Kaspars Auslands: Galvas trauma

Galvas traumas ir viens no biežākajiem pieaugušo invaliditātes un nāves cēloņiem, īpaši jauniem cilvēkiem. Galvas rajona ievainojuma pakāpe var būt ļoti atšķirīga, sākot ar vieglu, lokālu galvas sasitumu, nelielu virspusēju brūci, kad nav nepieciešama specifiska palīdzība un brūces apdari var veikt mājas apstākļos, līdz pat dažādas smaguma pakāpes smadzeņu bojājumiem, dažādas lokalizācijas asinsizplūdumiem galvaskausa telpā, smadzenēs, galvaskausa kaulu lūzumiem, kuru gadījumos nepieciešama ārstēšanās slimnīcā, un, iespējams, nepieciešama arī ķirurģiska iejaukšanās – galvaskausa trepanācija.

Bērni un pieaugušie galvas traumas var gūt ļoti dažādos veidos, bieži vien tas notiek banālās, pat kuriozās dzīves situācijās. Statistikas dati liecina, ka visbiežāk galvas traumas tiek gūtas ceļu satiksmes negadījumos, vai nu atrodoties automašīnā, vai arī esot gājējam, kuru notriec auto. Starp biežākajiem galvas traumas cēloņiem ir arī kritieni sadzīvē vai kādu sporta nodarbību laikā, arī kriminālu uzbrukumu  traumas.

Lokāls sasitums, brūces; sākotnējā palīdzība mājas apstākļos

Visbiežāk pēc vieglas sadzīves traumas, piemēram, paslīdot mājās uz slapjas grīdas, krītot un sasitot galvu, lielākā daļa no mums visticamāk, protams, uzreiz nebraukt pie ārsta. Sākotnēji pareizā taktika ir pēc iespējas objektīvāka situācijas izvērtēšana un tuvākajā laikā veselības novērošana. Lokālas galvassāpes šādā situācijā var būt normāla reakcija uz sitienu un tās var mazināt, iedzerot kādu no pieejamajām pretsāpju tabletēm, sasituma vietai pieliekot aukstuma kompresi. Jālūko, vai nav smadzeņu satricinājumam raksturīgie simptomi – samaņas zudums, amnēzija, dezorientācija – šādos gadījumos nepieciešama ārsta apskate. Ja sāpes nepāriet vai pastiprinās un rodas cita rakstura sūdzības (miegainība, neadekvāta rīcība, dezorientācija laikā vai telpā, redzes, dzirdes vai kustību traucējumi, slikta dūša, atkārtota vemšana, atmiņas zudums vai bezsamaņa) – noteikti jādodas uz slimnīcu. Tur jūs konsultēs ārsts, kurš visdrīzāk nozīmēs kompjūtertomogrāfijas izmeklējumu galvas smadzenēm.

Vissliktākie galvai ir tā sauktie koncentrētie sitieni – stūri, ietvju malas, kā arī cietas virsmas- akmens, flīzes. Tomēr tas, kādas sekas būs sitienam – to iepriekš nevar paredzēt. Viens un tas pats sitiens diviem cilvēkiem var nostrādāt absolūti pretēji. Iespējami arī gadījumi, kad nopietnu smadzeņu bojājumu traumas inerces rezultātā  var gūt pat tieši netraumējot galvas apvidu.

Visizturīgākā vieta galvā pret triecieniem ir piere, jo tajā ir daudzi dobumi, kas satur gaisu - deguna dobumi, pieres dobums un tie amortizē trieciena spēku. Ir jābūt spēcīgai traumai, lai sasitot pieri, rastos nopietns smadzeņu bojājums. Smadzenes nav nekustīgi fiksētas galvaskausā tāpēc, piemēram, nokrītot un sasitot pakausi, nopietnāka smadzeņu trauma var veidoties pieres rajonā. Visplānākais kauls ir deniņu rajonā, turklāt tur ļoti tuvu atrodas centri, kas atbild par svarīgu smadzeņu funkciju nodrošināšanu. Attiecīgi deniņi ir vārīgākā vieta, tāpēc potenciāli visbīstamākā traumas gūšanai.

