Kad trijzaru nervs nedod mieru
Sāpes sejā ir vienas no nepatīkamākajām, kādas var gadīties piedzīvot. Tās rada impulsi, ko uz galvas smadzenēm sūta trijzaru nervs, un var izraisīt dažādi iemesli. Tiesa, lai arī sāpes sejas rajonā sastopamas samērā bieži, tikai 27 cilvēkiem no 100 000 ik gadu šo sāpju iemesls ir tiešs trijzaru nerva kairinājums. Plašāk par to, kā rodas sāpes, ko parasti mēdz dēvēt par trijzaru nerva neiralģiju, iekaisumu, un kā ar tām cīnīties, skaidro neirologs Ainārs Gailītis.
Pacients ar trijzaru nerva sāpēm pie ārsta ierodas, sūdzoties vai nu par pastāvīgām, vai lēkmjveidīgām sāpēm sejā, kas ilgst no dažām sekundēm līdz minūtei vai divām. Tās piepeši pazūd un pēc kāda laika atkal atkārtojas. Tajā periodā, kamēr sāpju nav, pacients spiests dzīvot tādā kā panikā, jo ar bailēm jāgaida, kad atkal parādīsies grūti paciešamās sāpes, – durs kā ar nazi vai būs tik stipras sāpes, kādas, pēc pacienšu vārdiem, pat dzemdībās nevar just.
Vēl trijzaru nerva radītām sāpēm raksturīga epilepsijas lēkmei raksturīga secība: pirms lēkmes jūtami priekšvēstneši, tad seko lēkme un pēclēkmes sajūtas, bet pēc brīža viss pāriet, it kā nekas nebūtu bijis.
Sāpju cēloņi
Sāpju cēloņa atklāšana ārstam nereti mēdz būt īsts izaicinājums, jo aiz trijzaru nervam raksturīgām sūdzībām var slēpties plašs diagnožu klāsts.
Pirmām kārtām tās var izraisīt tiešs nerva bojājums vai kairinājums. Tajā vietā, kur nervs ieiet smadzeņu stumbrā, var tikt bojāts nerva apvalciņš (bojājumu var radīt kāds no blakus esošiem nerviem, kam izaug neirinoma – labdabīgs izaugums –, vai kāda tuvumā esoša asinsvada sieniņas paplašinājums – aneirisma, pastiprināti pulsējot un kairinot nervu, tāpat arī asinsvads, kas aterosklerozes dēļ sabiezinājies un kļuvis ciets). Šādus tiešos nerva sāpju cēloņus ārstē neiroķirurgi ķirurģiskā ceļā – parasti starp nervu un kairinošo objektu ievietojot tādus kā spilventiņus, kas turpmāk nervu pasargā.
Uzskata, ka nerva kairinājums var veidoties arī tajās vietās, kur tas ieiet galvaskausā – pa caurumiņiem virs acs, zem acs un zodā. Caurumiņi ir ļoti mazi, bet, gadiem ejot, var rasties kalcinātu izaugumi, kas šīs atveres sašaurina tiktāl, ka nervam vairs nav vietas. Parasti šādos gadījumos ārsts kaulus neurbj un atveres nepaplašina, bet sāpes ārstē ar medikamentiem gadiem ilgi.
Tiešs palaidējmehānisms trijzaru nerva sāpēm var būt košļāšana, zobu griešana naktīs, kādreiz pat runāšana vai padzeršanās, kas sakairina sāpju receptorus. Tiesa, šādi gadījumi ir visai reti.
Runājot par tradicionālo pieņēmumu, ka trijzaru nervs sāp apsaldēts, jāuzsver, ka šī teorija daļēji atbilst patiesībai, jo drīzāk apsaldēts ir nevis pats nervs, bet gan kāds no orgāniem, kas tad rada iekaisumu.
Lielākoties cēlonis meklējams deguna blakusdobumos vai bojātā zobā, tikpat bieži arī acu iekaisumā, jo visu šo orgānu sajūtas uztver un atbildīgajam smadzeņu centram ziņo trijzaru nerva atzarojumi.
Ja cēlonis ir deguna blakusdobums vai sabojājies zobs, laikus to izārstējot, parasti sūdzības par sāpēm pazūd.
Starp smagākajiem cēloņiem minamas patoloģijas galvas smadzenēs (piemēram, audzējs) – rajonā, kur atrodas trijzaru nerva kodoli, – taču tie ir ļoti smagi un diezgan reti gadījumi. Agrāk populāra diagnoze bija galvas smadzeņu apvalku iekaisums, kas nervu kairina vietā, kur tas galvaskausa pamatnē iznāk no smadzenēm, taču tagad, kad talkā nāk mūsdienu attēldiagnostikas metodes, šāda diagnoze tiek pierādīta reti, jo tā vietā tiek atklāts kāds smalkāks un precīzāks cēlonis. Kurā mirklī vērsties pie speciālista lasi žurnāla "ārsts.lv" jūnija numurā