Kāda ir tava holesterīna “norma”?

Sākumā nedaudz par pašu holesterīnu

• Asinīs cirkulē divas galvenās taukvielas: holesterīns un triglicerīdi.
• Kopumā taukvielas tiek dēvētas arī par lipīdiem (šo jēdzienu bieži lieto ārsti, sakot “noteiksim lipīdus”, “noteiksim lipīdu frakcijas”).
• Ar uzturu pārsvarā uzņemam triglicerīdus, kas būtībā ir tauki parastajā izpratnē. Piemēram, sviests, cūku tauki, kā arī augu un zivju eļļas ir triglicerīdi. Par tiem šoreiz ne.
• Holesterīns ar uzturu tiek uzņemts relatīvi nedaudz, un tīrā veidā mēs to ieraudzīt nevaram. Lielākā daļa no mūsu organismā esošā holesterīna sintezējas aknās. Tāpēc, pat ja holesterīnu no uztura izslēdzam pilnībā, tā līmenis joprojām var būt paaugstināts.
• Organisma vajadzības pēc holesterīna ir nelielas, tāpēc var samērā droši apgalvot, ka visiem Rietumu dzīvesveidu dzīvojošiem cilvēkiem holesterīna līmenis vairākas reizes pārsniedz fizioloģiski nepieciešamo. Patiesībā nevienam no dzīvniekiem tas nav tik augsts kā cilvēkam.
• Lai holesterīnu un triglicerīdus, kas ir taukvielas, pa asinīm varētu nogādāt no vieniem audiem uz citiem, tie ir iepakoti speciālās daļiņās – lipoproteīnos. Lipoproteīniem ir vairāki apakšveidi, kas atšķiras ar izmēriem, blīvumu un atšķirīgu holesterīna un triglicerīdu daudzumu tajos.

Kad ārsts izvērtē taukvielu vielmaiņu, tiek analizēts šādu četru rādītāju līmenis asinīs (lipīdu frakcijas):

• holesterīns (tiek saukts arī par kopējo holesterīnu);
• triglicerīdi;
• ABLH (augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns);
• ZBLH (zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns).

• ABLH daļiņas transportē holesterīnu uz aknām no citiem orgāniem, tostarp arī no asinsvadiem, tos attīrot. Tāpēc bieži vien ABLH daļiņās esošais holesterīns tiek saukts par labo holesterīnu.
  • Ir pierādīts, ka cilvēkiem ar zemāku ABLH (vīriešiem < 1,0 mmol/L un sievietēm < 1,2 mmol/L) ir augstāks sirds slimību risks.
  • Tomēr pašlaik ārstu rīcībā nav efektīvu zāļu, kas spētu paaugstināt labo holesterīnu, vienlaikus arī pazeminot sirds slimību risku. Tāpēc, ja ABLH ir zems, jācenšas to paaugstināt ar dabiskiem veselīga dzīvesveida pasākumiem: regulāras fiziskās aktivitātes, veselīgs uzturs (īpaši samazinot saldumu un citu ātro ogļhidrātu lietošanu), liekā svara samazināšana.
• ZBLH daļiņas sastāv gandrīz tikai no holesterīna un satur līdz pat 70% no visa asinīs esošā holesterīna. Šīs daļiņas transportē holesterīnu no aknām uz visiem citiem audiem.
  • Ja šo daļiņu ir par daudz un/vai ja cilvēkam ir arī citi riska faktori – smēķēšana, vecums, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens, agrīni infarkti ģimenē, liekais svars, mazkustīgs dzīvesveids –, ZBLH sāk izgulsnēties sirds, smadzeņu un citās artērijās – attīstās slimība, ko sauc par aterosklerozi – artēriju iekaisums ar holesterīna uzkrāšanos. Tāpēc tajās esošais holesterīns jeb ZBLH ir tas sliktais.
  • Ateroskleroze atkarībā no tā, kurās artērijās tā veidojas, var izpausties kā miokarda infarkts (sirds muskuļa pēkšņa atmiršana ar sāpju lēkmi krūtīs), stenokardija (sāpes krūtīs pie slodzēm), insults (paralīze) un mijklibošana (sāpes kājās staigājot).
• Patiesībā labais un sliktais holesterīns ķīmiski ne ar ko neatšķiras viens no otra. Atšķirība ir tikai apstāklī, kurās lipoproteīnu daļiņās tas atrodas (gluži kā karavīrs vienmēr ir karavīrs – vienalga, vai Sarkanajā vai Baltajā armijā).

