Kas jāzina, dodoties uz bronhoskopiju

Attīstoties medicīnas tehnoloģijām, pacienta izmeklēšana ir kļuvusi daudz informatīvāka, sniedzot ātrākus un precīzākus rezultātus. Viena no plaši lietotām izmeklēšanas metodēm ir endoskopija. Endoskopija (no grieķu valodas vārdiem ‘endo’ – iekšpusē; ‘scopy’ – apskate, tātad apskate no iekšpuses) ir invazīva izmeklēšanas metode, kuras laikā ar instrumenta palīdzību pacientam tiek apskatīts dobs orgāns no iekšpuses un iegūts attēls vai veikts videoieraksts. Visbiežāk, izdzirdot vārdu endoskopija, tas saistās ar gremošanas trakta izmeklēšanu – gastroskopiju jeb tā saukto kobru. Patiesībā endoskopijas izmeklēšanas metodes tiek lietotas diagnozes precizēšanai arī pneimonoloģijā, kad pacientam veic elpceļu izmeklēšanu ar videobronhoskopa palīdzību, ginekoloģijā veicot kolposkopiju (dzemdes kakla izmeklēšana) un histeroskopiju (sievietes iekšējo dzimumorgānu apskate), uroloģijā – urīnizvadkanāla un urīnpūšļa izmeklēšana patoloģiju konstatēšanai veic fibrocistoskopiju.

Visus šos izmeklējumus ir iespējams veikt ambulatori vai dienas stacionārā ar vienu nosacījumu, ja pacients uz izmeklējumu ierodas sagatavojies. Pacienta sagatavošana ir atslēga veiksmīgi veiktam izmeklējumam. Lai nesarežģītu visu un neslīgtu informācijas pārpilnībā, šoreiz izvēlēsimies vienu izmeklēšanas veidu – pacienta sagatavošanos videobronhoskopijai.

Bronhoskopija ir metode, kuras laikā veic elpceļu izmeklēšanu diagnostiskos un ārstnieciskos nolūkos. Tā kā izmeklējums tiek veikts ambulatori, tad uz izmeklējumu pacientu var pieteikt ģimenes ārsts vai kāds speciālists (onkologs, pneimonologs, otolaringologs utt.). Pacients pats to var izdarīt pēc nosūtījuma saņemšanas no ģimenes ārsta vai speciālista telefoniski, kā arī pierakstoties elektroniski vai ierodoties medicīnas iestādē klātienē. Apskatot medicīnas iestāžu mājaslapas, atrodama diezgan skopa informācija par bronhoskopijas izmeklējumu, turklāt par sagatavošanos izmeklējumam – vēl skopāka.

Visbiežāk, ārsts nozīmējot pacientam bronhoskopiju diagnozes precizēšanai, nozīmē arī radioloģisko izmeklējumu (plaušu rentgenogrammu vai komplicētos gadījumos datortomogrāfiju). Svarīgi iegaumēt, ka radioloģiskie izmeklējumi (vismaz plaušu rentgenogramma) ir jāveic, pirms dodaties uz bronhoskopiju, un radiologam jālūdz attēlu ierakstīt diskā, lai varat to paradīt bronhologam. Gadījumos, kad nepieciešams paņemt audu paraugus, bronhologam ir svarīgi precīzi izanalizēt radioloģisko izmeklējumu un pēc tā noteikt precīzu vietu, no kuras tiks ņemts paraugs (veikta biopsija). Ja pacients uz bronhoskopiju ierodas bez radioloģiskā izmeklējuma attēla, bronhoskopija būs jāatliek vai arī iegūtie rezultāti, iespējams, nebūs precīzi.

Izmeklējuma dienā pacients nedrīkst ēst un dzert, braukt ar automašīnu vai velosipēdu un, ieteicams, lai līdzi būtu pavadonis. Bronhoskopija visbiežāk tiek veikta sedācijā, bet nepieciešamības gadījumā arī narkozē (pieaicinot anesteziologu). Tas mazina nepatīkamās izjūtas pacientam un atvieglo darbu ārstam.

Kad pacients piesakās izmeklējumam, personāls vienmēr noskaidro par slimībām, ar kādām pacients slimo vai ir slimojis, un medikamentiem, kas tiek lietoti. Pirms piesakāties uz bronhoskopiju, pārskatiet arī savus medikamentus, kurus lietojat vai nesen esat lietojis, un, lai nerastos pārpratums, pierakstiet tos uz lapiņas, jo tā būs vieglāk tos nosaukt. Kāpēc tas ir svarīgi?

