Kairinātas zarnas sindroms

Gastroenteroloģijas praksē ik dienu sastopu gandrīz 30 procentus slimnieku, kas sūdzas par dažāda veida sāpēm vēderā, mainīgu vēdera izeju, vēdera pūšanos, kas atkārtojas periodiski. Funkcionālas gremošanas trakta slimības ir ļoti izplatītas. Visvairāk un biežāk šajā jomā ir runāts tieši par kairinātās zarnas sindromu.

Kas tas ir – kairinātas zarnas sindroms

Kairinātas zarnas sindroms ir funkcionāli zarnu darbības traucējumi, kas izraisa vēdera sāpes vai diskomforta sajūtu, kas ir saistīta ar zarnu darbības traucējumiem un mainīgu vēdera izeju.

Kairinātas zarnas sindroms ir ļoti izplatīts visā pasaulē, īpaši augsti attīstītās valstīs. Apmēram 20–30 procenti pasaules iedzīvotāju (arī apmēram 20 procenti bērnu) cieš no šī sindroma. Vairāk nekā puse no šiem cilvēkiem, kam ir kairinātas zarnas sindroms, nevēršas pie ārstiem. Parasti ar šādām sūdzībām par zarnu darbības traucējumiem pie ārsta vēršas divreiz vairāk sieviešu nekā vīriešu. Sievietes ir emocionālākas, un tādi simptomi kā vēdera pūšanās un diskomforts rada viņām neērtības. Visbiežāk kairinātas zarnas sindroms mēdz būt līdz 40 gadu vecumam. Pēc tam šīs problēmas samazinās, un otrs saslimstības uzliesmojums var būt pēc 60 gadu vecuma. Tas vairāk saistīts ar ikdienas dzīves psihoemocionālo un sociālo stāvokli. Pēc 50 gadu vecuma vīriešu un sieviešu proporcija, kas vēršas pie ārsta ar aizdomām par kairinātas zarnas sindromu, ir vienāda.

Kairinātas zarnas sindroma cēloņi

Cēloņi nav zināmi. Pamatā ir psihosociāli un fizioloģiski faktori. Kairinātas zarnas sindroms saistīts ar veģetatīvās nervu sistēmas disfunkciju. Nopietna, ilgstoša stresa gadījumā, neatrisinātu ikdienas problēmu dēļ var pastiprināties zarnu jutīgums, kas var izraisīt kairinātas zarnas sindromu.

Iespējams cēlonis var būt arī akūtas zarnu infekcijas, piemēram, salmonelozes, dizentērijas. Šādiem slimniekiem var attīstīties hroniski zarnu darbības traucējumi. Kā jebkurai slimībai, nevar izslēgt ģenētiskas īpatnības.

Protams, pastāv iespēja, ka kairinātas zarnas sindromu var izraisīt pārtikas produktu nepanesība vai alerģija pret kādu produktu, piemēram, laktozes intolerance (piena cukura nepanesība).

Kairinātas zarnas sindroma simptomi

Visbiežāk sūdzības ir par atkārotām vēdera sāpēm vai diskomfortu. Visbiežāk sāpes ir kreisajā paribē un vēdera lejasdaļā, raksturīga ir vēdera uzpūšanās, mainīga vēdera izeja (caureja vai aizcietējums, vai abi kopā). Parasti vēdera sāpes samazinās pēc vēdera izejas un var palielināties pēc ēšanas. Slimniekiem ar šādiem simptomiem ir slikta vai pat ļoti slikta dzīves kvalitāte, tāpēc viņi mēdz vērsties pie ārstiem ar aizdomām par nopietnām organiskām slimībām.

Ir arī simptomi, kas tieši neskar kuņģi un zarnu traktu, bet varētu būt saistīti ar kairinātas zarnas sindromu. Piemēram, lumbalģija (hroniskas muguras jostas daļas sāpes), galvassāpes, hronisks nogurums, sāpes krūškurvī (kas slimniekam rada aizdomas par sirds slimībām), nespēks, urinēšanas traucējumi un pasliktinātas seksuālās attiecības.

Diagnoze

Vispirms nepieciešams izvērtēt slimnieka psiholoģisko stāvokli. Vajadzīgs labs ārsta kontakts ar pacientu. Pirmajai vizītei pie ārsta vajadzīgs pietiekami ilgs laiks, lai visu varētu pārrunāt. Jāizvērtē, vai slimniekam ir trauksme, depresija, baiļu sajūta.