Kā interpretēt slikto zema blīvuma lipoproteīnu holesterīnu?

• Lai novērstu sirds un asinsvadu slimību risku, vissvarīgākais ir samazināt tieši slikto – ZBL holesterīnu.
• Lai cik paradoksāli tas liktos, nevar runāt par sliktā holesterīna universālu normu, kas būtu attiecināma uz visiem cilvēkiem. Kas vienam būs drošs līmenis, citam būs krietni par augstu.

Kāpēc tā? Jo holesterīna kaitīgumu ietekmē ne tikai tā līmenis, bet daudz citu faktoru un slimību: vecums, smēķēšana, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens, ģenētiska nosliece, pasliktināta nieru funkcija, dzimums (vīriešiem holesterīns ir kaitīgāks).

• Vēlamais ZBLH līmenis tāpēc ir atkarīgs no sirds slimību riska pakāpes, un laboratorijas atbildē līdzās ZBLH normai atradīsiet šādu skaidrojumu:
  • ļoti augsts risks: < 1,8 mmol/L;
  • augsts risks: < 2,5 mmol/L;
  • mērens vai zems risks < 3 mmol/L.

Ko nozīmē šie riski? To skaidrojumu atradīsiet tabulā.

• Visaugstākais risks ir tiem, kam jau konstatēta holesterīna izgulsnēšanās artērijās (ateroskleroze).
  • Šādos gadījumos obligāti ir jāsasniedz pēc iespējas zemāks ZBLH līmenis – vismaz < 1,8 mmol/L, jo tikai tāds līmenis ļauj šīs slimības progresēšanu apturēt (kas nozīmē – novērst infarktu un insultu).
  • Tik zems ZBLH līmenis parasti ir jaundzimušajiem (tātad cilvēka organismam nekas neparasts), bet pieaugušajiem tādu nav iespējams panākt bez medikamentiem (ar ļoti retiem izņēmumiem).
  • Ja reiz aterosklerozes process ir sācies, to apturēt bez medikamentiem  praktiski nav iespējams.
• Ar kādām zālēm samazināt ZBLH? Pastāv vairāki veidi, tomēr ne katrs līdzeklis, kas pazemina ZBLH, vienlīdz efektīvi novērš infarktu un insultu risku.
  • Šajā ziņā neapšaubāmi līderi ir statīni, kas kavē holesterīna veidošanos organismā, un ar tiem ir veikts tāds daudzums ļoti veiksmīgu zinātnisku pētījumu kā reti kurām citām zālēm medicīnā.

Pastāv viedoklis, ka statīniem piemīt ne tikai holesterīnu pazeminošas īpašības, bet arī cita – tostarp pretiekaisuma – iedarbība. Amerikas Savienotajās Valstīs jau pāris gadus pat tiek ieteikts lietot statīnus neatkarīgi no holesterīna līmeņa, bet vadoties pēc pacienta riska.

• Pacientam ar sirds un asinsvadu slimības izpausmēm ir ļoti ieteicams palielināt statīnu devas līdz maksimālām arī tad, ja ZBLH ir jau zem < 1,8 mmol/L, lai infarktu un insultu risku padarītu pēc iespējas zemāku.

• Protams, visos gadījumos neatkarīgi no tā, vai ir vai nav nepieciešama terapija ar medikamentiem, jāsakārto dzīvesveids – pareizs uzturs, regulāras fiziskas aktivitātes, nesmēķēšana, liekā svara nepieļaušana.
• Daudzos gadījumos statīni jālieto jau profilaktiski, pirms ir sākusies holesterīna izgulsnēšanās artērijās (tā tiek saukta par primāro profilaksi), piemēram, cukura diabēta, arteriālās hipertensijas, nieru mazspējas gadījumos. Pārsvarā tad jācenšas sasniegt ZBLH vismaz < 2,5 mmol/L, tomēr smagākos gadījumos, kad sirds slimību risks ir ļoti liels (piemēram, ja diabēts kombinējas ar paaugstinātu asinsspiedienu vai smēķēšanu), nepieciešams to uzturēt < 1,8 mmol/L (skat. tabulu).

