Kad un kāpēc jāmēra acu spiediens
Acs iekšējais spiediens ir lielums, kas, līdzīgi kā asinsspiediena rādītāji un holesterīna skaitlis, agrāk vai vēlāk tomēr jānosaka katram cilvēkam. Kad un kāpēc acu spiediens jāmēra, skaidro Latvijas Amerikas acu centra oftalmoloģe KATRĪNE MORKĀNE, vienlaikus atgādinot paaugstināta acu spiediena nopietnību saistībā ar risku glaukomas un neatgriezenisku redzes traucējumu attīstībai, kā arī kliedē mītu, ka paaugstināts acu spiediens ir iemesls, kādēļ sieviete nedrīkst dzemdēt.
Kas ir acu spiediens
Acs iekšējo spiedienu rada šķidrums, kas acī pastāvīgi cirkulē, to barojot. Šis spiediens katram cilvēkam ir individuāls un laika gaitā var mainīties, jo ir dažādi faktori, kas var sarežģīt šķidruma atteci – piemēram, briestoša katarakta, dažādas pigmenta vai lēcas kapsulas fragmentu nogulsnes (kas nereti spiedienu paaugstina tikai vienā acī). Dažkārt paaugstinātam acu spiedienam nav iespējams rast iemeslu, taču jaunākie zinātnieku pētījumi liecina, ka šis spiediens varētu būt atkarīgs no spiediena galvaskausa iekšienē, proti, problēma rodas tad, ja šie abi spiedieni ir savstarpēji neizlīdzināti.
Spiediena mērīšana
Acs iekšējā spiediena mērīšana ir rutīnas metode, ko lieto ne vien acu ārsts, bet nereti arī optometrists redzes pārbaudes laikā, un visbiežāk iegūtais mērījums tiek interpretēts, ņemot vērā arī citus faktorus – pacienta sūdzības, redzes asumu un acs apskati mikroskopā.
Ārstam jāzina, ka, mērot ar dažādiem aparātiem, spiediena rādītāji var būt nedaudz atšķirīgi, tāpēc katrs speciālists izvēlas sev pieejamāko un ērtāk lietojamo aparātu, ar ko veikt šo izmeklējumu. Viens no jaunākajiem un Eiropā visbiežāk sastopamajiem aparātiem ir ICare. Ārsts šo aparātu tur rokās, un ar vienreizlietojamo zondi tiek veikti sīki, ļoti smalki piesitieni pie acs ārējās virsmas vairākas reizes vienai un otrai acij, tādējādi nosakot spiedienu. Zelta standarts acu spiediena mērīšanā visā pasaulē joprojām ir Goldmana metode, kuras laikā spiediens tiek mērīts arī ar kontakta palīdzību. Tā ir precīza, taču krietni sarežģītāka ārstam un nepatīkamāka pacientam, kā arī aizņem vairāk laika, tāpēc mēs izvēlamies lietot ICare.
Vienlaikus pastāv arī dažādi gaisa pūtiena tonometri, un no senākiem laikiem ir saglabājies Maklakova tonometrs, kuru mūsdienās lieto aizvien retāk.
Papildus ārsta prasmēm un aparāta izvēlei svarīgs faktors, kas var ietekmēt acu spiedienu, ir pats pacients – cik atslābinājies viņš ir, vai aiztur elpu un vai uztraucas. Tāpēc ikvienam speciālistam, veicot mērījumus, vēlams pacientam izskaidrot, kā rīkoties, ja rezultāts ir ārpus normas robežām. Pirmais mērījums var uzrādīt viltus datus – ar tādiem nereti sastopamies profilaktiskajās apskatēs vai optometristu praksē. Šādi nedaudz pavirši mērījumi var tikt koriģēti, kad pacients vēršas pie acu ārsta, lai veiktu padziļinātu acu apskati. Ir gadījumi, kad vizītes laikā sanāk spiedienu pārmērīt divreiz vai pat trīsreiz, jo patieso rezultātu varam iegūt tikai tad, ja cilvēks ir pilnībā atslābinājies.