Ir vairākas slimības, kuru gadījumā personāls norādīs, kā rīkoties. Piemēram, cukura diabēta pacienti lieto insulīnu, bet izmeklēšanas dienā no rīta nedrīkst ēst un dzert. Tātad ir svarīgi, lai izmeklējums tiktu veikts pēc iespējas agrāk no rīta, jo arī pēc izmeklējuma nedrīkstēs ēst un dzert vienu stundu. Parasti cukura diabēta pacientiem izmeklēšanas dienā iesaka injicēt ilgstošas darbības insulīnu, bet nelietot īsas darbības insulīnu, ņemot to līdzi, lai pēc paēšanas var to injicēt. Ja ir slāpes, tad muti var izskalot ar ūdeni, to nenorijot. Pacientiem, kam ir paaugstināts asinsspiediens, noteikti no rīta ar nelielu ūdens malku ir jāiedzer paredzētie medikamenti. Parasti uztraukums par izmeklējumu dara savu, un pacientam, ierodoties uz izmeklējumu, ja nav izdzertas zāles, paaugstinās asinsspiediens un izmeklējums ir jāatliek. Gadījumos, ja tiek lietoti psihotropi medikamenti vai antidepresanti, tos arī iesaka lietot izmeklējuma dienā agri no rīta ar nelielu ūdens daudzumu. Bet ir svarīgi zināt tos nosaukt, ierodoties uz izmeklējumu, jo tas ir svarīgi, aprēķinot sedācijai nepieciešamo medikamentu devu.

Personālam, kas veiks bronhoskopiju, ir svarīgi zināt par asins šķidrinošo medikamentu lietošanu (aspirīns un to saturoši medikamenti, klopidogrels, varfarīns u.c.). Trīs dienas pirms bronhoskopijas (īpaši gadījumos, kad jāņem audu paraugi) šo medikamentu lietošana ir jāpārtrauc (kad pierakstīsities uz izmeklējumu, bronhoskopiju kabineta personāls lūgs konsultēties ar savu ģimenes ārstu vai kardiologu) un jānodod koagulogramma. Nepārtraucot lietot medikamentus, bronhoskopijas laikā var sākties asiņošana un būs apgrūtināta izmeklējuma veikšana vai, iespējams, izmeklējums būs jāpārtrauc.

Dodoties uz bronhoskopiju, jācenšas atcerēties, vai ir alerģija no medikamentiem un no kuriem tieši, jo pirms bronhoskopijas lokālajai anestēzijai parasti tiek izmantots lidokaīns.

Bieži nākas saskarties ar to, ka, dodoties pie ārsta, pacients uzvelk greznu un neērtu apģērbu ar šaurām piedurknēm. Taču pirms bronhoskopijas vajadzētu izvēlēties brīvu apģērbu, lai var atbrīvot rokas, jo būs jāievada medikamenta, un jāatceras, ka aptuveni divas stundas pēc izmeklējuma jūs gulēsiet.

Bronhoskopijas izmeklējuma aprakstu pacients saņems uzreiz pēc izmeklējuma un tiks noteikts datums, kad un kā varēs saņemt analīžu rezultātus. Pacientam tiks paskaidrots arī tas, kad varēs sākt ēst un dzert un kā to darīt.

Svarīgi jāievēro, ka 24 stundas pēc izmeklējuma nedrīkst:

• vadīt transportlīdzekli;
• veikt darbus ar mehāniskām iekārtām;
• lietot alkoholu (kādreizējais mīts par 50 gramiem konjaka pēc bronhoskopijas pilnīgi noteikti nav spēkā);
• parakstīt svarīgus dokumentus;
• pieskatīt mazus bērnus.

Lai gan jūtaties mundrs, tomēr medikamentu iedarbības dēļ būs novērojama novēlota reakcija.

Nobeigumā varam uzsvērt – dodoties uz izmeklējumu, ir rūpīgi jāsagatavojas, jo steiga un norādījumu ignorēšana tikai attālina rezultatīva izmeklējuma veikšanu.

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv”” 2015. gada oktobra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!