniecības laikā
Grūtniecība ir dinamisks stāvoklis, kas saistīts ar dažādām pārejošām fizioloģiskām pārmaiņām orgānu sistēmās, tostarp mutes dobumā. Grūtniecības laikā topošās māmiņas bieži aizmirst par mutes dobuma problēmu ārstēšanu un profilaksi, pat izvairās no zobārsta apmeklējuma, uzskatot, ka tas nav atļauts. Dažkārt trūkst informācijas un motivācijas no uzraugošā ginekologa puses. Taču pētījumi rāda, ka dažām no grūtnieces mutes dobuma slimībām var būt negatīvs efekts uz gaidāmo mazuli.
Pētījumi rāda, ka dažām no grūtnieces mutes dobuma slimībām var būt negatīvs iespaids uz gaidāmo mazuli. Piemēram, periodontīts mātei ir riska faktors samazinātam bērna dzimšanas svaram un priekšlaicīgām dzemdībām, bet kariozi zobi var novest pie agrīna piena zobu kariesa mazulim. Tāpēc grūtniecības laikā ir jāapmeklē zobārsts, lai veiktu mutes dobuma izmeklēšanu, profilaksi un izvēlētos nepieciešamo ārstēšanu. Mutes dobuma veselības uzlabošanai, slimību profilaksei, agrīnai diagnostikai un laikus veiktai ārstēšanai ir svarīga loma kā mātes, tā gaidāmā bērna mutes dobuma veselībā.
Biežākās mutes dobuma problēmas grūtniecības laikā:
- Zobu erozijas. Skābe, kas mutes dobumā no kuņģa grūtniecības sākumā nonāk rīta nelabumu laikā, bet vēlāk spiediena dēļ uz kuņģi, kuru rada augošais mazulis, var izraisīt negatīvas sekas zobu emaljā, to noārdot. Lai tas nenotiktu, nepieciešams samazināt skābes līmeni mutes dobumā, veicot korekcijas ēdienkartē, lietojot medikamentus. Pacientēm ieteicama mutes dobuma skalošana ar sodas ūdeni pēc rīta nelabumu epizodēm, kā arī svarīgi uzreiz zobus netīrīt. No profilakses līdzekļiem iesaka lietot zobu birsti ar mīkstiem sariņiem, fluorīdus saturošu zobu pastu ar fluorīdu koncentrāciju vismaz 1000 ppm un mutes skalojamo līdzekli.
- Kariess. Grūtnieces ir pakļautas lielākam riskam iegūt zobu kariesu, jo mutes dobumā ir paaugstināts skābes līmenis, ir svārstīgi apetītes uzliesmojumi, kā arī bieži ir nevērīga attieksme pret mutes dobuma kopšanu. Pacientes grūtniecības laikā jāinstruē, jāmotivē zobus tīrīt vismaz divas reizes dienā, lietot zobu diegu un regulēt ēšanas paradumus, samazinot cukuru saturošu ēdienu un dzērienu patēriņu. Kariozos bojājumus nepieciešams ārstēt, papildus aplicējot fluorīdus saturošus gelus kabinetā, lai izvairītos no jaunu bojājumu veidošanās.
- Smaganu palielināšanās. Paaugstinātais progesterona līmenis kombinācijā ar mutes dobumā esošajām baktērijām un kairinātājiem var izraisīt smaganu palielināšanos. Tā parādās pēc pirmā trimestra, ātri progresē un pazūd pēc grūtniecības beigām. Īpaša ārstēšana nav nepieciešama, ja tas netraucē košļāšanas funkciju vai izteikti neasiņo.
- Paaugstināts zobu kustīgums. Progesterons un estrogēns ietekmē periodonta audus – saites un kaulu, kas balsta zobu, padarot zobu kustīgu pat bez redzama smaganu iekaisuma. Ja periodonta patoloģija netiek konstatēta, īpaša ārstēšana nav nepieciešama, bet ir svarīgi pacientei izskaidrot, ka situācijas kontrolei svarīga ir regulāra mutes dobuma kopšana.
- Gingivīts. Aptuveni 80% grūtnieču sastop smaganu iekaisumu jeb gingivītu, kā arī topošajām māmiņām, kurām smaganu problēmas bijušas jau iepriekš, grūtniecības laikā ir novērojama izteikta situācijas pasliktināšanās. Grūtniecības laikā palielinātais hormonu līmenis maina organisma atbildes reakciju uz aplikuma klātbūtni, un smaganas asiņo, pietūkst. Pacientēm ar smaganu iekaisumu iesaka veikt profesionālu mutes dobuma higiēnu, ja nepieciešams – vairākas reizes grūtniecības laikā, kā arī mutes dobuma kopšanu mājas apstākļos, tās jāmotivē nepārtraukt zobu tīrīšanu, pat ja novēro smaganu asiņošanu, jo pretējā gadījumā situācija tikai pasliktināsies.
