Juris Ērenpreiss: Kas ir androloģija un ārsts andrologs?

Androloģija ir samērā jauna medicīnas specialitāte, kas radās pirms 30 gadiem (1990-to gadu sākumā). Tā galvenokārt attīstījās  saistībā ar aizvien pieaugošu vīriešu neauglību, un atklājās, ka esošajiem speciālistiem (urologiem un citu specialitāšu ārstiem) trūkst zināšanu šādas specifiskas saslimšanas ārstēšanā.

Tātad, ārsts andrologs ārstē tikai vīriešus - “andros” grieķu valodā nozīmē  “vīrietis”, līdzīgi kā ginekologa nosaukums cēlies no grieķu “gynos”, ko tulko kā “sieviete”. Androloģijai ir četri galvenie virzieni:

1. vīriešu neauglības diagnostika un ārstēšana;
2. vīriešu hormonālo problēmu diagnostika un ārstēšana;
3. vīriešu seksuālo traucējumu diagnostika un ārstēšana;
4. vīriešu dzimumsistēmas iekaisumu diagnostika un ārstēšana.

Līdz ar to, androloģija ir specifiska medicīnas nozare, kas apvieno  uroloģijas, endokrinoloģijas, seksoloģijas, ģenētikas, veneroloģijas un psihoterapijas zināšanas par vīriešu reproduktīvās jeb dzimumsistēmas veselību un saslimšanām. Andrologs, tā varētu teikt, – ir tāds “vīriešu ginekologs”. Andrologs atšķiras no urologa ar to, ka urologi nodarbojas gan ar vīriešu, gan sieviešu urīnizvadistēmas (nieru, urīnpūšļa, dzimumorgānu) saslimšanu diagnostiku un ārstēšanu, savukārt andrologs specializējas tikai uz specifiskām un ļoti kompleksām vīriešu reproduktīvās sistēmas slimībām, kam var būt gan ģenētiski, gan hormonāli, gan anatomiski, gan arī iekaisīgi iemesli – vai nereti vairāku šo iemeslu kombinācija.

Kādā gadījumā jāapmeklē andrologs? Pirmkārt, ja sešu līdz 12 mēnešu laikā neiestājas grūtniecība – tad sievietei jādodas izmeklēties pie ginekologa, bet vīrietim – pie androloga. Vīrietim vajadzēs nodot spermas analīzi, andrologs veiks apskati un nepieciešamības gadījumā nozīmēs papildus asins, urīna analīzes, vai ultrasonogrāfijas izmeklējumus. Jāpiebilst, ka visi izmeklējumi ir nesāpīgi, un vīriešiem nevajadzētu baidīties vai vilcināties apmeklēt andrologu, ja pāris saskāries ar neauglības problēmu. Tā ir ļoti izplatīta – ar grūtībām sasniegt dabīgu grūtniecību saskaras aptuveni katrs sestais pāris, un aptuveni pusē gadījumu iemesls ir tā saucamais “vīrieša faktors” jeb pazemināta spermas kvalitāte. Spermas kvalitāti nosaka spermas analīzes rezultātā (kā nodot spermas analīzi – to droši vien vairums vīriešu būs redzējuši filmās, vai var iedomāties...). Pēc spermas analīzes izvērtēšanas, ārsts andrologs izlems, kādi turpmākie izmeklējumi ir nepieciešami. Vairumā gadījumu vīriešu neauglības iemesli ir ārstējami, un jāpiebilst, ka nereti tam iemesli ir pavisam vienkārši – tas var būt neveselīgs dzīvesveids. Liekais svars, neveselīga diēta, mazkustīgs dzīvesveids un smēķēšana var būt pilnīgi pietiekami iemesli (atsevišķi vai dažādās kombinācijās), lai vīrietim būtu nepietiekami laba spermas kvalitāte grūtniecības sasniegšanai. Šo faktoru korekcija noteikti uzlabos spermas kvalitāti – izņemot gadījumus, kad papildus šiem dzīvesveida faktoriem neauglībai ir arī citi iemesli, piemēram, ģenētiski.