Dažreiz, traumējot galvas ādas rajonu, kur lokalizēts kāds liels galvas ādu apasiņojošs asinsvads, pat no mazas brūces var būt relatīvi liela asiņošana. Šajos gadījumos svarīgi pielietot lokālu kompresiju ar pārsēju, to pēc iespējas precīzāk  novietojot uz asiņojošās vietas un, doties uz tuvāko traumpunktu, lai veiktu detalizētāku izmeklēšanu un brūces apdari. Pieaudzis cilvēks pats var mēģināt novērtēt, vai brūcei būtu nepieciešams uzlikt šuvi.  Brūce sejas rajonā ir samērā sensitīvs jautājums, tāpēc jāizvērtē, vai nepieciešama mediķu palīdzība vai ļaut tai sadzīt pašai. Kā rezerves iespēja nelielas brūces gadījumā, ir pielietot ādas malas savelkošo plāksteri, kas abas brūces malas  savelk kopā un ļauj tām saaugt bez šūšanas. Vēl nepatīkamu un satraucošu vizuālu skatu rada lieli puni jeb zemādas hematomas. Arī šajā gadījumā situācija  visticamāk ir viegla - trauma rada asinsizplūdumu zem ādas, taču nav cietuši ne kauli, ne smadzenes un hematomai nepieciešams uzlikt vien aukstuma kompresi, kas to palīdzēs apturēt un samazināt.

Smadzeņu veselības stāvokli pēc traumas grūtāk noteikt zīdaiņiem vai maziem bērniem, tāpēc jāvēro viņu uzvedība, diennakts ritms un ieradumi. Noteikti uzmanību vajadzētu pievērst šādiem simptomiem: ēšanas vai aprūpes ieradumu maiņa; neierasta vai viegla uzbudināmība; pastāvīga raudāšana; uzmanības traucējumi; koordinācijas traucējumi; slikts vai nomākts garastāvoklis; miegainība; intereses zudums par mīļākajām rotaļlietām vai aktivitātēm.  Bērna veselības stāvokli  var ietekmēt jebkura daudzuma  asins zudums no brūces galvas rajonā, tāpēc šajos gadījumos ir būtiski asiņošanu savlaicīgi apturēt un pēc lokāla pārsēja uzlikšanas, doties uz uzņemšanas nodaļu, lai veiktu adekvāta brūces apdari. Jebkuru šaubu gadījumā jādodas uz uzņemšanas nodaļu, lai jūs apskatītu ārsts-speciālists un nepieciešamības gadījumā veiktu  datortomogrāfijas izmeklējumu.

Izvērtēšana slimnīcā

Cilvēkam nokļūstot slimnīcā, sākotnējo apskati veic dežūrējošais traumatologs, neirologs vai neiroķirurgs. Tiek izvērtētas ārējās traumas pazīmes, pacienta neiroloģiskā simptomātika un visbiežāk veic datortomogrāfijas izmeklējumu, kurā ļoti labi var redzēt traumatiskas izmaiņas gan kaulos, gan smadzenēs. Atsevišķos gadījumos, ja ir vērojama neatbilstība starp smagu pacienta stāvokli un relatīvi normālu kompjūtertomogrāfijas atradni,  veic magnētiskās rezonanses izmeklējumu, kur ļoti smalki un detalizēti var diagnosticēt pat pavisam nelielus, taču bieži vien funkcionāli svarīgās zonās esošus smadzeņu struktūru bojājumus. Brūču gadījumā veic to apstrādi, sašūšanu, pārsiešanu, ievada pretstingumkrampju serumu. 

Atsevišķos gadījumos uzņemšanas nodaļā nodrošina pacienta diennakts novērošanu, lai nepieciešamības gadījumā veiktu atkārtotu izvērtēšanu vai izmeklēšanu.

Konstatējot izmaiņas galvaskausa kaulos vai arī asinsizplūdumu gadījumos, nepieciešama ārstēšanās stacionārā.

Smadzeņu satricinājums

Salīdzinoši vieglākais no galvas smadzeņu traumas veidiem, kas izraisa dažādas pakāpes un ilguma smadzeņu funkcionālus traucējumus, ir smadzeņu satricinājums. Šādā gadījumā, izmeklējot smadzenes ar kompjūtertomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses palīdzību, netiek diagnosticēti smadzeņu strukturāli bojājumi, bet īsākā vai garākā laika periodā novērojami funkcionāli smadzeņu darbības traucējumi, kas var izpausties kā īslaicīgs samaņas zudums, atmiņas problēmas, apjukums, slikta dūša, nogurums, miegainība, runas traucējumi, reibonis, līdzsvara trūkums. Šādā gadījumā ārstēšanās notiek mājas apstākļos, jo smadzenēm vissvarīgākais ir atpūta un, lai normalizētos smadzeņu šūnu (neironu) funkcija, nepieciešams laiks (lielākoties septiņas līdz 10 dienas). To ir ļoti svarīgi ievērot, lai izvairītos no ilglaicīgām sekām. Aktivitātes, sporta nodarbības, intelektuālo slodzi var atsākt ļoti pakāpeniski. Pēc ārsta ieteiktās atpūtas, veselībai vajadzētu atjaunoties un simptomiem izzust. Lielākoties sākotnējo simptomu izteiktība un smagums saistīts ar tālāko slimības gaitu. Ja sākotnējie simptomi ir izteiktāki, rodas risks attīstīties tā sauktajam pēcsatricinājuma sindromam – ilgstošiem, dzīves kvalitāti ietekmējošiem simptomiem, kā, piemēram, galvassāpēm, “džinkstēšanai” ausīs, līdzsvara traucējumiem, koncentrēšanās grūtībām un citiem. Šādos gadījumos jādodas pie speciālista un jāārstē attiecīgie simptomi. Piemēram, ja ilgstoši sāp galva - jādodas pie neirologa un algologa, ja nomāc psiholoģiskas vai sociāla rakstura problēmas - pie psihologa utt.

