Kā izglābt grūtniecību un izvairīties no spontāna aborta

LAURA BLUMBERGA sarunā ar RSU profesori DACI REZEBERGU, ginekoloģēm, dzemdību speciālistēm AIJU BREŽINSKU un MAIRU JANSONI

Statistika liecina, ka Latvijā spontāni aborti notiek 8–20% grūtnieču, bet priekšlaicīgas dzemdības gandrīz sešos procentos gadījumu. Tas ir mazs skaitlis, jo dažās Eiropas valstīs priekšlaicīgu dzemdību skaits pārsniedz pat 12%.

Katra sieviete vairāk par visu vēlas, lai ar grūtniecību un gaidāmo bērniņu viss būtu kārtībā. Diemžēl dažādu iemeslu (un ne vienmēr ārstiem izdodas noskaidrot šos iemeslus) dēļ grūtniecība pārtraucas. “Dakter, glābiet manu grūtniecību!” topošā māmiņa ar asarām acīs raugās ginekologā vai dzemdību speciālistā. Tas ir paši satraucoši, ja grūtniecības pārtraukšanās pazīmes parādās agrīnā grūtniecības laikā, tad nereti arī medicīniska palīdzība nevar mainīt iznākumu. Bet ārsti var palīdzēt iznēsāt veselu bērniņu un māca savām pacientēm, kā būt līdzestīgām savai grūtniecībai.

 

Kas ir grūtniecības neiznēsāšana

RSU profesore Rīgas Dzemdību nama galvenā ginekoloģe DACE REZEBERGA skaidro, ka ar grūtniecības agrīnu neiznēsāšanu saprot tās pārtraukšanos līdz 12 grūtniecības nedēļām. Par vēlīnu spontānu abortu sauc grūtniecības pārtraukšanos līdz 21 nedēļai un 6 dienām, ja augļa masa irmazāka par 500 g. Grūtniecības pārtraukšanās laikā no 22 līdz 36 grūtniecības nedēļām tiek uzskatīta par pāragrām dzemdībām.

 

“Ļoti agrīna pārtraukšanās lielākoties ir saistīta ar augļa iedzimtiem defektiem – tad daba veic izvēli “visu vai neko”. Šādu grūtniecību saglabāt ir neiespējami. Ja ar grūtniecību kaut kas ir atgadījies vienu reizi, parasti iemeslus nemeklējam, jo šādi atsevišķi gadījumi var gadīties jebkurai sievietei. Ja spontāns aborts vai pāragras dzemdības gadās vismaz divas reizes pēc kārtas no viena un tā paša partnera, bet īpaši – vienā un tajā pašā grūtniecības termiņā, tad jāveic nopietna izmeklēšana un jāprecizē iespējamie iemesli,” skaidro profesore.

 

Rīgas Dzemdību nama ginekoloģe un dzemdību speciāliste AIJA BREŽINSKA uzsver: “Problemātiskas grūtniecības iemesli ir ļoti dažādi, un visbiežāk tie ir kompleksi. Grūtniecības neiznēsāšanas diagnostika nav vienkārša, tā prasa informācijas izpēti un, protams, laiku.”

 

Agrīna aborta iemesli biežāk ir augļa ģenētiska patoloģija, hormonu disbalanss jau pirms grūtniecības iestāšanās, imunoloģiskas problēmas. Vēlīna aborta gadījumā neiznēsāšanas iemesls var būt dzemdes anatomiskas īpatnības, dzemdes kakla nepilnvērtība, dzimumceļu infekcija. Savukārt pāragru dzemdību biežākie iemesli ir dažādas infekcijas slimības, daudzaugļu grūtniecība, dažādas mātes slimības un citas komplikācijas, kuru dēļ reizēm ārsti izlemj grūtniecību pārtraukt pirms laika augļa vai mātes veselības interesēs.

 

Nav divu vienādu grūtniecību, gluži kā nav divu vienādu gadījumu, kuros ir bijusi apdraudēta pareiza grūtniecības norise,” saka A. Brežinska.