Sirds slimības var novērst laikus, ja pareizi novērtē holesterīnu!

• Uzmanību! Daudzos gadījumos ateroskleroze ar visām tās nejaukajām izpausmēm ir novērojama cilvēkiem ar tikai nedaudz paaugstinātu vai pat šķietami normālu ZBLH (2,5–3,0–3,5 mmol/L). Un, kad attīstās miokarda infarkts, tiek pausts izbrīns: “Kā tad tā, mans holesterīns taču ir normāls!” –, jo laboratorijās joprojām kā norma tiek norādīts ZBLH līmenis 3,0 mmol/L.
  • Tiek piemirsts vai nenojausts, ka par holesterīnu svarīgāks riska faktors ir vecums un citi faktori.
  • Jo vairāk gadu, jo lielāka ir arī sirds slimību varbūtība.
  • Jo vairāk vēl citu riska faktoru (bez vecuma arī smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts, vīrieša dzimums), jo bīstamāks kļūst pat šķietami tikai nedaudz paaugstināts ZBLH.
• Piemērs:
  • 60 gadus vecam smēķējošam vīrietim, kam sistoliskais (augšējais) asinsspiediens ir ap 140 mm Hg, risks nomirt no sirds un asinsvadu slimībām ir gandrīz 10 reižu lielāks nekā nesmēķējošai sievietei ar tikpat augstu asinsspiedienu un holesterīna līmeni 50 gadu vecumā!
  • Līdz ar to tik augsta riska dēļ vīrietim obligāti ir jāsasniedz ZBL < 1,8 mmol/L, turklāt tas jādara ar zālēm (un, protams, jāatmet smēķēšana un jāsamazina asinsspiediens), kamēr konkrētajā piemērā minētā sieviete var atļauties arī augstāku ZBLH līmeni un holesterīna pazeminošo terapiju vēl nesākt.
• Citiem vārdiem sakot, ārsts var individuāli izvērtēt, kāds būtu optimāls ZBLH līmenis, ir vai nav jāsāk holesterīna līmeni pazeminoša terapija (kas, starp citu, ir lietojama ilgstoši un pastāvīgi, nevis tikai kursa veidā) vai arī pietiek tikai ar dzīvesveida maiņu.

Kā novērtēt sirds un asinsvadu slimību risku?

• Lai aptuveni saprastu savu sirds un asinsvadu slimību risku un to, vai ZBLH līmenis ir drošā zonā, ieteicams iepazīties ar tabulu.
• Ja jums nav iepriekš diagnosticēta holesterīna izgulsnēšanās sirds vai citās artērijās, kā arī nav cukura diabēta, nieru mazspējas vai izteikti augsta asinsspiediena (bieži > 180/110 mm Hg), tad aplūkojiet attēlu.

Tajā pēc vecuma, dzimuma, smēķēšanas, kopējā holesterīna un augšējā asinsspiediena atradīsiet sev atbilstošu skaitli.

• Jo tas ir lielāks, jo sliktāk. Tas norāda uz varbūtību, ka tuvāko 10 gadu laikā var atgadīties akūta sirds un asinsvadu slimība ar pavisam nelāgu iznākumu (jāsaka, kā ir – nāvi).
• Ja šis skaitlis ir 10, tas nozīmē, ka risks nomirt no kardiovaskulāras kaites ir ap 10% desmit gadu laikā. Nomirt... Desmit gados – 10%... Nelabojams optimists varbūt teiktu, ka tātad pastāv apmēram 90% varbūtība tuvākajos 10 gadus nenomirt no kardiovaskulāras kaites? Jā, bet ne tik vienkārši! Pie šīs prognozes papildus jāpiepluso arī infarkti un insulti ar izdzīvošanu, kuru varbūtība ir vismaz pāris reižu lielāka par nāves risku.

