Jurijs Avdjukevičs, Georgijs Moisejevs: Klīniskā barošana – kas tas ir?

Klīniskā barošana – jauna medicīnas apakšnozare, kas strauji attītās. Tā ietver slimnieka uztures stāvokļa izvērtējumu, enterālās vai parenterālās barošanas izvēli, monitorēšanu, kā arī iespējamu komplikāciju atklāšanu, novēršanu un ārstēšanu.

Vēl no 20.gadsimta sākuma līdz mūsdienām slimnieka ārstēšanas dokumentācijā (slimības vēsturē vai ambulatorajā kartē) vienmēr figurē sadaļas par režīmu un diētu. Tas nozīmē, ka jebkuram pacientam viens no svarīgākajiem faktoriem ir enerģētiskais atbalsts jeb sabalansēts nodrošinājums ar uzturvielām. Zināms, ka cilvēka ķermenis sastāv no ūdens, elektrolītiem, olbaltumvielām, taukiem un ogļhidrātiem. Slimības gadījumā organisms šīs vielas patērē daudz aktīvāk, tāpēc rodas jautājums par pareizu un pietiekamu organisma nodrošināšanu ar uztura vielām. Neviena ārstēšanas metode nevar būt efektīva, ja organismā nav iekšēju resursu, lai cīnītos ar slimību, operācijas traumu vai to sekām.

Klīniskā barošana kā ārstēšanas metode domāta pacientiem, kuri paši dažādu iemeslu dēļ nespēj pietiekami uzņemt barības vielas, tās asimilēt un pārstrādāt. Viens no svarīgākajiem iemesliem, kāpēc pacientam vai pacienta tuviniekiem būtu jāvēršas pie ārsta ar jautājumu par klīniskās barošanas uzsākšanu, ir malnutrīcija.

To var definēt kā “stāvokli, kas rodas nepietiekamas uztura uzņemšanas dēļ vai nepietiekamas uztura uzsūkšanās dēļ. Tas izraisa izmainītu ķermeņa sastāvu (samazinātu beztauku masu) un izmainītu ķermeņa šūnu masu; malnutrīcijas rezultātā  samazinās fiziskās un garīgās funkcijas, tā ietekmē slimības gaitu un iznākumu”. Malnutrīcija var rasties badošanās, slimības vai izteiktas novecošanās (piemēram, > 80 gadi) rezultātā, atsevišķi vai kopā. Tā var būt kā komplikācija citām slimībām, bet var būt arī kā patstāvīga saslimšana.

Viens no pirmajiem malnutrīcijas simptomiem ir nepamatots (nemērķtiecīgs) ķermeņa masas zudums. Tas visbiežāk nozīmē, ka pacientam organismā patēriņa procesi (katabolisms) prevalē par sintēzes procesiem (anabolisms). Jebkurā gadījumā, tas ir iemesls vērsties pie ārsta, lai noskaidrotu cēloni un rastu tam risinājumu.

Klīniskās barošanas metodes

Klīniskajā barošanā pielieto divas galvenās uzturvielu ievadīšanas metodes – enterālo un parenterālo barošanu.

Enterāla barošana – uzturvielu ievade caur kuņģa- zarnu traktu, apejot mutes dobumu, izmantojot zondes (sintētiska materiāla caurulītes) vai stomas (mākslīgi izveidotas atveres).

Parenterāla barošana – kad uzturvielas ievada, izmantojot intravenozu vai zemādas pieeju, gadījumā, ja “nestrādā” kuņģa-zarnu trakts.

Enterālā barošana

Eiropas Klīniskās barošanas un metabolisma biedrība (angļu valodā – European Society for Clinical Nutrition and Metabolism, ES PEN) 2013.gadā enterālo barošanu definējusi šādi: enterāla jeb zondes barošana ietver tehniskus, zinātniskus un praktiskus aspektus, kad barības vielas kuņģa-zarnu traktā ievada distālāk (kuņģī, līkajā zarnā) no mutes dobuma, izmantojot speciālās barošanas zondes vai stomas (speciālas caurulītes, kas nodrošina tiešu pieeju kuņģim vai zarnai). Enterālo barošanu pieskaita tā sauktajam “mākslīgās barošanas” veidam, tā neietver orāli lietojamu medicīnisku pārtiku.

Vienmēr jānodrošina, lai pacients gan stacionārajā, gan ambulatorajā etapā uzņemtu pietiekamu uzturvielu apjomu, tajā skaitā diennaktī ieteikto mikroelementu, taukos un ūdenī šķīstošo vitamīnu daudzumu.

Jebkurā klīniskajā situācijā jācenšas, lai pacients nepieciešamo uzturvielu daudzumu uzņemtu perorāli, taču dažādu slimību dēļ to reizēm nav iespējams nodrošināt, piemēram, ļaundabīga audzēja izraisīta barības vada sašaurinājuma dēļ vai neiroloģiskiem pacientiem ar rīšanas traucējumiem. Indikāciju gadījumā enterālā barošana jāuzsāk pēc iespējas ātrāk (ja nav kontrindikāciju), lai novērstu malnutrīcijas attīstību. Malnutrīcijas sekas ir fiziskās un garīgās kapacitātes samazināšanās, nevēlami slimību iznākumi. Pacienti, kuriem  ir malnutrīcija, biežāk slimo ar pneimoniju, viņiem agrāk veidojas izgulējumi, attīstās elpošanas muskulatūras nepietiekamība. Šādus slimniekus daudz biežāk hospitalizē, ilgāku laiku nākas ārstēties intensīvās terapijas nodaļā, stacionārā, viņiem ir sliktākas pamatslimības un dzīvildzes prognozes. Lietojot klīniskās barošanas metodes, malnutrīcija ir ārstējama un novēršama.