Galvaskausa lūzums

Traumas rezultātā var lūzt galvaskausa kauli. Lineāra jeb taisna lūzuma gadījumā kauli sadzīst bez nekāda veida ārējas fiksācijas vai operācijas un būtiskākais faktors, kas nosaka tālāko ārstēšanas taktiku – vienlaicīgi ir vai nav arī kāda veida smadzeņu bojājums. Protams, gadījumos, kad kaula lūzuma fragmenti iespiežas smadzeņu vielā vai ir vaļējs lūzums, nepieciešama ķirurģiska ārstēšana. Potenciāli bīstamas ir situācijas, kad tiek iegūts galvaskausa pamatnes lūzums. Šādā gadījumā raksturīgākie simptomi var būt  zili riņķi ap acīm vai aiz ausīm,  ožas vai dzirdes zudums, vienpusējs sejas muskuļu funkciju vājums, kā arī smadzeņu apvalka bojājums ar smadzeņu šķidruma noplūdi – šajos gadījumos  nepieciešama ārstēšanās stacionārā un atsevišķos gadījumos ķirurģiska ārstēšana. 

Asinsizplūdumi galvas smadzenēs

Ja lūzuma vai sitiena rezultātā izveidojies asinsizplūdums smadzeņu vielā vai arī virs smadzenēm, kas tās būtiski saspiež– tā ir situācija, kas nekavējoties un neatliekami jārisina, veicot operāciju – galvaskausa trepanāciju un asinsizplūduma evakuāciju. Ja reaģēšana notiek ātri – un runa ir par minūtēm – no sekām var izvairīties, bet, ja simptomus ignorē, sekas var būt paliekošas ilgtermiņā un pat letālas.

Galvas smadzeņu traumas gadījumā ārstēšanas procesā visbūtiskākie faktori ir nodrošināt smadzenes ar adekvātu skābekļa apgādi un saglabāt normālu spiedienu galvaskausa slēgtajā telpā. Ir atsevišķi smagu galvas traumu gadījumi, kad nepieciešams veikt neatliekamu operāciju, lai kontrolētu smadzeņu tūsku, un tad neiroķirurgi veic plašu  galvaskausa kaula daļas evakuāciju. 

Vieglāku traumu gadījumos, kad ķirurģiska korekcija nav nepieciešama, lielākoties ārstēšana ir simptomātiska. Svarīgi ievērot ārsta norādījumus, tai skaitā  par miera režīmu, kad nepieciešams reducēt fizisku un intelektuālu piepūli.

Ilgtermiņa galvas traumas sekas

Ir iespējams, ka salīdzinoši nopietna galvas trauma ar kompjūtertomogrāfijas izmeklējumā diagnosticētu bojājumu (nelielu asinsizplūdumu vai lokālu smadzeņu kontūziju), izpaužas ar vieglu  simptomātiku, kas ātri izzūd un nerada nekādas tālejošas sekas, taču daudzos gadījumu, kad ir kāda veida smadzeņu vielas bojājums, traucējumiem, kad nedarbojas roka vai kāja, vai kognitīviem traucējumiem, kad traucētas dažādas prāta funkcijas, kā, piemēram, spēja runāt, saprast, domāt un, beidzot ar dažādiem psiholoģiskiem traucējumiem - nomāktību, depresiju, dažādām neirozēm, sociālām problēmām un tamlīdzīgi. Šāda veida simptomi var būt kā sekas gan vieglas, gan smagas galvas traumas gadījumā un katrs traumas gadījums un iznākums var būt ļoti atšķirīgs. Šīm personām nepieciešama ilgstoša medicīniskā rehabilitācija un atbalsts.

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2022. gada aprīļa numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!