Kā kopt bērna ādu?

Kļūstot par jaunajiem vecākiem, rodas daudz jautājumu par to, kā pareizi rūpēties par pasaulē nākušo dzīvību. Viens no jautājumiem ir – kā pareizi kopt mazuļa ādu? Svarīgi atcerēties, ka bērns nav pieauguša cilvēka miniatūra kopija. Arī ādas uzbūvē jaundzimušajiem un zīdaiņiem ir savas īpatnības.

Āda ir lielākais un smagākais orgāns cilvēka ķermenī. Tā sastāv no trim pamatslāņiem – hipodermas jeb zemādas tauku slāņa, dermas, kas sastāv no saistaudiem, asinsvadiem, kolagēna un elastīna šķiedrām, un ādas virsējā slāņa – epidermas. Ādas aizsargfunkciju nodrošina epidermas šūnas: keratinocīti, melanocītiem, kas aizsargā organismu no saules staru ietekmes, un Langerhansa šūnas, kas ir saistītas ar imūnaizsardzību.

Mazuļu dermā esošās kolagēnās šķiedras ir īsākas, un trūkst viens no diviem dermas slāņiem, tāpēc āda ir maigāka. Zīdaiņa āda uzņem vairāk ūdens un arī daudz vieglāk to zaudē nekā pieaugušo āda un satur mazāk lipīdu, tauku dziedzeru. Jaundzimušajiem āda ir plāna, trausla un viegli traumējama. Tā nav tik elastīga kā pieaugušajiem. Virsējais slānis jeb epiderma ir par 20–30% plānāks. Visplānākā āda ir uz sejas, tāpēc ādas problēmas tur parādās vispirms. Zīdaiņiem āda vēl nav nobriedusi, tā turpina mainīties un attīstīties pirmā dzīves gada laikā. Tas ietekmē ādas īpašības – mitruma daudzumu, virsmas pH līmeni un ūdens caurlaidību, un šīs īpašības, savukārt, ietekmē funkcijas.

Laikus dzimušiem bērniem āda ir salīdzinoši sausa, bet tā kļūst mitrāka nekā pieaugušajiem jau pirmā mēneša laikā. Caur zīdaiņu ādu organisms zaudē salīdzinoši vairāk ūdens, turklāt ādā ir daudz mazāk dabisko mitrinātājfaktoru. Kā jau minēts, atšķiras arī pH līmenis. Jaundzimušajiem ādas pH ir neitrāls (~6,34–7,5), bet jau pirmajās divās nedēļās tas samazinās (kļūst skābāks  – ~5,0) un līdzinās pieaugušo ādas pH līmenim.

Vesela bērna vannošana

Nevajag aizrauties ar pārlieku cītīgu bērna vannošanu katru dienu, pilnīgi pietiek ar 2–3 reizēm nedēļā. Bieža vannošana sausina ādu, kā arī noņem ādu aizsargājošo tauku slānīti, kas pasargā no infekciju iekļūšanas ādā, kā arī no mehāniskiem kairinātājiem. Protams, seja, rokas un autiņbiksīšu zona jāmazgā tik bieži, cik nepieciešams. Gatavojoties vannošanai, pirms zīdaiņa izģērbšanas jāpārliecinās, vai viss vannošanai nepieciešamais ir pa rokai, vai telpa ir pietiekami silta, vai ūdens nav par karstu. Ar vienu roku turot mazuļa galvu un muguras augšdaļu, ar otru palīdz mazuli ielikt vanniņā, sākot no pēdiņām. Mazuli mazgā ar labo roku, ar kreiso pieturot mazuli (kreiļi, protams, to dara ar pretējo roku). Seju mazgā ar mīkstu lupatiņu bez ziepēm. Mazgājot galvu ar šampūnu vai kādu citu zīdaiņiem piemērotu mazgāšanas līdzekli, to maigi iemasē galvas ādā, arī laukumā virs avotiņiem. Līdzeklis jānoskalo uzmanīgi, lai tas nenokļūtu acīs. Ķermeni mazgā virzienā no augšas uz leju, kā pēdējo apmazgājot autiņu zonu. Mazuli mazgā ar skalojošām kustībām, cenšoties neberzēt ādu. Īpaši rūpīgi mazgā padušu rajonu, kaklu, aiz ausīm un ģenitāliju apvidu. Nekādā gadījumā nedrīkst novērsties no bērna pat uz sekundi, kamēr tas tiek vannots, un vienai rokai nemitīgi jātur zīdainis.

Tīrs krāna ūdens vai speciāli mazgāšanas līdzekļi?