- Periodontīts. 30% sievietēm reproduktīvā vecumā novēro periodontītu – zoba balstošo audu zudumu. Baktērijas, nokļūstot periodonta audos, iniciē virkni procesu, kas noved pie kaula zuduma un kabatu veidošanās, kuras tiek hroniski inficētas. Baktērijas no smaganu kabatām nokļūst asinsritē un izraisa iekaisuma marķieru produkciju, kuri var ietekmēt grūtniecību. Ir aizdomas, ka šis process ir saistīts ar priekšlaicīgām dzemdībām (agrāk nekā 37 nedēļas) un samazinātu bērna dzimšanas svaru (mazāk nekā 2,5 kg), tomēr ir nepieciešami papildu pētījumi, lai šo saistību apstiprinātu. Ārstēšana ietver agrīnu diagnostiku, smaganu kabatu apstrādi, regulāru aplikuma kontroli un tīrīšanu, pacientu instruktāžu un skalojumus ar hlorheksidīnu 0,12% koncentrācijā. Tas pats attiecas uz pacientēm ar jau iepriekš diagnosticētu periodontītu.
Mutes dobumam jābūt veselam, kad grūtniecība tiek plānota. Grūtniecības laikā nepieciešama profesionāla mutes dobuma higiēna
Grūtniece zobārsta krēslā
Katrai sievietei reproduktīvā vecumā vajadzētu būt informētai par to, ka mutes dobumam jābūt veselam jau brīdī, kad grūtniecība tiek plānota, bet grūtniecības laikā būs nepieciešama atkārtota mutes dobuma izmeklēšana, profesionāla mutes dobuma higiēna, higiēnas instrukcija, motivācija. Topošās māmiņas vajadzētu informēt par izmaiņām, kas gaidāmas mutes dobumā grūtniecības laikā, un to, kā tās kontrolēt. Šis ir pirmais mirklis, kad sākt gaidāmā mazuļa mutes dobuma profilaksi, – sniedzot informāciju par mazuļa mutes dobuma kopšanu, iespējamām diētas kļūdām un pat nepieciešamajiem higiēnas pasākumiem ikdienā (nelaizīt bērna knupīti, karotīti, nelietot vienus dzērienu traukus utt.). Ja tomēr mutes dobuma slimību ārstēšana nav veikta līdz grūtniecības sākumam, lielāko daļu no zobārstniecības procedūrām var veikt grūtniecības laikā ar zināmu piesardzību, un to ārstēšana rada mazāku risku nekā neārstēšana.
Pirmais trimestris nav piemērots laiks, lai veiktu zobu ārstēšanu, jo šajā laikā attīstās mazuļa orgāni un auglis ir uzņēmīgs pret teratogēniem faktoriem. Pirmā trimestra laikā veicama izmeklēšana, higiēnas instruktāža, motivācija, informācija par gaidāmajām izmaiņām mutes dobumā un tālākā ārstēšanas plāna izstrāde. Izmeklēšanai jāietver arī periodonta stāvokļa novērtējums – aplikuma uzkrāšanās vietas, smaganu iekaisuma pakāpes izvērtējums un smaganu kabatu mērījumi. Šajā posmā atļauts veikt mutes dobuma higiēnu.
Otrais trimestris ir piemērots laiks, lai veiktu plānveida procedūras mutes dobumā: zobu labošanu, kanālu ārstēšanu, ekstrakcijas. Svarīga loma joprojām ir aplikuma kontrolei un pacientes motivācijai. Veicot ārstēšanu grūtniecības beigu posmā, uzmanība jāpievērš pacientes pozīcijai. Lai izvairītos no lielo asinsvadu nospiešanas, pacientei zem labā gurna jāpaliek atbalsts aptuveni 10 cm augstumā (spilvens, salocīta sega) vai jālūdz pagriezties uz kreisā sāna.
Īsas procedūras var veikt arī trešajā trimestrī, ja vien tas neapdraud grūtnieces pašsajūtu un mazuļa veselību. Lai gan jaunākie pētījumi liecina, ka, veicot zobu rentgenu grūtniecei, gaidāmais mazulis saņem niecīgu devu starojuma, kas nav tam kaitīga, ieteicams rentgenoloģisku izmeklēšanu un citas ar to saistītās procedūras atlikt līdz grūtniecības beigām. Ja tomēr rentgena uzņēmumu nepieciešams veikt, jālieto vairogdziedzera aizsargs un priekšauts.
Ilgstošas un plašas manipulācijas mutes dobumā plānojamas pēc grūtniecības. Grūtniecība nav kontrindikācija lokālās anestēzijas izmantošanai. Postoperatīvai sāpju mazināšanai atļauts lietot acetaminofēnu (paracetamolu), nepārsniedzot 4 gramus dienā, pirmā un otrā trimestra laikā arī ibuprofēnu. Akūtās situācijās, kad nepieciešama antibiotiku lietošana, izvēles preparāti ir penicilīna grupas antibiotikas un eritromicīns, klindamicīns, bet to lietošana jāsaskaņo ar uzraugošo ginekologu.
Grūtniecības laikā atbilstošai mutes dobuma higiēnai ir lielāka loma nekā jebkad, jo šis ir laiks, kad organismā notiek lielas pārmaiņas, kas sievieti padara uzņēmīgāku pret tādām mutes dobuma slimībām kā kariess un smaganu iekaisums jeb gingivīts. Pat ja periodā pirms grūtniecības visas ar mutes dobumu saistītās saslimšanas ir likvidētas vai kontrolētas, ir nepieciešama vizīte pie zobārsta, lai uzraudzītu stāvokli un sniegtu pacientei visu nepieciešamo informāciju par viņas un gaidāmā mazuļa zobu kopšanu.
Andas Dānieles zīmējumi