Enterālā barošana ir lētāka, vienkāršāka un ar ievērojami mazāku komplikāciju risku nekā parenterālā barošana. Enterālā barošana prasa no tuviniekiem mazāk laika un prasmju.

Salīdzinot ar parenterālu barošanu, enterālajai barošanai ir vairākas priekšrocības:

• zarnu gļotādas slāņa atrofijas profilakse;
• uzlabo un uztur gļotādas slāņa barjerfunkciju pret baktērijām;
• uzlabo kuņģa-zarnu trakta imūno funkciju un pasargā no infekcijām;
• uzlabo zarnu trakta apasiņošanu;
• stimulē peristaltiku;
• zarnu traktā neļauj attīstīties patogēniem mikroorganismiem;
• stresa čūlu profilakse, ja barošanas maisījumu ievada kuņģī;
• stimulē kuņģa-zarnu trakta hormonālu darbību;
• mazākas izmaksas.

Ambulatorajā etapā enterālās barošanas galvenās pacientu kategorijas:

• pacienti ar neiroloģiskām un neiromuskulārām slimībām - ar rīšanas traucējumiem;
• pacienti ar galvas, kakla un kuņģa-zarnu trakta augšējās daļa audzējiem;
• snoreksijas pacienti jebkura iemesla dēļ.

Dati par enterālo barošanu mājās

Precīzu datu par to, cik pacientu mājās saņem enterālo barošanu, nav. Latvijā un arī daudzās citās attīstītajās valstīs šādu informāciju neapkopo. Pēc dažādu autoru domām, mājās enterālu barošanu saņem ap 0,4 līdz 0,5 % pacientu. Pieaugušo vidū mājās enterālo barošanu saņem onkoloģiskie slimnieki – 48%, slimnieki ar neiromuskulāram deģeneratīvām slimībām – 16%, pacienti pēc cerebrāla infarkta – 8%, pēc CNS traumām – 6%, pacienti ar iedzimtām slimībām – 6% un citi. Savukārt bērnu vidū to saņem pacienti ar ģenētiskām slimībām – 24,3%, ar cerebrālu trieku – 18,9%, ar cistisko fibrozi – 13,5%, ar attīstības traucējumiem – 13,5%, ar iedzimtām sirds slimībām – 10,8% un citi.

Ja barošana uzsākta stacionārā

Vēlams, lai pacientiem, kuriem enterālo barošanu uzsāk stacionārā, izrakstīšanās brīdī būtu:

• izvērtēta enterālās barošanas panesība;
• veikta apmācība (pacienta, viņa piederīgo vai kopēju) par enterālās barošanas zondes vai stomas aprūpi un barošanas maisījuma ievades veidiem;
• veikta apmācība, kā pārvarēt iespējamas komplikācijas, piemēram, nazogastrālās zondes nosprostošanos vai perkutānas gastrostomas izkrišanu un tamlīdzīgi.

Uzsākšana ambulatorajā etapā

Ja enterālā barošana nav uzsākta stacionārā, to iespējams uzsākt arī ambulatori, piemēram, dienas stacionārā. Enterālo barošanu uzsāk lēni, sākumā ievadot aptuveni pusi no nepieciešamā barošanas maisījuma daudzuma diennaktī. Monitorējot pacienta enterālās barošanas toleranci, devu pakāpeniski palielina un pielāgo viņa vajadzībām.

Parenterālā barošana

Parenterālā barošana ir daudz sarežģītāka klīniskās barošanas metode nekā enterālā barošana.

Parenterālo barošanu lielākoties uzsāk stacionārā pieredzējušu ārstu uzraudzībā. Pacientiem, kuriem nepieciešama parenterālā barošana, visbiežāk pilnībā nav kuņģa-zarnu trakta funkcijas, tāpēc šī barošanas metode nodrošina ne tikai ar barības vielām, bet arī  ar visu šķidrumu un elektrolītu bilanci. Parenterālās barošanas maisījums satur ūdeni, elektrolītus, ogļhidrātus, lipīdus, aminoskābes. Maisījumiem pievieno vitamīnus, mikroelementus un citas nepieciešamās vielas. Parenterālai barošanai lielākoties izmanto piekļuvi caur liela izmēra vēnu un speciālu katetru (var būt – caur “intravenozo portu”). Pacientam vai viņa tuviniekiem nepieciešama speciāla apmācība, lai izvairītos no sarežģījumiem un iegūtu zināšanas par maisījumu pagatavošanu un to lietošanu. Izmantojot speciālas ierīces (sūkņus, mugursomas), pacients var dzīvot sociāli aktīvu dzīvi, strādāt, doties ceļojumos.

Latvijā klīniskā barošana ir valsts apmaksāta. Tas nozīmē, ka pacientu, kuram nepieciešama klīniskā barošana, iekļauj speciālā programmā un visus barošanas maisījumus viņam piegādā dzīves vietā.

Gadījumos, ja ir nepieciešama kvalificēta konsultācija par klīnisko barošanu, lūdzam  ar jautājumiem vērsties pa telefonu: 28609466 vai e -pastā: kliniska.barosana@aslimnica.lv.

Foto: Shutterstock

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2023. gada februāra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!