Zinātnieku viedoklis par to, vai bērnu mazgāt parastā krāna ūdenī vai tam pievienot speciālos mazgāšanas līdzekļus, atšķiras. Ir pierādīts, ka arī tīrs ūdens savā ziņā ir kairinātājs. Nevajadzētu aizmirst arī faktu, ka krāna ūdens nesatur tikai ūdens molekulas, bet arī dažādus izšķīdušus minerālus, atbilstoši cietinot vai mīkstinot ūdeni. Ūdens ātri uzsūcas ādā, sevišķi zīdaiņa ādā, kura vēl turpina attīstīties, to mitrinot, bet šis efekts ir ļoti īslaicīgs – tikpat ātri šis ūdens iztvaiko no ādas, padarot to vēl sausāku. Bērniem piemērotus mazgāšanas līdzekļus var lietot gadījumos, kad tikai ar tīru ūdeni ādu nomazgāt nevar – ja ir lietota eļļiņa, ja ir izteikti netīrumi, jānomazgā fekālijas un urīns. Ja tiek lietoti mazgāšanas līdzekļi, tiem jāatbilst vairākiem kritērijiem: jābūt ar viegli skābu pH (5,0–7,0), lai vismazāk traucētu ādas aizsargfunkciju, jābūt drošam acīm – īpaši tāpēc, ka zīdaiņiem mirkšķināšanas reflekss ir daudz lēnāks nekā pieaugušajiem (tikai pēc četru mēnešu vecuma sasniegšanas mirkšķināšana attīstās pilnībā un nodrošina atbilstošu acu aizsargfunkciju), tas nedrīkst kaitināt ādu – radīt apsārtumus, tam jābūt bez konservantiem, bez liekām smaržvielām.

Autiņbiksīšu zonas apmazgāšanai var lietot gan vati un ūdeni, gan zīdaiņiem paredzētās mitrās salvetes bez smaržvielām. Pētījumi ir pierādījuši, ka abām metodēm ir līdzīga ietekme uz ādu – apmēram vienādas bijušas pārmaiņas ūdens iztvaikošanā no ādas, ādas pH līmenī vai apsārtumu biežumā. Pēc vannas vesela bērna āda nav jāieziež ar nekādiem krēmiem. Mūsdienās neiesaka lietot arī talku pūdera veidā, lai arī tam piemīt labas absorbējošas un ādu aizsargājošas īpašības, kā arī sausinoša ietekme. Ilgstoši un vairākkārtēji to ieelpojot, zīdaiņiem var attīstīties elpceļu kairinājums un pat iekaisums. Autiņbiksīšu zonu var iesmērēt ar mīkstinošu krēmu (piemēram, dekspantenola krēmu), kas novērš un ārstē autiņbiksīšu radīto kairinājumu.

Sausas ādas kopšana

Ja bērna āda izskatās sausa, vannas ūdenim var pievienot bērniem paredzētus mitrinošus līdzekļus (eļļas). Ja šķiet, ka ar to nepietiek, pēc vannošanās var izmantot emolientus – ādas barjeru atjaunojošus un mīkstinošus līdzekļus, kas satur lipīdus (taukvielas). Uz ādas tie veido taukainu slānīti, kas aizpilda starpšūnu telpu ādas virsējā slānī. Jo palielinātās spraugas starp šūnām neļauj ādas aizsargbarjerai pildīt savas funkcijas – pasargāt pret mehāniskiem kairinātājiem un mikroorganismiem, atvieglojot to iekļūšanu dziļāk ādā. Mitrinošu un mīkstinošu līdzekļu lietošana pasargā no sausas ādas veidošanās un mazina ekzēmas jeb dermatīta attīstības iespējas. Zinātnieki ir pierādījuši, ka, regulāri lietojot emolientus zīdaiņiem, kuriem ir augsts atopiskā dermatīta risks (bērni, kuru vecākiem vai māsām, brāļiem ir atopiskais dermatīts, astma vai alerģisks rinīts), šis risks ievērojami samazinās. Diemžēl mūsdienās atopiskais dermatīts jau sasniedzis epidēmisku izplatību bērnu vidū visā pasaulē. Savukārt emolienti ir efektīvi gan profilaktiskos nolūkos, gan arī ārstējot jau attīstījušos atopisko dermatītu.

Ir ļoti svarīgi pareizi novērtēt bērna ādas stāvokli un to atbilstoši kopt. Tā kā pārmaiņas ādā reizēm var būt ievērojamas, sevišķi pirmā dzīves gada laikā, nevajag pieturēties pie noteiktiem kopšanas standartiem. Jāseko bērna ādas pārmaiņām, jo āda ļoti daudz atklāj un pasaka priekšā par mazuļa veselības stāvokli kopumā.

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2015. gada novembra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!