Juris Batņa: Pirts un veselība

Latvijā dziedināšanas tradīcija – iešana pirtī – ir ļoti sena. Par to liecina gan arheoloģiskie materiāli, gan seno paražu apraksti. Piemēram, Latvijas Zinātņu akadēmijas Latviešu folkloras krātuves rokrakstu fonda materiālos minēts: “Vispārējs ārstēšanas veids ir bijis parastais: pirtī sutināšanās. Ar tā palīdzību esot ārstētas visas slimības.” Savukārt baltvācietis, Kurzemes superintendents un luterāņu mācītājs Pauls Einhorns par latviešiem rakstījis šādi: “Latviešiem bijusi laba veselība, nav daudz slimojuši, ja saslimuši, tad viņiem bijušas speciālas sievas, kas uz pirti aizvedušas un tur palīdzējušas.”

Vēl 19. gadsimta sākumā deviņi no desmit latviešiem dzīvoja viensētās, bija dzimtcilvēki, kuriem mācītu ārstu palīdzība bija maz pieejama. Pirts bija zemnieku slimnīca. Pašlaik, 21. gadsimtā, mums, latviešiem, vairumam veselība nav laba, veselīgas dzīvildzes ziņā mēs esam pēdējā vietā Eiropā. Sievietēm dzīve apraujas vidēji 54 gados, vīriešiem – 52 gados. Rietumu konvencionālās allopātiskās medicīnas modelis, kurš radās 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā ļāva labi risināt tā laika galvenās veselības problēmas, jo cilvēki mira no tuberkulozes, plaušu karsoņa, infekciozas dabas caurejas un traumām. Pašlaik tas vairs nav galvenais mirstības cēlonis.

Tagad slimību galvenais izraisītājs ir mūsu dzīvesveids – 50% veselības ir atkarīga no tā, 20% no ārējās vides, 20% no gēniem, un arī tos mēs varam ietekmēt, izmainot enerģētiku un ārējo vidi. Veselība no medicīnas ir atkarīga tikai 10% gadījumu.

Konvencionālā medicīna labi risina akūtas veselības problēmas, īpaši gadījumos, kad nepieciešamas augsta līmeņa tehnoloģijas. Tad nāk palīgā ķirurģija, zobārstniecība, diagnostika, bet ar hroniskām, neinfekciozām deģeneratīvām saslimšanām tā nav. Pārmērīga aizraušanās ar sintētiskiem, neorganiskiem ķīmiskiem medikamentiem nav devusi vajadzīgo rezultātu, vairumam šo medikamentu ir nopietnas blaknes, kuru saraksts ir garš. Pašlaik izteikti pieaug cilvēku interese par dabiskajām dziedināšanas sistēmām, un mums, latviešiem, ir sava sena, gadu tūkstošiem pārbaudīta sistēma – latviskais pirts rituāls. Cilvēki atveseļošanās procesā izmanto gan sadzīves līdzekļus, piemēram, liepziedu tēju saaukstēšanās gadījumā, gan tautas medicīnu, kuru plaši pielieto jaunās profesijas “Pirtnieks” pārstāvji un zāļu sievas ar zāļu un vārda spēku, gan profesionālo veselības aprūpi ar ārstiem un medikamentiem, kā arī ķirurģiju.

Mūsdienās tiek atzīts, ka viens no galvenajiem slimību cēloņiem ir pārmērīgs stress jeb distress, toksīni un nepilnvērtīgs uzturs. Latviskais pirts rituāls ideāli palīdz risināt šīs problēmas.

Mūsu pirts mikroklimats – pērtuvē 60–80 grādi, mitrums 30–45% – ir zelta vidusceļš starp karsto, sauso somu saunu un ļoti mitro un salīdzinoši zemas temperatūras turku hammamu.

Šāds mikroklimats ar sekojošu atdzesēšanos ūdenstilpēs – dīķos, upēs, ezeros – sekmē organisma norūdīšanos, trenē mūsu termoregulāciju un lieliski noder saaukstēšanās slimību profilaksei.

