Juris Raudovs: Ārsta palīgs laiku lokos

"Pastāvēs, kas pārvērtīsies!"

/Rainis/

Ārsta palīga profesijas pirmsākumi meklējami Eiropā pagājušā gadsimta sākumā, bet īpaši strauji tā attīstījās Otrā pasaules kara laikā, kad trūka ārstu un kvalificētu medicīniskās palīdzības sniedzēju. Jau pašos profesijas pirmsākumos tās aizsācēji saprata, ka salīdzinoši īsā laikā iespējams sagatavot pietiekami kompetentus profesionāļus, kas spēj veiksmīgi darboties patstāvīgi un aizstāt ārstus reģionos, kuros tie nav pieejami. Latvijā ārstu palīgu jeb feldšeru profesijas pirmsākumi meklējami 20. gadsimta 60-tajos gados, bet 2021. gadā mūsu valstī bija reģistrēti jau 3842 ārsta palīgi. Par to, kā laika gaitā attīstījusies šī mūsu valstī ārstniecības procesā tik nozīmīgā profesija, Ārst.lv iztaujāja NMPD Ārkārtas situāciju gatavības nodaļas vadītāju, Latvijas Ambulatorā dienesta ārsta palīgu profesionālās biedrības (LADĀPPB) valdes priekšsēdētāju, ārsta palīgu Juri Raudovu.

Ārsts.lv: Kas mūsdienās ir ārsta palīgs? Kāda ir viņa izglītība un loma ārstniecības procesā?

Juris Raudovs: Ārsta palīgs ir ārstniecības persona, kura saskaņā ar akreditētu ārsta palīga (feldšera) studiju programmu, ieguvusi profesionālo vidējo izglītību vai pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Savukārt saskaņā ar likumu, ārsta palīga (feldšera) profesija ir veselības aprūpes jomā reglamentētā profesija. Tas nozīmē, ka tai gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā izvirzītas vienotas un striktas prasības. 

Latvijā līdz 1996.gadam feldšerus veiksmīgi sagatavoja Medicīnas skolas, kur īsā apmācību laikā apmācīja kompetentus un darbspējīgus  profesionāļus, kuri strādāja neatliekamajā palīdzībā, slimnīcu Uzņemšanas nodaļās – traumpunktos un, protams, lauku reģionos – tā sauktajos Feldšeru – vecmāšu punktos. Tas nozīmēja, ka feldšeri bija pirmie un nereti arī vienīgie, pie kuriem lauku iedzīvotāji varēja vērsties pēc palīdzības. Šobrīd ārstu palīgus Latvijā gatavo sešās medicīnas koledžās, kas darbojas Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes paspārnē.

Sertificēti ārsta palīgi strādā primārās veselības aprūpes līmenī, veicot iedzīvotāju aprūpi ģimenes ārsta praksē vai ārsta speciālista darba vietā – izmeklē pacientus, diagnosticē slimību un atbilstoši savai kvalifikācijai veic ārstniecību. Teritorijās, kur nav ģimenes ārsta, veselības aprūpi var saņemt feldšerpunktos, kuros strādā ārsta palīgi (feldšeri). Savukārt ambulatorajā ārstniecības iestādē ārsta palīgi veic iedzīvotāju primāro aprūpi sadarbībā ar ģimenes (vispārējās prakses) ārstu.

Īpaši nozīmīgs ārsta palīgu darbs ir neatliekamajā palīdzībā. Latvijā NMPD ārsta palīgi veido pamatpersonālu neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēs, kā arī strādā Nacionālo bruņoto spēku medicīniskajās vienībās.

Ārsts.lv: Nav noslēpums, ka Latvijā veselības aprūpē kritiski trūkst personāla, bet esošie ir pirmspensijas vai pensijas vecumā. Kāda mūsu valstī ir situācija ar ārsta palīgiem?

Juris Raudovs: Pērn Latvijā Veselības inspekcijā bija reģistrēti 3842 ārsta palīgi, no tiem 2542 sertificēti. Visvairāk ārsta palīgu gan ambulatorajā dienestā, gan neatliekamajā palīdzībā, protams, strādā Rīgā – vairāk nekā 430, bet jo īpaši neaizstājami tie ir reģionos, īpaši Latgalē un Vidzemē.

