Kad bērnu modina vidusauss

Gada vēsākie mēneši vairo rindas bērnu ārstu uzgaidāmajās telpās, un, kā liecina statistika, – aptuveni trešdaļa sūdzību saistītas ar vidusauss iekaisumu. Kaiti vairākumā gadījumu pavada nepatīkamas sāpes, kas sevi parasti piesaka nakts vidū, kad bērns pamostas no svelošām, spiedošām sāpēm galvā. Kāpēc šī slimība skar tieši mazākos? Kā rīkoties un ārstēt? Zināšanās dalās Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja otolaringoloģe SANDRA KUŠĶE un otolaringoloģe INESE GŽIBOVSKA.

Slimības fons ir iesnas, klepus, un, ja bērns naktī pamostas no stiprām sāpēm, jāsaprot, ka iekaisums klāt, skaidro I. Gžibovska: “Tad vajadzētu iedot kādu pretsāpju medikamentu, uzlikt kompresi, pagaidīt, līdz bērns nomierinās un aizmieg. No rīta jāzvana ģimenes ārstam vai – kritiskākā gadījumā – jābrauc uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu vai pie tuvākā ausu, kakla un deguna ārsta.” Smagi gadījumi ir tad, ja ir ļoti paaugstināta ķermeņa temperatūra un iekaist arī aiz bungdobuma esošais kauls. Tā kā bērniem bungplēvīte ir bieza un viegli nepārplīst, strutas uzkrājas ausī. Tomēr visbiežāk slimība aprobežojas ar deguna dobumu un vidusausi, kas var izraisīt īslaicīgus dzirdes traucējumus.

Vienreiz izgriezt, nevis bieži ciest

Kāpēc vidusauss iekaisums tik bieži piemeklē bērnus? I. Gžibovska skaidro, ka tā ir anatomiska īpatnība – pieaugušajam kanāls no aizdegunes uz vidusausi virzas augšup pa diagonāli, tāpēc iekaisuma pārvietošanās ir apgrūtināta. Savukārt bērnam līdz aptuveni piecu gadu vecumam tā vēl novietojusies taisnā horizontālā līnijā, turklāt eja ir salīdzinoši īsa un plata. Iesnas veicina gļotādas pietūkumu, un rezultātā kanāls aiztūkst ciet. Tas, savukārt, apgrūtina kanāla drenēšanos, spiediens bungdobumā palielinās, un rodas infekcijai labvēlīgi apstākļi: “Tāpēc nevajadzētu degunu skalot ar jūras ūdens preparātiem, kas var veicināt saslimšanu. Tā vietā jālieto deguna pilieni.” Ar tiem gan iekaisumu neizdosies izārstēt, un, visdrīzāk, tiks nozīmēta antibiotiku terapija, kas gan nav nekaitīga vispārējam veselības stāvoklim.

Lai izvairītos no biežām antibakteriālajām kūrēm hroniska iekaisuma gadījumos, jārod risinājums – visizplatītākais esot aizdegunes mandeļu jeb adenoīdu izgriešana. S. Kušķe norāda – tas ir labāks risinājums, nekā pieļaut, ka ik reizi iesnu gadījumā bērns pārcieš vidusauss iekaisumu. Operāciju bērni pārciešot labi – narkozes iedarbība turpinoties vēl neilgi pēc manipulācijas, lai bērni nejustu iespējamās nepatīkamās sajūtas: “Pēc divām trim stundām pamostoties, bērns visbiežāk pat nesaprot, ka viņam kaut kas ir izgriezts, un var laimīgs doties mājup,” saka I. Gžibovska. Adenoīdu izgriešana gan nedodot garantiju, ka vidusauss iekaisums neatkārtosies – daži bērni turpinot slimot, tomēr retāk. Šādos gadījumos vajadzētu ārstēt degunu, jo adenoīdu palielināšanās sekmējusi iekaisumu; tāpat vērts pievērsties imūnsistēmas stiprināšanai. Dažkārt gan vaina ir funkcionāla – runāšanas laikā cilājas mīkstās aukslējas, nelielā amplitūdā sitoties pret aizdegunes mandeli. Kad to izgriež, bērnam pirmajā laikā mēdz būt balss izmaiņas – runāšana notiek it kā degunā. I. Gžibovska gan mierina, ka tas pārejot, kad aukslēju muskuļi iestrādājas un aprod ar jauno situāciju.

Biežā slimošana ir dzīvesveida sekas

No vidusauss iekaisuma iespējams izvairīties, taču nosacījumi ir vairāki, uzskaita Sandra Kušķe: “Banālākais – neiedzīvoties iesnās, augšējo elpceļu slimībās un netrāpīties ceļa rinovīrusam. Tas nozīmē – mazgāt rokas, vēdināt telpas, neiet ciemos pie slimiem bērniem, vīrusu infekciju laikā izvairīties no publiskiem pasākumiem. Uzskatu, ka vest pusslimu bērnu uz mācību iestādi ir noziegums, īpaši rinovīrusa gadījumā. Pietiek nošķaudīties, un trīs metru rādiusā gandrīz visi tiek inficēti, kā saka – uguns pakulās! Protams, daudz atkarīgs no tā, kāda kuram imunitāte.”

S. Kušķe iesaka – ja iesnas jau sākušās, situāciju var mēģināt glābt ar deguna pilieniem, mājas režīmu, zāļu tēju lietošanu lielos daudzumos un kāju turēšanu siltumā. Vidusauss iekaisumi mēdz rasties arī vasarā, kad bērnam pēc peldēšanās iekaist āda auss ejā un iekaisums pārvietojas uz vidusausi. I. Gžibovska uzsver, ka vidusauss iekaisums ikreiz jāizārstē līdz galam, pretējā gadījumā slimība var progresēt un negatīvi ietekmēt citas dzīvībai svarīgas funkcijas.

Vai vidusauss iekaisums vienmēr bijis tik izplatīts? I. Gžibovska skaidro: “Daba nav paredzējusi visu tā, kā mēs dzīvojam tagad. Agrāk ģimenes dzīvoja tālāk cita no citas, viensētās, un bērniem nenācās apmeklēt bērnudārzus un iepazīties ar visiem mikrobiem jau tik maziem. Taču sanācis, kā sanācis, un aizdegunes mandeles uz šiem apstākļiem ļoti reaģē, palielinās un ar savu lielumu sāk pašas uzturēt iekaisumu.” Būtiska nozīme ir ne vien videi, bet arī bērna dzīvesveidam: “Neveselīgas pārtikas lietošana un tam sekojošā aptaukošanās palielina visu slimību riskus. Savukārt, ja bērns ir aktīvs, saņem visas labās uzturvielas, viņam iekaisumi rodas retāk.”

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2015. gada novembra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!