Kā pasargāt sevi no čūlas
Zināms, ka pretsāpju medikamentu un aspirīna lietošana var izraisīt gremošanas sistēmas gļotādas bojājumus un dispeptiskas sūdzības. Latvijā 2014. gadā aptuveni 1200 pacientu nonāca slimnīcā sakarā ar kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimību vai to izraisītām komplikācijām – čūlas perforāciju (plīšanu), asiņošanu u.c. Daļu no šiem pacientiem neatliekamā kārtā operē; diemžēl joprojām peptiskas čūlas slimības dēļ cilvēki Latvijā arī mirst.
Zināms, ka peptiskas jeb kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlas galvenie etioloģiskie faktori ir helikobaktērijas (Helicobacter pylori) infekcija un nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana. Bet aizvien biežāk ārstiem nākas saskarties ar tā sauktajām idiopātiskajām čūlām, kad čūlas iemeslu neizdodas precizēt.
Pretsāpju un pretiekaisuma medikamenti pasaulē tiek lietoti aizvien vairāk un plašāk, tos lieto ne tikai sāpju mazināšanai dažādu muskuloskeletālo slimību gadījumā, bet arī kardioloģijā, kur, piemēram, aspirīns ir viens no biežāk izmantotajiem preparātiem. Ar pretsāpju un pretiekaisuma medikamentu lietošanu ir saistītas aptuveni 30% kuņģa un zarnu trakta čūlu, taču medikamenti var izraisīt arī virspusējas izmaiņas kuņģa gļotādā – piemēram, erozijas, arī šādu kuņģa gļotādas bojājumu pacients noteikti jutīs kā diskomfortu vai sāpes kuņģa rajonā.
Pretsāpju medikamentu ietekme uz kuņģa un zarnu traktu var būt gan lokāla, gan sistēmiska – lokāli medikamentu iedarbības dēļ, medikamentam nonākot kuņģī, tiek bojāts kuņģa gļotādas aizsargslānis, tāpēc kuņģa sālsskābei ir iespēja to agresīvi ietekmēt. Sistēmiskā darbība ir saistīta ar to, ka, lietojot pretsāpju līdzekļus, mazinās kuņģa gļotādas aizsardzībai nepieciešamo vielu sintēze. Ir skaidrs, ka sistēmisko blakusparādību dēļ ne tikai caur muti lietojamo, bet arī svecīšu, krēmu, ziežu, intramuskulāro injekciju un citu zāļu formu ievade var radīt kuņģa un zarnu trakta bojājumu.
Zināms, ka peptiskas čūlas attīstības riska faktori ir helikobaktērijas infekcija un pretsāpju līdzekļu lietošana, abu šo faktoru kombinācija peptiskas čūlas attīstības un komplikāciju risku būtiski palielina, tāpēc, pirms sāk ārstēšanos ar pretsāpju medikamentiem, stingri jāiesaka noskaidrot, vai pacientam ir helikobaktērijas infekcija, un izārstēt infekciju, iznīdējot baktēriju pirms pretsāpju līdzekļu terapijas kursa sākšanas.
Pacienti, kas lieto pretsāpju līdzekļus, bieži sūdzas par dispeptiskiem simptomiem (smagumu pakrūtē, diskomfortu kuņģa rajonā u.c.), nereti šādiem pacientiem kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas gļotādas bojājumus augšējās endoskopijas laikā nekonstatē, taču tas nekādā gadījumā neizslēdz to, ka šādiem pacientiem būtu jāpievērš uzmanība, tie jānovēro un vajadzības gadījumā jārekomendē papildu medikamenti dispeptisko simptomu mazināšanai.
Pastiprināta uzmanība būtu jāpievērš pacientiem, kas lieto aspirīna mazas devas kardioloģisku patoloģiju dēļ vai to profilaksei. Kuņģa un zarnu trakta asiņošanas risks, lietojot aspirīnu mazās devās, pieaug pat 2–4 reizes. Diemžēl sistēmiskā efekta dēļ buferētās un pārklātās aspirīna formas, kuras radītas, lai mazinātu acetilsalicilskābes tiešo ietekmi uz kuņģa gļotādu, šo risku nemazina.
Ja pacientam kopā ar aspirīnu jālieto arī kāds no antikoagulantiem (heparīns, varfarīns), asiņošanas risks pieaugs. Šādiem pacientiem obligātā kārtā jāpārrunā ar savu ģimenes ārstu vai gastroenterologu pretskābes medikamentu papildu lietošana.
Svarīgākie faktori, kas paaugstina gremošanas trakta komplikāciju risku, ir pacienta anamnēze jeb slimību vēsture, kad gremošanas trakta asiņošanas pazīmes jau bijušas, cienījams pacienta vecums, pretsāpju medikamentu lietošana augstās devas, pretsāpju medikamentu lietošana kopā ar kortikosteroīdiem vai antikoagulantiem (asinis šķidrinošiem preparātiem). Citi faktori, kas arī palielina šo risku, ir helikobaktēriju infekcija, blakus slimības, piemēram, sirds mazspēja, cukura diabēts, reimatoīdais artrīts un citas. Visu rakstu lasi žurnāla "ārsts.lv" jūlija numurā!