• Ja sirds un asinsvadu slimības izraisītas nāves risks ir 10% un vairāk, tad risks ir uzskatāms par tik ļoti augstu, ka ZBLH būtu jānotur zīdaiņu līmenī, lai tas nekaitētu artērijām, – tātad atkal – < 1,8 mmol/L.
• Ja nāves risks ir ap 5–9%, tad risks ir augsts un ZBLH vajadzētu noturēt vismaz < 2,5 mmol/L.

Tomēr stingrs ieteikums ir visu šo informāciju uztvert kā pamudinājumu konsultēties pie ārsta (nevis nodarboties tikai ar pašdiagnostiku un pašārstēšanos), ja jums pēc attēla sanāk, ka risks varētu būt augsts.

• Patiesībā, pat ja risks sanāk 1–4%, kas ir uzskatāms par mērenu, noteikti ieteicams veikt papildu izmeklējumus pie ārsta.

• Ja jūsu kopējais holesterīns ir > 7–8 mmol/L un, jo īpaši, ja ZBLH > 5 mmol/L un arī asinsradiniekiem ir augsts holesterīns vai agrīnas sirds slimības, iespējams, ka jums ir ģenētiski pārmantota slimība, ko sauc par ģimenes hiperholesterinēmiju.
  • Tādos gadījumos noteikti jākonsultējas pie ārsta, jo, ja diagnoze apstiprinās, pastāv liels miokarda infarkta risks, kas šīs slimības gadījumā nereti attīstās pat 30–35 gadu vecumā! Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā Latvijas Kardioloģijas centrā ir pieejama šādu pacientu un ģimeņu diagnostika, novērošana un ārstēšana.

Tabula. Kādam jābūt ZBLH atkarībā no sirds un asinsvadu slimību riska?

* Ārsts to var aprēķināt pēc vecuma, dzimuma, holesterīna, asinsspiediena un smēķēšanas (skat. attēlu).

** Glomerulu filtrācijas ātrums (GFĀ) rāda to, cik ātri nieres no asinīm izfiltrē nevajadzīgās vielas. Veselam cilvēkam GFĀ ir vismaz 80 ml/min. Jo GFĀ ir zemāks, jo sliktāka ir nieru funkcija un lielāks arī sirds slimību risks. Jūsu ārsts var aprēķināt GFĀ pēc kreatinīna līmeņa asinīs, vecuma, dzimuma un svara.

Attēls. Sirds un asinsvadu slimību izraisītas nāves risks

Sistoliskais asinsspiediens

Sievietes Vīrieši Vecums Nesmēķētājas Smēķētājas Nesmēķētāji Smēķētāji Holesterīns mmol/L

Aprēķinātais risks var būt augstāks nekā norādīts shēmā, ja:

• ir mazkustīgs dzīvesveids vai aptaukošanās, īpaši abdomināla;
• ģimenes anamnēzē ir priekšlaicīga kardiovaskulāra slimība;
• zems ABLH vai augsti TG (ja ir zems ABLH, var izmantot otru shēmu);
• asimptomātiskiem pacientiem ar subklīnisku aterosklerozi, piemēram, ar zemāku potītes brahiālo indeksu, miegartērijas sieniņas sabiezēšanos vai ar USG noteiktu aterosklerotisku plātnīti u.c.

Zema ABLH gadījumā riska aprēķināšanai izmanto īpašu punktu sistēmu, kurā kopējā holesterīna vietā tiek ņemta vērā kopējā holesterīna un augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīna attiecība.

Fatālas kardiovaskulāras slimības risks 10 gadu laikā Eiropas valstīs ar augstu kardiovaskulāro slimību risku (arī Latvijā).

Risks, sākot no 5%, jāvērtē kā augsts.

European Journal of Cardiovascular Prevention and Rehabilitation, 2OO7; 14, S.1-113.)

Attiecas uz gadījumiem, kad vēl nav diagnosticēta holesterīna izgulsnēšanās artērijās, nav cukura diabēta un ir saglabāta nieru funkcija. Ja ir diagnosticēta ateroskleroze, cukura diabēts, ir pasliktināta nieru funkcija – šajos gadījumos risks jau ir pietiekami augsts, lai sāktu holesterīnu pazeminošo terapiju.

Rakstu lasiet arī 2015. gada septembra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!