Trešais spiedienu noticošais faktors ir tāds, kuru īsti nevaram ietekmēt, – tā ir pacienta individuālā norma jeb spiediens, ar kādu cilvēks piedzimst un dzīvo tālāko mūžu. Ir pieņemts, ka normāli acu spiediens reizi desmitgadē paaugstinās par milimetru vai diviem milimetriem dzīvsudraba staba, līdz ar to klasiskais normas acu spiediens ir aptuveni 10–22 mm Hg. Protams, ja, piemēram, cilvēks visu mūžu ir dzīvojis ar spiedienu 10, bet viņam 60 gadu vecumā pēkšņi tiek konstatēts, ka spiediens ir, teiksim, 18, pēc gada – jau 20 un joprojām paaugstinās, tad kļūsim vērīgi, jo tā vairs nav īsti norma. Bet, ja cilvēks visu mūžu ir nodzīvojis ar spiedienu 22 un otrā mūža pusē izmērām 23 vienības lielu spiedienu, tā noteikti nav satraucoša ziņa, bet iemesls sekot līdzi turpmākajām spiediena izmaiņām reizi pusgadā.
Nopietnākās sekas – glaukoma
Diemžēl pēdējā laikā ļoti bieži pie ārsta vēršas cilvēki, kas ar paaugstinātu acs iekšējo spiedienu sadzīvojuši ilgstoši, redzes pasliktināšanos noveļot uz vecuma pārmaiņām, taču patiesībā tas liecina par nopietnu problēmu. Mēdz būt, ka konstatējam lielas nepatikšanas, proti, saslimšanu kopumu, kurā slimības inducē cita citu un tādā kā ritenī veļas no kalna (piemēram, ja katarakta ierosina glaukomu, un kataraktas problēma tiek atrisināta novēloti, bieži vien atklājas, ka lielāko ļaunumu ir nodarījusi glaukoma, bet mēs vairs palīdzēt nevaram, jo bojājums ir pārāk dziļš).
Pacients pats pamanīt pirmos glaukomas simptomus praktiski nevar. Pēc tam, kad acu iekšējais spiediens pakāpeniski paaugstinājies 10–15 gadu laikā, bojājot redzes nervu, un nerva tolerances spēja tiek pārsniegta, nervs lēnām atrofējas, taču šis process nebūt ne uzreiz ietekmē redzes asumu. Nervs atrofējas fragmentāri – redzes laukā parādās vizuāli defekti, taču cilvēks to nepamana, jo acis mums ir divas un smadzenes, nolasot saņemto informāciju, attēlu izveido vienotu. Smadzenes spēj kompensēt atsevišķu redzes lauka fragmentu zudumu, aizstājot tos ar informāciju no otras acs vai blakus esošajām veselīgajām šūnām.
Situācijas piemērs – jūs braucat pa ielu ar mašīnu un redzat, ka ielas vienā pusē virzās pretimbraucošās mašīnas, bet otrā pusē spēlējas bērni. Acumirklī bērnus var gadīties nepamanīt, ja informācija par šo momentu atradīsies iztrūkstošajā redzes laukā un tiks aizstāta ar blakus esošo vizuālo attēlu. Sanāk, ka smadzenes dažkārt vēlamo var pasniegt par esošo.
Vienīgi tad, kad redzes lauka defekts ir sasniedzis zināmu pakāpi, cilvēks var pamanīt, ka viņam, piemēram, vienā deguna pusē parādījies tāds kā tumšs pleķis, ko nevar notīrīt. Veicot pārbaudi šajā brīdī, secināsim, ka defekts ir aizgājis ļoti tālu, proti, pacientam ir otrā vai trešā glaukomas stadija no četrām (ceturtajā stadijā acs ir gandrīz neredzīga vai pavisam akla). Tieši minētā dēļ pacienti ar glaukomu pie acu ārsta atnāk novēloti – sanāk, ka, pateicoties veselajai acij, organisms nedod ziņu, ka glaukoma ir klāt.
Jāpiebilst gan, ka diemžēl ir arī tāds nepatīkams izņēmums kā zema spiediena glaukoma, kas attīstās acī ar normālu vai pat pazeminātu acs iekšējo spiedienu, tātad ne vienmēr paaugstināts acu spiediens ir noteicošais šīs slimības attīstībā.
Raksta turpinājumu par acu spiediena korekcijas metodēm, acu spiediena mērīšanas ieteicamo biežumu un ierobežojumiem grūtniecības laikā lasiet žurnāla "ārsts.lv" 2016. gada decembra numurā!