 

Ja grūtniecība attīstās normāli, tad nav un nemēdz būt šādas pazīmes:

• asiņošana. Normāla, veselīga grūtniecība norit bez jebkādiem asiņainiem izdalījumiem no maksts. Asiņošana grūtniecības laikā nozīmē, ka augļa olas veselums ir traucēts, ir notikusi augļa olas atslāņošanās no dzemdes sieniņas. Asiņošana ir arī brūnas krāsas izdalījumi no maksts – arī tas ir trauksmes zvans. Brūna krāsa nozīmē to, ka asinis ir jau nedaudz sarecējušas un to daudzums ir bijis salīdzinoši neliels, tomēr tas nenozīmē, ka nav bijuši asiņaini izdalījumi. Minimāli asiņaini izdalījumi no maksts ir pieļaujami tikai pirms pašām dzemdībām, taču tas ir individuāli. Ultrasonogrāfijānereti redzama embrija ārējā bārkstiņapvalka jeb horija vai placentas atslāņošanās un hematoma. Atslāņošanās samazina placentas laukumu,iespējami augļa augšanas traucējumi. Turklāt šī atslāņošanās rada labvēlīgu vidi infekcijas attīstībai dzemdes dobumā. Šādā gadījumā ir augsts priekšlaicīgu dzemdību risks;

• sāpes. Aija Brežinska: “Kaut kādas sāpes grūtniecības laikā ir pieļaujamas, drīzāk gan to varētu saukt par diskomforta sajūtu, vilkšanu, tomēr sāpēm nekādā gadījumā nevajadzētu būt traucējošām, par sevi regulāri atgādināt. Visai bieži grūtniecības laikā sievietes izjūt diskomfortu sāpju veidā. Ja, veicot izmeklējumus, ārsts ir izslēdzis visus ginekoloģiskos iemeslus, kas var izraisīt sāpes mazajā iegurnī, jāmeklē citi iemesli – gremošanas problēmas, nieru sāpes, varbūt aizcietējumi.” Zinātniskajā literatūrā nav precizēts, cik spēcīgas un cik regulāras drīkst būt sāpes mazajā iegurnī grūtniecības laikā. Iegurņa sāpju gadījumā liela loma ir sievietes intuīcijai, kā arī sadarbībai ar ginekologu.

• dzemdes kakla stāvoklis. Aija Brežinska: “Normālas grūtniecības gadījumā dzemdes kaklam jābūt pilnīgi aizvērtam. Ja tas ir pavēries, nekavējoties ir jānoskaidro iemesli, kāpēc tā ir noticis, un tūlīt pēc tam jāpieņem lēmums, kā problēmu atrisināt.”

 

Saglabāt vai nesaglabāt

“Jautājums par grūtniecības saglabāšanu agrīnā laikā ir ļoti svarīgs,” saka ginekoloģe Aija Brežinska. “Ja mēs censtos saglabāt itin visas grūtniecības agrīnā laika periodā un visi šie bērniņi piedzimtu, nestādos priekšā, kādā pasaulē mēs dzīvotu... Ir jāsaprot, ka tas, ko mēs saucam par dabisko atlasi, ir neizbēgams process, jo cilvēks ir daļa no dabas. Mēs medicīnā varam augt un attīstīties, taču nevar un nevajag mākslīgā veidā censties saglabāt to, kam pēcāk tāpat nebūs pilnvērtīgas dzīves. Ārzemēs situācija ir citāda, jo tur sievietes saprot, ka grūtniecība, kas viena vai otra iemesla dēļ pārtraucas agrīnā laikā, bijusi lemta neveiksmei jau no ieņemšanas brīža.”

 

Šim viedoklim piekrīt arī profesore Dace Rezeberga un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Perinatālās aprūpes centra vadītāja ginekoloģe, dzemdību speciāliste MAIRA JANSONE, kura uzsver, ka iemesls, kura dēļ grūtniecība draud pārtraukties, vispirms jāmeklē sievietes vispārējā veselības stāvoklī. Ļoti agrīni – piektajā, sestajā nedēļā – grūtniecība visbiežāk pārstāj attīstīties un pārtraucas augļa iedzimtu patoloģiju dēļ.“Nevajadzētu uzreiz pēc pozitīva grūtniecības testa visiem paziņot, ka sieviete gaida bērniņu un uzreiz stāties grūtniecības uzskaitē, jo pastāv pārliekuliela varbūtība, ka grūtniecība spontāni pārtrauksies.