Šobrīd lauku reģionos, kur nav pieejami ģimenes ārsti, ir vairāk nekā 100 feldšerpunktu. Tajos praktizē ārsta palīgi (feldšeri), kuriem ir noslēgts līgums ar konkrēto pašvaldību un Nacionālo veselības dienestu. Pēdējo gadu laikā daudzi ģimenes ārsti devušies pensijā, arī mūžībā. Protams, ir arī jaunie ārsti, kuri savukārt laiku pa laikam ir bērnu kopšanas atvaļinājumā un cilvēkiem aizvien biežāk nākas meklēt, kur iet, kam lūgt palīdzību.

Strādājot šajos reģionālajos punktos, ārsta palīgi ir pirmie un vienīgie, pie kuriem iedzīvotāji var vērsties, lai saņemtu medicīnisko palīdzību akūtu saslimšanu gadījumos vai arī dažādos ar veselību saistītos problēmu jautājumos. Nereti reģionos nodarbinātie ārsta palīgi ir pirmie tā sauktie “vārtiņu vērēji” iedzīvotājiem, lai viņi nokļūtu pie speciālistiem reģionālajos centros vai pie ģimenes ārsta novada centrā. 

Nav noslēpums, ka nereti pacienti savu ģimenes ārstu pēc darba laika nevar sazvanīt, bet neatliekamā palīdzība saucama tikai neatliekamos gadījumos. Kas paliek lauku iedzīvotājam?! Feldšeri, kuri neatsaka un brauc, neatkarīgi no diennakts stundas, reģionos ir teju vienīgais atbalsts grūtā brīdī. Turklāt lielākā daļa iedzīvotāju laukos ir pensionāri, kuru veselība un materiālā situācija neļauj katru mēnesi, kur nu vēl biežāk, apmeklēt ārstus reģionu centros.

Ko darīt cilvēkam, kurš saslimst vai ilgstoši slimo un kam vajadzīga mediķa palīdzība? Tāpēc mēs neatsakām un dodamies pie sirdzēja, nosakām diagnozes, rakstām receptes, darba nespējas lapas, šujam mazas brūces, sūtam pie speciālista, iepriekš sazinoties ar katra pacienta ģimenes ārstu - tā ir ārsta palīga (feldšera) ikdiena.

Ārsts.lv: Un, kā ar paaudžu nomaiņu? Vai jaunieši vēlas apgūt šo profesiju?

Juris Raudovs: Līdztekus savam pamatdarbam esmu arī docētājs un piedalos jauno ārstu palīgu sagatavošanā. Prieks, ka, neraugoties uz grūtībām un nepietiekamo veselības aprūpes finansējumu, jaunieši vēlas apgūt šo profesiju. Vidēji katru gadu koledžas absolvē un ārsta palīga diplomu saņem vairāk nekā 150 jauno speciālistu. Protams, jautājums, vai visi pēcāk izvēlas strādāt savā profesijā, vai izvēlas strādāt Latvijā.

Savukārt par ārstu palīgu izglītības programmām un to kvalitāti varu teikt tikai to labāko. Esam saglabājuši un neesam zaudējuši ārstu palīgu izglītības tradīcijas, kā tas ir vairākās Eiropas valstīs. Piemēram, Čehijas un pat Šveices medicīnas nozares speciālisti tagad vēršas pie mums pēc padoma, kā atjaunot un no jauna apmācīt ārsta palīgus.

Ārsts.lv: Kādēļ pats izvēlējāties šo profesiju?

Juris Raudovs: Aicinājumu būt par mediķi sajutu jau agrā bērnībā, kad dauzoties ar puikām uz ceļa cietu negadījumā. Ārstējot traumas slimnīcā sapratu, ka tieši to vēlos darīt arī savā dzīvē – palīdzēt cilvēkiem, lai gan pirms negadījuma galvā raisījās dažādas  domas par profesijas izvēli, piemēram, kā jau vairums puišu tolaik, vēlējos būt kosmonauts. Jāpiebilst, ka savā dzimtā un rados esmu pirmais, kas strādā medicīnas nozarē. Arī mana dzīvesbiedre ir mediķe, bet meita, redzot šīs profesijas ēnas puses, piemēram, garās darba stundas un darbu naktīs, izdarījusi citu izvēli.

