Kāpēc aizkrīt ausis

Kāpēc aizkrīt ausis un kāpēc, piemēram, košļājamās gumijas lietošana lidmašīnas nosēšanās laikā mazina ausu aizkrišanu un diskomforta sajūtu ausīs? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, būtu jāsāk ar nelielu izklāstu par auss uzbūvi un dzirdes caurules (latīniski tuba auditiva) jeb Eistāhija kanāla būtību.

Auss sastāv no trīs daļām: ārējās auss, vidusauss un iekšējās auss. Ārējo ausi veido auss gliemežnīca, ārējās auss eja un bungplēvīte. Vidusausi veido bungdobums ar trīs dzirdes kauliņiem (āmuriņš, laktiņa, kāpslītis), īpašas – mastoidālās šūnas un dzirdes caurule. Iekšējo ausi veido kaulainais un plēvainais labirints, kuriem izšķir priekštelpu, pusloka kanālus, gliemezi un citus veidojumus.

1.attēls. Auss uzbūve

Visas trīs daļas – ārējā auss, vidusauss un iekšējā auss – piedalās dzirdes funkcijas nodrošināšanā:

• skaņas avots rada gaisa svārstības;
• gaisa svārstības uztver auss gliemežnīca;
• gliemežnīca ievada gaisa svārstības ārējās auss ejā;
• gaisa svārstības iesvārsta bungplēvīti, kas ir plāna, nostiepta membrāna un spēj vibrēt;
• bungplēvīte iekustina dzirdes kauliņu ķēdīti (āmuriņu, laktiņu un kāpslīti), kas, darbodamies pēc sviru principa, skaņu pastiprina;
• dzirdes kauliņi iesvārsta šķidrumu iekšējā ausī;
• iekšējās auss šķidruma kustība kairina tur atrodošās matiņšūnas ar dzirdes receptoriem;
• dzirdes receptoru kairinājums rada impulsu, kas izplatās līdz dzirdes nervam. Pa dzirdes nervu impulss nonāk līdz smadzenēm un rodas dzirdes sajūta.

Auss ir sarežģīta sistēma, kas darbojas pēc fizikas likumiem. Tā pārvērš mehāniskas svārstībās elektriskā impulsā. Būtībā tā ir kā pretējā virzienā darbojošs rupors, kas uztver, vada, pastiprina un pārveido skaņu. Jebkuras izmaiņas šajā sistēmā var ietekmēt dzirdi.

Dzirdes cauruli pirmo reizi atklāja un aprakstīja 16. gadsimta anatoms Bartolomejs Eistāhijs. Tā kā šis zinātnieks ir devis lielu ieguldījumu auss uzbūves un funkciju izzināšanā, joprojām dzirdes cauruli mēdz dēvēt viņa vārdā par Eistāhija kanālu. Tas savieno vidusausi ar rīkles augšējo daļu jeb aizdeguni. Dzirdes kanālam ir divas daļas: kaulainā daļa, kas ir vidēji 12 mm gara un atveras vidusausī, un plēvjaini skrimšļainā daļa, kura ir vidēji 24 mm gara un atveras rīkles sānu sienā. Eistāhija kanāla atvere rīkles sienā ir gareniskas spraugas veidā, un parasti šī sprauga ir slēgta. Slēgtā stāvoklī to notur elastīna vira un Ostmana tauku spilventiņš. Slēgts Eistāhija kanāls nodrošina vidusauss izolētību no aizdegunes sekrēta, ēdiena un spiediena izmaiņām elpojot. Dzirdes kanāls atveras rijot, žāvājoties un šķaudot, jo tiek sasprindzināti muskuļi, kas pie tā piestiprināti. Muskuļu saraušanās uz brīdi spēj atvērt dzirdes kanāla lūmenu. Bērniem dzirdes kanāls ir īsāks, platāks nekā pieaugušajiem. Elastīna vira nav tik blīva, un Ostmana tauku spilventiņš ir plānāks. Eistāhija kanāls pilnībā attīstās 6–9 gadu vecumā.

Eistāhija kanāls nodrošina vidusauss sekrētu izvadi, ventilāciju, spiediena regulāciju bungdobumā. Gaisa spiedienam abās bungplēvītes pusēs jābūt vienādam. Bungplēvīte ir padevīga gaisa svārstībām, spēj vibrēt un kustināt dzirdes kauliņu ķēdīti vislabāk. Ja bungplēvīte tiek nospriegota, tad gaisa svārstības tiek atstarotas un nerada dzirdes sajūtu.

Aizkritušu ausu sajūtu ar diskomfortu un pavājinātu dzirdi rada spiediena izmaiņas abpus bungplēvītei, ko nav spējusi izlīdzināt Eistāhija kanāla darbība. Ja spiediens ārpusē kļūst lielāks nekā vidusausī, bungplēvīte tiek ievilkta uz iekšu, tā kļūst nostiepta un sliktāk vibrē. Dzirdes kauliņu kustība ir ierobežota. Tiek samazināta skaņas pārvade uz iekšējo ausi. Šāda situācija rodas, piemēram, nolaižoties lidmašīnai. Tāpēc būtu ieteicams negulēt lidmašīnas nolaišanās laikā (miega laikā rīšanas kustības ir retas), lietot košļājamo gumiju, nelidot, ja ir augšējo elpceļu infekcija vai alerģija. Spēja augstuma samazināšanās lidojot vai ieniršanas dziļuma samazināšanās nirstot, kad aizdegunē strauji pieaug atmosfēras spiediens (kritiskais līmenis 90 mm Hg), var izraisīt barotraumu. Spiediena ietekmē Eistāhija kanāls slēdzas, mīkstie rīkles audi dzirdes caurules beigās tiek iespiesti tās lūmenā. Pēkšņs negatīvs spiediens vidusausī izraisa bungplēvītes ievilkšanos, asinsvadu paplašināšanos, saasiņojumu un šķidruma uzkrāšanos. Dažreiz var būt pat iekšējās auss bojājums. Barotraumas gadījumā cilvēks jūt spēcīgas ausu sāpes, džinkstēšanu ausīs, reiboni, dzirdes zudumu. Visu rakstu lasi žurnala "ārsts.lv" jūnija numurā.