 

Grūtniecības uzskaitē vajadzētu stāties 8–10 grūtniecības nedēļās. Bet radiniekus un draugusvajadzētu informēt tikai pēc I trimestra skrīninga veikšanas, kad ir iegūta pārliecība, ka bērniņš attīstās normāli. Ar grūtniecības pārtraukšanās draudiem I trimestrī nav jāguļ slimnīcā, jo nepieciešamo ārstēšanu var saņemt mājās, un tas būtu: ierobežots režīms, stresa mazināšana un progesterona atbalsts. Ja šāda taktika nelīdz, tad citām zālēm ir tikai galvu nomierinošs efekts,” uzsver profesore D. Rezeberga.

 

“Agrīnu grūtniecību nevis nevar saglabāt, bet ne vienmēr vajag to darīt. Jo agrākā laikā grūtniecība pārtraucas, jo mazāka ir bijusi šī bērniņa dzīvotspēja,” skaidro Maira Jansone. “Ja aborts noticis vēl agrākā laikā, sievietes bieži nemaz neuzzina, ka ir bijušas stāvoklī, jo agrīnu spontānu abortu notur par aizkavētām mēnešreizēm.”

 

Maira Jansone stāsta, ka arī jaunākie pētījumi liecinot, ka pacientes atrašanās vietai konkrētajā brīdī ir ļoti maza nozīme, ja grūtniecība draud pārtraukties. “Nav nekādas atšķirības, vai tas notiek mājas apstākļos vai slimnīcas palātā. Apgalvot, ka ar grūtniecību viss būtu bijis kārtībā, ja sieviete šajā laikā būtu atradusies slimnīcā, ir pilnīgi aplami. Sievietēm, kas vēl tikai plāno grūtniecību, jāsaprot, ka nevar saglabāt to, kas pēc būtības nav saglabājams. Nav iespējams medikamentozi iedarboties uz ģenētiskām nepilnībām, un to patiešām nevajag darīt. Mēs varam ietekmēt grūtniecības norisi, ja ir skaidri zināms iemesls, kas to apdraud. Bet tās lielākoties nav situācijas agrīnā periodā.”

 

Ginekoloģe M. Jansone turpina: “Diezgan lielas problēmas veidojas saskarsmē starp ārstiem un pacientēm, kurām ir absolūti citāda izpratne par to, kas ir grūtniecības saglabāšana. Akmentiņš jāmet arī mūsu ambulatoro kolēģu lauciņā, kuri jebkurai grūtniecei pirmajos grūtniecības mēnešos, kas viņu sazvanījusi vēlā vakarā vai svētku dienā uz mobilo telefonu un sūdzas par asiņošanu vai sāpēm vēderā, nekavējoties iesaka braukt uz slimnīcas dzemdību nodaļu uz saglabāšanu. Tā nu šīs sievietes, uztrauktas un nobijušās, ierodas slimnīcā uz izmeklēšanu, pārliecinātas, ka viņas ievietos nodaļā un saglabās grūtniecību. Diemžēl ir reizes, kad grūtniecību saglabāt mēs nevaram, un ir situācijas, kad to vienkārši nevajag darīt. Tāda ir mūsu skarbā ikdiena. Medikamenti, ko dodam pacientēm, bieži neiedarbojas uz iemeslu. Visbiežāk grūtniecēm tiek izrakstīti progesteronu paaugstinoši preparāti. Progesterons ir nepieciešams, lai dzemde varētu uzturēt augli un lai grūtniecība progresētu, taču šo hormonu izdala pats sievietes organisms un tas ir nepieciešams pietiekamā daudzumā tam, lai grūtniecība vispār varētu iestāties.

 

Stacionārā vai mājas režīmā sievietēm nereti tiek nozīmēts askorutīns – tas stabilizē asinsvadu sieniņas, taču tam nav tiešas ietekmes uz grūtniecības norisi! Tāpēc slimnīcā mēs neko revolucionāru izdarīt nevaram. Tikpat labi šādos gadījumos grūtniece varētu pavadīt vakaru mājās miera režīmā un nākamajā dienā doties pie sava uzskaites ārsta, kur veiktu visu to pašu, ko slimnīcā. Taču arī nepieņemt stacionārā mēs viņas nedrīkstam, lai gan ārkārtīgi retos gadījumos agrīnā grūtniecības periodā ir patiešām nepieciešama ārstēšana slimnīcā.”

