Kāpēc rodas "ātras kājas" jeb akūta caureja
Kā katru gadu, arī šogad aukstos mēnešus ārsti gaida ar bažām. Biežāk sastapsimies ar akūtām respiratorām vīrusu infekcijām, taču arī akūta caureja, visticamāk, atkal atgādinās par sevi; tā bieži piemeklē gan pieaugušos, gan bērnus rudens un ziemas periodā. Ņemot vērā, ka infekcijas, kas izraisa akūtas caurejas, visbiežāk tiek pārnestas fekāli orālā ceļā, būtiskākais un drošākais veids, kā sargāt sevi no šī nepatīkamā stāvokļa, ir regulāra personiskā higiēna, bieža roku mazgāšana, īpaši, ja ģimenē vai kolektīvā kāds ir saslimis, tāpat rūpīgi jāmazgā trauki, regulāri jāvēdina telpas.
Par akūtu caureju var runāt, ja šķidra vēdera izeja pacientu piemeklē trīs vai vairāk reizes dienā un šādas sūdzības ilgst ne vairāk kā divas nedēļas. Ļoti bieži akūta caureja pāriet bez specifiskas ārstēšanas, bieži tas notiek pirmo 48 stundu laikā, taču svarīgi zināt, kad jāmeklē ārsta palīdzība.
Caureju biežāk izraisa infekcija, vairumā gadījumu konkrēto ierosinātāju neidentificē, īpaši, kad pacienta pašsajūta uzlabojas bez specifiskas ārstēšanas. Zināms, ka pieaugušajiem aptuveni pusi no visiem gadījumiem caureju izraisa vīrusi, bērniem vīrusu ierosinātas caurejas sastop pat vēl biežāk.
Pacienta pašsajūta lielā mērā atkarīga no vēdera izejas biežuma. Jo biežāka vēdera izeja, jo lielāks ir ūdens un sāļu zudums, tāpēc palielinās dehidratācijas jeb atūdeņošanās risks. Atūdeņošanās ir bīstamākais sarežģījums akūtas caurejas gadījumā. Akūtas caurejas laikā var pievienoties arī paaugstināta temperatūra, sāpes vēderā, slikta dūša.
Ārsta palīdzība būtu jāmeklē gadījumos, ja slimnieka stāvoklis neuzlabojas pirmajās 48 stundās, kopš caureja sākusies, ir drudzis ar temperatūru virs 38 grādiem, izmainīta pacienta apziņa, vemšana ar izteiktām kolikveida sāpēm vēderā, pievienojas asiņu piejaukums vēdera izejā, pacients nevar uzņemt šķidrumu caur muti, pacientam vismaz 12 stundu nav bijusi urinācija, kā arī pacients nesen bijis slimnīcā vai lietojis antibiotikas.
Jānovērš atūdeņošanās
Ja caureja ir viegla vai vidēji izteikta (nav izteikti paaugstinātas temperatūras, drudža, vēdera izeja bez asiņu piejaukuma, nav apziņas traucējumu, stāvoklis uzlabojas 48 stundu laikā no caurejas sākuma), pacients var ārstēties mājas apstākļos, dzerot daudz šķidruma ar paaugstinātu sāļu un cukura koncentrāciju, neatkarīgi no caurejas ierosinātāja. Īpaša uzmanība gan jāpievērš zīdaiņiem, maziem bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, šiem pacientiem atūdeņošanās notiek izteikti strauji. Šādā situācijā labi noder glikozi un sāļus saturošs pulveris vai šķīdums ar 5 g sāls un 40 g cukura uz 1 litru ūdens. To, vai pacients ir dehidratējies (atūdeņojies), mājas apstākļos var noteikt pēc urinēšanas biežuma (normāli tai būtu jābūt ik pēc 3–5 stundām) un urīna krāsas (ja urīns ir tumši dzeltens, tas nozīmē, ka šķidrums netiek uzņemts pietiekami). Galvenie atūdeņošanās simptomi ir jau minētā samazinātā urinācija, slāpes, sausa mute un mēle, nogurums, vājums, reibonis, galvassāpes, viegla aizkaitināmība, iekritušas acis, paātrināta sirdsdarbība un citi.
Sākumam – aktīvo ogli
Ēšanas paradumos akūtas caurejas gadījumā iesaka ievērot mērenību, pamatā lietojot vispārzināmus produktus, kas tiek ieteikti zarnu trakta traucējumu gadījumos, – rīsus, sausiņus, novērojot pašsajūtu – iespējams pievienot arī banānu, dzidru buljonu. Vēlams izvairīties no pienu un taukus saturošiem produktiem.