Pats ne brīdi neesmu nožēlojis profesijas izvēli un arī pēc daudziem gadiem tajā, mana izvēle nemainītos, īpaši jau komandas un cilvēku dēļ. Mācījos Paula Stradiņa medicīnas skolā, kas tolaik atradās Stradiņa slimnīcā. Likumsakarīgi, Stradiņa slimnīcā arī uzsāku savas pirmās darba gaitas, turklāt  Reanimācijas nodaļā. Iespējams, tāpēc visu dzīvi strādāju neatliekamajā palīdzībā. Daļa manu profesionālo un dzīves skolotāju jau devušies mūžībā, piemēram, profesors Georgs Andrejs, kurš slimnīcā vadīja jauno speciālistu izglītošanu un tālākizglītību. Tāpat Stradiņu slimnīcas virsmāsa I. Biseniece, kura visos radīja stingrības un vienlaikus dziļas pietātes kultūru pret kolēģiem un pacientiem. Protams, nevar neminēt ilggadējo Reanimācijas nodaļas vadītāju, augstas raudzes profesionāli un cilvēku ar lielo burtu - Pēteri Ošu, kurš, neraugoties uz cienījamo vecumu, turpina darba gaitas un ir saņēmis Latvijas Ārstu biedrības balvu par mūžā ieguldījumu medicīnā. 

Ārsts.lv: Kāda ir Jūsu darba ikdiena?

Juris Raudovs: Pamatā strādāju kā sertificēts neatliekamās medicīnas ārsta palīgs, bet paralēli esmu nodarbināts arī primārajā veselības aprūpē. Darbs ikdienā ir neparedzams un dinamisks. Tas ir tas, kas mani saista šajā specialitātē, jo katra darba diena ir neatkārtojama, nav rutīnas. Strādājot specialitātē, neatkarīgi no vietas, manuprāt, pats būtiskākais ir komanda. Ikdienā emocionālu situāciju ir pietiekami daudz, bet pie tām domās cenšos nekavēties, citādi šo darbu nevarētu izturēt. Bet ārsta palīgam ir jābūt gan fiziski, gan mentāli izturīgam. Emocionālākās ir situācijas, kad cieš bērni, īpaši tajos gadījumos, ja nelaime notikusi vecāku vainas dēļ. Tāpat sāp par kolēģiem kuri ir nodarbināti skarbos darba apstākļos, strādājot no agra rīta līdz vēlam vakaram, neredzot savus mīļos un bērnus, bet darbs nav novērtēts ne morāli, ne finansiāli.

Ārsts.lv: Ar ko ikdienā visbiežāk nākas sadarboties?

Juris Raudovs: Veicot profesionālo darbu, neapšaubāmi jāsadarbojas ar tiešo darba devēju gan organizējot, gan plānojot savu un komandas darbu. Esmu iesaistīts arī ārsta palīgu sertifikācijas un resertifikācijas procesa norisē un strādāju arī kā lektors medicīnas koledžā, nododot savas zināšanas un dzīves pieredzi jaunajiem topošajiem kolēģiem.

Ārsts.lv: Jūsu novēlējums jaunajiem ārsta palīgiem un pacientiem?

Juris Raudovs:  Labs ir tas ārsta palīgs, kurš spēj savienot teorētiskās un praktiskās zināšanas. Tāpēc mans ieteikums jaunajiem kolēģiem ir nebaidīties no izaicinājumiem, bet, lai tiktu pāri šaubām un bailēm, nekautrēties prasīt padomu pieredzējušiem kolēģiem. Mēs visi esam viena saime un viens otram lielākais atbalsts. Ja būtu kaut kas jāsaka pacientiem, tad vēlos teikt - esiet veseli un cieniet savu sargeņģeli - to medicīnas darbinieku, kuru jums nācies sastapt savā dzīvē.

Juris Raudovs

NMPD Ārkārtas situācijas gatavību nodaļas vadītājs

Latvijas Ambulatorā dienesta ārsta palīgu profesionālās biedrības (LĀDĀPPB) valdes priekšsēdētājs

Foto: Personīgais arhīvs

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2022. gada novembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!