 

Dace Rezeberga skaidro, ka ir situācijas, kurās ārstēšana stacionārā ir patiešām nepieciešama un dažkārt ir arī vienīgā iespēja, kā sievietei iznēsāt veselu, iznēsātu bērniņu, taču šādas situācijas parasti ir komplicētas un visbiežāk nenotiek grūtniecības pirmajā trimestrī: “Ja zinām, ka sievietei jau vairākas reizes ir bijis spontānais aborts vai pāragras dzemdības, nereti esam spiesti sievieti ievietot stacionārā. Tomēr pareizi būtu problēmu noskaidrot pirms grūtniecības iestāšanās un censties to novērst. Jāsaprot, ka izmeklēt un noteikt nekļūdīgu diagnozi ir ļoti sarežģīti, un tikai tad mēs varam palīdzēt. Ārstēšanas metodes, protams, ir atšķirīgas atkarībā no diagnozes – ja ir jānotur ciet dzemdes kakls, jāsaņem pavisam cita terapija nekā gadījumos, kad grūtniecei draud grūtniecības pārtraukšanās citu iemeslu dēļ,” saka Dace Rezeberga. “Pēc 34 nedēļām bērniņš ir dzīvotspējīgs, un par katru cenu turēt sievieti slimnīcas gultā nevajag. Tas neattaisno ieguldīto laiku, pacietību un topošās māmiņas veselības stāvokli.”

 

Neiznēsāšanas riska grupa – ko tas nozīmē

Profesore Dace Rezeberga: “Riska grupa nozīmē, ka grūtniecei ir lielāka grūtniecības pāragras pārtraukšanās varbūtība. Ja ir bijuši trīs spontāni aborti pēc kārtas vienā un tajā pašā grūtniecības termiņā, ir liela iespēja, ka arī nākamā grūtniecība beigsies tāpat, un tad ārsti runā par ieraduma abortu. Jakaut vienas dzemdības bijušas pirms laika, ir liela varbūtība, ka arī nākamās būs pirms laika. Arī daudzaugļu grūtniecības gadījumā mēs rēķināmies ar potenciāliem pāragru dzemdību draudiem. Svarīgi ir arī izārstēt urīnceļu infekciju, kas ļoti paaugstina grūtniecības neiznēsāšanas draudus.”

 

Parasti ārstiem jāsastāda aprūpes plāns, nereti atkārtoti jāmēra dzemdes kakla garums, ja iepriekš bijušas pāragras dzemdības. “Ieraduma aborts ir medicīniski sarežģīta situācija, ne vienmēr varam atrast iemeslus, ne vienmēr veiksmīgi ārstēt. Auglis tomēr ir svešas ģenētiskas informācijas nesējs mātes ķermenī. Normālā situācijā grūtnieces imūnsistēma veic tādas izmaiņas, kas neļauj augli atpazīt kā svešu ģenētisku informāciju, un tad grūtniecība var veiksmīgi attīstīties. Bet reizēm šī sistēma nenostrādā, vajadzīgās izmaiņas nenotiek, un auglis tiek imunoloģiski atgrūsts,” grūtniecības pārtraukšanos skaidro profesore un turpina: “Taču nereti sievietei ar sliktu grūtniecības pieredzi– spontāniem abortiem un priekšlaicīgām dzemdībām – izveidojas jaunas attiecības ar citu vīrieti, un viņa iznēsā un dzemdē bērniņu bez jebkādām problēmām.”

 

Pastiprinātu uzmanību ārsti velta tām grūtniecēm, kam grūtniecības iestājusies mākslīgās apaugļošanas ceļā, – tā vienmēr ir augsta riska grūtniecība.

Grūti pilnvērtīgi iznēsāt bērniņu sievietēm ar sistēmiskām slimībām. Ja pirms grūtniecības iestāšanās ir laba hroniskās slimības kontrole – regulāra ārstēšana, kas palīdz organisma funkcionālos rādītājus tuvināt normālajiem, – tas paaugstina iespēju, ka grūtniecības iznākums būs labs. Sievietēm ar blakusslimībām pirms grūtniecības plānošanas vēlams apmeklēt ārstu, lai vēl pirms grūtniecības iestāšanās novērstu visas veselības problēmas, ko iespējams novērst.