Pie androloga būtu jādodas arī vīriešiem, kuri saskārušies ar seksuālām problēmām. Tie var būt dzimumtieksmes samazināšanās (tā sauktie libido traucējumi), vai, – kas ir biežāk – erekcijas traucējumi, kad vairs neizdodas pilnvērtīgs dzimumakts. Dzimumtieksmes samazināšanos lielākoties novēro vīriešiem vecumā pēc 40 gadiem, un visbiežāk tā saistīta ar galvenā vīrišķā hormona – testosterona pazemināšanos. Vīriešiem pēc 40 gadiem notiek pakāpeniska testosterona produkcijas samazināšanās, kas ir dabīgs process, un kas izskaidro, kādēļ vīriešiem 50 gadu vecumā seksu vairs nekārojas tik aktīvi un bieži kā 20 gadu vecumā. Taču aptuveni pieciem līdz 15% vīriešu testosterona kritums notiek pārāk strauji, un seksuālā funkcija cieš ļoti izteikti. Turklāt testosterona kritums izraisa arī citas problēmas – tādas kā vispārējs nespēks, pastiprināts nogurums un enerģijas trūkums; pakāpeniski var attīstīties kaulu trauslums (osteopēnija un  osteoporoze), anēmija, depresīvs noskaņojums, pieaug tauku daudzums, samazinās muskuļu apjoms un spēks. Šī problēma ir viegli diagnosticējama un ārstējama, turklāt ārstēšanu noteikti rekomendē, jo vīriešiem ar testosterona deficītu būtiski cieš dzīves kvalitāte – ir problēmas ne tikai seksuālajā dzīvē, bet nav arī spēka un enerģijas ikdienas gaitās un darbā.

Savukārt erekcijas traucējumi vīriešiem var būt jebkurā vecumā. Jauniem vīriešiem tam lielākoties ir psiholoģiski iemesli – dažāda veida stresa situācijas un tamlīdzīgi. Erekcijas process ir smalks mehānisms, ko regulē veģetatīvā nervu sistēma (tā nepakļaujas mūsu kontrolei, atšķirībā no centrālās nervu sistēmas). Veģetatīvā nervu sistēma dalās simpātiskajā un parasimpātiskajā. Lai vīrietim iestātos erekcija,  nepieciešams, lai simpātiskā nervu sistēma “pārslēgtos” uz parasimpātisko. Taču jebkurš stress izraisa paaugstinātu simpātiskās nervu sistēmas tonusu, kādēļ šī pārslēgšanās uz parasimpātisko pusi nenotiek pilnvērtīgi, un vai nu erekcija nav pietiekama jau pašā dzimumakta sākumā, vai tā var pazust dzimumakta laikā. Jebkuram vīrietim dzīvē ir dažādas stresa situācijas un faktiski jebkuram vīrietim vismaz reizi dzīvē ir gadījušās problēmas ar erekciju. It īpaši to novēro, ja bijis pārtraukums dzimumdzīvē – izšķīries no viena partnera, un kādu laiku nav bijis partnerattiecību. Taču tas var notikt arī citu iemeslu dēļ. Un lielākoties stāsts šeit ir šāds: vīrietim nav izdevusies normāla erekcija un dzimumakts nav sanācis. Nākamajā reizē vīrietis dzimumakta laikā sāk jau uztraukties – kā nu šoreiz būs? Un, kas notiek? Simpātiskās nervu sistēmas tonuss ir paaugstināts (stress!) un erekcija atkal ir pavāja. Vīrietis nonāk tādā kā apburtajā lokā – jo sliktāka erekcija, jo vairāk viņš satraucas. Jo vairāk satraucas – jo sliktāka erekcija. Šajā situācijā pēc iespējas ātrāk jādodas pie androloga, kamēr šis “paterns” nav iesēdies pārāk dziļi.