Mūsu organisma lielākais orgāns – āda kopā ar zemādas audiem sasniedz 20% ķermeņa masas ar laukumu 1,5–2 m2. Āda un nervu sistēma attīstās no vienas dīgļlapas – ektrodermas, tāpēc ādā ir daudz dažādu receptoru: aukstuma receptori, kuru ir aptuveni 10 reizes vairāk nekā karstuma receptoru, taktilie, sāpju receptori, baroreceptori un citi. Šeit atrodas ādas izvadsistēma ar 2,3 miljoniem sviedru un tauku dziedzeru. Āda nodrošina organisma elpošanu un apgādi ar barības vielām, jo ādā ir 25% asinsrites – vairāk nekā 10 000 km asinsvadu. Diemžēl jau ap 25 gadiem kapilāru diametrs sāk samazināties, tāpēc organismam nepieciešamo barības vielu pievade un pārstrādāto produktu izvade kļūst apgrūtināta. Normāli ādai ir skāba reakcija, tāpēc tās virsma neitralizē patogēno mikrobu iedarbību. Zemādā ir daļa mūsu limfātiskās sistēmas, kas palīdz mūsu imūnsistēmai cīnīties ar slimībām. Ādā atrodas arī bioloģiski aktīvi punkti, uz kuriem iedarbojoties varam panākt organisma atveseļošanos.

Āda ir mūsu veselības spogulis. Dažādi ādas jaunveidojumi: kārpas, dzimumzīmes, ekzēma, psoriāze liecina par organisma piesārņotību. Panākt dziļu ādas attīrīšanu nevar dušā, vannā, bet gan pirtī – pīlinga un pēršanās laikā. Tīra āda “elpo”, palīdz mūsu plaušām un nierēm, tā ir dabisks aizsargs.

Ir ādas slimības, kuru gadījumā nedrīkst apmeklēt pirti, – akūta ekzēma, psoriāze akūtā stadijā. Turklāt pirti nav vēlams apmeklēt visu akūtu slimību gadījumā, izņemot akūtu respiratoru saslimšanu sākumstadijā.

Tagad Latvijā pirmajā vietā mirstības cēloņu ziņā ir sirds un asinsvadu slimības – vairāk nekā 50%. Pirtī notiek izteikta asinsrites procesu aktivācija, pulss var pārsniegt 120 sitienus minūtē, mainās asinsspiediens. Ja cilvēkam ir problēmas ar asinsspiedienu, pirtī to var regulēt – pazemināts spiediens paaugstinās. Šajā gadījumā īpaši var palīdzēt pīlādžu slotiņas, kuras lietojam pēršanās noslēgumā. Ja ir hipertonija sākuma stadijā, spiediens pazeminās. Šādā gadījumā īpaši noder ozola slotiņas. Organismu labvēlīgi ietekmē temperatūras kontrasti – silta pirts, atvēsināšanās vēsā ūdenī. Pirts rituāla laikā arteriolas – mūsu asinsrites sistēmas “krāni” – sadala asins plūsmu vairāk uz muskuļiem un ādu, tāpēc tiek atvieglota kreisā sirds priekškambara un kambara darbība, mazinās stāzes problēmas lielajā un mazajā asinsrites lokā, paātrinās vielmaiņas procesi šūnās.

Pirts procedūra ir sirds un asinsvadu sistēmas treniņš. Jau 25 gadu vecumā muskuļos cirkulējošo asiņu daudzums samazinās gandrīz uz pusi, īpaši tiem, kam ir “sēdošs” darbs pie datora un ir zems fizisko aktivitāšu līmenis. Pirts aktivē deponēto (rezerves) asiņu kustību, kuras ir aptuveni viens litrs no 5–6 litriem kopējo asiņu. Pirts rituāla laikā sākumā asinsspiediens nedaudz paaugstinās, pēc tam izlīdzinās. Apmeklējot pirti, paplašinās un palielinās funkcionējošo kapilāru skaits. Pirtī labāk sildīties guļus stāvoklī, īpaši cilvēkiem ar slieksmi uz ģīboņiem. Nedrīkst iet pirtī aptuveni sešus mēnešus pēc infarkta, arī cilvēki, kam sistoliskais asinsspiediens ir virs 200 mm Hg, ir akūts tromboflebīts vai venoza nepietiekamība, kā arī izteiktas aterosklerozes gadījumā. Pirti nevajadzētu apmeklēt cilvēkiem ar epilepsiju, Pārkinsona slimību, smagiem veģetatīviem traucējumiem.