 

“Dažkārt neveiksmīgas grūtniecības, kā arī neauglības iemesli ir šķietami ikdienišķi un vienkārši – neveselīgs un mazkustīgs dzīvesveids, liekais svars, smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana, sadzīves ķīmijas pārmērīga lietošana un tamlīdzīgi. Tāpēc jāapzinās, ka ārstu ieteikumi pirms bērniņa plānošanas ievērot veselīgu dzīvesveidu, uzturēties svaigā gaisā, censties uzturēt normālu ķermeņa svaru ir ļoti svarīgi, jo ārsts šajā gadījumā runā par otras dzīvības radīšanu un iznēsāšanu,” uzsver profesore D. Rezeberga.

 

Sievietēm, kam kaut reizi dzīvē bijusi neveiksmīga grūtniecības pieredze, jācenšas saglabāt ticību tam, ka viss izdosies, jo emocionālais noskaņojums šādos gadījumos ir ļoti būtisks, tas ietekmē gan pašas sievietes organisma norises, gan topošā bērniņa pašsajūtu.

 

“Arī sievietēm, kuras pieskaitāmas riska grupai, izdodas iznēsāt un laist pasaulē veselus mazuļus. Jo vairāk mēs zinām par konkrētās pacientes iepriekšējām neveiksmēm, jo mums ir vairāk informācijas rīcības plāna izveidošanai,” stāsta Maira Jansone. “Protams, ir smagi, ja neveiksme ir bijusi vairāk nekā vienu reizi, tomēr jāmācās uzticēties ārstiem un jācenšas kopā tikt pāri bailēm un aizvainojumam – “kāpēc tā notika tieši ar mani” –, jāsaliek galvas kopā, jārada plāns, kā rīkoties, un jāsāk ceļš pēc bērniņā no gala! Pareizais noskaņojums vien ir puse no veiksmes!”

 

Kā nenodarīt pāri sev un bērniņam

· Jāatsakās no kaitīgiem ieradumiem ne tikai tad, kad jums rokās jau ir pozitīvs grūtniecības tests, bet jau pirms bērniņa plānošanas. Turklāt tādas atrunas kā, piemēram, “atmest smēķēšanu vislabāk ir pakāpeniski” ir patiešām nepieļaujamas un muļķīgas. Tieši tas pats attiecas arī uz alkohola lietošanu. Ir droši zināms, ka arī neliels alkohola daudzums var ievērojami kaitēt augļa veselībai – izraisīt gan bērniņa attīstības aizkavēšanos, gan radīt smadzeņu un orgānu darbības traucējumus. Gan regulāra alkohola lietošana, gan smēķēšana vairākkārtīgi paaugstina spontānā aborta risku, kā arī var izraisīt priekšlaicīgas dzemdības. Sievietēm, kas grūtniecības laikā ir smēķējušas, piedzimst svarā vieglāki bērni, kas ir uzņēmīgāki pret infekcijām savas dzīves laikā.

· Uzturā jālieto pilnvērtīga un veselīga pārtika. Turklāt tas jādara jau pirms mazuļa plānošanas. Vēl studenta gados retu reizi varētu attaisnot ātri pagatavojamo makaronu zupu, čipsu un citu kaitīgu produktu lietošanu, toties laikā, kad jūs grasāties kļūt par māmiņu, tas ir nepiedodami. Jāatceras, ka grūtniecības laikā nevajadzētu ļauties spontānām izsalkuma lēkmēm un ēst pārlieku daudz, jo strauja pieņemšanās svarā negatīvi ietekmē gan topošās māmiņas pašsajūtu, gan augošā bērniņa attīstību. Ar uzturu pietiekami jāuzņem olbaltumvielas, vitamīni un minerālvielas. Uzturam jābūt daudzveidīgam un sabalansētam, jācenšas izvairīties no trekniem ēdieniem un saldumiem. Dienas laikā topošajai māmiņai vajadzētu ēst bieži, bet nelielām porcijām. Grūtnieces ikdienas uzturā vajadzētu iekļaut zivis, gaļu, augļus, dārzeņus, graudaugus, piena produktus. Nedrīkst aizmirst par bagātīgu šķidruma uzņemšanu.