Protams, vīriešiem pusmūžā (pēc 40 gadiem) seksuālām problēmām arī var būt psiholoģisks raksturs. Taču šajā vecumā erekcijas traucējumiem var būt jau arī tā sauktie organiskie iemesli. Biežākās ir asinsvadu problēmas vai iepriekšminētais  testosterona trūkums. Erekciju nodrošina dzimumlocekļa artērijas – lai iestātos erekcija, tām jāpiepildās ar asinīm. Jāpiebilst, ka dzimumlocekļa artērijas ir vienas no smalkākajām (diametrā šaurākajām) artērijām visā vīrieša organismā. Un, ja vīrietim ir liekais svars, mazkustīgs dzīvesveids, viņš smēķē, viņam ir paaugstināts holesterīns – pakāpeniski var attīstīties asinsvadu bojājumi, ko sauc par aterosklerozi. Citiem vārdiem – asinsvadi dambējas ciet. Protams, pirmie cieš paši smalkākie un šaurāki asinsvadi, tādēļ erekcijas traucējumi var būt vīrietim pirmā asinsvadu problēmas izpausme. Sirds artērijas (koronārās artērijas) ir jau daudz lielāki asinsvadi, un to problēmas attīstās vēlāk. Šiem pacientiem andrologs veiks dzimumlocekļa artēriju izmeklēšanu (doplerogrāfiju). Ja andrologs konstatē izteiktu šo artēriju sašaurinājumu, iespējams, šādu pacientu viņš nosūtīs pie kardiologa, lai novērstu draudošu infarktu – jo nākamās pēc dzimumlocekļa artērijām aizdambēsies sirds koronārās artērijas.

Tāpat vecākiem vīriešiem bez testosterona deficīta vai dzimumlocekļa artēriju aterosklerozes var būt citi iemesli erekcijas traucējumiem – tādi kā cukura diabēts, dažādas neiroloģiskas slimības, u.c. Visu to izmeklēs un noteiks andrologs, un tālāk ārstēšanu veiks vai nu pats, vai nosūtīs pie attiecīgā speciālista.

Un, protams, andrologs – kā jau vīrieša dzimumsistēmas speciālists, nereti savā praksē sastopas ar dažādām vīriešu dzimumorgānu iekaisīgām saslimšanām un problēmām: sēklinieku sāpes un iekaisums, seksuāli transmisīvas slimības (vai citu baktēriju un vīrusu izraisītas dzimumceļu slimības, kas netiek nodotas seksuālā ceļā), dzimumlocekļa iekaisumi, u.c.

Andrologs savā praksē sastopas arī ar dažādām ļoti specifiskām vīriešu saslimšanām, kā retas vīriešu ģenētiskās slimības, piemēram, tā sauktais Klainfeltera sindroms, – kad vīrietim neattīstās sēklinieki. Arī pēc pubertātes tie paliek ļoti mazi un nenotiek nedz normāla spermas, ne testosterona produkcija. Jāpiebilst, ka šo saslimšanu  novēro samērā bieži – vienam no aptuveni 500 vīriešiem. Andrologs ārstē arī retākas iedzimtas hormonālas pusaudžu un vīriešu problēmas – kad dziedzeris mūsu smadzenēs, ko sauc par hipofīzi, neproducē hormonus, kas regulē sēklinieku attīstību un pacientam – līdzīgi kā vīrietim ar Klainfeltera sindromu – neattīstās sēklinieki, attiecīgi, viņam ir gan neauglības, gan testosterona deficīts.

Andrologs sadarbojas ar tādu specialitāšu ārstiem kā urologi (ja nepieciešams veikt ķirurģisku ārstēšanu vīriešu reproduktīvo slimību novēršanā), endokrinologi (ja andrologs konstatē kādas citas hormonālas problēmas, kas nav saistītas tieši ar androloga specialitāti – jo viņš specializējas galvenokārt testosterona un citu dzimumhormonu problēmu diagnostikā un ārstēšanā), ģenētiķi (zināma daļa no neauglības iemesliem ir ģenētiskās slimības), dermatovenerologi (dzimumsistēmas iekaisīgu slimību gadījumos, ja tās ir ārpus androloga specializācijas), psihologi un psihoterapeiti (it īpaši – vīriešu seksuālo problēmu risināšanā, jo jauniem vīriešiem šīs problēmas nereti ir psiholoģiska rakstura).

Latvijā šobrīd ir tikai divi sertificēti andrologi, jo līdz  šim brīdim mūsu valstī nebija iespējams apgūt šo specialitāti (minētie divi ārsti to apguvuši citās Eiropas universitātēs). Taču no šī gada rudens androloģijas divu gadu studiju programma kā papildspecialitāte būs pieejama arī Latvijas ārstiem Rīgas Stradiņa universitātē, līdz ar to pakāpeniski Latvijā vajadzētu palielināties ārstu andrologu skaitam.

Foto: Shutterstock

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2022. gada aprīļa numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!