Ļoti svarīgi ir noskaidrot slimības vēsturi atbilstoši tā sauktajiem Romas III kritērijiem – vai sāpes un diskomforta sajūta:

• traucē vismaz 6 mēnešus un ilgst vismaz 3 mēnešus;
• samazinās pēc vēdera izejas vai pastiprinās vienlaikus ar vēdera izeju;
• arī pastiprinās ar vēdera izejas skaita maiņu un konsistenci.

Kairinātas zarnas sindroma diagnoze ir ticama, ja ir konstatēti divi no šiem kritērijiem.

Papildu kritēriji:

• vēdera izeja ir retāk nekā trīs reizes nedēļā (aizcietējums) vai biežāk nekā trīs reizes dienā (caureja). Izkārnījumi – cieti vai šķidri;
• vēdera izeja ir apgrūtināta, ir nepilnīga zarnas iztukšošanas sajūta, fēcēm ir gļotu piejaukums un pūšas vēders.

Jo vairāk simptomu, jo ticamāka ir kairinātas zarnas sindroma diagnoze.

Ir svarīgi novērtēt arī slimnieka vecuma riska grupu. Ja slimniekam ir nupat minētās sūdzības un ir vairāk nekā 50 gadu, slimnieks ir ļoti nopietni jāizmeklē. Īpaši, ja ir šādi papildu simptomi – anēmija, rektālā asiņošana, svara zudums, ilgstoša caureja.

Pozitīvas diagnozes gadījumā (ja apstiprinās kairinātas zarnas sindroms), tās ir labas ziņas, jo kairinātas zarnas sindroms nesekmē nopietnu slimību rašanos.

Kādi izmeklējumi un analīzes jāveic

Vispirms jāizslēdz citas organiskas saslimšanas. Piemēram, žultspūšļa un žultsvadu slimības, celiakija, laktozes nepanesība, iekaisīgas zarnu slimības, resnās un taisnās zarnas vēzis, akūtas un hroniskas infekcijas, disbakterioze, resnās zarnas divertikuloze, ginekoloģiskas slimības, vēzis, resnās zarnas iekaisums, kas saistīts ar medikamentu lietošanu, u.c.

Analīzes: jānosaka pilna asinsaina, C reaktīvais olbaltums (CRO), bioķīmiskās laboratoriskās analīzes, jāveic fēču izmeklējumi, nosakot parazītu infekcijas, slēptās asinis fēcēs, svarīgi ir arī vairogdziedzera hormoni. Veicamie izmeklējumi: endoskopija (gastroskopija un kolonoskopija ar biopsijām) un vēdera dobuma ultrasonogrāfija.

Ārstēšana

Ārstēšanai ir divas daļas. Psiholoģiskā un medikamentozā. Tāpēc ir ļoti svarīgi noskaidrot pacienta viedokli par to un pacietīgi jāizskaidro slimības būtība. Ārstam jāpārliecina, ka kairinātas zarnas sindroms nav bīstama slimība un visi šie simptomi var mainīties atkarībā no diētas un stresa. Pacientam jānotic, ka viņam nav nopietnas organiskas slimības.

Diemžēl kairinātas zarnas sindromam nav nekādas zelta standarta terapijas. Medikamentus lieto atbilstoši simptomiem.

Lai mazinātu un novērstu vēdera pūšanos – jāievēro diēta, ieteicami ir probiotiski līdzekļi, antidepresanti stresa un trauksmes ietekmes mazināšanai, neabsorbējami antibiotiskie līdzekļi (piemēram, rifaksimīns). Ja traucē aizcietējums – diēta jābagātina ar šķiedrvielām, ieteicami ir preparāti, kas veicina vēdera izeju (piemēram, polietilēna glikols jeb makrogols). Savukārt caurejas gadījumā – diēta, kurā samazināts ogļhidrātu un šķiedrvielu daudzums, loperamīds, kas nomāc zarnu muskulatūras kustības.

Vēdera sāpes mazina spazmolītiski līdzekļi, piparmētru eļļa, tēja un – iespējams – antidepresanti.

Antidepresantu nozīmēšanai nepieciešama psihoterapeita konsultācija un iesaiste. `