· Gaidot bērniņu, jāaizmirst par atslodzes dienām un/vai badošanos – tas ir absolūti nepieļaujami. Nepietiekama uzturvielu uzņemšana ir ļoti bīstama gan topošajai māmiņai, gan mazulim, kas var izraisīt dažādus sarežģījumus.

· Pret medikamentu lietošanu grūtniecības laikā jāizturas ļoti uzmanīgi. Svarīgākais noteikums – grūtniecības laikā nedrīkst lietot nekādus medikamentus bez konsultēšanās ar savu ārstu. Tas attiecas arī uz augu valsts medikamentiem.

· Regulāri jāapmeklē savs uzskaites ginekologs un jānodod analīzes. Tas ir ļoti būtiski, lai laikus pamanītu kādas novirzes no normas un ārstam būtu iespēja pieņemt lēmumu, kā rīkoties šādā situācijā.

· Jācenšas izvairīties no stresa situācijām. Uztraukumi un stress nepavisam nepalīdz topošās māmiņas emocionālajai pašsajūtai un bieži vien galu galā ietekmē arī fizisko pašsajūtu, kas grūtniecības laikā tiešā veidā ir saistīta ar augošo mazuli.

· Pēc iespējas vairāk jācenšas atpūsties un izgulēties. Pilnvērtīga atpūta grūtniecības laikā ir ļoti svarīgs faktors, it īpaši tāpēc, ka lielākā daļa sieviešu pirmajā, kā arī pēdējā grūtniecības trimestrī izjūt lielu nogurumu, kā arī miega trūkumu. Ja vien ir iespējam, vajadzētu ļauties diendusai, kā arī brīvdienās sevi palutināt ar ilgāku pagulēšanu no rītiem.

· Jāizvairās no bīstamiem sporta veidiem un niršanas. Ārsti ir vienisprātis, ka grūtniecēm nevajadzētu nodarboties ar sporta veidiem, kam ir augsts traumatisma risks un kas var apdraudēt normālu grūtniecības norisi. Iesaka izvairīties no jāšanas, slēpošanas, skrituļošanas, slidošanas, no citiem sporta veidiem, kuros veic straujas kustības, piemēram, no tenisa, basketbola, futbola. Pārlieku spēcīga lēkāšana var paaugstināt spiedienu uz dzemdi. Traumas, ko var gūt krītot, var izraisīt priekšlaicīgu placentas atslāņošanos. Niršana ir īpaši bīstama – mainoties ķermeņa stāvoklim zem ūdens, grūtniece sevi pakļauj vairākiem riskiem, turklāt tā dēvētā dekompresija uz topošo bērniņu var atstāt nelabojamas sekas. Niršanas laikā asinīs rodas nelieli gāzes burbulīši, kas parasti tiek izvadīti caur plaušām. Taču embrijam tas var radīt neatgriezeniskus bojājumus. Zinātniski ir pierādīta sakarība starp niršanu un embrija attīstības defektiem.

· Lai arī dermatologi aizvien brīdina par ļaunumu, ko ādai nodara bieža sauļošanās, gadu no gada sievietes, tostarp grūtnieces, ļaujassolāriju vilinājumam. Grūtniecēm šajā ziņā jāievēro piesardzība. Bērniņu gaidot, sievietes hormonālajā sistēmā notiek lielas izmaiņas, tāpēc brūna iedeguma vietā var iegūt arī neglītus pigmenta plankumus. Nedrīkst aizmirst par ādas vēža risku, ko rada sauļošanās. Ieteicams no solārija apmeklējumiem bērniņa gaidīšanas laikā atteikties!

· Grūtniecības laikā vajadzētu izvairīties no došanās tālos ceļojumos, it īpaši, ja runa ir par eksotiskām vietām. Ārsti uzsver, ka grūtniecēm nevajadzētu doties uz tādām vietām, kur ir zems higiēnas un medicīnas līmenis. Ļoti nevēlama ir došanās uz reģioniem, kur ir izplatīta malārija, kā arī A, B, D, E hepatīta infekcija. Doties ceļojumā vajadzētu tikai ar pilnīgu vakcinācijas aizsardzību, turklāt vakcīnām jābūt veiktām jau pirms grūtniecības.

· Ja ir radušies kādi veselības sarežģījumi, sazinieties ar savu aprūpes sniedzēju un kopā izšķirieties par labāko iespējamo taktiku.