Miers, vieglums visā ķermenī, patīkams atslābums – tādas izjūtas parasti ir cilvēkiem pēc pirts. Asins pieplūde smadzenēm nedaudz samazinās, samazinās emocionālā aktivitāte, notiek pārslēgšanās no ikdienas beta smadzeņu režīma (15–35 Hz/sek.) uz delta režīmu (8–12 Hz/sek.) un noslēgumā pat uz virspusējo teta režīmu (7–8 Hz/sek.), uzlabojas centrālās nervu sistēmas funkcionālās spējas, mazinās nervu spriedze, ir iespēja atslēgties no ikdienas raizēm, rodas pozitīvas emocijas. Ikdienā mēs daudz uzmanības veltām ārējai pasaulei, citiem cilvēkiem. Pirts ir ideāla vieta, kur pievērsties sev un savai iekšējai pasaulei.

Svarīgi, ka pirts apmeklējumam ar intervāliem tiek veltītas optimāli 10–15 minūtes, kuru laikā cilvēks sildās un uzklāj pīlingu. Var veikt pašiepēršanos, tomēr labāk, ja pērienu veic zinošs pirtnieks. Noslēgumā ir relaksējoša masāža ar medu, bāzes eļļām, kurām pievienotas atbilstošas ēteriskās eļļas.

Man jau daudzus gadus pirts ir prakses vieta, kurā palīdzu pacientiem atveseļoties. Mūsdienu medicīnā notiek pārāk šaura specializācija, trūkst individuālas pieejas pacientam, viņa veselības problēmas maz tiek aplūkotas kopumā. Ārsta terapeita, psihiatra, psihoanalītiskā, ģimenes psihoterapeita un psihoorganiskās analīzes terapeita izglītība man ļauj palīdzēt pacientiem, pirtī integratīvi iedarbojoties gan uz ķermeni, gan psihi, gan uz sociālām attiecībām. Savukārt garīgā līmenī viņiem palīdzēt ļauj manas zināšanas transpersonālā psihoterapijā. Izmantojot gan gadu tūkstošiem uzkrātās zināšanas par tautas medicīnu, īpaši pirti, izmantojot fitoterapiju un aromterapiju, ķermeņa psihoterapiju, vārda un baltu zīmju spēku, gan 21. gadsimta zinātniskos atklājumus, ir iespēja palīdzēt daudziem pacientiem īsākā laikā un efektīvāk.

Pirts rituāls stimulē neirotransmitera serotonīna izdali, kas atbild par mūsu garastāvokli. Serotonīns palielinātā daudzumā aizceļo uz pieres daivām, palīdzot mazināt depresiju, samazinot pārmērīgu stresa līmeni. Izdalās daudz bioloģiski aktīvu vielu, tostarp arī endorfīni, kas dod izteiktu labsajūtu. Pirts efekts saglabājas vismaz nedēļu, tāpēc pirti ieteicams apmeklēt vismaz reizi nedēļā.

Pirms pirts 2–3 stundas iepriekš jābūt uzņemtam pietiekamam ūdens daudzumam: 30–40 ml uz kilogramu svara dienas laikā, pirts apmeklētājam jābūt paēdušam, bet viņš nedrīkst būt pārēdies. Ir skaidri jāzina, ko vēlies gūt no pirts apmeklējuma – vai tā būs ārstnieciskā pirts vai arī relaksējoša pirts pret stresu, organismu attīroša pirts. Varbūt vēlies piedzīvot īpašu dzimšanas dienas pirti vai arī sagatavot sevi dzīves svarīgiem notikumiem. Piemēram, pirms kāzām ir līgavas un līgavaiņa pirts, savukārt jaundzimušajam, sākot no 8. dienas, ir savs pirts rituāls. Varbūt tev ir nozīmīgs Saules gada rits un, apmeklējot pirti, tu vēlies sagatavoties Saules gadskārtu rituāliem. Pirts latvietim ir Māras, Laimas dievnams, kas ļauj izrauties no ikdienas lineārā laika skrējiena, apstāties un atcerēties par saikni ar Dievišķo un Māti Zemi. Pirts ir vieta, kurā var apvienot gadu tūkstošiem senās mūsu senču zināšanas ar mūsdienu zinātnes atziņām. Tāpēc ir svarīgi atrast savu zinošo pirtnieku, kurš izgājis nopietnu apmācību. To var veikt arī pirts skolā “Lielzemenes”, kur gada laikā var apgūt profesiju “Pirtnieks”. Uz tikšanos pirtī!

Izmantotā literatūra:

1. Derums, V. (1978). Tautas veselība un dziedniecība senajā Baltijā. Rīga: Zinātne.
2. Olupe, E. (1982). Latviešu gadskārtu ieražas. Rīga: Avots.
3. Einhorns, P. (1649). Historia Lettica.

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada jūlija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!