Šīs rekomendācijas ir vēlams ievērot, taču ir situācijas, kad ārstēšanai jāņem talkā arī medikamenti. Visbiežāk caurejas ārstēšanu sāk ar aktīvo ogli, tas ir adsorbējošs līdzeklis, pieejams katrā mājas aptieciņā. Diosmektīta (alumīnija un magnija dubultsilikātu māls ar īpašu plākšņveida struktūru) pulveris, ko pazīstam ar nosaukumu Smecta, arī pieder pie adsorbentu grupas (viena trīs gramu paciņa pēc adsorbējošās virsmas lieluma atbilst aptuveni 500 aktivētās ogles tabletēm un nodrošina ap 300 m2 adsorbējošās virsmas) – tas piesaista savai virsmai vīrusus, toksīnus, baktērijas, tāpēc to koncentrācija zarnās samazinās un to piestiprināšanās gļotādai nenotiek tik aktīvi. Zināms, ka diosmektīts kavē rotavīrusu vairošanos zarnās. Diosmektītam piemīt arī kuņģa un zarnu trakta gļotādu pārklājošas īpašības. Diosmektīta pulvera panesamība parasti ir ļoti laba, tā spēj samazināt slimības ilgumu. Diosmektītu var lietot kopā ar sāļu šķīdumiem, parasti vienas paciņas saturu šķaida pusglāzē ūdens vai pievieno pusšķidram ēdienam (piemēram, jogurtam). Slimības sākuma fāzē diosmektītu iesaka lietot pa 1 paciņai 3 reizes dienā, ja simptomi ir izteikti, pirmajās 2–3 dienās devu var dubultot. Jāatceras, ka diosmektītu var lietot bērni, arī zīdaiņi, kā arī grūtnieces.
Probiotikas ir drošas
Jāatceras, ka caureja ir organisma aizsargreakcija, lai paātrinātu toksīnu vai mikroorganismu izvadi no tā, tāpēc zarnu peristaltiku jeb kustīgumu samazinoši preparāti, piemēram, loperamīds, akūtas caurejas gadījumā jālieto ar īpašu piesardzību. Šie preparāti var ne tikai pagarināt slimības ilgumu, bet pat pasliktināt slimības iznākumu. Šo medikamentu lietošana kavē caurejas izraisītāju izvadīšanu no organisma, tos nevajadzētu lietot gadījumos, kad vēdera izejai ir asiņu piejaukums.
Medikamentus, kuri samazina ūdens un sāļu daudzumu, kas izdalās zarnās, sauc par antisekretoriem medikamentiem, tie nodrošina šķidruma līdzsvaru zarnās. Šiem medikamentiem ir samērā ātra pretcaurejas darbība, taču tie jākombinē ar pastiprinātu šķidruma uzņemšanu. Šos medikamentus nevajadzētu lietot ilgstoši, tāpat tos nevajadzētu lietot gadījumos, ja ir aizdomas, ka caureju izraisījusi bakteriāla infekcija.
Ir zināms, ka dažas labās baktērijas var līdzēt akūtas caurejas gadījumā – tādas ir atsevišķas laktobaciļu sugas, bifidobaktērijas, rauga sēnītes (Lactobacillus acidophilus, subsp. lactis, L. reuteri ATCC 55730, L. rhamnosus GG, L. casei DN-114 00, Lactobacillus GG (ATCC 53103), Bifidobacterium animalis un Saccharomyces cerevisiae (boulardii)). Zināms, ka probiotikas ir droši un labi panesami līdzekļi, bieži tās var saīsināt slimības ilgumu, tāpēc var apsvērt probiotiku lietošanu akūtas caurejas gadījumā.
Vēlreiz jāatgādina, ka akūta caureja bieži beidzas ar pašizārstēšanos, kuru veicina pietiekama šķidruma uzņemšana un, ja nepieciešams, adsorbentu un citu medikamentu lietošana, taču ir situācijas, kad tomēr ar pašārstēšanos sev nepalīdzēsiet un varat pat kaitēt. Ja slimnieka stāvoklis neuzlabojas pirmajās 48 stundās, kopš caureja sākusies, ir izmainīta pacienta apziņa, pievienojas asiņu piejaukums vēdera izejā, pacients nevar uzņemt šķidrumu caur muti, vismaz 12 stundas nav bijusi urinācija, kā arī pacients nesen bijis slimnīcā vai lietojis antibiotikas, ļoti vēlams konsultēties ar savu ģimenes ārstu par tālāko ārstēšanas un izmeklēšanas plānu.
Vēlu jums visiem stipru veselību, lai tā nepieviļ jūs aukstajos ziemas mēnešos, un gudrus, ieinteresētus ārstus, kas gribēs informēt savus pacientus un palīdzēt viņiem.
Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2015. gada decembra numurā!
Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!
